Prasība, kas celta 2016. gada 12. decembrī – Scandlines Danmark un Scandlines Deutschland/Komisija

(lieta T-891/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Scandlines Danmark ApS (Kopenhāgena, Dānija), Scandlines Deutschland GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāve – L. Sandberg-Mørch, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atzīt, ka atbildētāja prettiesiski nav rīkojusies, kā tas paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 265. pantā, jo tā nav paudusi savu nostāju par prasītāju 2014. gada 5. jūnija sūdzību saistībā ar valsts atbalstu, kas piešķirts Fehmarn Belt Fixed Link finansēšanai;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus izdevumus, tostarp prasītāju procesuālos izdevumus, pat ja pēc prasības celšanas Komisija rīkojas, tādējādi Tiesas ieskatā novēršot nepieciešamību pieņemt nolēmumu, vai ja Tiesa prasību noraida kā nepieņemamu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav rīkojusies LESD 265. panta izpratnē saistībā ar valsts atbalsta kā iespējamas pārmērīgas kompensācijas piešķiršanu, kas ietverta nekomerciālu dzelzceļa pārvadājumu maksās, kas jāmaksā Dānijas valsts dzelzceļa operatoram DSB attiecīgajai trešajai personai par Fixed Link izmantošanu (būvniecības posms).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav rīkojusies LESD 265. panta izpratnē saistībā ar valsts atbalsta kā valsts īpašuma bezatlīdzības izmantošanas piešķiršanu attiecīgajai trešajai personai Fixed Link (būvniecības posms) būvniecībai.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav rīkojusies LESD 265. panta izpratnē saistībā ar valsts atbalsta kā valsts galvojuma piešķiršanu attiecīgajai trešajai personai, jo tas nebija atļauts ar Plānošanas lēmumu (plānošanas posms).

Ceturtajā pamatā ir norādīts, ka Komisija nav rīkojusies LESD 265. panta izpratnē saistībā ar valsts atbalsta kā kapitāla iepludināšanu attiecīgajā trešajā personā, pārsniedzot Plānošanas lēmumā (plānošanas posms) noteiktos apmērus.

Piektā pamata ietvaros ir norādīts, ka Komisija nav rīkojusies LESD 265. panta izpratnē saistībā ar valsts atbalsta kā valsts aizdevuma piešķiršanu attiecīgajām trešajām personām, jo Plānošanas lēmumā (plānošanas posms) bija atļauts piešķirt tikai valsts galvojumus.

Ar sesto pamatu tiek norādīts, ka Komisija nav rīkojusies LESD 265. panta izpratnē saistībā ar valsts atbalsta kā valsts aizdevuma piešķiršanu attiecīgajām trešajām personām, pārsniedzot Plānošanas lēmumā (plānošanas posms) paredzēto budžetu.

Septītajā pamatā ir apgalvots, ka Komisija nav rīkojusies LESD 265. panta izpratnē saistībā ar valsts atbalsta kā Plānošanas lēmumā (plānošanas posms) neatļautu nodokļu priekšrocību piešķiršanu attiecīgajām trešajām personām.

____________