Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. martā iesniedza Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Jadran Dodič/BANKA KOPER, ALTA INVEST
(Lieta C-194/18)
Tiesvedības valoda – slovēņu
Iesniedzējtiesa
Vrhovno sodišče Republike Slovenije
Pamatlietas puses
Prasītājs: Jadran Dodič
Atbildētājas: BANKA KOPER, ALTA INVEST
Prejudiciālie jautājumi
Vai Padomes Direktīvas 2001/23/EK 1 1. panta 1. punktā noteiktais ir jāinterpretē tādējādi, ka par uzņēmuma vai uzņēmuma daļas juridisku nodošanu ir kvalificējama arī tāda klientu finanšu instrumentu un citu aktīvu (konkrēti - vērtspapīru), ar klientu dematerializētajiem parāda vērtspapīriem saistītās grāmatvedības uzskaites un citu finanšu pakalpojumu un blakuspakalpojumu, kā arī arhīva nodošana kā apskatāmās lietas faktiskajos apstākļos notikusī, ņemot vērā apstākli, ka pēc tam, kad pirmā atbildētāja izbeidza biržas brokera darbību, šo pakalpojumu sniegšanas uzticēšana otrajai atbildētājai galu galā bija atkarīga no klientu lēmuma?
Vai aprakstītajos apstākļos izšķiroša nozīme ir tam, cik daudziem klientiem pēc pirmās atbildētājas veiktās biržas brokera darbības izbeigšanas otrā atbildētāja šobrīd sniedz minētos pakalpojumus?
Vai apstāklis, ka pirmā atbildētāja turpina strādāt ar klientiem kā pakļautībā esoša finanšu konsultantu sabiedrība un šīs funkcijas izpildē sadarbojas ar otro atbildētāju, kaut kādā mērā ietekmē uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības nodošanas esamības konstatāciju?
____________
1 Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV 2001, L 82, 16. lpp.).