VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)
2013. gada 16. septembrī
Lieta T‑264/11 P
Carlo De Nicola
pret
Eiropas Investīciju banku (EIB)
Apelācija – Civildienests – EIB personāls – Novērtēšana – Paaugstināšana amatā – 2007. gada novērtējums un paaugstināšana amatā – Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmums – Psiholoģiska vardarbība – Saprātīgs termiņš – Lūgums atcelt tiesību aktu – Prasība par kaitējuma atlīdzību
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 8. marta spriedumu lietā F‑59/09 De Nicola/EIB, kurā lūgts šo spriedumu atcelt
Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 8. marta spriedumu lietā F‑59/09 De Nicola/EIB, ciktāl tajā ir noraidīti, pirmkārt, Carlo De Nicola prasījumi atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB) Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmumu, un, otrkārt, prasījumi atlīdzināt EIB vardarbības rezultātā viņam nodarīto apgalvoto kaitējumu. Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Kopsavilkums
1. Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kas nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neefektīvs pamats
(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 9. pants)
2. Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Bankas Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmums attiecībā uz novērtējumu, kurā nav lemts par novērtējuma ziņojumu – Iekļaušana
3. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Saprātīga termiņa ievērošana – Administratīvais process – Tiesvedība – Vērtējuma kritēriji
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
4. Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Priekšmets – Rīkojums administrācijai – Nepieņemamība
5. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Pirmstiesas procedūra – Neobligāts raksturs – Iespējama analoģija ar Civildienesta noteikumos paredzēto pirmstiesas procedūru – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
6. Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas atteikuma noteikt procesa organizatoriskos un pierādījumu savākšanas pasākumus pārbaude Vispārējā tiesā – Piemērojamība
(LESD 256. panta 2. punkts; Tiesas statūtu I pielikuma 11. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 33. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2003. gada 30. septembris, C‑94/02 P Biret un Cie/Padome, Recueil, I‑10565. lpp., 63. punkts un tajā minētā judikatūra.
2. Eiropas Investīciju Bankas Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmums attiecībā uz novērtējumu, kurā nav lemts par novērtējuma ziņojumu, bet tikai, pirmkārt, par to, ka nav iespējams turpināt lietas izskatīšanu un, otrkārt, par to, ka šis lēmums ir jāiekļauj ieinteresētās personas lietā, principā var būt viņam nelabvēlīgs lēmums. Civildienesta tiesa nevar izvairīties no atbildes uz jautājumu, vai, pirmkārt, ņemot vērā atbilstošos šī gadījuma faktiskos apstākļus, Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmums tomēr var būt prasītājam nelabvēlīgs un vai, otrkārt, nonākot pie šādiem secinājumiem, minētā komiteja ir ievērojusi Novērtējuma procedūras rokasgrāmatas noteikumus. Šāds izvērtējums pēc būtības ir nepieciešams, jo, pieņemot minētos noteikumus, Banka ir pati ierobežojusi savu novērtējuma brīvību un tās darbinieki var atsaukties uz šo brīvību Savienības tiesā, ņemot vērā vispārējos tiesību principus, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Pieņemot lēmumu izbeigt prasītāja lietu bez galīgā lēmuma pēc būtības, Pārsūdzību izskatīšanas komiteja liedz prasītājam vienu pārbaudes instanci, vismaz netieši pārmetot viņam, ka viņš kavē procedūru. Šāds lēmums ir prasītājam acīmredzami nelabvēlīgs, un tas pamato viņa interesi panākt tā atcelšanu. Turklāt tikai ar pašu faktu, ka Pārsūdzību izskatīšanas komiteja nolemj iekļaut minēto lēmumu prasītāja personas lietā, pietiek, lai konstatētu, ka lēmums viņam ir nelabvēlīgs un tā atcelšana var viņam sniegt labumu.
(skat. 40., 41. un 44. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 2003. gada 10. septembris, T‑165/01 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑193. un II‑963. lpp., 44. punkts; 2005. gada 1. marts, T‑258/03 Mausolf/Europol, Krājums‑CDL, I‑A‑45. un II‑189. lpp., 25. punkts un tajā minētā judikatūra.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 30. novembris, F‑55/08 De Nicola/EIB, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑469. un II‑A‑1‑2529. lpp., 39., 54. un nākamie punkti.
3. Ja procesa ilgums nav noteikts Savienības tiesību akta normā, iestādes izmantotā termiņa konkrētā tiesību akta pieņemšanai saprātīgums ir jāvērtē, ievērojot katras lietas faktisko apstākļu kopumu, it īpaši lietas iznākuma nozīmi ieinteresētajai personai, lietas sarežģītību un lietas dalībnieku uzvedību. Tādējādi termiņa saprātīgums nevar tikt noteikts, atsaucoties uz vienu precīzu, abstrakti noteiktu maksimālo robežu, bet gan tas ir jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Turklāt, ņemot vērā saskaņotības prasību, saprātīga termiņa jēdziens ir piemērojams tāpat kā tad, ja tas attiektos uz prasību vai lūgumu, attiecībā uz ko nevienā Savienības tiesību normā nebūtu paredzēts termiņš, kādā šī prasība vai lūgums ir jāiesniedz. Abos šajos gadījumos Savienības tiesai ir jāņem vērā konkrētās lietas apstākļi.
(skat. 49. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2013. gada 28. februāris, pārskatīšana, C‑334/12 RX‑II Arango Jaramillo u.c./EIB, 25.–46. punkts.
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 63. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 2004. gada 16. decembris, T‑120/01 un T‑300/01 De Nicola/EIB, Krājums‑CDL, I‑A‑365. un II‑1671. lpp., 136. punkts; 2006. gada 16. maijs, T‑73/05 Magone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑107. un II‑A‑2‑485. lpp., 15. punkts un tajā minētā judikatūra.
5. Tas, ka Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamentā, kurā ir noteikti administratīvie tiesību aizsardzības līdzekļi, atšķirībā no Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta nav paredzēta obligāta pirmstiesas procedūra, neļauj skaidri un vienkārši transponēt civildienesta strīdu izskatīšanas kārtību, pat ja šī kārtība, nodrošinot tiesisko noteiktību, tiek piemērota brīvi, ņemot vērā Bankas personāla prasību pieņemamības nosacījumu nenoteiktību. Faktiski šī reglamenta 41. pantā ir minēta izlīguma procedūra, taču turpat tiek precizēts, ka šāda procedūra notiek neatkarīgi no prasības celšanas Savienības tiesā.
Šajā ziņā var secināt, ka Bankas Personāla reglaments un it īpaši tā 41. pants ir uzskatāmi par Bankas iekšējo tiesisko regulējumu, kas faktiski ir pilnīgs, un tā veids un ratio legis krasi atšķiras no Civildienesta noteikumiem, tostarp to 90. un 91. panta. Līdz ar to pats fakts, ka pastāv šāds iekšējais reglaments, neļauj to stingri pielīdzināt minētajiem civildienesta noteikumiem. Tāpēc nav iespējams contra legem interpretēt noteikumus, kas regulē Bankas Personāla reglamenta 41. pantā paredzēto fakultatīvo iekšējo izlīguma procedūru, to pārvēršot par obligātu procedūru. Faktiski šajā ziņā minētajā 41. pantā nav konkrētu nepilnību, kuras būtu jānovērš ar citiem noteikumiem, lai tiktu ievērotas galveno tiesību principu prasības.
(skat. 70.–72. punktu)
Atsauces
Pārskatīšana, Arango Jaramillo u.c./EIB, minēts iepriekš, 39. punkts.
Vispārējā tiesa: 2001. gada 23. februāris, T‑7/98, T‑208/98 un T‑109/99 De Nicola/EIB, Recueil FP, I‑A‑49. un II‑185. lpp., 96.–101. punkts; 2003. gada 17. jūnijs, T‑385/00 Seiller/EIB, Recueil FP, I‑A‑161. un II‑801. lpp., 50.–52., 65. un 73. punkts; 2012. gada 27. aprīlis, T‑37/10 P De Nicola/EIB, 76. un 77. punkts.
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 81. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2009. gada 24. septembris, C‑125/07 P, C‑133/07 P, C‑135/07 P un C‑137/07 P Erste Group Bank u.c./Komisija, Krājums, I‑8681. lpp., 319. punkts; 2010. gada 10. jūnijs, C‑498/09 P Thomson Sales Europe/Komisija, Krājumā nav publicēts, 138. punkts.