TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
2016. gada 26. maijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējais muitas tarifs – Tarifu klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – XVII sadaļa – Transportlīdzekļi – 87. nodaļa – Automobiļi, traktori, divriteņi un citi zemes transportlīdzekļi, to daļas un piederumi – Pozīcijas 8703 un 8713 – Transportlīdzekļi ar elektromotoru, kuru darbina baterija – Jēdziens “invalīdi”
Lieta C‑198/15
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko First‑tier Tribunal (Tax Chamber) [Pirmās instances tiesa (Nodokļu palāta), Apvienotā Karaliste] iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015. gada 26. martā un kas Tiesā reģistrēts 2015. gada 29. aprīlī, tiesvedībā
Invamed Group Ltd,
Invacare UK Ltd,
Days Healthcare Ltd,
Electric Mobility Euro Ltd,
Medicare Technology Ltd,
Sunrise Medical Ltd,
Invacare International SARL
pret
Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs.
TIESA (desmitā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Biltšens [F. Biltgen], tiesneši E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet] un E. Levits (referents),
ģenerāladvokāts M. Vatelē [M. Wathelet],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza
– Invamed Group Ltd, Invacare UK Ltd, Days Healthcare Ltd, Electric Mobility Euro Ltd, Medicare Technology Ltd, Sunrise Medical Ltd un Invacare International SARL vārdā – G. Gillham, tax adviser, kam palīdz J. White, barrister,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Albenzio, avvocato dello Stato,
– Apvienotās Karalistes valdības vārdā – S. Simmons, pārstāve, kurai palīdz K. Beal, QC,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Flynn un A. Caeiros, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt pozīcijas 8703 un 8713 kombinētajā nomenklatūrā (turpmāk tekstā – “KN”), kas iekļauta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), kura ir grozīta ar Komisijas 2004. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 1810/2004 (OV 2004, L 327, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2658/87”).
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Invamed Group Ltd, Invacare UK Ltd, Days Healthcare Ltd, Electric Mobility Euro Ltd, Medicare Technology Ltd, Sunrise Medical Ltd un Invacare International SARL, no vienas puses, un Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs (Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas dienests, turpmāk tekstā – “nodokļu iestāde”), no otras puses, par mobilo elektromotorolleru tarifu klasifikāciju.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 KN, kas ieviesta ar Regulu Nr. 2658/87, ir balstīta uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kuru ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas vēlāk kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju, un kura ir izveidota ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kas noslēgta Briselē 1983. gada 14. jūnijā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV 1987, L 198, 1. lpp.), kā arī ar tās papildprotokolu. KN no harmonizētās sistēmas ir pārņemtas pozīcijas un sešu ciparu apakšpozīcijas, un tikai ar septīto un astoto ciparu ir izveidots vienīgi tai piemītošs apakšiedalījums.
4 KN pirmā daļa ietver ievada noteikumu kopumu. Šīs daļas I sadaļas, kas ir veltīta vispārīgiem noteikumiem, A iedaļā “Vispārīgi [KN] interpretācijas noteikumi” ir noteikts:
“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem:
1. Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.
[..]”
5 KN otrajā daļā ir ietverta XVII sadaļa “Transportlīdzekļi”, kurā ir 87. nodaļa “Automobiļi, traktori, divriteņi un citi zemes transportlīdzekļi, to daļas un piederumi”, kurā tostarp ir iekļautas šādas tarifu pozīcijas:
“8703 Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai (izņemot pozīcijā 8702 minētos transportlīdzekļus), ieskaitot kravas un pasažieru autofurgonus un sacīkšu automobiļus:
8703 10 – mehāniskie transporta līdzekļi, kas īpaši paredzēti braukšanai pa sniegu; golfa automobiļi un tamlīdzīgi transportlīdzekļi:
8703 10 11 – – mehāniskie transporta līdzekļi, kas īpaši paredzēti braukšanai pa sniegu ar kompresijas aizdedzes iekšdedzes virzuļmotoru (dīzeli vai pusdīzeli) vai ar dzirksteļaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinējiem:
8703 10 18 ‐ ‐ citādi
[..]
8713 Invalīdu transports (ratiņi), arī ar motoru vai cita veida piedziņas mehānismu:
8713 10 00 – bez mehāniskās piedziņas
8713 90 00 – citādi.”
6 Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu un 10. pantu Eiropas Komisija pieņem KN skaidrojumus, kas tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
7 2005. gada 4. janvārī KN vienveidīgai piemērošanai tās skaidrojumos tika iekļauts šāds teksts (OV 2005, C 1, 3. lpp.):
“8713 Invalīdu transports (ratiņi), arī ar motoru vai cita veida piedziņas mehānismu
8713 90 00 citādi
Īpaši invalīdiem paredzēti motorizēti transportlīdzekļi ir atšķirami no 8703 pozīcijas transportlīdzekļiem galvenokārt tādēļ, ka:
– to maksimālais ātrums ir 10 km/h, t.i., ātras pastaigas temps;
– to maksimālais platums ir 80 cm;
– tiem ir divi tādu riteņu komplekti, kas skar zemi;
– tiem ir īpašs aprīkojums invaliditātes atvieglošanai (piemēram, kāju stabilizēšanai paredzēti kāju balsti).
Šādiem transportlīdzekļiem var būt:
– viens papildu riteņu komplekts (pret sagāzumu);
– stūres un citas iekārtas (piemēram, vadības svira), kuras ir viegli vadāmas; šādas iekārtas parasti ir piestiprinātas pie viena no roku balstiem, tās nekad nav atsevišķa, regulējama stūres statņa veidā.
Šajā apakšpozīcijā ietilpst elektriski darbināmi transportlīdzekļi, kuri ir līdzīgi ratiņkrēsliem, kas paredzēti vienīgi invalīdu pārvadāšanai. Tie var izskatīties šādi:
Tomēr šajā apakšpozīcijā nav iekļauti ar motoru darbināmi motorolleri (mobilie motorolleri), kas aprīkoti ar atsevišķu, regulējamu stūres sviru. Tie var izskatīties šādi un ir klasificēti pozīcijā 8703:
”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
8 No 2004. līdz 2007. gadam prasītājas iesniedza deklarācijas par noteiktu Apvienotajā Karalistē importētu mobilo motorolleru (mobility scooter) laišanu brīvā apgrozībā. Šie motorolleri tika deklarēti KN pozīcijā 8713 kā “invalīdu transports (ratiņi), arī ar motoru vai cita veida piedziņas mehānismu”. Atbilstoši klasifikācijai šajā pozīcijā šie motorolleri tika laisti brīvā apgrozībā, neiekasējot muitas nodokli un piemērojot samazinātas likmes apgrozījuma nodokli importam.
9 Pēc nodokļu pārbaudes nodokļu iestāde klasificēja minētos motorollerus KN pozīcijā 8703, proti, “mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai (izņemot pozīcijā 8702 minētos transportlīdzekļus), ieskaitot kravas un pasažieru autofurgonus un sacīkšu automobiļus”.
10 Nodokļu iestāde no 2007. gada 24. aprīļa līdz 2008. gada 3. jūlijam minētajām sabiedrībām piemēroja nodokļu uzrēķinu, kurš atbilda muitas nodoklim un apgrozījuma nodoklim par attiecīgajām precēm un kura kopējais apmērs bija 6 479 007 sterliņu mārciņas (GBP) (aptuveni EUR 9 114 450).
11 Prasītājas par šiem lēmumiem piemērot nodokļu uzrēķinu cēla prasību First–tier Tribunal (Tax Chamber) [Pirmās instances tiesā (Nodokļu palāta), Apvienotā Karaliste]. Tās apgalvo, ka strīdīgie motorolleri esot jākvalificē KN pozīcijā 8713, pamatojoties it īpaši uz to, ka šajā pozīcijā ietvertais formulējums “invalīdu” [transports] nenozīmējot “tikai invalīdu” [transportu].
12 Kā norādījusi iesniedzējtiesa, minētie elektromotorolleri darbojas ar elektrisko motoru, ko darbina baterija. Visi modeļi ir aprīkoti ar šādiem elementiem: sēdeklis vienai personai (kurš lielākiem motorolleru modeļiem ir platāks un ar ērtāku polsterējumu), stūres grozīklis ar wig wag kontroles iekārtu, platforma, kas savieno priekšējos un aizmugurējos riteņus un kas ļauj uzkāpt uz motorollera un novietot tur kājas brauciena laikā, un četri riteņi (divi priekšā un divi aizmugurē) vai trīs riteņi (divi aizmugurē un viens priekšā). Vairumam sēdvietu ir grozāmi un regulējami roku balsti, un liela daļa sēdvietu ir regulējamas uz augšu un var tikt pagrieztas 360 grādu leņķī.
13 Iesniedzējtiesa balstās uz principu, ka svarīgākie elementi liecina par labu attiecīgo motorolleru klasifikācijai KN pozīcijā 8713. Tomēr tai ir šaubas par šādu klasifikāciju.
14 Šādos apstākļos First–tier Tribunal (Tax Chamber) [Pirmās instances tiesa (Nodokļu palāta)] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai formulējums “invalīdu” nozīmē to, ka tas ir paredzēts “tikai” invalīdiem?
2) Kāda ir formulējuma “invalīdi” nozīme, it īpaši:
a) vai tas ir attiecināms uz cilvēkiem, kuriem, izņemot pārvietošanās vai pārvietošanās bez grūtībām traucējumus, ir vēl cita invaliditāte, vai arī tas ietver cilvēkus, kuriem ir tikai pārvietošanās vai pārvietošanās bez grūtībām traucējumi?
b) vai formulējums “invalīds” sevī ietver ko vairāk nekā tikai kādas spējas nenozīmīgus traucējumus?
c) vai par invaliditāti var uzskatīt tādu īslaicīgu spēju traucējumu, kas radies, piemēram, laužot kāju?
3) Vai 2005. gada 4. janvāra KN skaidrojumi, tā kā tajos nav ietverti motorolleri, kas aprīkoti ar atsevišķu stūres statni, groza KN pozīcijas 8713 nozīmi?
4) Vai apstāklis, ka transportlīdzekli ir iespējams izmantot personai bez invaliditātes, ietekmē tarifa klasifikāciju, ja var apgalvot, ka transportlīdzeklim ir īpašs aprīkojums invaliditātes seku atvieglošanai?
5) Gadījumā, ja apstāklis, ka tas ir piemērots arī personām, kuras nav invalīdi, ir būtisks apsvērums, kādā mērā ir jāņem vērā šāda pielietojuma trūkumi, nosakot šo piemērotību?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo, trešo un ceturto jautājumu
15 Ar pirmo, trešo un ceturto jautājumu, kuri ir jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai KN pozīcija 8713 ir jāinterpretē tādējādi, ka formulējums “invalīdu” nozīmē, ka prece ir paredzēta tikai invalīdiem, vai apstāklis, ka transportlīdzekli var izmantot personas, kas nav invalīdi, neietekmē šī transportlīdzekļa klasifikāciju KN pozīcijā 8713 un vai, veicot šo klasifikāciju, KN skaidrojumi var grozīt KN pozīcijas 8713 piemērošanas jomu.
16 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka, ja Tiesai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tarifu klasifikācijas jomā, tās uzdevums drīzāk ir valsts tiesai izskaidrot kritērijus, kuru lietojums tai ļaus attiecīgās preces pareizi klasificēt KN, nevis veikt šo klasifikāciju pašai, jo Tiesas rīcībā arī var nebūt visas šajā ziņā nepieciešamās informācijas. Valsts tiesa katrā gadījumā ir labākā pozīcijā, lai veiktu šo uzdevumu (spriedumi, 2002. gada 7. novembris, Lohmann un Medi Bayreuth, no C‑260/00 līdz C‑263/00, EU:C:2002:637, 26. punkts, kā arī 2006. gada 16. februāris, Proxxon, C‑500/04, EU:C:2006:111, 23. punkts).
17 Tomēr, lai valsts tiesai sniegtu lietderīgu atbildi, Tiesa sadarbības ar valstu tiesām kontekstā var sniegt tai visas norādes, ko tā uzskata par vajadzīgām (skat. spriedumu, 2010. gada 22. decembris, Lecson Elektromobile, C‑12/10, EU:C:2010:823, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).
18 Otrkārt, ir jānorāda, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu kontroles veikšanu, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijai parasti ir jāmeklē to objektīvajās īpašībās un pazīmēs, kas definētas KN pozīcijas tekstā un sadaļu vai nodaļu piezīmēs (it īpaši skat. spriedumus, 2004. gada 16. septembris, DFDS, C‑396/02, EU:C:2004:536, 27. punkts; 2005. gada 15. septembris, Intermodal Transports, C‑495/03, EU:C:2005:552, 47. punkts, un 2007. gada 15. februāris, RUMA, C‑183/06, EU:C:2007:110, 27. punkts).
19 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisijas izstrādātie KN skaidrojumi ir svarīgi dažādu tarifu pozīciju piemērošanas jomas interpretācijā, lai arī tiem nav juridiski saistoša spēka (spriedumi, 2006. gada 26. oktobris, Turbon International, C‑250/05, EU:C:2006:681, 16. punkts, un 2010. gada 20. maijs, Data I/O, C‑370/08, EU:C:2010:284, 30. punkts).
20 Līdz ar to minēto skaidrojumu saturam ir jāatbilst KN noteikumiem un tas nevar mainīt to piemērošanas jomu (skat. spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Metherma, C‑403/07, EU:C:2008:657, 48. punkts).
21 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānorāda, ka attiecībā uz KN pozīcijām 8703 un 8713 Tiesa jau ir konstatējusi, ka no šo pozīciju paša nosaukuma izriet, ka atšķirība starp tām balstās uz apstākli, ka pirmā pozīcija vispārīgi attiecas uz cilvēku pārvadāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, savukārt otrā pozīcija attiecas īpaši uz transportlīdzekļiem invalīdu pārvadāšanai (skat. spriedumu, 2010. gada 22. decembris, Lecson Elektromobile, C‑12/10, EU:C:2010:823, 18. punkts).
22 Preces izmantošanas mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ja tas minētajai precei ir raksturīgs, ko var novērtēt atkarībā no tās objektīvām īpašībām un pazīmēm (šajā ziņā skat. spriedumus, 1995. gada 1. jūnijs, Thyssen Haniel Logistic, C‑459/93, EU:C:1995:160, 13. punkts; 2001. gada 5. aprīlis, Deutsche Nichimen, C‑201/99, EU:C:2001:199, 20. punkts, un 2007. gada 18. jūlijs, Olicom, C‑142/06, EU:C:2007:449, 18. punkts).
23 Šīs judikatūras kontekstā iesniedzējtiesai pamatlietā ir jāizvērtē, vai strīdīgais transportlīdzeklis, ņemot vērā tā objektīvās īpašības un pazīmes, ir paredzēts lietošanai konkrēti invalīdiem, un šādā gadījumā minētā lietošana ir kvalificējama par šāda veida transportlīdzekļa “galveno vai loģisko pielietojumu”.
24 Faktiski, kā ir norādījusi Komisija, tarifu kvalifikācijā tiek ņemta vērā nevis iespējamā lietošana, bet gan vienīgi paredzētā lietošana, kas tiek izvērtēta, pamatojoties uz preces objektīvajām īpašībām un pazīmēm dienā, kad tā tikusi importēta.
25 Turklāt ir jāatgādina, ka Tiesa saistībā ar KN pozīcijas 8703 interpretāciju jau ir nospriedusi, ka tas, ka elektromobiļus attiecīgā gadījumā var izmantot invalīdi vai pat ka tos var pielāgot lietošanai invalīdiem, neietekmē šo transportlīdzekļu tarifu klasifikāciju KN pozīcijā 8703, ņemot vērā, ka tos dažādiem nolūkiem var izmantot arī personas, kuras necieš ne no kādas invaliditātes, bet kuras tādu vai citādu iemeslu dēļ īsos attālumos izvēlas pārvietoties nevis kājām, bet citādi, piemēram, golfa spēlētāji vai personas, kas iepērkas (spriedums, 2010. gada 22. decembris, Lecson Elektromobile, C‑12/10, EU:C:2010:823, 25. punkts).
26 Šāda argumentācija a contrario liecina par to, ka apstāklis, ka strīdīgos transportlīdzekļus pamatlietā vajadzības gadījumā var lietot personas, kas nav invalīdi, neietekmē minēto transportlīdzekļu tarifu klasifikāciju KN pozīcijā 8713, ņemot vērā to, ka to sākotnējā izmantošanas mērķa dēļ šie transportlīdzekļi nav piemēroti citām personām, kuras necieš no invaliditātes.
27 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo, trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka KN pozīcija 8713 ir interpretējama tādējādi, ka:
– formulējums “invalīdu” nozīmē, ka prece ir paredzēta tikai invalīdiem;
– apstāklis, ka transportlīdzekli var lietot personas, kas nav invalīdi, neietekmē klasifikāciju KN pozīcijā 8713;
– KN skaidrojumi nevar grozīt KN tarifu pozīciju piemērošanas jomu.
Par otro jautājumu
28 Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai KN pozīcijā 8713 ietvertais formulējums “invalīdi” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas vienīgi uz personām, kuras bez pārvietošanās traucējumiem ir skāruši arī citi traucējumi, un vai šādu spēju traucējumi var būt nenozīmīgi vai pārejoši.
29 Šajā ziņā ir jānorāda, ka formulējums “invalīds” Regulā Nr. 2658/87 nav definēts.
30 Ir jākonstatē, ka pretēji tam, kas izriet no Itālijas valdības apsvērumiem, KN pozīcijā 8713 ietvertais formulējums “invalīdi” nav identisks “invaliditātes” jēdzienam Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.), izpratnē.
31 Pēc tam, kad Eiropas Savienība ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Eiropas Kopienas vārdā tika apstiprināta ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK (OV 2010, L 23, 35. lpp.), Tiesa ir atzinusi, ka jēdziens “invaliditāte” Direktīvas 2000/78 izpratnē attiecas uz ierobežojumu, kurš it īpaši izriet no ilgstošiem fiziskiem, mentāliem vai psihiskiem traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt attiecīgās personas pilnvērtīgu un efektīvu dalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem (skat. spriedumu, 2014. gada 18. decembris, FOA, C‑354/13, EU:C:2014:2463, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Tādējādi KN pozīcijā 8713 izmantotajam formulējumam “invalīdi” ir jābūt šaurākai piemērošanas jomai, kas izriet no autonomas Savienības tiesību interpretācijas, ņemot vērā tiesību normas kontekstu un attiecīgā regulējuma mērķi (šajā ziņā skat. spriedumus, 1984. gada 18. janvāris, Ekro, 327/82, EU:C:1984:11, 11. punkts, un 2006. gada 9. marts, Komisija/Spānija, C‑323/03, EU:C:2006:159, 32. punkts).
33 Šajā ziņā ir skaidrs, ka KN pozīcijā 8713 minētie transportlīdzekļi ir paredzēti, lai palīdzētu personām, kuras skāruši pārvietošanās spēju traucējumi, kas pēc to būtības kvalificējami kā “nozīmīgi”. Kā Komisija norādījusi savos apsvērumos, šo transportlīdzekļu izmantošanas mērķi neietekmē citi ierobežojoši faktori, kā, piemēram, to personu noteiktas garīgas vai fiziskas īpašības, kurām šie transportlīdzekļi ir paredzēti. Tāpat arī nav precizēts spēju traucējumu ilgums, un līdz ar to ir jāuzskata, ka tam nav nozīmes. Turklāt no pārvietošanās palīdzības teleoloģiskās interpretācijas katrā ziņā izriet, ka šī palīdzība var būt ierobežota laikā.
34 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka KN pozīcijā 8713 ietvertais formulējums “invalīdi” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz personām, kuras skāruši nozīmīgi pārvietošanās spēju traucējumi, un šo traucējumu ilgumam, kā arī citu spēju traucējumu iespējamai esamībai nav nozīmes.
Par piekto jautājumu
35 Ņemot vērā uz pirmo, trešo un ceturto jautājumu sniegtās atbildes, uz piekto jautājumu nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
36 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:
1) Kombinētās nomenklatūras, kas iekļauta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kura ir grozīta ar Komisijas 2004. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 1810/2004, pozīcija 8713 ir jāinterpretē tādējādi, ka:
– formulējums “invalīdu” nozīmē, ka prece ir paredzēta tikai invalīdiem;
– apstāklis, ka transportlīdzekli var lietot personas, kas nav invalīdi, neietekmē klasifikāciju minētās kombinētās nomenklatūras pozīcijā 8713;
– šīs pašas kombinētās nomenklatūras skaidrojumi nevar grozīt minētās kombinētās nomenklatūras tarifu pozīciju piemērošanas jomu;
2) Kombinētās nomenklatūras, kas iekļauta I pielikumā Regulā Nr. 2658/87, kura ir grozīta ar Regulu Nr. 1810/2004, pozīcijā 8713 ietvertais formulējums “invalīdi” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz personām, kuras skāruši nozīmīgi pārvietošanās spēju traucējumi, un šo traucējumu ilgumam, kā arī citu spēju traucējumu iespējamai esamībai nav nozīmes.
[Paraksti]