Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 19. novembra spriedums (Verwaltungsgericht Hannover (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – EZ/Bundesrepublik Deutschland
(Lieta C-238/19) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Patvēruma politika – Direktīva 2011/95/ES – Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi – Atteikšanās pildīt militāro dienestu – 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts – Izcelsmes valsts tiesības, kurās nav paredzētas tiesības uz iebildi pret militāro dienestu pārliecības dēļ – Personu, kas aizbēgušas no savas izcelsmes valsts pēc militārā dienesta atlikšanas termiņa beigām, aizsardzība – 9. panta 3. punkts – Saikne starp šīs direktīvas 10. pantā minētajiem iemesliem un minētās direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā norādīto apsūdzību un sodu – Pierādījumi)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Hannover
Pamatlietas puses
Prasītājs: EZ
Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka tad, ja izcelsmes valsts tiesībās nav paredzēta iespēja atteikties pildīt militāro dienestu, šis atteikums tiek konstatēts situācijā, kad attiecīgā persona nav oficiāli atteikusies saskaņā ar konkrētu procedūru un ir aizbēgusi no savas izcelsmes valsts, neierodoties militārajās iestādēs.
Direktīvas 2011/95 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iesaucamajam, kurš atsakās veikt militāro dienestu konflikta gadījumā, bet kuram nav zināma viņa militārās darbības joma nākotnē, militārais dienests vispārēja pilsoņu kara apstākļos, kam ir raksturīga atkārtota un sistemātiska noziegumu izdarīšana vai darbību veikšana, kas norādītas šīs direktīvas 12. panta 2. punktā, iesaistot iesauktos, nozīmētu tiešu vai netiešu līdzdalību šo noziegumu vai darbību izdarīšanā neatkarīgi no iesaistīšanās jomas.
Direktīvas 2011/95 9. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā tiek prasīts, lai pastāvētu saikne starp šīs direktīvas 10. pantā minētajiem iemesliem un minētās direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzēto apsūdzību un sodu.
Direktīvas 2011/95 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts, skatīts kopā ar 9. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar uzskatīt, ka saikne starp šīs direktīvas 2. panta d) punktā, kā arī 10. pantā minētajiem iemesliem un minētās direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzēto apsūdzību un sodu saistībā ar atteikumu veikt militāro dienestu nevar tikt uzskatīta par pierādītu tikai tāpēc, ka šī apsūdzība un sods ir saistīti ar šo atteikumu. Tomēr pastāv spēcīgs pieņēmums, ka atteikums veikt militāro dienestu šīs pašas direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā precizētajos apstākļos ir saistīts ar vienu no pieciem iemesliem, kas atgādināti tās 10. pantā. Ņemot vērā visus lietas apstākļus, kompetentajām valsts iestādēm ir jāpārbauda šīs saiknes ticamība.
____________
1 OV C 206, 17.6.2019.