Lieta T‑461/12

(publicēts izvilkumu veidā)

Hansestadt Lübeck

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Lidostas maksas – Lībekas lidosta – Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru – LESD 107. panta 1. punkts – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. pants

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 9. septembra spriedums

Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Maksājumu kārtība par noteiktas lidostas maksām – Maksājumu kārtība, ko piemēro vienīgi lidsabiedrībām, kuras izmanto šo lidostu – Nepietiekams kritērijs, lai secinātu minētās maksājumu kārtības selektīvo raksturu

(LESD 107. pants)

Valsts pasākuma selektīvais raksturs ir viena no valsts atbalsta jēdziena raksturiezīmēm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Šajā pantā ir aizliegts atbalsts, ar kuru “dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”, citiem vārdiem – selektīvs atbalsts. Tādēļ priekšrocības, kas izriet no vispārēji piemērojama pasākuma, kurš bez izņēmuma piemērojams visiem saimnieciskās darbības subjektiem, nevar tikt kvalificētas par valsts atbalstu šī panta izpratnē.

Lai noteiktu, vai pasākums ir selektīvs, ir jāpārbauda, vai konkrētas tiesību sistēmas ietvaros pasākums dod priekšrocību uzņēmumam salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri ir salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā.

Tomēr valsts atbalsta jēdziens neietver valsts pasākumus, kuri rada diferenciāciju uzņēmumu starpā un tādējādi a priori ir selektīvi, ja šāda diferenciācija izriet no sistēmas, kurā tie ietilpst, rakstura vai uzbūves.

Šajā ziņā, lai novērtētu tarifu skalas, kuru ir izveidojusi publiska iestāde konkrētas lietas vai pakalpojuma izmantošanai noteiktā nozarē, iespējami selektīvo raksturu attiecībā uz noteiktiem uzņēmumiem, ir jāņem vērā tostarp visi uzņēmumi, kuri izmanto vai var izmantot šo konkrēto lietu vai pakalpojumu, un ir jāpārbauda, vai tikai daži no šiem uzņēmumiem saņem vai var saņemt iespējamas priekšrocības. To uzņēmumu situācijai, kuri nevēlas vai nevar izmantot attiecīgo lietu vai pakalpojumu, tādējādi nav tiešas nozīmes, lai novērtētu, vai pastāv priekšrocības. Citiem vārdiem, tāda pasākuma, kas izpaužas kā tarifu skala, kuru ir izveidojusi publiska iestāde konkrētas lietas vai pakalpojuma izmantošanai un kuru šī iestāde ir nodevusi lietošanā, selektīvais raksturs var tikt novērtēts tikai no minētās iestādes pašreizējo vai potenciālo klientu skatupunkta un no attiecīgās lietas vai pakalpojuma skatupunkta, nevis no citu nozares uzņēmumu klientu, kuru izmantošanā ir nodotas līdzīgas lietas vai pakalpojumi, skatupunkta. Turklāt, ja būtu jāuzskata, ka jebkurai nediskriminējošai tarifu skalai, kuru publiska iestāde piemēro par noteiktu lietu vai pakalpojumu, piemīt selektīvs raksturs, tas būtībā novestu pie tā, ka tiktu pārmērīgi paplašināts LESD 107. panta 1. punktā ietvertā atbalsta, “dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”, jēdziena saturs. Pie tam, lai iespējamais atbalsts, ko piešķir publiska iestāde saistībā ar konkrētu lietu vai pakalpojumu sniegšanu, dotu priekšroku noteiktiem uzņēmumiem, ir vajadzīgs, lai uzņēmumi, kas izmanto vai vēlas izmantot šo lietu vai pakalpojumu, nesaņemtu vai nevarētu saņemt minēto priekšrocību no šīs iestādes saistībā ar šo konkrēto lietu vai pakalpojumu.

Tātad saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu, kas ir celta par Komisijas lēmumu uzsākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto formālo izmeklēšanas procedūru par vairākiem pasākumiem, kuri attiecas uz noteiktu lidostu, un tostarp par šīs lidostas maksu maksājumu kārtību, apstāklis vien, ka minētā maksājumu kārtība tiek piemērota tikai lidsabiedrībām, kuras izmanto šo lidostu, nav atbilstošs kritērijs, lai uzskatītu, ka tai ir selektīvs raksturs.

(sal. ar 44.–46., 53. un 54. punktu)