EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2015. gada 18. maijā
Lieta F‑11/14
Bruno Dupré
pret
Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)
Civildienests – EĀDD personāls – Pagaidu darbinieks – Civildienesta noteikumu 98. pants – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punkts – Darba līgums – Klasificēšana – Iebilde par paziņojuma par vakanci prettiesiskumu –AD 5 pakāpes amats, kas pieejams valstu diplomātisko dienestu darbiniekiem un AD 5–AD 14 pakāpes ierēdņiem – Saistības starp pakāpi un nodarbinātību princips – Aizmugurisks spriedums
Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru B. Dupré lūdz atcelt savu darba līgumu pagaidu darbinieka statusā Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD), kas parakstīts 2013. gada 1. aprīlī, jo tajā viņš ir klasificēts AD 5 pakāpē, un prasība atlīdzināt, iespējams, nodarīto kaitējumu
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Klasificēšana pakāpē – Saistība starp pakāpi un nodarbinātību – Pieņemšana darbā amatā, kuru iepriekš ieņēma augstākas pakāpes ierēdnis – Apstāklis, kas nav šķērslis pieņemšanai darbā zemākā pakāpē – Dalībvalsts diplomātiskā dienesta darbinieka iecelšana amatā pagaidu darbinieka statusā – Iepriekš veikto pienākumu valsts norīkota eksperta statusā ņemšana vērā – Izslēgšana
(Civildienesta noteikumu 5. un 32. pants un 98. panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punkts, 15. panta 1. punkts un 50.b pants; Padomes Lēmums 2006/427)
2. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Klasificēšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Saistība starp pakāpi un nodarbinātību – Pārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tiek veikti pienākumi, kas ir skaidri zemāki par konkrēto pakāpi un amatu
(Civildienesta noteikumu 7. pants un I pielikuma A punkts)
3. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Klasificēšana pakāpē – Dalībvalsts diplomātiskā dienesta darbinieka iecelšana amatā pagaidu darbinieka statusā –Klasificēšana paziņojumā par vakanci norādītajā pakāpē, neņemot vērā darba stāžu – Atšķirīga attieksme salīdzinājumā ar ierēdņiem, kuriem ir tiesības saglabāt savu pakāpi – Diskriminācijas neesamība
(Pamattiesību hartas 21. panta 1. punkts; Civildienesta noteikumu 1.d pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punkts un 50.d pants; Padomes Lēmuma 2010/427 6. panta 7. punkts)
1. Norma par saistību starp pakāpi un nodarbinātību nozīmē, ka jāsalīdzina ierēdņa vai darbinieka veicamie pienākumi ar viņa pakāpi hierarhijā, ņemot vērā to raksturu, svarīgumu un apmēru.
Šajā sakarā tas, ka ierēdnis vai darbinieks tiek pieņemts darbā amatā, kuru iepriekš ieņēma augstākas pakāpes ierēdnis, nevar ietekmēt klasificēšanas lēmuma tiesiskumu, kurā tas tika klasificēts zemākā AD funkciju grupas pakāpē atbilstoši paziņojumam par vakanci, uz kuru viņš bija pieteicies.
Runājot par klasificēšanu pakāpē brīdī, kad dalībvalsts diplomātiskā dienesta darbinieks tiek pieņemts darbā Savienības struktūrvienībā kā pagaidu darbinieks, nevar ņemt vērā šīs personas iepriekš veiktos pienākumus šajā pat struktūrvienībā valsts norīkota eksperta amatā, lai salīdzinātu tos ar veiktajiem uzdevumiem pagaidu darbinieka amatā, jo valsts norīkots eksperta statusā prasītājs nevar atsaukties uz klasifikāciju pakāpē, piemērojot Civildienesta noteikumus.
(skat. 54., 57. un 58. punktu)
Atsauces
Civildienesta tiesa: spriedumi Michail/Komisija, F‑100/09, EU:F:2011:132, 65. punkts, un BV/Komisija, F‑133/11, EU:F:2013:199, 64.–67. punkts.
2. Kopš Civildienesta noteikumu grozīšanas 2004. gada 1. maijā, izņemot AD 15 un AD 16 pakāpes, kas ir rezervētas direktoru un/vai ģenerāldirektoru amatiem, Civildienesta noteikumos nav noteikta saistība starp veicamajiem pienākumiem un noteikto pakāpi, bet tiek atļauts nesasaistīt pakāpi un pienākumus, kā rezultātā ierēdņi, kuri ir AD funkciju grupā, seko lineārai karjerai, kas ļauj progresēt no AD 5 pakāpes uz AD 14 pakāpi caur paaugstināšanu amatā.
Tādējādi vienādus vai līdzīgus pienākumus var pildīt personas dažādās pakāpēs, kas izriet arī no Civildienesta noteikumu I pielikuma A punkta, kurā ir paredzēts attiecībā uz lielāko daļu no pienākumiem, kas tajā ir uzskatīti, ka tos var pildīt ierēdņi dažādās pakāpēs. Līdz ar to norma par saistību starp ierēdņa pakāpi un amatu ir pārkāpta tikai tad, ja izpildāmie pienākumi kopumā ir skaidri zemāki par tiem, kas atbilst attiecīgā ierēdņa vai darbinieka pakāpei un amatam.
(skat. 60., 62., un 77. punktu)
Atsauces
Civildienesta tiesa: spriedumi Bouillez u.c./Padome, F‑53/08, EU:F:2010:37, 54. punkts, un Z/Tiesa, F‑88/09 un F‑48/10, EU:F:2012:171, 138. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑88/13 P.
3. Vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts tad, ja pret divām personu kategorijām, kuru faktiskā un juridiskā situācija nav būtiski atšķirīga, ir atšķirīga attieksme un ja atšķirīgas situācijas tiek aplūkotas vienādi.
Vienlīdzīgas attieksmes princips nav pārkāpts tad, ja Savienības struktūrvienības publicētajā paziņojumā par vakanci ir paredzēts, pirmkārt, ka, ja amatu ieņem ierēdnis, tas saglabā savu pakāpi un, otrkārt, ka, ja amatu ieņem dalībvalsts diplomātiskā dienesta darbinieks, kurš atrodas norīkojumā, to klasificē kā pagaidu darbinieku AD 5 pakāpē, tādējādi viņš nevar atsaukties uz savu darba stāžu, ciktāl Savienības ierēdņi un dalībvalsts norīkotie diplomātiskā dienesta darbinieki nav nedz vienādā, nedz salīdzināmā situācijā no karjeras attīstības viedokļa – proti, veida, kā darba vietas administrācija novērtē viņu darba stāžu.
AD funkciju grupas ierēdņi kā tādi ir tiesīgi turpināt savu karjeru Savienības iestādēs, pildot tostarp konceptuālus un analītiskus pienākumus, no AD 5 līdz AD 14 pakāpei.
Savukārt no Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 50.b panta izriet, ka dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, pat ja tie ir pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki atbilstoši PDNK 2. panta e) punktam, turpina savu karjeru savā sākotnējā administrācijā arī turpmāk, jo tos var pieņemt darbā Savienības iestādē vai aģentūrā tikai uz maksimālo četru gadu termiņu, kas ir atjaunojams vienu reizi uz otru maksimālo četru gadu termiņu, ar izņēmuma iespēju to papildus pagarināt uz diviem gadiem, kas nozīmē maksimālo norīkojuma ilgumu 10 gadi ar tūlītējas reintegrācijas garantiju no dalībvalsts puses pēc viņu nodarbinātības perioda Savienības iestādē vai aģentūrā beigām.
(skat. 69. un 73.–76. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: spriedums Afari/ECB, T‑11/03, EU:T:2004:77, 65. punkts un tajā minētā judikatūra.
Civildienesta tiesa: spriedums Schönberger/Parlaments, F‑7/08, EU:F:2009:10, 45. punkts un tajā minētā judikatūra.