Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 11. septembrī Vincenzo D’Agostino un Dafin Srl iesnieguši par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2023. gada 25. jūlija rīkojumu lietā T-424/22, D’Agostino un Dafin/ECB

(Lieta C-566/23 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Vincenzo D’Agostino, Dafin Srl (pārstāve: M. De Siena, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 25. jūlija rīkojumu lietā T-424/22 par prasības, ko Vincenzo D’Agostino pret Eiropas Centrālo banku cēlis savā vārdā un kā Dafin Srl vienīgais pārstāvis, noraidīšanu un apmierināt prasībā pirmajā instancē izvirzītos prasījumus. Tādējādi tie lūdz:

atzīt, ka Eiropas Centrālajai bankai, ko pārstāv tās prezidente Christine Lagarde, ir ārpuslīgumiska atbildība par to, ka:

I.a) tā ir radījusi Vincenzo D’Agostino turēto vērtspapīru ar nosaukumu SI FTSE.COPERP vērtības samazināšanos - kā norādīts pirmajā instancē – no kā izriet kopējie ieguldītā kapitāla zaudējumi 450 596,28 EUR apmērā, jo Christine Lagarde 2020. gada 12. martā, būdama ECB prezidente, ir izteikusi slaveno frāzi: “tas nav ECB uzdevums mazināt procentu likmju atšķirības atsevišķu valstu vidū”, kas provocēja būtisku vērtspapīru vērtības samazinājumu visās pasaules biržās un 16,92 % samazinājumu Milānas biržā, kas ir tāda procentuāla daļa, kura šīs biržas un arī citi biržu vēsturē visā pasaulē vēl nav bijusi sasniegta, un turklāt viņa ar šo frāzi preses konferencē informēja visu pasauli par to, ka ECB vairs nevar saglabāt aizdevumu, kuri izsniegti grūtībās nonākušām valstīm, vērtību, un tādējādi paziņoja par pilnīgu virziena maiņu monetārajai politikai, kurai ECB bija sekojusi prezidenta Mario Draghi, kura pilnvaras beidzās 2019. gada novembrī, laikā;

I.b) tā ar šo rīcību, kuras dēļ notika iepriekš minētais krasais indeksa kritums Milānas biržā, radīja apelācijas sūdzības iesniedzēja kapitāla vērtības samazinājumu;

I.c) tā ir likusi apelācijas sūdzības iesniedzējam viņa ievērojamā un būtiskā kapitāla vērtības samazinājuma dēļ, lai izlīdzinātu kapitāla vērtības samazinājumu un kā Banca Fideuram SpA sabiedrībai Dafin Srl piešķirtās kredītlīnijas garantijas sniedzējam – paplašināt šīs kredītlīnijas izmantoto daļu, no kuras viņš saņem nepieciešamos līdzekļus, lai īslaicīgi pārdotu citus viņam piederošus vērtspapīrus, no kā viņš cieta zaudējumus 2 534 422,16 EUR apmērā 2020. gadā un vēl 336 517,30 EUR laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 15. aprīlim un tādējādi kopējos zaudējumus 2 870 939,30 EUR apmērā;

I.d) tā ir radījusi mantiskos zaudējumus no negūtās peļņas 1 013 074,00 EUR apmērā;

I.e) tā kopumā ir radījusi mantiskos zaudējumus 4 334 609,28 EUR apmērā;

Tāpēc tie lūdz:

piespriest Eiropas Centrālajai bankai tās pagaidu prezidenta personā atlīdzināt mantiskos zaudējumus, kas ietver faktiskos zaudējumus un negūto peļņu, nemantisko kaitējumu un zaudējumus, kuri apelācijas sūdzības iesniedzējam Vincenzo D’Agostino radušies saistībā ar iespējas zaudēšanu, kas ir novērtēti atbilstoši šīs apelācijas sūdzības nodaļās un iedaļās izklāstītajiem kritērijiem, ar šādu summu maksājumiem:

II.1) 4 334 609,28 EUR par mantiskajiem zaudējumiem,

II.2) 1 000 000,00 EUR par morālo kaitējumu;

II.3) un tādējādi maksājums kopumā 5 321 535,68 EUR;

katrā ziņā pieskaitot nokavējuma procentus, sākot no 2020. gada 12. marta, tā notikuma datuma, kurā radies kaitējums, līdz faktiskai atlīdzināšanai.

pakārtoti, samaksāt dažādas atsevišķas summas, kas tiks noteiktas tiesvedības laikā, ciktāl to nosaka Tiesa, arī ar Tiesas noteiktu ekspertīzi.

samaksāt papildu summu, kuru Tiesa noteiks un novērtēs, ievērojot taisnīguma principu, attiecībā uz kaitējuma saistībā ar iespējas zaudēšanu atlīdzināšanu.

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesības uz aizstāvību, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā, jo Vispārējā tiesa tiem neesot devusi tiesības atbildēt uz ECB iebildumu rakstu. Apelācijas sūdzības iesniedzēji esot vēlējušies īstenot šīs tiesības, iesniedzot zvērināta eksperta tehnisko ziņojumu, lai konstatētu, vai aplūkotais kritums biržās vai, attiecīgi, Milānas biržā, kā apgalvo ECB, ir aplūkojams kā Covid pandēmijas sekas, vai, kā apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēji, ir izskaidrojams ar minēto ECB prezidentes paziņojumu.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka jau prasības pieteikumā esot tikusi pierādīta cēloņsakarība starp strīdīgo paziņojumu, kritumu Milānas biržā un tam sekojošo apelācijas sūdzības iesniedzēja aktīvu vērtības samazinājumu. Turklāt tie uzsver, ka no preses apskata par ECB prezidentes 2020. gada 12. marta preses konferenci, komentāriem Itālijas un starptautiskajos dienas laikrakstos, kā arī no Itālijas Republikas prezidenta paziņojumiem izrietot, ka pastāv vispārēja pārliecība, ka kritums biržās ir izskaidrojams vienīgi ar ECB prezidentes strīdīgo paziņojumu. Turklāt ECB prezidentes iniciatīva atvainoties un koriģēt savu paziņojumu, kā to pati atzīst, esot izsaukusi tirgos īpaši nelabvēlīgas sekas.

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēji apstrīd Vispārējās tiesas apgalvojumus pārsūdzētā rīkojuma 16.–33. punktā, atbilstoši kuriem ECB nav ārpuslīgumiskas atbildības, jo šajā gadījumā ECB neesot pārkāpusi tiesību normu, kas piešķir tiesības privātpersonām. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka to minētās tiesību normas ir institucionālie noteikumi, kas nosaka ECB atsevišķo struktūru kompetences un piešķir tām pilnvaras. Šādi noteikumi piešķir privātpersonām tiesības, proti, it īpaši atbilstoši tiesiskās paļāvības principam individuālas tiesības attiecībā uz to, ka dažādas institūcijas darbojas, ievērojot tām ar tiesību aktiem piešķirtās institucionālās pilnvaras.

Ceturtkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēji gadījumā, ja ECB prezidentes pārkāptie noteikumi, kā konstatē Vispārējā tiesa, nepiešķir privātpersonai tiesības, pakārtoti apgalvo, ka nepiekrīt Vispārējās tiesas pamatojumam, jo tas liecina par LESD 340. panta šauru interpretāciju. Šajā tiesību normā, tāpat kā Codice civile (Itālijas Civilkodekss) 2043. pantā, netiek veikta nošķiršana, ka noteikumi, ar kuriem privātpersonām tiek piešķirtas tiesības, iepretim citiem noteikumiem ir prioritāti, un līdz ar to tikai tādi noteikumi, kas ir par pamatu tiesībām uz zaudējumu atlīdzību no cietušā, ietilpst pirmajā minētajā kategorijā. Turklāt pamatojums esot pretrunā principiem šīs tiesas spriedumā lietā T-868/16, kurā tika konstatēts, ka Savienības ārpuslīgumiskā atbildība var iestāties tikai tad, ja tāda atbildība ir saistīta ar nelikumīgu rīcību, kas ir zaudējumu pamatā.

Piektkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēji vēršas pret Vispārējās tiesas konstatējumu rīkojuma 32. punktā, atbilstoši kuram apelācijas sūdzības iesniedzēji savu apgalvojumu, ka ECB prezidente esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, neesot norādījuši atsevišķi kā argumentu prasības pieteikumā un šo argumentu esot minējuši tikai kā sekas prasības pieteikumā minēto tiesību normu, ar ko privātpersonai netiek piešķirtas tiesības, pārkāpumam. Apelācijas sūdzības iesniedzēji iebilst, ka “pilnvaru izmantošana tiesību aktam neatbilstošā veidā” esot pilnvaru nepareiza izmantošana un par to var runāt tad, ja Savienības iestāde ir novirzījusies no tādiem vispārējiem principiem kā godprātība, labticība un rūpība; nav šaubu, ka ECB prezidente ar strīdīgo paziņojumu esot pārkāpusi godprātības un rūpības principus.

Sestkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa rīkojuma 35. punktā attiecībā uz to apgalvotajiem zaudējumiem esot atkāpusies no faktu izklāsta prasības pieteikumā, kurā Vincenzo D’Agostino ir norādījis, ka viņam kā Dafin Srl garantijas sniedzējam attiecībā uz Banca Fideuram kredītlīniju, kas piešķirta viņa aktīvu vērtības samazināšanās dēļ, ko izraisīja aktīvu SI FISTE COPERP pilnīgas vērtības zudums krituma Milānas biržā dēļ, kas bija sekas strīdīgajam paziņojumam un ko izraisīja bankas reakcija, tādējādi bija nepieciešams finansējums, kā arī viņam kredītlīnijas atmaksai par neizdevīgu cenu bija jāpārdod pārējie savi aktīvi, tādējādi ciešot vēl lielākus zaudējumus.

____________