Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 23. februārī Universität Bremen iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 16. decembra rīkojumu lietā T-660/19, Universität Bremen/Pētniecības izpildaģentūra

(Lieta C-110/21 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Universität Bremen (pārstāvis: C. Schmid, universitātes pasniedzējs)

Otra lietas dalībniece: Pētniecības izpildaģentūra

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi ir šādi:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 16. decembra rīkojumu lietā T-660/19 Universität Bremen/Pētniecības izpildaģentūra;

nodot lietu izskatīšanai pēc būtības Vispārējai tiesai, ja iespējams, citai palātai;

atzīt, ka Universität Bremen pārstāvība lietā T-660/19, ko īstenoja augstskolas pasniedzējs Christoph Schmid, atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta septītajai daļai ir spēkā esoša;

pakārtoti, gadījumā, ja minētā augstskolas pasniedzēja īstenotās pārstāvības spēkā esamība tiek noliegta, atzīt, ka Universität Bremen ir tiesīga tiesvedību lietā T-660/19 pašreizējā stadijā Vispārējā tiesā uzdot turpināt advokātam, kurš atbilst statūtu 19. panta trešās un ceturtās daļas nosacījumiem;

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu līdz Vispārējās tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai, ar nosacījumu, ka atbildētāja neatkarīgi no Vispārējās tiesas galīgā nolēmuma atlīdzina tiesāšanās izdevumus līdzšinējā prasības un apelācijas tiesvedībā vai ka – pakārtoti – katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus līdzšinējā tiesvedībā pats; piespriest, lai atlīdzība par advokāta pakalpojumiem saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā, ko prasītāja atlīdzināja atbildētājai, abos gadījumos tiek tai nekavējoties atmaksāta.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka ar pārsūdzēto rīkojumu tās prasība atcelt 2019. gada 16. jūlija Pētniecības izpildaģentūras lēmumu Ares (2019) 4590599 spēkā neesošās pārstāvības dēļ, ko īstenoja augstskolas pasniedzējs Christoph Schmid, atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 126. pantam ir nepamatoti noraidīta kā acīmredzami nepieņemama. Šis Vispārējās tiesas rīkojums esot kļūdains. Pirmkārt, Vispārējā tiesa neesot pareizi novērtējusi, ka atbilstoši valsts tiesību aktiem uz pārstāvību pilnvaroti augstskolu pasniedzēji esot privileģēti kā pārstāvji atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta septītās daļas formulējumam un sistēmai un viņiem neesot jāatbilst nosacījumiem, kas atbilstoši statūtu 19. panta trešajai un ceturtajai daļai ir noteikti autonomajam advokāta jēdzienam. Otrkārt – un pakārtoti – Vispārējai tiesai atbilstoši pamattiesībām tikt uzklausītam, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un ECPAK 6. panta 1. punktā, kā arī atbilstoši samērīguma principam katrā ziņā esot vajadzējis norādīt uz pieņemamības problēmu; alternatīvi šādai norādei vajadzētu būt ietvertai vismaz Vispārējās tiesas tīmekļa vietnē, piemēram, “Prasības pieteikuma sagatavošanas rokasgrāmatā”.

____________