Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 12. augustā iesniedza Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) - Mark Alemo-Herron u.c./Parkwood Leisure Ltd

(lieta C-426/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Mark Alemo-Herron, Sandra Tipping, Christopher Anderson, Stacey Aris, Audrey Beckford, Lee Bennett, Delroy Carby, Vishnu Chetty, Deborah Cimitan, Victoria Clifton, Claudette Cummings, David Curtis, Stephen Flin, Patience Ijelekhai, Rosemarie Lee, Roxanne Lee, Vivian Ling, Michelle Nicholas, Lansdail Nugent, Anne O'Connor, Shirley Page, Alan Peel, Mathew Pennington, Laura Steward

Atbildētāja: Parkwood Leisure Ltd

Prejudiciālie jautājumi

Gadījumā, kad - kā tas ir izskatāmajā lietā - darbiniekam attiecībā pret personu, kas nodod savas īpašuma tiesības citai personai, ir līgumā noteiktas tiesības baudīt nodarbinātības noteikumus un nosacījumus, par kuriem ik pa laikam ir veikusi pārrunas un par kuriem ir vienojusies trešā persona - kolektīva sarunu organizācija - ,un šādas tiesības attiecībās starp darbinieku un darba devēju, kas nodod savas īpašuma tiesības, valsts tiesiskajā regulējumā drīzāk tiek atzītas par dinamiskām, nevis statiskām, vai Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/23/EK ¹ 3. pants kopsakarā ar Tiesas 2006. gada 9. marta spriedumu lietā C-499/04 Werhof (Krājums, I 2397. lpp.):

a)    pieprasa, lai šādas tiesības tiek aizsargātas un tiek piemērotas pret īpašumtiesību pārņēmēju, kad notiek attiecīgā uzņēmuma pāreja, uz kuru attiecas direktīva, vai

b)    piešķir tiesības valsts tiesām uzskatīt, ka šādas tiesības ir jāaizsargā un jāpiemēro pret īpašumtiesību pārņēmēju gadījumā, kad notiek attiecīgā uzņēmuma pāreja, uz kuru attiecas direktīva, vai

c)    aizliedz valsts tiesām uzskatīt, ka šādas tiesības ir jāaizsargā un jāpiemēro pret īpašumtiesību pārņēmēju gadījumā, kad notiek attiecīgā uzņēmuma pāreja, uz kuru attiecas direktīva?

Apstākļos, kad dalībvalsts ir izpildījusi savas saistības attiecībā uz minimālo Direktīvas 2001/23/EK 3. pantā ietverto prasību ieviešanu, bet rodas jautājums, vai ieviešanas pasākumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pārsniedz šīs prasības veidā, kas ir labvēlīgs aizsargātajiem darbiniekiem, nodrošinot dinamiskas līgumsaistības attiecībās ar īpašumtiesību pārņēmēju, vai tas ir gadījums, kad dalībvalsts tiesas var brīvi piemērot valsts tiesības, lai interpretētu ieviešanas tiesisko regulējumu, šādai interpretācijai nekad nenonākot pretrunā Kopienu tiesībām, vai tomēr ir jāizvēlas kāda cita pieeja, un, ja tā, tad kāda pieeja?

Konkrētajā gadījumā, tā kā darba devējs nav apstrīdējis to, ka darbinieku dinamisko tiesību esamība saskaņā ar valsts tiesībām uz kolektīvi panāktiem nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem aizskar darba devēja tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. pantu, vai valsts tiesa var piemērot TUPE [Transfer of Undertakings (Protection of Employment) Regulations 1981 (1981. gada Uzņēmējsabiedrību pārejas (Darba tiesisko attiecību aizsardzības)) noteikumi] interpretāciju, ko aizstāv darbinieki?

____________

¹ - Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV 2001 L 82, 16. lpp.).