Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Ritec International Limited iesniedza 2005. gada 28. janvārī

(lieta T-40/05)

(tiesvedības valoda - angļu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 28. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Ritec International Limited, Enfīlda (Enfield), Apvienotā Karaliste, kuru pārstāv juriskonsulti P. H. L. M. Kuypers un M. J. Osse, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atzīt, ka prasītājai nav jāsaņem atkāpe atbilstoši Regulas Nr. 2037/2000/EK 5. panta 7. punktam HCFC-141b īpašai izmantošanai izstrādājumā "ClearShield";

alternatīvi, ja Pirmās instances tiesa atzītu, ka prasītājai ir saskaņā ar Regulas Nr. 2037/2000 5. panta 7. punktu jāsaņem atkāpe HCFC-141b īpašai izmantošanai izstrādājumā "ClearShield", likt Komisijai, cik drīz vien iespējams, pieņemt jaunu lēmumu atbilstoši Pirmās instances tiesas spriedumam;

atzīt, ka prasītāja ir pierādījusi, ka HCFC-141b īpašai izmantošanai izstrādājumā "ClearShield" alternatīvas vielas vai tehnoloģijas nav tehniski un ekonomiski pieejamas un ka tās nevar izmantot Regulas Nr. 2037/2000 5. panta 7. punkta izpratnē;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar 5. panta 7. punktu Regulā Nr. 2037/2000/EK¹ Komisija, pēc dalībvalsts kompetentas iestādes lūguma var atļaut laikā ierobežotu atkāpi, kas ļauj daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu izmantošanu un laišanu apgrozībā gadījumā, ja tiek pierādīts, ka noteiktām vajadzībām alternatīvas vielas vai tehnoloģijas nav tehniski vai ekonomiski pieejamas, vai arī ka tās nevar izmantot. Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde iesniedza šādu lūgumu, lai prasītājai saņemtu atkāpi attiecībā uz tā HCFC-141b izmantošanu izstrādājumā "ClearShield", kas ir stikla aizsardzības izstrādājums. 2004. gada 23. novembrī Komisija šo pieteikumu noraidīja.

Prasītāja uzskata, ka Komisija ir pārpratusi veidu, kā prasītāja izmanto HCFC-141b un tāpat apstrīd Komisijas apgalvojumus, ka apgrozībā ir laisti izstrādājumi, kas ir līdzīgi neuzliesmojošam "ClearShield", ka prasītāja bija plānojusi izlaist uzliesmojošu "ClearShield" vai izsmidzināšanas kabīni 2005. gadā, ka var uzskatīt, ka uzliesmojoši stikla aizsardzības izstrādājumi ir droši to izmantotājam, ja uzliesmojošais izstrādājums tiek izmantots izsmidzināšanas kabīnē, un ka tai ir bijis pietiekoši daudz laika, lai aizstātu HCFC-141b ar tā alternatīvām. Tā tāpat norāda, ka apstrīdētais lēmums neņem vērā, ka prasītāja ir atradusi alternatīvu HCFC-141b izmantošanai. Tajā pašā laikā prasītāja apstrīd Komisijas konstatējumu, ka vairākas ar HCFC nesaistītas alternatīvas ir pieejamas, bet vēl nav ieviestas tāpēc, ka pastāv raizes par ugunsdrošību, vai ka tās izmanto citas sabiedrības ES tirgū. Prasītāja norāda, ka tā ir atradusi tikai vienu alternatīvu, kas nav ekonomiski pieejama.

Prasītāja tālāk apstrīd Komisijas konstatējumus, ka HCFC-141b izmantošana jau ir bijusi aizliegta saskaņā ar Regulu Nr. 3093/1994² un ka bija nepieciešama atkāpe saskaņā ar 5. panta 7. punktu Regulā Nr. 2037/2000, lai prasītāja varētu turpināt izmantot šo vielu. Kā norāda prasītāja, veidu, kā tā izmanto HCFC-141b, neaptver Regula Nr. 2037/2000 vai, mazākais, tas būs aizliegts tikai pēc 2015. gada.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisijas lēmums pārkāpj EKL 253. pantu, jo tajā nav izklāstīts lēmuma pamatojums.

____________

¹ - Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 2037/2000, par vielām, kas noārda ozona slāni, OV L 244, 1. lpp.

² - Padomes 1994. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 3039/94, par vielām, kas noārda ozona slāni, OV L333., 1. lpp.