Language of document : ECLI:EU:T:2021:846

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2021. gada 1. decembrī (*)

Publiski pakalpojumu līgumi – Iepirkuma procedūra – Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta IT platformu specifikācijas, izstrādes, uzturēšanas un atbalsta pakalpojumi – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam – Pienākums norādīt pamatojumu – Nepamatoti lēts piedāvājums

Lietā T‑546/20

Sopra Steria Benelux, Iksele (Beļģija),

Unisys Belgium, Mehelena (Beļģija),

ko pārstāv LMasson un GTilman, advokāti,

prasītājas,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv LAndré un MIlkova, pārstāves,

atbildētāja,

par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2020. gada 2. jūlija lēmumu, ar kuru, pirmkārt, ir noraidīts Sopra Steria Benelux un Unisys Belgium iesniegtais kopīgais piedāvājums iepirkuma procedūras ar atsauces numuru TAXUD/2019/OP/0006 A daļā par Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta trešā līmeņa IT platformu specifikācijas, izstrādes, uzturēšanas un atbalsta pakalpojumiem un, otrkārt, piešķirtas līguma slēgšanas tiesības citam konsorcijam, kurš iesniedzis piedāvājumu,

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Špīlmans [DSpielmann], tiesneši U. Ēbergs [UÖberg] un R. Mastrojāni [RMastroianni] (referents),

sekretāre: H. Ēriksone [HEriksson], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2021. gada 5. oktobra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2019. gada 6. decembrī Eiropas Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (OV 2019/S 236‑577462) publicēja paziņojumu par publisko līgumu saistībā ar iepirkumu ar atsauces numuru TAXUD/2019/OP/0006 un par Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta trešā līmeņa IT platformu specifikācijas, izstrādes, uzturēšanas un atbalsta pakalpojumiem. Minētajam līgumam bija divas daļas, proti, A daļa “CCN/CSI platformas attīstības pakalpojumi” un B daļa “SPEED 2(ng), CDCO/TSOAP un SSV platformu attīstības pakalpojumi”, un tā piešķiršanas kritērijs bija vislabākā kvalitātes un cenas attiecība, tehniskā kvalitāte un cena,– attiecīgi 70 % un 30 % piedāvājumu vērtēšanā. Attiecībā uz katru no šīm divām daļām Komisijai bija jānoslēdz pamatlīgums uz 36 mēnešiem, kas ir pagarināms trīs reizes uz secīgiem 12 mēnešu periodiem, ar pretendentu, kurš piedāvā vislabāko kvalitātes un cenas attiecību, ar nosacījumu, ka tas atbilst noteiktiem minimālajiem kritērijiem attiecībā uz dalības tiesībām, neizslēgšanu, kapacitāti un piedāvājuma atbilstību.

2        2020. gada 27. februārī prasītājas Sopra Steria Benelux (turpmāk tekstā – “Sopra”) un Unisys Belgium iesniedza kopīgu piedāvājumu Sopra vadītā konsorcija ietvaros. Noteiktajā termiņā A daļā piedāvājumu iesniedza tikai ARHSIBM konsorcijs, kurā ietilpst ARHS Developments SA un International Business Machines of Belgium SA.

3        Ar 2020. gada 2. jūlija vēstuli Komisija informēja prasītājas par to piedāvājuma noraidīšanu A daļā, pamatojoties uz to, ka tas nebija saimnieciski izdevīgākais, un ka līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas citam pretendentam (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētais lēmums”). Tā pievienoja izvilkumu no to piedāvājuma vērtējuma ziņojuma, kurā bija norādīti tai piešķirtie punkti, kam pievienoti skaidrojumi, un informēja prasītājas, ka informāciju par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām, līguma vērtību, kā arī izraudzītā pretendenta nosaukumu var iegūt pēc rakstveida lūguma. Prasītājas šādu lūgumu iesniedza tajā pašā dienā.

4        No vērtējuma ziņojuma izvilkuma izriet, ka prasītāju piedāvājums kopā saņēma 90,81 punktu, kas sadalīti šādi:

Pretendents

Cena

Kvalitatīvais vērtējums

Finanšu vērtējums

Kopējais vērtējums

Konsorcijs Sopra un Unisys Belgium

21 699 281,86 EUR

70,00

20,81

90,81


5        Ar 2020. gada 3. jūlija vēstuli Komisija informēja prasītājas, ka līgums ir piešķirts konsorcijam ARHSIBM, un nosūtīja tām izvilkumu no tā piedāvājuma vērtējuma ziņojuma, kurā bija norādīti tai piešķirtie punkti, kam pievienoti skaidrojumi.

6        No šī vērtējuma ziņojuma izvilkuma izriet, ka tā izraudzītā pretendenta piedāvājums, kuram tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, saņēma kopā 98,53 punktus, kas sadalīti šādi:

Pretendents

Cena

Kvalitatīvais vērtējums

Finanšu vērtējums

Kopējais vērtējums

Konsorcijs ARHSIBM

15 054 925,60 EUR

68,53

30,00

98,53


7        Ar 2020. gada 10. jūlija vēstuli prasītājas apstrīdēja iepirkuma procedūras rezultātu, un attiecībā uz izraudzītajā piedāvājumā norādīto cenu tās izteica šaubas par to, ka cena – kas ir būtiski zemāka par to piedāvāto cenu, ko tās uzskata par saprātīgu un atbilstošu tirgus apstākļiem, – varētu būt dzīvotspējīga bez “sociālā dempinga” riska. Tādējādi tās tostarp aicināja līgumslēdzēju iestādi apstiprināt, ka tā ir pārbaudījusi, ka izraudzītā pretendenta piedāvājums nerada nekādu risku šajā ziņā.

8        Ar 2020. gada 20. jūlija vēstuli Komisija tostarp atbildēja, ka izraudzītā piedāvājuma detalizēta finanšu analīze atklājusi, ka tas atbilst to valstu tirgus apstākļiem, no kurām līgumslēdzēji un to apakšuzņēmēji sniegs pieprasītos pakalpojumus.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

9        Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 2. septembrī, prasītājas cēla šo prasību.

10      Komisija iesniedza iebildumu rakstu Vispārējās tiesas kancelejā 2020. gada 4. decembrī.

11      2020. gada 21. decembrī Vispārējā tiesa atbilstoši Reglamenta 83. panta 1. punktam nolēma, ka otrreizēja procesuālo rakstu apmaiņa nav vajadzīga.

12      2021. gada 15. janvārī tika pabeigta tiesvedības rakstveida daļa.

13      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 9. februārī, prasītājas lūdza noturēt tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

14      2021. gada 15. jūnijā prasītājas izteica jaunu pierādījumu piedāvājumu saskaņā ar Reglamenta 85. panta 3. punktu.

15      2021. gada 2. jūlijā Komisija pauda viedokli par šo piedāvājumu.

16      Vispārējā tiesa lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un to atbildes uz tās uzdotajiem mutvārdu jautājumiem uzklausīja 2021. gada 5. oktobra tiesas sēdē.

17      Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

18      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

19      Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), I pielikuma 23. punkta pārkāpums un acīmredzama kļūda vērtējumā. Ar otro pamatu tiek apgalvota pamatojuma neesamība.

20      Ar otro pamatu, kas ir jāizskata vispirms, prasītājas būtībā apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde neesot ņēmusi vērā būtisko atšķirību starp to piedāvājuma cenu un izraudzītā pretendenta piedāvājuma cenu, kura bija jāuzskata par norādi, kas var radīt aizdomas par pēdējo minēto nepamatoti lēto piedāvājumu, un ka tā nav sniegusi pietiekamu pamatojumu attiecībā uz iemesliem, kuru dēļ tika uzskatīts, ka izraudzītais piedāvājums nebija nepamatoti lēts.

21      It īpaši apstrīdētajā lēmumā, kam pievienoti izvilkumi no vērtējuma ziņojuma, nav norādīts pamatojums attiecībā uz jautājumu, lai noskaidrotu, vai aplūkotā līguma A daļā izraudzītais piedāvājums nebija nepamatoti lēts.

22      Prasītājas uzskata, ka Komisijas 2020. gada 2. jūlija vēstulē nebija ietverts nekāds pamatojums attiecībā uz līgumslēdzējas iestādes izdarīto izvēli. To ieskatā Komisijas 2020. gada 3. jūlija vēstulē nebija ietverts nedz papildu skaidrojums, nedz pamatojums izvēlēm, kas izdarītas saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Visbeidzot, attiecībā uz 2020. gada 20. jūlija vēstuli pēc to skaidrā lūguma, prasītājas apgalvo, ka Komisija tajā ir vienīgi norādījusi, ka izraudzītā piedāvājuma padziļināts vērtējums finanšu aspektā ir atklājis, ka tas atbilst to valstu tirgus apstākļiem, no kurām līgumslēdzēji un to apakšuzņēmēji sniegs pakalpojumus. Šāds apgalvojums liecinot, ka Komisijai prima facie bija šaubas par konsorcija ARHSIBM iesniegtā piedāvājuma cenas normālo raksturu, un tas ir pretrunā lēmuma par tā pieņemšanu lakoniskajam raksturam.

23      Prasītājas tādējādi pārmet Komisijai, ka tā nav izskaidrojusi loģiku, kas tai lika uzskatīt, ka izraudzītā piedāvājuma cena ir normāla, un nav minējusi, pirmkārt, argumentāciju, saskaņā ar kuru tā ir secinājusi, ka ar raksturlielumiem – galvenokārt finanšu – šis piedāvājums it īpaši atbilst valsts, kurā pakalpojumi jāsniedz, tiesību aktiem personāla atalgojuma, iemaksu sociālā nodrošinājuma sistēmā un drošības un veselības noteikumu darbā ievērošanas jomā, un, otrkārt, nav norādījusi, vai tā ir pārbaudījusi, ka piedāvātajā cenā ietilpst visas piedāvājuma tehnisko aspektu izraisītās izmaksas.

24      Tātad Komisija neesot pareizi pamatojusi savu vērtējumu attiecībā uz iespējamām nepamatoti lēta piedāvājuma sekām, kuras prasītājas ir skaidri norādījušas 2020. gada 10. jūlija vēstulē, proti, sociālā dempinga risku un risku pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai.

25      Komisija apstrīd prasītāju argumentus.

26      Tā uzskata, ka īpašie noteikumi attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu nepamatoti lēta piedāvājumu gadījumā ir piemērojami tikai tad, ja pastāv šaubas par piedāvājuma cenas pamatotību, un šajā gadījumā tas tā neesot bijis, līdz ar to esot piemērojams tikai vispārējais pienākums norādīt pamatojumu.

27      Šajā gadījumā Komisija apgalvo, ka tā 2020. gada 3. jūlija vēstulē prasītājām ir sniegusi pieprasīto informāciju. Vērtējuma ziņojumā neesot nekādas norādes, kas saistītas ar izraudzītā piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu, jo tā pārbaudes laikā šajā ziņā neesot sniegts neviens pierādījums.

28      Komisija atgādina, ka 2020. gada 20. jūlija vēstulē tā atbildēja uz prasītāju jautājumiem, kas it īpaši attiecās uz sociālā dempinga risku, precizējot, ka katrs piedāvājums ir ticis ļoti detalizēti analizēts un ka prima facie tika konstatēts, ka piedāvājumi atbilst to valstu tirgus apstākļiem, no kurām tie tiks īstenoti.

29      Šajā ziņā Komisija norāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, tas, ka tā ir precizējusi, ka ir veikta “padziļināta analīze”, nekādi nenorāda uz to, ka tai prima facie būtu bijušas šaubas par konsorcija ARHSIBM piedāvātās cenas normālo raksturu. Katrs piedāvājums tiekot vērtēts padziļināti, un līgumslēdzējai iestādei esot prima facie jāpārbauda norādes, kas varētu liecināt par to, ka piedāvājums neatbilst tirgus apstākļiem. 2020. gada 20. jūlija vēstulē ietvertais pamatojums ir jālasa šādā aspektā.

30      Tādējādi Komisija uzskata, ka tā ir ievērojusi savu vispārējo pienākumu norādīt pamatojumu, jo īpašie pienākumi, uz kuriem atsaucas prasītājas, ir piemērojami tikai tad, ja pastāvētu šaubas par piedāvājuma cenas normālo raksturu, un šajā lietā tas tā neesot bijis.

31      Vispirms ir jānorāda, ka ar šo pamatu, ar ko tiek apgalvota pamatojuma neesamība, prasītājas būtībā norāda uz apstrīdētā lēmuma pamatojuma nepietiekamību attiecībā uz izraudzītā piedāvājuma nepamatoto lētumu, kā tas izriet gan no prasības pieteikuma, gan no to mutvārdu paskaidrojumiem.

32      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka līgumslēdzējai iestādei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz elementiem, kas ir jāņem vērā, lai pieņemtu lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Pārbaudei tiesā, ko piemēro, aplūkojot, kā šī rīcības brīvība ir īstenota, tādējādi ir jāaprobežojas ar to, vai ir ievērotas procesuālās normas un pamatojums, kā arī ar vērtējumu par to, vai fakti ir pareizi, vai nav acīmredzamas kļūdas vērtējumā un konstatējama pilnvaru nepareiza izmantošana (skat. spriedumu, 2017. gada 2. februāris, European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑74/15, nav publicēts, EU:T:2017:55, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

33      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru – ja Komisijai ir plaša rīcības brīvība, vēl jo lielāka nozīme ir Eiropas Savienības tiesību sistēmas sniegto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos. Šajās garantijās it īpaši ietilpst kompetentās iestādes pienākums pietiekami pamatot savus lēmumus. Tikai tā Savienības tiesa var pārbaudīt, vai ir bijuši faktu un tiesību elementi, no kuriem ir atkarīga rīcības brīvības īstenošana (spriedumi, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, EU:C:1991:438, 14. punkts; 2008. gada 10. septembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑465/04, nav publicēts, EU:T:2008:324, 54. punkts, 2017. gada 2. februāris, European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑74/15, nav publicēts, EU:T:2017:55, 36. punkts).

34      Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktu pārvaldei ir pienākums pamatot savus lēmumus. Šis pienākums norādīt pamatojumu nozīmē, ka saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu tiesību akta autora pamatojumam ir jābūt skaidram un nepārprotamam, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu uzzināt noteiktā pasākuma pamatojumu savu tiesību aizstāvēšanai un, otrkārt, lai tiesa varētu veikt pārbaudi (spriedumi, 2003. gada 25. februāris, Strabag Benelux/Padome, T‑183/00, EU:T:2003:36, 55. punkts; 2013. gada 24. aprīlis, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑32/08, nav publicēts, EU:T:2013:213, 37. punkts, un 2019. gada 16. maijs, Transtec/Komisija, T‑228/18, EU:T:2019:336, 91. punkts).

35      Tādējādi pārvaldes pienākums pamatot lēmumus ne tikai vispārīgi ir pārvaldes darbības pārskatāmības izpausme, bet tam arī ir jāļauj privātpersonai, pilnībā pārzinot lietas apstākļus, izlemt, vai ir lietderīgi vērsties tiesā. Tātad pastāv cieša saikne starp, pirmkārt, pienākumu norādīt pamatojumu un, otrkārt, pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, kā arī Pamattiesību hartas 47. pantā garantētajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību. Citiem vārdiem, pienākums norādīt pamatojumu palīdz nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 10. oktobris, Sviluppo Globale/Komisija, T‑183/10, nav publicēts, EU:T:2012:534, 40. punkts, un 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).

36      No tā izriet, ka jautājums par to, vai ir ievērots pienākums norādīt pamatojumu, principā ir jāvērtē, ņemot vērā informāciju, kas prasītāju rīcībā ir bijusi vēlākais prasības celšanas brīdī. Tādējādi pamatojums nevar tikt pirmo reizi un a posteriori izskaidrots tiesā un tikai ārkārtas apstākļi var pamatot to, ka tiesa ņem vērā tiesvedības laikā minētos apstākļus (skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).

37      Turklāt prasība norādīt pamatojumu ir jāvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp attiecīgā akta saturu, izvirzīto motīvu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas LESD 296. panta prasības, ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu un visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu (skat. spriedumus, 2013. gada 11. jūlijs, Ziegler/Komisija, C‑439/11 P, EU:C:2013:513, 116. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 75. punkts un tajā minētā judikatūra).

38      Noteikumos par Savienības publiskajiem līgumiem, kas ietverti Finanšu regulā un tās I pielikumā, ir precizēts līgumslēdzējas iestādes pienākums norādīt pamatojumu. It īpaši Finanšu regulas 170. pantā un minētās regulas I pielikuma 31. punktā attiecībā uz noraidītajiem pretendentiem ir paredzēts divu posmu pamatojums.

39      Vispirms līgumslēdzēja iestāde visiem noraidītajiem pretendentiem paziņo par to piedāvājumu noraidīšanu un šīs noraidīšanas iemesliem. Turklāt saskaņā ar Finanšu regulas 170. panta 3. punktu un minētās regulas I pielikuma 31.2. punktu, ja noraidītais pretendents, kurš atbilst kritērijiem par neizslēgšanu un atlasi, to ir lūdzis rakstveidā, līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas ātrāk un katrā ziņā piecpadsmit dienu laikā, skaitot no šī lūguma saņemšanas brīža, dara zināmu izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošās priekšrocības, maksājamo cenu vai līguma vērtību, kā arī izraudzītā pretendenta nosaukumu.

40      Šāda divu posmu pamatojuma norādīšana nav pretrunā pienākuma norādīt pamatojumu mērķim, kas, kā tas ir precizēts šī sprieduma 34. un 35. punktā, ir ļaut, pirmkārt, ieinteresētajām personām uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības un, otrkārt, Savienības tiesai veikt pārbaudi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 79. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Tā kā pienākums norādīt tiesību akta pamatojumu, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 37. punktā, ir atkarīgs no tā pieņemšanas faktiskā un juridiskā konteksta, šajā gadījumā ir jāņem vērā arī tiesiskais regulējums, kas reglamentē nepamatoti lētus piedāvājumus.

42      Šajā kontekstā Finanšu regulas I pielikuma 23.1. punktā ir paredzēts –“ja konkrēta līguma gadījumā piedāvātā cena vai izmaksas šķiet nepamatoti zemas, līgumslēdzēja iestāde rakstveidā pieprasa sīkāku informāciju par tiem elementiem, kuri veido cenu vai izmaksas un kurus tā uzskata par būtiskiem, un tā dod pretendentam iespēju iesniegt savus apsvērumus”.

43      Saskaņā ar Finanšu regulas I pielikuma 23.2. punktu līgumslēdzēja iestāde “noraida piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās zemās cenas vai izmaksas”. Turklāt tā “noraida piedāvājumu, ja tā ir konstatējusi, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka tas neatbilst piemērojamiem pienākumiem vides, sociālo un darba tiesību jomā”.

44      Jēdziens “nepamatoti lēts piedāvājums” Finanšu regulas tiesību normās nav definēts. Tomēr no judikatūras izriet, ka nepamatoti lēts piedāvājums ir jāvērtē, ņemot vērā piedāvājuma būtību un attiecīgo pakalpojumu (skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 83. punkts un tajā minētā judikatūra).

45      Līgumslēdzējas iestādes pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv iepriekšējas šaubas par tā uzticamību, jo Finanšu regulas I pielikuma 23.1. punkta galvenais mērķis ir ļaut pretendentu neizslēgt no iepirkuma procedūras, pirms tam ir dota iespēja pamatot sava piedāvājuma saturu, kas varētu šķist nepamatoti zems. Tādējādi tikai gadījumā, ja pastāv šādas šaubas, vērtēšanas komitejai ir jāpieprasa vajadzīgie precizējumi par piedāvājuma elementiem, pirms tā attiecīgajā gadījumā to noraida saskaņā ar minētā pielikuma 23.2. punktu. Savukārt gadījumā, ja piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts atbilstoši minētā pielikuma 23.1. punkta noteikumiem, tas nav piemērojams (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2005. gada 6. jūlijs, TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, T‑148/04, EU:T:2005:274, 49. un 50. punkts; 2014. gada 5. novembris, Computer Resources International (Luxembourg)/Komisija, T‑422/11, EU:T:2014:927, 57. punkts, un 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 85. punkts].

46      No judikatūras izriet, ka šādas šaubas it īpaši var būt, ja nav skaidrs, vai, pirmkārt, piedāvājums atbilst valsts, kurā pakalpojumi jāsniedz, tiesību aktiem personāla atalgojuma, iemaksu sociālā nodrošinājuma sistēmā un drošības un veselības noteikumu darbā ievērošanas, kā arī dempinga jomā, un, otrkārt, vai piedāvātajā cenā ietilpst visas piedāvājuma tehnisko aspektu izraisītās izmaksas (skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).

47      No iepriekš minētā izriet, ka līgumslēdzējas iestādes vērtējums par nepamatoti lētu piedāvājumu tiek veikts divos posmos.

48      Pirmajā posmā līgumslēdzējai iestādei ir jāvērtē, vai piedāvājumā norādītā cena vai izmaksas “nešķiet” nepamatoti zemas. Darbības vārda “šķist” lietojums Finanšu regulas I pielikuma 23.1. punktā nozīmē, ka līgumslēdzēja iestāde veic piedāvājuma nepamatoti zemās cenas prima facie vērtējumu, nevis ka tā pēc savas ierosmes detalizēti analizē katra piedāvājuma elementus, lai noteiktu, ka tas nav nepamatoti lēts piedāvājums. Tādējādi līgumslēdzējai iestādei šajā pirmajā posmā ir tikai jānosaka, vai iesniegtajos piedāvājumos nav kāda norāde, kas varētu radīt aizdomas, ka tie varētu būt nepamatoti lēti. Tā tas it īpaši ir tad, ja piedāvājumā norādītā cena ir ievērojami zemāka par citu piedāvājumu cenu vai parasto tirgus cenu. Ja iesniegtajos piedāvājumos šādas norādes nav un tie tādējādi nešķiet nepamatoti lēti, līgumslēdzēja iestāde var turpināt ar savu vērtējumu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 88. punkts).

49      Otrajā posmā – ja ir norādes, kas var radīt aizdomas, ka piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts, līgumslēdzējai iestādei savukārt ir jāpārbauda piedāvājuma elementi, lai pārliecinātos par to, ka tas nav nepamatoti lēts. Veicot šo pārbaudi, tai ir jādod iespēja pretendentam, kurš iesniedzis minēto piedāvājumu, norādīt, kādu iemeslu dēļ tas uzskata, ka tā piedāvājums nav nepamatoti lēts. Pēc tam tai ir jāvērtē iesniegtie skaidrojumi un jānosaka, vai attiecīgais piedāvājums ir nepamatoti lēts, un tādā gadījumā tai tas ir jānoraida (skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 89. punkts).

50      Vispārējai tiesai jau ir bijusi iespēja lemt par līgumslēdzējas iestādes pienākumu norādīt pamatojumu noraidītajam pretendentam, ja piedāvājumu vērtēšanas posmā tai ir bijušas aizdomas par iesniegtā piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu un tā, uzklausot attiecīgo pretendentu un veicot padziļinātu analīzi, ir uzskatījusi, ka šis piedāvājums nav nepamatoti lēts. It īpaši ir ticis nospriests – lai pēc padziļinātas analīzes sniegtu pienācīgu pamatojumu tam, ka izraudzītais piedāvājums nav bijis nepamatoti lēts, līgumslēdzējai iestādei ir pietiekami jāskaidro loģika, saskaņā ar kuru, pirmkārt, tā ir secinājusi, ka galvenokārt finansiālu raksturlielumu dēļ šāds piedāvājums tostarp atbilst valsts, kurā pakalpojumi ir jāsniedz tiesību aktiem personāla atalgojuma, iemaksu sociālā nodrošinājuma sistēmā un drošības un veselības noteikumu darbā ievērošanas jomā, un, otrkārt, ka tā ir pārbaudījusi, ka piedāvātajā cenā ietilpst visas minētā piedāvājuma tehnisko aspektu izraisītās izmaksas (skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 91. punkts un tajā minētā judikatūra).

51      Attiecībā uz līgumslēdzējas iestādes pienākuma norādīt pamatojumu piemērošanas jomu – ja tā uzskata, ka izraudzītais piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, no noteikumiem, kuros reglamentēti nepamatoti lēti piedāvājumi un kas ir atgādināti šī sprieduma 42.–45. punktā, un it īpaši no apstākļa, saskaņā ar kuru līgumslēdzējai iestādei vispirms ir jāveic tikai piedāvājuma nepamatotā lētuma prima facie vērtēšana, izriet, ka tās pienākuma norādīt pamatojumu tvērums ir ierobežots. Liekot līgumslēdzējai iestādei detalizēti paskaidrot, kādu iemeslu dēļ piedāvājums tai nešķiet nepamatoti lēts, netiktu ņemta vērā atšķirība starp Finanšu regulas I pielikuma 23. punktā paredzētajiem abiem analīzes posmiem (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 92. punkts).

52      It īpaši, līgumslēdzējai iestādei izvēloties piedāvājumu, tai atbildē uz jebkuru lūgumu norādīt pamatojumu, kas tai ir iesniegts atbilstoši Finanšu regulas 170. panta 3. punktam, skaidri nav jānorāda iemesli, kuru dēļ tās izraudzītais piedāvājums tai nav šķitis nepamatoti lēts. Ja līgumslēdzēja iestāde izraugās minēto piedāvājumu, no tā netieši, bet neapšaubāmi izriet, ka tā ir uzskatījusi, ka nav bijušas norādes uz to, ka minētais piedāvājums būtu bijis nepamatoti lēts. Šādi iemesli turpretim ir jāpaziņo noraidītajam pretendentam, kurš ir skaidri izteicis šādu lūgumu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, T‑392/15, EU:T:2017:462, 93. punkts).

53      Proti, līgumslēdzējai iestādei pieprasīt pēc noraidītā pretendenta lūguma pamatot apstākli, saskaņā kuru izraudzītais piedāvājums nav nepamatoti lēts, nozīmē ievērot Finanšu regulas 170. panta 3. punkta un šīs pašas regulas I pielikuma 31.2. punkta tiesību normas, jo ar pamatojumu šajā jautājumā noraidītais pretendents tiek informēts par būtisku izraudzītā piedāvājuma raksturlielumu un salīdzinošo priekšrocību aspektu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2013. gada 15. oktobris, European Dynamics Belgium u.c./EMA, T‑638/11, nav publicēts, EU:T:2013:530, 66. punkts, un 2017. gada 2. februāris, European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑74/15, nav publicēts, EU:T:2017:55, 51. punkts).

54      Turklāt atbilstoši judikatūrai nepietiek ar to, ka līgumslēdzēja iestāde aprobežojas tikai ar secinājuma formulējumu, saskaņā ar kuru piedāvājums, kas izraudzīts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, nav nepamatoti lēts, ne arī ar apgalvojumu, ka tā ir uzskatījusi, ka minētais piedāvājums nebija nepamatoti lēts (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 2. februāris, European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑74/15, nav publicēts, EU:T:2017:55, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

55      Šajā lietā ir jānorāda, ka ar 2020. gada 2. un 3. jūlija vēstulēm (skat. šī sprieduma 3. un 5. punktu), Komisija atbilstoši Finanšu regulas 170. pantam un šīs pašas regulas I pielikuma 31. punktam pirmajā posmā informēja prasītājas, ka to piedāvājums ir noraidīts, pievienojot izvilkumu no vērtēšanas komitejas ziņojuma par to piedāvājumu, un otrajā posmā pēc prasītāju rakstveida lūguma tām darīja zināmu izraudzītā pretendenta nosaukumu, kā arī citu izvilkumu no minētā ziņojuma, kurā bija atspoguļoti izraudzītā piedāvājuma raksturlielumi un salīdzinošās priekšrocības. No šī pēdējā minētā izvilkuma izriet, ka prasītājām paziņotā informācija par izraudzīto piedāvājumu papildus tā cenai, tā finanšu vērtējumam un tā kvalitātes un cenas attiecībai, kāda ir norādīta tā kopējā punktu skaitā, attiecās tikai uz šī piedāvājuma tehniskajiem aspektiem. It īpaši šajā posmā paziņotā informācija nekādā ziņā neattiecās uz izraudzītā piedāvājuma cenas pārbaudi, ņemot vērā tā iespējamo nepamatoto lētumu.

56      Ar 2020. gada 10. jūlija vēstuli (skat. šī sprieduma 7. punktu) prasītājas lūdza Komisiju apstiprināt tostarp to, ka tā ir pārbaudījusi, ka izraudzītais piedāvājums, ņemot vērā tā cenu, neietver “sociālā dempinga” risku, un norādīja uz sava piedāvājuma reālajām un konkurētspējīgajām cenām, ņemot vērā tirgus apstākļus, Komisijas darījumu partneru pieredzi un riskus saistībā ar līguma izpildi, ko radītu piedāvājums, kura cena bija ievērojami zemāka par to piedāvājuma cenu.

57      Ir taisnība, ka prasītājas nav tieši atsaukušās uz jēdzienu “nepamatoti lēts piedāvājums”. Tomēr prasītājas – kā tās ir norādījušas prasības pieteikumā, un Komisija šajā jautājumā to nav apstrīdējusi nedz iebildumu rakstā, nedz atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu tiesas sēdē,– ir skaidri norādījušas uz iespējamajām sekām, kas saistītas ar nepamatoti lēta piedāvājuma iesniegšanu, proti, sociālā dempinga risku, jo šādā piedāvājumā varētu nebūt ievēroti valstu, kurā pakalpojumi būtu jāsniedz, tiesību akti personāla atalgojuma, iemaksu sociālā nodrošinājuma sistēmā, kā arī drošības un veselības noteikumu darbā ievērošanas jomā, un risku pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai.

58      Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisija 2020. gada 20. jūlija vēstulē ir vienīgi atbildējusi, ka izraudzītā pretendenta piedāvājuma detalizēta finanšu analīze ir atspoguļojusi to, ka tas atbilst to valstu tirgus apstākļiem, no kurām līgumslēdzēji un to apakšuzņēmēji sniegs pieprasītos pakalpojumus.

59      Tomēr no Komisijas 2020. gada 2. jūlija vēstules izriet, ka kopīgais piedāvājums, kuru A daļā iesniedza prasītāju dibinātais konsorcijs, netika izraudzīts, jo tas netika uzskatīts par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. No abiem vērtēšanas komitejas ziņojuma izvilkumiem izriet, ka Komisija prasītājām ir sniegusi informāciju (skat. šī sprieduma 4. un 6. punktu), ka starpība starp kopējo punktu skaitu, ko ieguva viņu piedāvājums, un izraudzīto piedāvājumu bija mazāk nekā 7,72 punkti. No tā arī izriet, ka šī starpība pilnībā bija atkarīga no būtiskas atšķirības, proti, 6 644 356,26 EUR, kas pastāvēja starp prasītāju un izraudzītā pretendenta piedāvātajām cenām, radot 9,19 punktu starpību finanšu vērtējumā par sliktu prasītāju piedāvājumam, lai gan attiecībā uz kvalitatīvo vērtējumu to piedāvājums ieguva par 1,47 punktiem vairāk nekā izraudzītais piedāvājums.

60      Šādos apstākļos, ņemot vērā, ka prasītāju dibinātais konsorcijs un izraudzītais pretendents vienīgie iesniedza piedāvājumu A daļā un ka līdz ar to bija tikai viens salīdzināšanas kritērijs, proti, prasītāju piedāvājuma cena, kas ļauj noteikt, vai pastāv norāde, ka izraudzītais piedāvājuma varēja tikt uzskatīts par nepamatoti lētu, Komisija nevarēja tikai norādīt, ka izraudzītais piedāvājums atbilda to valstu tirgus apstākļiem, no kurām līgumslēdzēji un to apakšuzņēmēji sniegtu attiecīgos pakalpojumus. Ņemot vērā, ka cenas kritērijs bija noteicošais piedāvājumu klasificēšanā un ka izraudzītā piedāvājuma cena bija vienīgā to raksturojošā salīdzinošā priekšrocība, Komisijai, lai pienācīgi atbildētu uz prasītāju lūgumu, bija jāsniedz vismaz informācija par tirgus daļai atbilstošo procentuālo daļu, ko sniegs apakšuzņēmēji, kā arī par valstīm, no kurām attiecīgie pakalpojumi tiks sniegti, kā tā to minēja iebildumu rakstā un tiesas sēdē, tādējādi ļaujot prasītājām labāk saprast iemeslus abu piedāvājumu cenu atšķirībā. Šāda informācija esot ļāvusi tām iegūt pietiekamus datus, lai uzzinātu iemeslus, kuru dēļ Komisija uzskatīja, ka izraudzītais piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, un līdz ar to, iespējams, apstrīdēt šī vērtējuma pamatotību.

61      Tā kā Komisija 2020. gada 20. jūlija vēstulē atbildēja, vienkārši apgalvojot, ka izraudzītā piedāvājuma cena nav nepamatoti zema, tā nav ievērojusi šīs lietas apstākļos pastāvošo pienākumu norādīt pamatojumu.

62      Šo secinājumu nevar atspēkot, pirmkārt, ar Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru esot īpaši noteikumi par pamatojuma apjomu attiecībā uz nepamatoti lēta piedāvājumu iespējamo esamību, kas esot piemērojami vienīgi tad, ja pastāv šaubas par izraudzītā piedāvājuma cenas normālo raksturu, un šajā gadījumā tas tā neesot bijis.

63      Šis arguments izriet no kļūdainas 2019. gada 10. septembra sprieduma Trasys International un Axianseu – Digital Solutions/EASA (T‑741/17, EU:T:2019:572) 49. punkta interpretācijas, uz kuru atsaucas Komisija un kurā ir precizēts, ka tad, ja ir norāde, kas var radīt šaubas par nepamatoti lēta piedāvājumu esamību, līgumslēdzējai iestādei iemesli, kuri ļauj saprast, kādēļ tās izraudzītais piedāvājums tai nav šķitis nepamatoti lēts, ir jādara zināmi noraidītajam pretendentam, kurš ir skaidri izteicis šādu lūgumu.

64      Šis 2019. gada 10. septembra sprieduma Trasys International un Axianseu–Digital Solutions/EASA (T‑741/17, EU:T:2019:572) punkts tiek piemērots lietā, kurā tika taisīts šis spriedums, par Vispārējās tiesas izklāstītu skaidrojumu 2017. gada 4. jūlija sprieduma European Dynamics Luxembourg u.c./Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (T‑392/15, EU:T:2017:462) 93. punktā, uz kuru tajā ir tieša atsauce un kurā ir precizēts, ka par pamatojumu, kura dēļ līgumslēdzēja iestāde neuzskatīja piedāvājumu par nepamatoti lētu, ir jāinformē noraidītais pretendents, kurš ir to ir skaidri lūdzis (šajā ziņā skat. arī spriedumu, 2017. gada 2. februāris, European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑74/15, nav publicēts, EU:T:2017:55, 49. punkts).

65      Tādējādi ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija, Vispārējās tiesas apgalvotais precizējums, tostarp 2019. gada 10. septembra sprieduma Trasys International un Axianseu – Digital Solutions/EASA (T‑741/17, EU:T:2019:572) 49. punktā, ir jālasa konkrēti tās lietas kontekstā, kurā taisīts šis spriedums un kurā tika konstatēts, ka pastāv šaubas par vairāku pretendentu piedāvātajām cenām (skat. it īpaši minētā sprieduma 47. punktu), un tā nevar apšaubīt principu, saskaņā ar kuru iemesli, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde izraudzīto piedāvājumu nav uzskatījusi par nepamatoti lētu un kuri ir daļa no vērtējuma par šī piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām, ir jāpaziņo noraidītajam pretendentam, kurš ir skaidri to lūdzis (skat. šī sprieduma 52. un 53. punktu).

66      Ņemot vērā šī sprieduma 56. un 57. punktā izklāstītos apsvērumus, ir pierādīts, ka prasītājas ir paudušas šādu lūgumu.

67      Otrkārt, Komisija būtībā apgalvo, ka Finanšu regulā līgumslēdzējai iestādei nav paredzēts pienākums norādīt noraidītajam pretendentam, kas to lūdz, iemeslus, kuru dēļ tā nav uzskatījusi izraudzīto piedāvājumu par nepamatoti lētu, vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar minētās regulas I pielikuma 23.1. punktu šai sakarā vērtējums tiek veikts tikai tad, ja piedāvājums šķiet nepamatoti lēts.

68      Tomēr nevar atzīt, ka līgumslēdzēja iestāde, atsaucoties tikai uz šo tiesību normu, nav ievērojusi Finanšu regulas 170. panta 3. punktā paredzēto pienākumu paziņot noraidītajam pretendentam, kurš to lūdz, izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un priekšrocības, kuru vidū neapšaubāmi ir iemesli, kuru dēļ šis piedāvājums nav šķitis nepamatoti lēts. Līdz ar to Komisija nevarēja vienīgi konstatēt, ka tā nav uzskatījusi, ka izraudzītais piedāvājums nav nepamatoti lēts, neprecizējot prasītājām, kas to bija skaidri lūgušas, iemeslus, kas to mudināja nonākt pie šāda secinājuma, kā tas izriet no šī sprieduma 53. punktā minētās judikatūras.

69      Protams, Komisija tiesvedības laikā sniedza atsevišķus skaidrojumus, saskaņā ar kuriem būtībā lielu daļu no izraudzītajā piedāvājumā paredzētajiem pakalpojumiem veiks apakšuzņēmēji, vairums no tiem Grieķijā un Rumānijā, un līdz ar to algu atšķirības, kas ir saistītas ar pakalpojumu sniegšanas vietām, izskaidrojot iesniegto piedāvājumu būtisko cenu atšķirību. Tomēr neatkarīgi no jebkādiem apsvērumiem par to pamatotību šos skaidrojumus nevar ņemt vērā. No šī sprieduma 36. punktā atgādinātās judikatūras izriet, ka var ņemt vērā tikai to informāciju, ko prasītājas saņēma pirms šīs prasības celšanas, jo pamatojums principā nevar tikt pirmo reizi un a posteriori izskaidrots tiesā.

70      Ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. jūlija vēstulē sniegto pamatojumu, kā arī tās iepriekšējās vēstulēs un tām pievienotajos izvilkumos no vērtēšanas komitejas ziņojuma ietverto informāciju, nevar uzskatīt, ka prasītājas varēja zināt visu informāciju par konsorcija ARHSIBM piedāvājuma elementiem, kura ļāva Komisijai uzskatīt, ka šis piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts.

71      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, šis pamats, kurā būtībā tiek apgalvots, ka nav norādīts pietiekams pamatojums attiecībā uz iemesliem, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde uzskatīja, ka izraudzītā pretendenta piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, ir jāpieņem un tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, neizskatot prasības pirmo pamatu, kas attiecas uz tā materiālo tiesiskumu, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestāde būtībā esot kļūdaini uzskatījusi, ka piedāvājums nebija nepamatoti lēts (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2012. gada 10. oktobris, Sviluppo Globale/Komisija, T‑183/10, nav publicēts, EU:T:2012:534, 46. punkts, un 2019. gada 10. septembris, Trasys International un Axianseu – Digital Solutions/EASA, T‑741/17, EU:T:2019:572, 88. punkts un tajā minētā judikatūra), un nav jālemj par prasītāju pierādījumu piedāvājumu un par šī piedāvājuma pieņemamību, ko Komisija apstrīd.

 Par tiesāšanās izdevumiem

72      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus saskaņā ar pēdējo minēto prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 2. jūlija lēmumu, ar kuru, pirmkārt, ir noraidīts Sopra Steria Benelux un Unisys Belgium iesniegtais kopīgais piedāvājums iepirkuma procedūras ar atsauces numuru TAXUD/2019/OP/0006 par Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta trešā līmeņa IT platformu specifikācijas, izstrādes, uzturēšanas un atbalsta pakalpojumiem un, otrkārt, piešķirtas līguma slēgšanas tiesības citam konsorcijam, kurš ir iesniedzis piedāvājumu, ciktāl tas attiecas uz A daļu.

2)      Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Sopra Steria Benelux un Unisys Belgium tiesāšanās izdevumus.

Spielmann

Öberg

Mastroianni

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 1. decembrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – franču.