Lieta T‑61/13

Research and Production Company “Melt Water” UAB

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Kopienas grafiskas preču zīmes “NUEVA” reģistrācijas pieteikums – Regulas (EK) Nr. 207/2009 60. pants – Pienākuma samaksāt apelācijas nodevu noteiktajā termiņā neievērošana – Vienas valodas redakcijas neskaidrība – Vienveidīga interpretācija – Neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara – Atvainojama maldība – Rūpības un uzmanības pienākums 

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 21. maija spriedums

1.      Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas kompetence – Birojam adresēts rīkojums – Izslēgšana

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts)

2.      Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Vienveidīga interpretācija – Dažādu valodu versiju atšķirības – Attiecīgā tiesību akta vispārējā sistēma un mērķis kā atskaites punkti

3.      Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Apelācijas sūdzības termiņš un forma – Iesniegšana rakstveidā un divu mēnešu laikā – Apelācijas nodevas samaksa

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 60. pants)

4.      Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Termiņi – Termiņa izbeigšanās – Atkāpes – Rūpības un uzmanības pienākums

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 60. pants; Komisijas Regulas Nr. 2868/95 1. panta 49. noteikuma 3. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 15. punktu)

2.      Savienības tiesību normas visu valodu redakcijas ir vienlīdz autentiskas un tādējādi tām principā ir piešķirama viena un tā pati vērtība, kura nevar atšķirties atkarībā tostarp no dalībvalsts, kurā tiek lietota attiecīgā valoda, iedzīvotāju skaita. Vienā no Savienības tiesību normas valodu redakcijām lietots formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai un tam šajā ziņā nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējo valodu redakcijām. Šāda pieeja nebūtu saderīga ar Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasību.

No vienas puses, Savienības tiesību vienveidīgas interpretācijas nepieciešamība izslēdz iespēju šaubu gadījumā aplūkot konkrētu tekstu izolēti un, gluži pretēji, prasa, lai tas tiktu interpretēts un piemērots, ievērojot redakcijas citās oficiālajās valodās. No otras puses, Savienības tiesību vienveidīgas interpretācijas nepieciešamība gadījumā, ja starp tiesību normas dažādu valodu redakcijām pastāv atšķirības, prasa, lai šī tiesību norma tiktu interpretēta atbilstoši tā tiesiskā regulējuma vispārējai struktūrai un mērķim, kurā šī tiesību norma ietilpst.

(sal. ar 20. un 26.–28. punktu)

3.      Regulas Nr. 207/2009 60. pants ir vienveidīgi jāinterpretē tādējādi, ka apelācijas nodevas samaksa ir vajadzīga, lai apelācijas sūdzība tiktu uzskatīta par iesniegtu, no kā izriet, ka šī samaksa ir saistīta ar apelācijas sūdzības iesniegšanu un tā, tāpat kā šī iesniegšana, ir jāveic divu mēnešu laikā, sākot no pārsūdzamā lēmuma izziņošanas. Četru mēnešu termiņš, sākot no lēmuma izziņošanas, ir piemērojams vienīgi rakstveida paziņojuma, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums, iesniegšanai, nevis apelācijas nodevas samaksai.

Minētā vienveidīgā interpretācija, kura pamatojas uz šī panta redakcijām citās Savienības oficiālajās valodās, kā arī tā vispārējo struktūru un mērķi, ir vienīgā, kas atbilst tiesiskās noteiktības principam. Procesuālo termiņu, tostarp apelācijas termiņu, ievērošanai ir absolūts raksturs, un jebkāda cita interpretācija, kas nav šī vienveidīgā interpretācija, kaitētu tiesiskajai noteiktībai.

(sal. ar 31. un 34. punktu)

4.      No Savienības regulējuma attiecībā uz procesuālajiem termiņiem piemērošanas var atkāpties tikai tad, ja pastāv ārkārtas apstākļi, ievērojot, ka saskaņā ar tiesiskās noteiktības prasību un nepieciešamību novērst jebkādu diskrimināciju vai neobjektīvu attieksmi tiesvedībā ir jānodrošina šo noteikumu strikta piemērošana. Neatkarīgi no tā, vai šie apstākļi ir kvalificēti kā neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara, vai arī kā atvainojama maldība, tie katrā ziņā ietver subjektīvu elementu, kas ir saistīts ar personas, kura rīkojas labā ticībā, pienākumu izrādīt visu rūpību un uzmanību, kāda no samērā informēta uzņēmēja tiek prasīta attiecībā uz sekošanu procesa gaitai un paredzēto termiņu ievērošanu.

No prasītājas rūpības un uzmanības trūkuma izriet, ka, lai attaisnotu savu apelācijas nodevas nesamaksu paredzētajā termiņā, tā nevar lietderīgi atsaukties nedz uz neparedzētiem apstākļiem vai nepārvaramu varu, nedz arī uz kādu atvainojamu maldību.

(sal. ar 38. un 42. punktu)