VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2023. gada 6. decembrī (*)

Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme – Spēļu figūriņas ar izvirzījumu uz galvas forma – Absolūti spēkā neesamības pamati – Apzīmējums, ko veido tikai un vienīgi forma, kura ir atkarīga no pašas preces īpašībām – Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punkts)

Lietā T‑297/22

BB Services GmbH, Florsheima pie Mainas [Flörsheim am Main] (Vācija), ko pārstāv M. Krogmann, advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv E. Nicolás Gómez un D. Hanf, pārstāvji,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Lego Juris A/S, Bilunda [Billund] (Dānija), ko pārstāv V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti,

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], tiesneses M. Kančeva [M. Kancheva] (referente) un E. Tišī‑Fislbergere [E. Tichy‑Fisslberger],

sekretāre: R. Ukelīte [R. Ūkelytė], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

pēc 2023. gada 16. marta tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja – BB Services GmbH –lūdz atcelt un pārskatīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2022. gada 16. marta lēmumu lietā R 1355/2021‑5 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

 Tiesvedības priekšvēsture

2        2020. gada 25. jūnijā prasītāja iesniedza EUIPO pieteikumu, lai par spēkā neesošu tiktu atzīta Eiropas Savienības preču zīme, kas reģistrēta 2000. gada 18. aprīlī ar numuru 50450, pamatojoties uz izmantošanas rezultātā iegūtu atšķirtspēju un uz pieteikumu, ko 1996. gada 1. aprīlī iesniegusi Kirkbi A/S, personas, kas iestājusies lietā, Lego Juris A/S, tiesību priekštece, attiecībā uz šādu trīsdimensiju apzīmējumu:

3        Preces, ko aptver apstrīdētā preču zīme, kuru ir lūgts atzīt par spēkā neesošu, ietilpst 9., 25. un 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–        9. klase: “Dekoratīvie magnēti [magnēti]; datorspēļu programmas; lejupielādējamas datorspēles, ierakstīti datu un informācijas nesēji”;

–        25. klase: “Apģērbi, apavi, galvassegas”;

–        28. klase: “Spēles, rotaļlietas”.

4        Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam izvirzītie pamati bija tie, kas ir norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 59. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punktu.

5        2021. gada 25. jūnijā Anulēšanas nodaļa pilnībā noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

6        2021. gada 3. augustā prasītāja iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

7        Ar apstrīdēto lēmumu Apelācijas padome pilnībā noraidīja apelācijas sūdzību. Būtībā tā uzskatīja, ka nav ticis pierādīts, ka uz apstrīdēto preču zīmi spēļu figūriņas ar izvirzījumu uz galvas formā attiecas Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punktu, paredzētie spēkā neesamības pamati attiecībā uz visām precēm, kas ietilpst 9., 25. un 28. klasē.

 Lietas dalībnieku prasījumi

8        Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        atzīt apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu;

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

9        EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

10      Ņemot vērā attiecīgā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, proti, 1996. gada 1. aprīli, kas ir noteicošs, lai identificētu piemērojamās materiālās tiesības, šīs lietas faktiem ir piemērojamas grozītās Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), ar grozījumiem, kas savukārt aizstāta ar Regulu 2017/1001) materiālo tiesību normas (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2004. gada 5. oktobris, Alcon/ITSB, C‑192/03 P, EU:C:2004:587, 39. un 40. punkts, un spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Gugler France/Gugler un EUIPO, C‑736/18 P, nav publicēts, EU:C:2020:308, 3. punkts un tajā minētā judikatūra).

11      Līdz ar to šajā lietā attiecībā uz materiālo tiesību normām Apelācijas padomes apstrīdētajā lēmumā un lietas dalībnieku rakstiskajos apsvērumos izdarītās atsauces uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punktu un 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāsaprot kā atsauces uz attiecīgi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punktu un 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kuru saturs būtībā saistībā ar šo lietu ir identisks.

12      Turklāt, tā kā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru parasti tiek uzskatīts, ka procesuālie noteikumi ir piemērojami dienā, kad tie stājas spēkā (spriedums, 2012. gada 11. decembris, Komisija/Spānija, C‑610/10, EU:C:2012:781, 45. punkts un tajā minētā judikatūra), uz šo strīdu attiecas Regulas 2017/1001 procesuālo tiesību normas.

 Par prasījumiem atzīt apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu

13      Ar otro prasījumu apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Vispārējo tiesu atzīt apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu.

14      Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja, lūdzot Vispārējai tiesai atzīt apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu, ir iesniegusi pieteikumu atbilstoši Regulas 2017/1001 72. panta 3. punktam par [lēmuma] grozīšanu, lūdzot Vispārējai tiesai pieņemt lēmumu, kurš Apelācijas padomei būtu jāpieņem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 21. marts, Feng Shen Technology/ITSB – Majtczak (“FS”), T‑227/09, EU:T:2012:138, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

 Par pieņemamību

 Par prasības pieņemamību attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. un 25. klasē

15      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka prasība ir nepieņemama attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. un 25. klasē. It īpaši EUIPO norāda, ka prasības pieteikumā ietvertie apsvērumi attiecas vienīgi uz to, ka apstrīdētās preču zīmes aizsardzība nav piemērota attiecībā uz 28. klasē ietilpstošajām spēlēm un rotaļlietām, taču prasības pieteikumā nav ietverts neviens arguments, ar kuru varētu tikt apšaubīts apstrīdētā lēmuma tiesiskums attiecībā uz pārējām – 9. un 25. klasē ietilpstošajām precēm.

16      Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 177. panta 1. punkta d) apakšpunktu prasības pieteikumā tostarp ir jānorāda strīda priekšmets, izvirzītie pamati un argumenti. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai ļautu atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un vajadzības gadījumā Vispārējai tiesai lemt par prasību, nepieprasot citu papildu informāciju. Lai nodrošinātu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību un lai prasība būtu pieņemama, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība ir pamatota, vismaz kopsavilkuma veidā, bet loģiski un saprotami ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta (skat. spriedumu, 2022. gada 7. decembris, Borussia VfL 1900 Mönchengladbach/EUIPO – Neng (“Fohlenelf”), T‑747/21, nav publicēts, EU:T:2022:773, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

17      Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka prasības pieteikumā nav ietverts neviens konkrēts arguments attiecībā uz 9. un 25. klasē ietilpstošajām precēm, un it īpaši tajā nav izklāstīti iemesli, kuru dēļ šīm precēm būtu jāpiemēro Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) vai ii) punkts. Līdz ar to prasības pieteikums neatbilst Reglamenta 177. panta 1. punkta d) apakšpunkta minimālajām prasībām attiecībā uz minētajām precēm.

18      No tā izriet, ka prasība tiktāl, ciktāl tā attiecas uz 9. un 25. klasē ietilpstošajām precēm, ir jānoraida kā nepieņemama.

 Par prasītājas vispārējo atsauci uz saviem EUIPO iesniegtajiem procesuālajiem rakstiem

19      Prasības pieteikuma 18., 54. un 68. punktā prasītāja atsaucas uz visiem apstākļiem, kurus tā iepriekš ir izklāstījusi procesā Anulēšanas nodaļā un Apelācijas padomē. Tā vēlas iekļaut šos elementus šīs prasības pamatojumā.

20      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu un Reglamenta 177. panta 1. punkta d) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jābūt norādītiem izvirzītajiem pamatiem un argumentiem, kā arī kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikuma tekstu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz tam pievienotajiem materiāliem, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem nevar kompensēt galveno juridisko argumentu neesamību, kam atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem ir jābūt ietvertiem pašā prasības pieteikumā. Vispārējai tiesai nav jāaizstāj lietas dalībnieki, cenšoties dokumentos, uz kuriem lietas dalībnieki atsaucas, sameklēt atbilstošus elementus (skat. spriedumus, 2010. gada 8. jūlijs, Engelhorn/ITSB – The Outdoor Group (“peerstorm”), T‑30/09, EU:T:2010:298, 18. un 19. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 2. marts, Distintiva Solutions/EUIPO – Makeblock (“Makeblock”), T‑86/21, nav publicēts, EU:T:2022:107, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

21      No tā izriet, ka prasības pieteikums tiktāl, ciktāl tajā ir atsauce uz EUIPO iesniegtajiem dokumentiem, ir nepieņemams, jo tajā ietvertā vispārējā atsauce nav saistāma ar prasības pieteikumā izklāstītajiem pamatiem un argumentiem.

 Par lietas būtību

22      Lai pamatotu savu prasību, prasītāja būtībā izvirza divus pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārkāpumu un, otrkārt, uz šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārkāpumu. Tā norāda, pirmkārt, ka apstrīdēto preču zīmi veido tikai forma, kas izriet no pašas preces īpašībām, un, otrkārt, ka šo preču zīmi veido vienīgi forma, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

23      It īpaši no Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka Eiropas Savienības preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, pamatojoties uz EUIPO iesniegto pieteikumu, ja šī preču zīme ir reģistrēta pretrunā šīs regulas 7. panta noteikumiem.

24      Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punktam nereģistrē apzīmējumus, kas sastāv tikai no formas, kura izriet no pašas preces īpašībām, vai no formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

25      Aizlieguma reģistrēt Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās formas tiešais mērķis ir izvairīties no tā, ka ekskluzīvās un pastāvīgās tiesības, ko piešķir preču zīme, varētu kalpot, lai bez ierobežojuma laikā pagarinātu citas tiesības, kuras Eiropas Savienības likumdevējs ir vēlējies pakļaut izbeigšanās termiņiem (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 45. punkts, un 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 19. un 20. punkts).

26      Uz Eiropas Savienības preču zīmi attiecas spēkā esamības prezumpcija, līdz ar ko personai, kas iesniegusi pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, ir jāiesniedz EUIPO konkrēti elementi, kas ļautu apšaubīt tās spēkā esamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 13. septembris, Fürstlich Castell’sches Domänenamt/ITSB – Castel Frères (“CASTEL”), T‑320/10, EU:T:2013:424, 27. un 28. punkts).

27      Izskatāmajā lietā, lai pierādītu, ka uz apstrīdēto preču zīmi attiecas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punkts, prasītāja ir iesniegusi EUIPO šādus apstrīdētā lēmuma 38. punktā uzskaitītos pierādījumus:

–        BDR 1: izraksts no apstrīdētās preču zīmes reģistra;

–        BDR 2: pārskats par “figūriņas” vēsturi un attīstību kopš 1975. gada;

–        BDR 3: izvilkums no Lego Minifigure year by year – A visual History (izdevums franču valodā: Les figurines Lego au fil du temps) (Dorling Kindersley, Londona, 2013);

–        BDR 4: izvilkums no Das Lego Buch (izdevums franču valodā: Lego, le livre) (Dorling Kindersley, Minhene, 2020);

–        BDR 5: izvilkums no Lego Minifiguren, eine Erfolgsgeschichte von 1978 bis heute (izdevums franču valodā: Les figurines, 30 ans d’histoire) (Dorling Kindersley, Minhene, 2010);

–        BDR 6: Lego klucīša 1961. gada 24. oktobra ASV patents Nr. 3 005 282 (Toy Building Brick);

–        BDR 7: Apvienotās Karalistes 1961. gada 26. aprīļa patenta Nr. 866557 par rotaļu konstruktoru kastu uzlabošanu specifikācija;

–        BDR 8: izvilkums no Lego Minifigure year by year – A visual History (Dorling Kindersley, Londona, 2013);

–        BDR 9: Vācijas patenta DE 28 36 971 C2 par montāžas elementu konstrukciju, kas ļauj pagriezt attiecīgās figūriņas kājas, specifikācija.

28      Vispirms ir jānorāda, ka par apstrīdēto preču zīmi 2015. gada 16. jūnijā jau ir pasludināts spriedums Best‑Lock (Europe)/ITSB – Lego Juris (Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma) (T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379), kas apstiprināts ar 2016. gada 14. aprīļa rīkojumu Best‑Lock (Europe)/EUIPO (C‑452/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:270). Šajā spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas bija balstīts uz tiem pašiem pamatiem, kuri izvirzīti šajā lietā, bet kuru bija iesniegusi no prasītājas atšķirīga pieteikuma iesniedzēja. Tā kā lietas dalībnieki nav identiski, minētajam spriedumam tādējādi šajā lietā nav res judicata spēka.

 Par pirmo pamatu, ar kur tiek apgalvots Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta pārkāpums

29      Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā paredzēto atteikuma pamatojumu.

30      Pirmkārt, saistībā ar attiecīgās preces raksturu prasītāja apgalvo, ka runa ir par “savienojamu konstruktora figūriņu”, kas ir saderīga ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora moduļu sistēmu. Tā pārmet Apelācijas padomei, ka tā savu vērtējumu nav balstījusi uz konkrēto preci, bet gan, vispārīgāk, uz “spēļu figūriņu”, kas ietilpst 28. klasē ietilpstošo spēļu un rotaļlietu kategorijā.

31      Otrkārt, attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes būtiskajām īpašībām prasītāja apgalvo, ka tās ir jāizvērtē, ņemot vērā šīs preču zīmes konkrēto formu. Tā uzskata, ka īpašība var būt būtiska judikatūras izpratnē, pat ja tā nav starp svarīgākajām. Tā norāda, ka šīs īpašības ietver ne tikai galvu, ķermeni, rokas un kājas, bet arī izvirzījumu uz figūriņas galvas, plaukstas, kas aprīkotas ar āķiem, un padziļinājumus kāju aizmugurē un zem pēdām, lai tās varētu savienot ar citiem personas, kas iestājusies lietā, konstruktora klucīšiem.

32      Treškārt, attiecībā uz preces vispārējo funkciju prasītāja apgalvo, ka tā ir pierādījusi, ka apstrīdētā preču zīme un tās atsevišķie elementi, it īpaši galva un torsa daļa, rokas un kājas, visos aspektos ir vienādi veidoti, lai attiecīgā savienojamā konstruktora figūriņa un tās atsevišķie elementi, kas atveidoti šajā preču zīmē, būtu saderīgi un tos varētu salikt kopā ar citām savienojamām konstruktora figūriņām un citiem personas, kas iestājusies lietā, konstruktora klucīšiem. Neviena minētās preču zīmes īpašība, ne vēl jo vairāk tās būtiska īpašība, ne arī apstrīdētā preču zīme kopumā neietverot dekoratīvu vai iztēles elementu, kas pārsniegtu aprakstīto funkcionalitāti. Izšķirošais faktors ir tas, ka visi šīs preču zīmes redzamie elementi, proti, galvas, ķermeņa, roku un kāju forma, kalpo vienīgi tam, lai nodrošinātu šīs figūriņas izjaukšanu, saliekamību vai saderību ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulāro sistēmu, un tādējādi tiem ir piešķirta funkcionāla forma. Tādējādi galvas forma esot pilnībā izstrādāta, lai ļautu to uzreiz savienot ar citiem personas, kas iestājusies lietā, klucīšiem, un tas pats attiecoties uz visiem citiem minētās preču zīmes elementiem, proti, torsu, rokām un kājām.

33      Prasītāja secina, ka ikviena no apstrīdētās preču zīmes tehniskajām un funkcionālajām īpašībām šajā ziņā veido “vispārējo” īpašību Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta izpratnē attiecībā uz savienojamo konstruktora figūriņu un to nosaka šīs preces raksturs. Tā uzsver, ka jautājumam par to, vai precei var būt arī alternatīva forma, saistībā ar šo tiesību normu nav nozīmes.

34      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

35      Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktam nereģistrē apzīmējumus, kas sastāv tikai no formas, kura izriet no pašas preces īpašībām.

36      Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta pareiza piemērošana nozīmē, ka attiecīgā apzīmējuma būtiskās īpašības, proti, tā svarīgākie elementi, ir pienācīgi jāidentificē katrā atsevišķā gadījumā, pamatojoties uz apzīmējuma radīto kopējo iespaidu vai uz secīgu katra šo apzīmējumu veidojošā elementa pārbaudi (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:T:2014:2233, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

37      Tādējādi būtisku trīsdimensiju apzīmējuma īpašību identificēšanu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā paredzētā atteikuma pamatojuma iespējamo piemērošanu atkarībā no konkrētā gadījuma, it īpaši atkarībā no apzīmējuma sarežģītības pakāpes, var veikt, īstenojot vienkāršu minētā apzīmējuma vizuālo analīzi, vai, gluži pretēji, balstīt uz padziļinātu analīzi, tās ietvaros ņemot vērā vērtējumam piemērotus elementus, tādus kā pētījumi vai ekspertīzes (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 71. punkts).

38      Tādējādi kompetentā iestāde var veikt padziļinātu pārbaudi, kuras ietvaros papildus grafiskajam attēlojumam un iespējamajiem aprakstiem, kas iesniegti kopā ar reģistrācijas pieteikumu, tiek ņemti vērā apzīmējuma būtisko īpašību atbilstošai identificēšanai noderīgi elementi (šajā ziņā pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 54. punkts).

39      No tā izriet, ka, lai gan attiecīgā apzīmējuma būtisko īpašību identificēšanai principā ir jāsākas ar šī apzīmējuma grafiskā attēlojuma pārbaudi, kompetentā iestāde var atsaukties arī uz citiem lietderīgas informācijas elementiem, kas ļauj pareizi noteikt šīs īpašības, tādiem kā konkrētās sabiedrības daļas uztvere (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 30., 31. un 37. punkts).

40      Tādējādi no iepriekš 37.–39. punktā minētās judikatūras attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, kas pēc analoģijas mutatis mutandis ir piemērojama šī paša panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktam, izriet, ka citi informācijas elementi, kas nav vienīgi grafiskais attēlojums, tādi kā konkrētās sabiedrības daļas uztvere, var tikt izmantoti, lai identificētu attiecīgā apzīmējuma būtiskās īpašības.

41      Lai analizētu formu, kas izriet no preces rakstura Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta izpratnē, apzīmējuma būtiskās īpašības, cik vien iespējams, ir jānovērtē, ņemot vērā konkrētās attēlotās preces raksturu. Šādu analīzi nevar veikt, attiecīgā gadījumā neņemot vērā papildu elementus, kas saistīti ar konkrētās preces raksturu, pat ja tie nav redzami grafiskajā attēlojumā (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2016. gada 10. novembris, Simba Toys/EUIPO, C‑30/15 P, EU:C:2016:849, 46. un 48. punkts, un 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 33. punkts).

42      Savukārt, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā noteikto atteikuma pamatu, jāņem vērā, ka jēdziens “formas, kuras atkarīgas no pašu preču īpašībām [rakstura]” nozīmē, ka formām, kuru būtiskās īpašības ir raksturīgas šīs preces funkcijām vai pamatuzdevumiem, reģistrācija būtībā arī ir jāatsaka (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 25. punkts).

43      Turklāt runa ir par būtiskām īpašībām, kas patērētāju interesē arī konkurentu precēs, ja šīm precēm ir līdzīga vai tāda pati funkcija (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 26. punkts).

44      Tomēr Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkts nevar tikt piemērots, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecas uz preces formu, kurā citam elementam, piemēram, ornamentālam vai iztēles elementam, kas nav raksturīgs preces vispārējai funkcijai, ir svarīga vai būtiska nozīme (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

45      No tā izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā paredzētais atteikuma pamatojums nevar tikt piemērots, ja pastāv vismaz viena būtiska formas īpašība, ko nenosaka pašas preces raksturs, no kā izriet, ka apstrīdētā preču zīme nesastāv “vienīgi” no formas, kas izriet no pašas preces rakstura.

46      Pirmā pamata pamatotība ir jānovērtē, ņemot vērā šos principus.

–       Par preces rakstura noteikšanu

47      Saistībā ar attiecīgās preces raksturu Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 41.–44. punktā norādīja, ka gan no prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem, gan no praktiskās pieredzes “neapšaubāmi” izriet, ka runa ir par Lego spēļu figūriņu, nevis par savienojamo konstruktora figūriņu, kā to apgalvo prasītāja. Apelācijas padome uzskatīja, ka, lai gan, protams, nav apstrīdams, ka Lego spēļu figūriņa ir saderīga ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulāro sistēmu (kuras “daļa” tā ne vienmēr ir, atšķirībā no Lego klucīša), tomēr ir arī vispārzināms, ka ar šo spēļu figūriņu principā ir iespējams spēlēties tieši tāpat kā ar jebkuru citu spēļu figūriņu (t.i., turot to rokās, pārvietojot, izjaucot utt.), un tai nav obligāti jābūt saistītai ar minēto konstruktora modulāro sistēmu. Tādēļ Apelācijas padome konstatēja, ka šī lieta attiecas uz spēļu figūriņu, kas ietilpst kategorijā “spēles un rotaļlietas”, kuras ietilpst 28. klasē.

48      Saistībā ar pirmo pamatu prasītāja vispirms pārmet Apelācijas padomei, ka tā ir definējusi preces raksturu kā “spēļu figūriņai” piemītošu. Prasītāja uzskata, ka runa nepārprotami ir par “savienojamu konstruktora figūriņu”, kas ir saderīga ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulāro sistēmu. Tādējādi apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības esot jāizvērtē saistībā ar konkrēto preci, ko veido šāda savienojamā konstruktora figūriņa. Tās nevar abstrakti aprobežoties tikai ar minētās figūriņas galvu, torsu un kājām.

49      Vispirms ir jānorāda, ka attiecīgā figūriņa cita starpā ir “spēļu figūriņa”, kuru var uztvert un izmantot spēļu vajadzībām bez šķēršļiem vai ierobežojumiem neatkarīgi no citiem izstrādājumiem vai rotaļlietām kopumā un, konkrētāk, no personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulārās sistēmas. Kā pierādījumu apstrīdētā lēmuma 74. punktā Apelācijas padome ir pamatoti minējusi prasītājas iesniegto BDR 3. pielikumu, saskaņā ar kuru konkrētā figūriņa tika izveidota, lai piedalītos “lomu spēlēs” (role‑play) un “stāstu stāstīšanā” (storytelling).

50      No lietas materiāliem nekas neliecina par to, ka attiecīgo spēļu figūriņu varētu izmantot tikai kopā ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora klucīšiem. Šajā ziņā nav izšķirošas nozīmes tam, vai šajā figūriņā ir izvirzījums vai caurums. Līdz ar to spēļu figūriņas rotaļu mērķis nevarēja aprobežoties tikai ar “savienojamās konstruktora figūriņas” funkciju.

51      Tātad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 44. punktā ir pamatoti uzskatījusi, ka attiecīgā figūriņa ir spēļu figūriņa, kas ietilpst kategorijā “spēles un rotaļlietas”, kuras ietilpst 28. klasē.

52      Šādā gadījumā ir jānorāda, ka arī attiecīgā figūriņa ir “savienojama konstruktora figūriņa”, kas ir saderīga ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora klucīšu sistēmu un ir iekļauta 28. klasē ietilpstošajā “spēļu un rotaļlietu” vispārējā apakškategorijā.

53      Proti, šajā lietā, pretēji agrākajam spēkā neesamības atzīšanas procesam, kurā tika pasludināts 2015. gada 16. jūnija spriedums Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma (T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379), pamatojoties uz prasītājas konkrētajiem apgalvojumiem šajā tiesvedībā, ir jākonstatē, ka strīdus figūriņas konstruktora modulārās sistēmas ietvaros savienojošo raksturu var izsecināt no apstrīdētās preču zīmes, ņemot vērā tās grafisko attēlojumu, kā arī citus būtiskus faktorus, it īpaši sabiedrības zināšanas par tādām konstruktora modulārajām sistēmām kā personas, kas iestājusies lietā, sistēmas, kā tas izriet no dokumentiem, ko iesniegusi prasītāja (skat. šī sprieduma 27. punktu), ciktāl tie ir saistīti ar Vispārējā tiesā izvirzītajiem pamatiem un argumentiem (skat. šī sprieduma 21. punktu).

54      Tādējādi no BDR 3. pielikuma, kas sastāv no izvilkuma no grāmatas Lego Minifigure year by year – A visual History (izdevums franču valodā: Les figurines Lego au fil du temps), izriet, ka Lego figūriņām “uz to korpusiem ir savienotāji, kas ir saderīgi ar Lego klucīšiem un citiem elementiem” un ka tās “var izjaukt un apvienot ar citu figūriņu daļām, lai izveidotu pilnīgi jaunu personāžu”.

55      Turklāt tas, ka sabiedrībai ir zināmas tādas konstruktora modulārās sistēmas kā personas, kas iestājusies lietā, sistēma, ir plaši zināms fakts judikatūras izpratnē, t.i., fakts, kas var būt zināms ikvienai personai vai ko var uzzināt no vispārēji pieejamiem avotiem, un šajā ziņā nav nepieciešami pierādījumi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 10. novembris, LG Electronics/ITSB, C‑88/11 P, nav publicēts, EU:C:2011:727, 27.–29. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2018. gada 24. oktobris, Bayer/EUIPO – Uni‑Pharma (“SALOSPIR”), T‑261/17, nav publicēts, EU:T:2018:710, 42. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka nav jāpierāda vispārzināmu faktu pareizība un ka turklāt Vispārējās tiesas konstatējums par to, vai attiecīgie fakti ir plaši zināmi, ir faktu vērtējums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 17. septembris, EUIPO/Messi Cuccittini, C‑449/18 P un C‑474/18 P, nav publicēts, EU:C:2020:722, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).

56      Tādējādi no iespējas attiecīgo figūriņu salikt un izjaukt un tās saderības ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora klucīšiem izriet, ka tā arī ietilpst “savienojamo konstruktora figūriņu” kategorijā. Pretēji tam, ko apgalvo persona, kas iestājusies lietā, minētā kategorija nav konkrēti ierobežota ar attiecīgo figūriņu, bet tajā var būt daudz citu figūriņu.

57      Tādējādi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 43. punktā esot pieļāvusi kļūdu, norādot, ka iespēja spēlēties ar attiecīgo spēļu figūriņu, to obligāti nesaistot ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulāro sistēmu, varētu liegt to kvalificēt kā savienojamu konstruktora figūriņu. Proti, iespēja izmantot attiecīgo figūriņu, lai neatkarīgi no personas, kas iestājusies lietā, spēlētos ar konstruktora modulāro sistēmu, nav apstrīdētajai preču zīmei piešķirtās formas raksturīga īpašība un neietekmē tās kā savienojamās konstruktora figūriņas raksturu.

58      Tāpat Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 48. punktā ir kļūdaini konstatējusi, ka apstrīdētajā preču zīmē, ņemot vērā tās grafisko attēlojumu, nav skaidri un nepārprotami atveidota “savienojamā konstruktora figūriņa”. Proti, prasītājas sniegtais izklāsts un tās iesniegtie pierādījumi, aplūkojot tos, ņemot vērā to, ka sabiedrībai ir zināma personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulārā sistēma, ļauj saprast, ka attiecīgajai formai ir vispārējas funkcijas, kas piemīt savienojamai konstruktora figūriņai. Šāda izpratne par šo formu neprasa ņemt vērā papildu īpašības, kas nepiemīt šai preču zīmei.

59      No tā izriet, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 41.–44. punktā ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, vienīgi konstatējot, ka preces, ko veido apstrīdētā preču zīme, raksturs ir tikai “rotaļlietas” raksturs, un tādējādi nekonstatējot, ka šis raksturs ir arī “savienojamās konstruktora figūriņas” raksturs.

60      Šajā ziņā ir jāņem vērā, ka attiecīgajai precei ir divējāds raksturs – gan kā “spēļu figūriņai” ar cilvēka iezīmēm, kā to nolēma Apelācijas padome pēc 2015. gada 16. jūnija sprieduma Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma (T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379), gan kā “savienojamai konstruktora figūriņai”, kuras tehniskais rezultāts ir savienojamība un modularitāte ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora sistēmu, kā to atkārtoti apgalvo prasītāja. Līdz ar to šī prece sastāv no “savienojamas spēļu figūriņas” ar diviem mērķiem, proti, ar mērķi spēlēties, kas ir netehniska rakstura, un ar mērķi ļaut to salikt vai savienot, kas ir tehniska rakstura.

61      Tātad ir jāsecina, ka, lai gan Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka attiecīgās preces raksturs ietilpst spēļu figūriņu kategorijā, tā savukārt ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, neuzskatīdama, ka minētā preces raksturs ietilpst arī savienojamo konstruktora figūriņu kategorijā.

–       Par apzīmējuma būtisko īpašību noteikšanu

62      Attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes būtiskajām īpašībām Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 45.–47. punktā konstatēja, ka tā ir trīsdimensiju apzīmējums spēļu figūriņas vai cilvēka figūriņas formā un tādējādi atgādina cilvēku. Pamatojoties uz 2015. gada 16. jūnija spriedumu Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma (T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379, 30. un 32. punkts), tā nolēma, ka, ņemot vērā tās grafisko attēlojumu un to, ka tai ir cilvēka izskata figūriņas forma, tad galva, ķermenis, rokas un kājas, kas ir nepieciešami, lai tai piešķirtu šādu izskatu, ir būtiskas šīs preču zīmes pazīmes. Savukārt Apelācijas padome uzskata, ka attiecīgās spēļu figūriņas roku grafiskais attēlojums, izvirzījums uz tās galvas, kā arī caurumi zem tās pēdām un kāju aizmugurē, ņemot vērā apstrīdētās preču zīmes radīto kopējo iespaidu vai to veidojošo elementu analīzes rezultātu, nevar tikt uzskatīti par šīs preču zīmes svarīgākajiem elementiem un tātad nav būtiska attiecīgās formas īpašība.

63      Apstrīdētā lēmuma 48.–50. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka apstrīdētajā preču zīmē nav skaidri un nepārprotami attēlota “savienojama konstruktora figūriņa”, kā to apgalvo prasītāja, bet ka no grafiskā attēlojuma, no šīs preču zīmes radītā kopējā iespaida un tās elementu analīzes skaidri izriet, ka runa ir par figūriņas formu, kas attēlo cilvēku. Tā uzskata, ka ne no kopējā iespaida, ne no attiecīgā apzīmējuma elementu pārbaudes neapšaubāmi neizriet, ka minētā apzīmējuma būtiskās vai nozīmīgākās īpašības ir minētās figūriņas demontējamība, saliekamība vai saderība, kā to apgalvo prasītāja. Apelācijas padome uzskatīja, ka prasītājas arguments nozīmējot, ka apstrīdētā apzīmējuma formai tiekot pievienoti papildu elementi, kas tai faktiski nepieder, un šāda patvaļīga pievienošana esot prettiesiska. Apelācijas padome piebilda, ka, lai gan, protams, ir iespējams Lego spēļu figūriņu izjaukt un tā ir saderīga ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulāro sistēmu, tomēr nav pierādīts, ka šīs īpašības izskatāmajā lietā ir visbūtiskākās, lai tās varētu kvalificēt kā apstrīdētā apzīmējuma būtiskas īpašības. Tā uzskata, ka demontējamībai, saliekamībai vai saderībai nav būtiskas nozīmes Lego spēļu figūriņas funkcijai kā tādai, proti, kā spēļu figūriņai cilvēka formā, ar kuru bija iespējams spēlēties neatkarīgi no šīm pēdējām minētajām īpašībām.

64      Apstrīdētā lēmuma 51. punktā Apelācijas padome konstatēja, ka apstrīdētajā preču zīmē ir attēlota maza spēļu figūriņa, kas ir personāžs ar īpašu konfigurāciju, bet ko neveido “tikai vispārējās īpašības attiecībā uz spēlēm vai rotaļlietām”. Pēc tās domām, šī preču zīme drīzāk attiecas uz preces formu (spēļu figūriņa), kurai ir svarīgi vai būtiski citi dekoratīvi un iztēles elementi, kam nav “šai precei raksturīgās vispārējās funkcijas”. Šajā lietā šie elementi bija tie, kurus prasītāja pati bija detalizēti identificējusi, proti:

–        cilindriska galva ar centrā piestiprinātu izvirzījumu (ar acīm un muti; bez deguna un ausīm);

–        īss taisnstūra formas kakls;

–        trapecveida torss, kas, skatoties no sāniem, noliecas uz priekšu un atpakaļ;

–        rokas, kas ir nedaudz saliektas elkoņos un beidzas ar āķveidīgām plaukstām;

–        kājas ar izliekumiem zem pēdām un diviem apaļiem caurumiem aizmugurē un

–        tas, ka kājas, kā arī torss ir proporcionāli aptuveni vienāda garuma.

65      Prasītāja apgalvo, ka attiecīgās figūriņas būtiskās īpašības ietver ne tikai galvu, torsu, rokas un kājas, bet arī figūriņas izvirzījumu uz galvas, plaukstas, kas aprīkotas ar āķiem, un padziļinājumus kāju aizmugurē un zem pēdām, lai tās varētu savienot ar citiem personas, kas iestājusies lietā, konstruktora klucīšiem.

66      Vispirms ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, jēdziens “būtiskas īpašības” ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz apzīmējuma svarīgākajiem elementiem (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 69. punkts, un 2022. gada 30. marts, Établissement Amra/EUIPO – eXpresio, estudio creativo (Atsperzābaka forma), T‑264/21, nav publicēts, EU:T:2022:193, 33. punkts).

67      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta pareiza piemērošana nozīmē, ka attiecīgā apzīmējuma būtiskās īpašības, proti, tā svarīgākie elementi, ir pienācīgi jāidentificē katrā atsevišķā gadījumā, pamatojoties uz šī apzīmējuma radīto kopējo iespaidu vai uz secīgu katra no to veidojošajiem elementiem pārbaudi (skat. šī sprieduma 36. punktu).

68      Turklāt no nesenās judikatūras attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, kas pēc analoģijas ir piemērojama mutatis mutandis šī paša panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktam, izriet, ka, lai identificētu attiecīgā apzīmējuma būtiskās īpašības, var tikt izmantoti citi informācijas elementi, kas nav vienīgi grafiskais attēlojums, piemēram, konkrētās sabiedrības daļas uztvere (skat. šī sprieduma 40. punktu).

69      Šajā lietā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 46. punktā neapšaubāmi pamatoti uzskatīja, ka par attiecīgās spēļu figūriņas būtiskajām īpašībām ir uzskatāmas tās īpašības, kas tai piešķir cilvēka aspektu, proti, galva, torss, rokas un kājas.

70      Šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 51. punktā pamatoti uzskatīja par būtiskām arī attiecīgās figūriņas dekoratīvos un iztēles elementus, proti, galvas cilindrisko formu, kakla īso un taisnstūrveida formu un torsa trapecveida formu. Taisnstūrveida un kompaktais dizains, kā arī vispārējās proporcijas arī esot svarīgi minētās figūriņas grafiskie elementi.

71      Tomēr, pamatojoties uz grafisko attēlojumu spēļu figūriņas formā ar cilvēka iezīmēm, Apelācijas padome kļūdaini ierobežoja apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības ar iepriekš 69. un 70. punktā minētajām īpašībām un pēc būtības atzina, ka uz šīs spēļu figūriņas galvas esošais izvirzījums, āķi uz plaukstām un caurumi zem pēdām un kāju aizmugurē, kuru funkciju nevarēja izsecināt no minētās preču zīmes, nesniedza ieguldījumu spēļu figūriņas, kurai ir tikai cilvēciskas iezīmes un kura ir paredzēta dalībai lomu spēlēs un stāstu stāstīšanā, vispārējā funkcijā, tāpēc šos elementus nevarēja iekļaut spēļu figūriņas būtiskajās īpašībās.

72      Būtiskās īpašības, kas izriet no attiecīgās figūriņas izvirzījuma uz galvas, āķiem uz plaukstām un caurumiem zem pēdām un kāju aizmugurē, var secināt ne tikai no apstrīdētās preču zīmes, ņemot vērā tās grafisko attēlojumu, bet arī no citas informācijas, it īpaši no sabiedrības zināšanām par personas, kas iestājusies lietā, konstruktoru modulāro sistēmu, kā tas izriet no prasītājas iesniegtajiem dokumentiem lietā (skat. šī sprieduma 27., 53. un 54. punktu), ciktāl tie ir saistīti ar Vispārējā tiesā izvirzītajiem pamatiem un argumentiem (skat. šī sprieduma 21. punktu) un kas arī ir vispārzināms fakts (skat. šī sprieduma 55. punktu).

73      Līdz ar to ir jāuzskata, ka attiecīgajai figūriņai uz galvas esošais izvirzījums, āķi uz plaukstām un caurumi kāju aizmugurē un zem pēdām ir apstrīdētās preču zīmes būtiskas īpašības, ņemot vērā tās kā “savienojamās konstruktora figūriņas” raksturu. Šie elementi ir svarīgi saistībā ar šīs figūriņas saderību un tās spēju tikt samontētai ar citām precēm.

74      Tātad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 45.–52. punktā ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, par būtiskām uzskatot vienīgi “netehniskās” īpašības, kas piešķir attiecīgajai figūriņai cilvēka aspektu, proti, galvu, torsu, rokas un kājas, un tādējādi par būtiskām īpašībām neuzskatot apstrīdētās preču zīmes, kas paredzēta kā savienojama konstruktora figūriņa, “tehniskās” īpašības, proti, izvirzījumu uz galvas, āķus uz plaukstām un caurumus kāju aizmugurē un zem pēdām.

75      Šādi rīkojoties, Apelācijas padome, lai noteiktu apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības, ir kļūdaini ņēmusi vērā vienīgi šīs preču zīmes grafisko attēlojumu un nav ņēmusi vērā citus lietderīgus elementus saistībā ar konkrētās preces raksturu, it īpaši to, ka sabiedrībai ir zināma personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulārā sistēma.

76      Tāpat Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 49. punktā ir kļūdaini uzskatījusi, ka prasītājas argumentācija nozīmējot, ka apstrīdētā apzīmējuma formai tiekot pievienoti papildu elementi, kas tai faktiski nepieder, un ka šāda patvaļīga pievienošana esot prettiesiska. Patiešām, attiecīgās figūriņas izvirzījums uz galvas, āķi uz plaukstām un caurumi kāju aizmugurē un zem pēdām nepārprotami ir šai figūriņai piederošas īpašības, kas paredzētas ne tikai pēc tās grafiskā attēlojuma, bet arī pēc citiem noderīgiem elementiem, piemēram, pēc sabiedrības zināšanām par personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulāro sistēmu. Tādējādi šīs īpašības nekādā veidā neveido elementu, kuri nav daļa no konkrētās preces, “patvaļīgu pievienojumu” šai precei.

77      Ir jāsecina, ka, lai gan Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka apstrīdētā lēmuma 51. punktā minētās īpašības ir būtiskas apstrīdētās preču zīmes īpašības, tā savukārt ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, neuzskatīdama par būtiskām prasītājas apgalvotās papildu īpašības, proti, izvirzījumu uz galvas, āķi uz plaukstām un caurumus kāju aizmugurē un zem pēdām.

–       Jautājums par formu, kas izriet vai neizriet no pašas preces rakstura

78      Apstrīdētā lēmuma 51.–54. punktā Apelācijas padome ir norādījusi šī sprieduma 64. punktā uzskaitītos dekoratīvos un iztēles radītos elementus un ir konstatējusi, ka šo elementu kombinācija bija paredzēta, lai attiecīgajai spēļu figūriņai piešķirtu oriģinālu vai iztēles radītu iespaidu, ko tā radīja kopumā. Tā arī uzskatīja, ka spēļu figūriņa tādējādi pieder pie preču veida, kam principā ir plaša dizaina brīvība. Pēc prasītājas domām, 28. klasē ietilpstošā spēļu figūriņa vai figūriņa tādējādi varētu būt veidota jebkurā formā, kas atšķiras no apstrīdētā apzīmējuma īpašās formas, un to varētu mainīt un konfigurēt ar vislielāko radošumu. Piemēram, pēc dizainera ieskatiem kājas varēja konfigurēt ar noapaļotu formu, kas nav reģistrētā taisnstūra forma, un torsam varēja būt cita forma – taisnstūra vai noapaļota – reģistrētās trapecveida formas vietā. Lai gan spēļu figūriņai vai figūriņai cilvēka formā noteikti ir jābūt ar galvu, ķermeni, divām rokām un divām kājām, kas tai piešķir cilvēka izskatu, šīs būtiskās īpašības konkrēti varētu izpausties jebkurā formā.

79      Apstrīdētā lēmuma 55. un 56. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka šāda dizaina brīvība ir piemērojama ne tikai attiecīgajām precēm, kas ietilpst 28. klasē, bet arī mutatis mutandis pārējām attiecīgajām precēm, kas ietilpst 9. un 25. klasē (attiecībā uz kurām trūka prasītājas būtisku skaidrojumu), tādā pašā veidā, ja tās ir ražotas spēļu figūriņas vai cilvēka figūriņas formā un, a fortiori, ja tās ir jebkurā citā formā. Apelācijas padome uzskatīja, ka no prasītājas skaidrojumiem arī skaidri neizriet, ka apstrīdētais apzīmējums sastāv “tikai” no formas, ko diktē preču raksturs, kā arī neesot bijis skaidrs, kāpēc attiecīgās preces “obligāti” ir veidotas reģistrētās spēļu figūriņas formā. Turklāt prasītāja nav pierādījusi, ka minēto preču forma ietver elementus, kurus nosaka to raksturs, un apstrīdētajam apzīmējumam kopumā nav šādas nenovēršamas formas, kas noteikti atbilstu šo pašu preču kategorijai.

80      Apstrīdētā lēmuma 57.–59. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka ar to vien, ka konkrētā figūriņa attēlo cilvēku, nepietiek, lai atspēkotu apstrīdētās preču zīmes piemērotību aizsardzībai atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktam, ņemot vērā, ka pretējā gadījumā ar šo tiesību normu piešķirtās aizsardzības apjoms “paplašinātos bezgalīgi” no brīža, kad minētajai preču zīmei ir dabiska sākuma forma, kā tas ir šajā lietā – cilvēka ķermenis. Tā uzskata, ka apstrīdētais apzīmējums neatspoguļo vienkārši attiecīgo preču, kas ietilpst 9., 25. vai 28. klasē, formu, kuras būtiskās īpašības esot raksturīgas šo preču vispārējām funkcijām. Tā secināja, ka minētā panta nosacījumi nav izpildīti.

81      Prasītāja būtībā apgalvo, ka visas attiecīgās figūriņas redzamās īpašības (it īpaši galva, torss, rokas un kājas), neatkarīgi no tā, vai tās ir būtiskas vai nav, ir paredzētas, lai veiktu preces vispārējo funkciju, savienojot to ar konstruktora klucīšiem un citām personas, kas iestājusies lietā, figūriņām.

82      Jāatgādina, ka formas, kuru visas būtiskās īpašības ir raksturīgas preces funkcijai vai pamatuzdevumiem, principā ir jāatsaka reģistrēt (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 25. punkts).

83      Tāpat ir jāuzsver, ka saskaņā ar iepriekš 44. punktā minēto judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkts nevar tikt piemērots, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecas uz preces formu, kurā citam elementam, piemēram, ornamentālam vai iztēles radītam elementam, kas nav raksturīgs preces vispārējai funkcijai, ir svarīga vai būtiska nozīme (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Hauck, C‑205/13, EU:C:2014:2233, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

84      Tādējādi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkts nevar tikt piemērots, ja apstrīdētā preču zīme attēlo preces formu, kurai ir vismaz viena būtiska īpašība, kas nav raksturīga šīs preces vispārējai funkcijai, vai, citiem vārdiem sakot, tiklīdz pastāv vismaz viena būtiska formas īpašība, ko nenosaka pašas preces raksturs, no kā izriet, ka apstrīdēto preču zīmi neveido “vienīgi” forma, kas izriet no pašas preces rakstura (skat. šī sprieduma 45. punktu).

85      Tādējādi izskatāmajā lietā aplūkojamā forma ir aizsargājama kā Eiropas Savienības preču zīme, ja vismaz viena no tās būtiskajām īpašībām nav raksturīga spēļu figūriņas vispārējai funkcijai vai savienojamas konstruktora figūriņas vispārējai funkcijai.

86      Ir skaidrs, ka attiecīgās figūriņas galvas cilindriskā jeb “mucas” forma nav raksturīga ne spēļu figūriņas, ne arī savienojamas konstruktora figūriņas vispārējai funkcijai. Tas pats attiecas uz īso un taisnstūrveida formas kaklu un trapecveida, plakano, stūraino torsu, kā arī uz īpašo roku ar plaukstām un kāju ar pēdām formu.

87      Tādējādi konkrētais jēdziens par šīm būtiskajām attiecīgās figūriņas īpašībām ir tikai viena no iespējamām spēļu figūriņas vai savienojamas konstruktora figūriņas vispārējās funkcijas konkrētas piemērošanas izpausmēm.

88      Tādējādi apstrīdētā lēmuma 51. punktā minētās dekoratīvās un iztēles īpašības (skat. šī sprieduma 64. un 78. punktu), kas ir uzskaitītas šī sprieduma 86. punktā, izriet no spēļu figūriņas un savienojamās konstruktora figūriņas dizainera brīvības. Lai gan preces duālā daba pamatā prasa, lai būtu cilvēka iezīmes un montāžas ierīces, pastāv plaša brīvība attiecībā uz šo elementu konfigurāciju. Ņemot vērā šo plašo dizaina brīvību attiecībā uz savienojamām konstruktora spēļu figūriņām, minētajām īpašībām var būt daudz citu formu nekā apstrīdētajai preču zīmei.

89      Tātad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 53. punktā ir pamatoti uzskatījusi, ka šīs būtiskās īpašības, ņemot vērā to dekoratīvo un iztēles raksturu, principā var tikt mainītas un konfigurētas ar “plašu dizaina brīvību”.

90      Šajā ziņā prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru “nevienai apstrīdētās preču zīmes īpašībai un, vēl jo vairāk, nevienai tās būtiskai īpašībai, nedz arī apstrīdētajai preču zīmei kopumā nav ornamentāla vai iztēles elementa, kas pārsniedz aprakstīto funkcionalitāti”, nav pamatots un ir jānoraida. Proti, šī sprieduma 86. punktā uzskaitītās būtiskās īpašības ir šādi elementi.

91      No tā izriet, ka prasītāja, kurai ir pierādīšanas pienākums šajā spēkā neesamības atzīšanas procesā (skat. šī sprieduma 26. punktu) nav atspēkojusi konstatējumu, ka vismaz viena attiecīgās preces būtiska īpašība nav raksturīga tās kā spēļu figūriņas vai kā savienojamas konstruktora figūriņas vispārējai funkcijai.

92      Ņemot vērā iepriekš 83. un 84. punktā izklāstītos principus, ar šo konstatējumu pietiek, lai noraidītu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta piemērošanu.

93      Ir jāsecina, ka, neraugoties uz iepriekš 59. un 74. punktā konstatētajām kļūdām vērtējumā, kuras, ņemot vērā iepriekš minēto, neietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, Apelācijas padome ir pamatoti apstiprinājusi apstrīdētās preču zīmes reģistrējamību Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta izpratnē.

94      Pirmais pamats tātad ir noraidāms kā nepamatots.

 Par otro pamatu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu

95      Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto atteikuma pamatojumu.

96      Pirmkārt, saistībā ar attiecīgās preces funkciju un tās būtiskajām īpašībām prasītāja apgalvo, ka šīs īpašības ir jāizvērtē nevis abstrakti, bet gan ņemot vērā konkrēto veidu, kādā tās attiecīgi izpaužas apstrīdētās preču zīmes attēlojumā. Tā uzskata, ka tas, ka savienojamo konstruktora figūriņu teorētiski var izmantot arī kā spēļu figūriņu neatkarīgi no personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulārās sistēmas, nav preču zīmei piešķirtās formas īpašība un it īpaši neatņem tai tās kā savienojamās konstruktora figūriņas raksturu. Turklāt tā norāda, ka saskaņā ar jaunāko judikatūru tehniskās funkcijas vērtējums nevar balstīties vienīgi uz attiecīgās preču zīmes grafisko attēlojumu.

97      Otrkārt, attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes būtisko īpašību funkcionālo raksturu prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā apstrīdētā lēmuma 78.–80. punktā “vispār” neesot “izvērtējusi” tās izklāstītos elementus. Tā apgalvo, ka preču zīmē attēlotās savienojamās konstruktora figūriņas un tās sastāvdaļu tehniskais rezultāts ir tās savietojamība un modulārais raksturs personas, kas iestājusies lietā, konstruktora sistēmas kontekstā. Šī savienojamā konstruktora figūriņa un tās dažādie elementi esot konstruēti visos aspektos tā, lai tos varētu savienot un kombinēt ar citām personas, kas iestājusies lietā, savienojamām konstruktora figūriņām un citiem konstruktora klucīšiem. Liels skaits konstrukcijas variantu būtu iespējami tikai konkrētā formā, proti, preču zīmē atveidotajā savienojamā konstruktora figūriņas formā. Visu apstrīdētās preču zīmes elementu vienīgais mērķis ir nodrošināt šīs preču zīmes un tās sastāvdaļu, kas ir daļa no personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulārās sistēmas, savienojamību un modularitāti. Ne tikai izvirzījums uz galvas, plaukstas ar āķiem un caurumi zem pēdām un kāju aizmugurē, bet, konkrētāk, arī galvas lielums un izmēri, tās cilindriskā forma, torsa plakanā un stūrainā forma, tās nedaudz samazinātie sāni, roku nelielais izliekums, plaukstas locītava, plaukstas ar āķiem un grozāmās kājas, kuru garums ļautu figūriņai sēdēt uz četriem izvirzījumiem, esot paredzēti vienīgi tam, lai varētu salikt šajā preču zīmē attēloto figūriņu. Tas pats esot attiecināms uz figūriņu kopumā, kuras proporcijas un augstums, kas precīzi atbilst četru personas, kas iestājusies lietā, konstruktora klucīšu augstumam, esot paredzēti vienīgi tam, lai to varētu salikt no šādiem klucīšiem. Savienojamo konstruktora figūriņu saderība tiktu zaudēta vai ierobežota, ja tām būtu atšķirīgas formas. Apelācijas padome neesot varējusi norādīt, kuras minētās preču zīmes iespējami būtiskās īpašības ir uzskatāmas par iztēles radītām un ne tikai saistītas ar to tehnisko funkciju. Prasītāja uzskata, ka no tā izriet, ka apstrīdētās preču zīmes un tās elementu forma ir “vienīgi” vērsta uz to, lai sasniegtu aprakstītos tehniskos rezultātus Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē. Citu formu, kas ļauj sasniegt to pašu tehnisko rezultātu, esamībai neesot nozīmes un ar to nevarot pamatot minētā panta nepiemērošanu.

98      Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka nav saprotama Apelācijas padomes analīze apstrīdētā lēmuma 79. punktā, ka apstrīdētajai preču zīmei “nav līniju vai rakstu, kas skaidri un nepārprotami atklāj tās savienojamību un modularitāti personas, kas iestājusies lietā, konstruktora sistēmas kontekstā”. Šajā ziņā Apelācijas padome no jauna esot atkāpusies no pašreizējās judikatūras, saskaņā ar kuru, lai noteiktu preču zīmes īpašību tehnisko rezultātu, vairs neesot pieņemami ņemt vērā tikai šīs preču zīmes reģistrāciju un tās ārējo izskatu. Prasītāja ar ilustrāciju palīdzību esot detalizēti pierādījusi, ka papildus grafiskajam attēlojumam apstrīdētajai preču zīmei ir pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu aprakstītās funkcijas.

99      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

100    Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam nereģistrē apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

101    Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pamatā esošās intereses ir nepieļaut, ka tiesību uz preču zīmi rezultātā uzņēmumam tiek piešķirts monopols uz preces tehniskiem risinājumiem vai funkcionālām īpašībām (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 43. punkts).

102    Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pareizai piemērošanai ir nepieciešams, lai attiecīgā trīsdimensiju apzīmējuma būtiskās īpašības tiktu pienācīgi identificētas. Vārdi “būtiskās īpašības” ir jāsaprot kā tādi, kas nozīmē apzīmējuma svarīgākos elementus (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 68. un 69. punkts).

103    Apzīmējuma būtisko īpašību identificēšana ir jāveic katrā gadījumā atsevišķi bez jebkādas sistemātiskas hierarhijas starp dažādiem elementu veidiem, kurus var ietvert apzīmējums. To var veikt, vai nu tieši pamatojoties uz apzīmējuma radīto kopējo iespaidu, vai arī vispirms secīgi pārbaudot katru no apzīmējumu veidojošajiem elementiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 70. punkts).

104    Līdz ar to trīsdimensiju apzīmējuma būtisko īpašību identificēšanu atkarībā no konkrētā gadījuma, it īpaši ņemot vērā tā grūtības pakāpi, var veikt, īstenojot vienkāršu minētā apzīmējuma vizuālo analīzi, vai, gluži pretēji, balstīt uz padziļinātu analīzi, tās ietvaros ņemot vērā vērtējumam piemērotus elementus, tādus kā pētījumi vai ekspertīzes, vai arī dati par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras agrāk tikušas piešķirtas saistībā ar attiecīgo preci (spriedumi, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 71. punkts, un 2019. gada 24. oktobris, Rubik’s Brand/EUIPO – Simba Toys (Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra), T‑601/17, nav publicēts, EU:T:2019:765, 49. punkts).

105    Tādējādi kompetentā iestāde var veikt padziļinātu pārbaudi, kuras ietvaros papildus grafiskajam attēlojumam un iespējamajiem aprakstiem, kas iesniegti kopā ar reģistrācijas pieteikumu, tiek ņemti vērā apzīmējuma būtisko īpašību atbilstošai identificēšanai noderīgi elementi (spriedums, 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 54. punkts).

106    No tā izriet, ka, lai gan attiecīgā apzīmējuma būtisko īpašību identificēšanai principā ir jāsākas ar šī apzīmējuma grafiskā attēlojuma pārbaudi, kompetentā iestāde var atsaukties arī uz citiem lietderīgas informācijas elementiem, kas ļauj pareizi noteikt šīs īpašības, tādiem kā konkrētās sabiedrības daļas uztvere (spriedums, 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 30., 31. un 37. punkts).

107    Tādējādi no iepriekš 104.–106. punktā minētās judikatūras izriet, ka citi informācijas elementi, kas nav vienīgi grafiskais attēlojums, tādi kā konkrētās sabiedrības daļas uztvere, var tikt izmantoti, lai identificētu attiecīgā apzīmējuma būtiskās īpašības.

108    Nav nozīmes atsaukties uz apzīmējuma elementu atšķirtspēju vai uz apzīmējuma izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, lai noteiktu tā būtiskās īpašības Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanai (spriedums, 2019. gada 24. septembris, Roxtec/EUIPO – Wallmax (Melna kvadrāta, kurā attēloti septiņi zili koncentriski riņķi, attēlojums), T‑261/18, EU:T:2019:674, 64. punkts).

109    Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta ietvaros šī noteikšana tiek veikta ar specifisko mērķi ļaut izskatīt attiecīgas formas funkcionālo raksturu (spriedums, 2022. gada 30. marts, Atsperzābaka forma, T‑264/21, nav publicēts, EU:T:2022:193, 41. punkts).

110    Pēc tam, kad ir identificētas būtiskās apzīmējuma īpašības, kompetentajai iestādei vēl ir jāpārbauda, vai visas šīs īpašības atbilst attiecīgās preces tehniskajai funkcijai (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 72. punkts) vai, precīzāk, šīs preces tehniskajai funkcijai (skat. spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

111    Lai analizētu apzīmējuma funkcionalitāti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē, būtiskās formas īpašības, kas nepieciešamas tehniskā rezultāta iegūšanai, ir pēc iespējas jānovērtē, ņemot vērā konkrētās attēlotās preces tehnisko funkciju. Šādu analīzi nevar veikt, attiecīgā gadījumā neņemot vērā papildu elementus, kas saistīti ar konkrētās preces raksturu, pat ja tie nav redzami attēlojumā (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Simba Toys/EUIPO, C‑30/15 P, EU:C:2016:849, 46. un 48. punkts),

112    Tādējādi, lai analizētu apzīmējuma funkcionalitāti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē, Savienības Tiesai nav saistošas tikai funkcijas, kas redzamas no preču zīmes grafiskā attēlojuma, bet ir jāņem vērā arī citi elementi, kas izriet no faktiskās preces, piemēram, rotācijas mehānisms “Rubika kuba” gadījumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 24. oktobris, Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra, T‑601/17, nav publicēts, EU:T:2019:765, 85. un 86. punkts), klucīša apakšējā šķautne Lego klucīša gadījumā (spriedums, 2008. gada 12. novembris, Lego Juris/ITSB – Mega Brands (Sarkans Lego klucītis), T‑270/06, EU:T:2008:483, 78. punkts) un plākstera gadījumā – tā darbības veids (2018. gada 31. janvāris, Novartis/EUIPO – SK Chemicals (Transdermāla plākstera attēls), T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 37. punkts). Tomēr Savienības tiesa nevar pievienot konkrētās preces formai elementus, kas to neveido (spriedums, 2021. gada 3. jūnijs, Yokohama Rubber un EUIPO/Pirelli Tyre, C‑818/18 P, C‑6/19 P, nav publicēts, EU:C:2021:431, 62.–66. punkts).

113    Lai gan, nosakot, vai šīs īpašības atbilst konkrētās preces tehniskajai funkcijai, var tikt ņemti vērā informācijas elementi, kas neizriet no apzīmējuma grafiskā attēlojuma, tomēr šiem informācijas elementiem ir jānāk no objektīviem un uzticamiem avotiem un tie nevar ietvert konkrētās sabiedrības daļas uztveri (spriedums, 2020. gada 23. aprīlis, Gömböc, C‑237/19, EU:C:2020:296, 37. punkts).

114    Attiecībā uz nosacījumu, ka, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, preču formas kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju var atteikt vienīgi tad, ja tā ir “vajadzīga” paredzētā tehniskā rezultāta iegūšanai, šis nosacījums nenozīmē, ka attiecīgajai formai ir jābūt vienīgajai, kas ļauj sasniegt šo rezultātu (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 53. punkts).

115    Citu formu, kas ļauj sasniegt to pašu tehnisko rezultātu, esamība Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas nolūkā nav apstāklis, kas varētu izslēgt reģistrācijas atteikuma pamatojumu (skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 58. un 83. punkts un tajā minētā judikatūra).

116    Citiem vārdiem sakot, ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu netiek pieļauta ikvienas formas reģistrācija, kuru tās būtisko īpašību ziņā veido tikai preces forma, kas ir tehniski cēloņsakarīga un pietiekama paredzētā tehniskā rezultāta sasniegšanai, pat ja šo rezultātu var sasniegt ar citām formām, izmantojot to pašu vai citu tehnisko risinājumu (spriedums, 2008. gada 12. novembris, sarkanais Lego klucītis, T‑270/06, EU:T:2008:483, 43. punkts).

117    Izvērtējot apzīmējuma, ko veido preces forma, funkcionalitāti, pēc tam, kad ir identificētas būtiskās minētā apzīmējuma īpašības, ir jānovērtē tikai tas, vai šīs pazīmes atbilst attiecīgās preces tehniskajai funkcijai. Ir acīmredzami, ka šī izvērtēšana ir jāveic, analizējot apzīmējumu, kas ticis pieteikts vai apstrīdēts, lai to reģistrētu par preču zīmi, nevis apzīmējumus, kurus veido citas preces formas. Formas īpašību tehniskā funkcionalitāte ir jānovērtē, it īpaši ņemot vērā dokumentāciju attiecībā uz iepriekšējiem patentiem, kuros ir aprakstīti attiecīgās formas funkcionālie elementi (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 84. un 85. punkts).

118    Reģistrācija tiek atteikta tikai tām preces formām, kuras ietver vienīgi tehnisku risinājumu un kuru kā preču zīmju reģistrācija tādējādi faktiski apgrūtinātu šī tehniskā risinājuma izmantošanu citiem uzņēmumiem (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 48. punkts; 2012. gada 19. septembris, Reddig/ITSB – Morleys (Naža spals), T‑164/11, nav publicēts, EU:T:2012:443, 24. punkts, un 2019. gada 24. oktobris, Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra, T‑601/17, nav publicēts, EU:T:2019:765, 45. punkts). Vienīgi preces funkcionālas formas kā preču zīmes reģistrācija var šīs preču zīmes īpašniekam dot tiesības aizliegt citiem uzņēmumiem ne vien tās pašas formas, bet arī līdzīgu formu izmantošanu (spriedumi, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 56. punkts; 2012. gada 19. septembris, Naža spals, T‑164/11, nav publicēts, EU:T:2012:443, 22. punkts, un 2019. gada 24. oktobris, Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra, T‑601/17, nav publicēts, EU:T:2019:765, 46. punkts).

119    Viena vai dažu mazāk nozīmīgu elementu esamība apzīmējumā, kurā visus būtiskos elementus nosaka ar šo apzīmējumu īstenotais tehniskais risinājums, neietekmē secinājumu, ka minēto apzīmējumu veido tikai preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai. Turklāt Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētais atteikuma pamatojums ir piemērojams tikai tad, ja visas apzīmējuma būtiskās īpašības ir funkcionālas, un tādējādi, pamatojoties uz šo tiesību normu, nevar atteikt apzīmējuma reģistrāciju kā preču zīmi, ja attiecīgās preces formā ir ietverts tāds svarīgs nefunkcionāls elements, kāds ir ornamentāls vai iztēles radīts elements, kuram minētajā formā ir būtiska nozīme (skat. spriedumus, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 52. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 11. maijs, Yoshida Metal Industry/EUIPO, C‑421/15 P, EU:C:2017:360, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

120    Tādējādi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts nevar tikt piemērots, ja reģistrācijai pieteiktā vai apstrīdētā preču zīme attiecas uz preces formu, kurā nozīmīga loma ir tādam nefunkcionālam elementam kā ornamentāls vai iztēles radīts elements. Šajā gadījumā konkurējošiem uzņēmumiem ir viegli pieejamas alternatīvas formas ar ekvivalentu funkcionalitāti, no kā izriet, ka nav tehniskā risinājuma pieejamības apdraudējuma riska. Šajā gadījumā preču zīmes īpašnieka konkurenti šo tehnisko risinājumu varēs bez grūtībām ietvert preces formās, kurās nav tāda paša nefunkcionālā elementa kā tas, kas ir iekļauts minētā īpašnieka preces formā, un kuras, salīdzinot ar minētā īpašnieka formu, nav nedz identiskas, nedz arī līdzīgas (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 52. un 72. punkts).

121    No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētais atteikuma pamatojums var tikt piemērots tikai tad, ja katra no attiecīgā apzīmējuma būtiskajām īpašībām ir nepieciešama, lai sasniegtu tehnisku rezultātu, kuram ir paredzēta attiecīgā prece. Savukārt šis pamats nav piemērojams, tiklīdz pastāv būtisks nefunkcionāls elements, piemēram, ornamentāls vai iztēles radīts elements, kas ir minētā apzīmējuma būtiska īpašība, bet kas nav nepieciešams šāda tehniska rezultāta iegūšanai.

122    Citiem vārdiem sakot, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto atteikuma pamatojumu nevar piemērot, ja pastāv vismaz viena būtiska formas īpašība, kas nav nepieciešama tehniska rezultāta iegūšanai, no kā izriet, ka apstrīdētā preču zīme nesastāv “vienīgi” no formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

123    Otrā pamata pamatotība ir jānovērtē, ņemot vērā šos principus.

–       Par preces funkcionālā rakstura noteikšanu

124    Saistībā ar attiecīgās preces raksturu Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 67. punktā atgādināja, ka attiecīgajā apzīmējumā ir redzama maza spēļu figūriņa, kas attēlo personāžu ar īpašu konfigurāciju (skat. šī sprieduma 47. punktu). Tā paša lēmuma 77. punktā tā tātad ir konstatējusi, ka šī lieta attiecas uz spēļu figūriņu, kas ietilpst kategorijā “spēles un rotaļlietas”, kuras ietilpst 28. klasē.

125    Saistībā ar attiecīgās preces tehnisko funkcionalitāti apstrīdētā lēmuma 71.–74. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka spēļu figūriņas vai spēles kā tādas ir priekšmeti, ar kuriem var spēlēties, un ka tādējādi to lietošana ir paredzēta, lai izklaidētos un atpūstos vai kalpotu hobijam un izklaidei. Tā atzina, ka, protams, var būt tā, ka gan būtisko īpašību (galvas, torsa, roku un kāju) koncepcija, gan visu nebūtisko elementu (piemēram, plaukstu un caurumu) koncepcija ļauj attiecīgo spēļu figūriņu montēt ar konstruktora klucīšiem un citiem Lego elementiem, un ka nav apstrīdams, ka Lego spēļu figūriņa ir saderīga ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulāro sistēmu. Tomēr tā norādīja, ka ir arī vispārzināms, ka ar Lego spēļu figūriņu principā ir iespējams spēlēties tieši tāpat kā ar jebkuru citu spēļu figūriņu (t.i., turot to rokās, pārvietojot, izjaucot utt.), ne vienmēr saistot to ar šo konstruktora modulāro sistēmu. Pēc tās domām, tas, ka attiecīgā spēļu figūriņa principā ir paredzēta, lai veicinātu lomu spēles un stāstu veidošanu, un ka saderība ar minēto konstruktora modulāro sistēmu ir iemesls, kas veicina šīs spēļu figūriņas uzlabošanu un uz iztēli balstītu izmantošanu, izriet no pašas prasītājas argumentiem un pierādījumiem, piemēram, BDR 3. pielikumā.

126    Apstrīdētā lēmuma 78. un 79. punktā Apelācijas padome arī uzskatīja, ka attiecīgās spēļu figūriņas formas “rezultāts” ir tikai tai piešķirt cilvēka iezīmes un ka tas, ka šī spēļu figūriņa attēlo personāžu un var tikt izmantota atbilstošā spēļu kontekstā, nav “tehnisks rezultāts”. Pretēji 2019. gada 24. oktobra spriedumam Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra (T‑601/17, nav publicēts, EU:T:2019:765, 88. punkts), kas konkrēti attiecās uz 28. klasē ietilpstošajām “trīsdimensiju mozaīkmīklām”, šajā lietā nebija jāņem vērā papildu elementi (piemēram, individuālo elementu rotācijas spēja, kā arī neredzami elementi) attiecībā uz “spēlēm un rotaļlietām”, kas ietilpst tajā pašā klasē.

127    Ir jāatgādina, ka funkcijas, kurām atbilst attiecīgās būtiskās formas īpašības, cik vien iespējams ir jānovērtē, ņemot vērā konkrēto attēloto preci (skat. šī sprieduma 111. punktu).

128    Izskatāmajā lietā, protams, Apelācijas padome būtībā ir pamatoti uzskatījusi, ka konkrētā prece ir 28. klasē ietilpstoša spēļu figūriņa (skat. šī sprieduma 49.–51. punktu) un ka šīs preces formas netehniskais rezultāts bija piešķirt šai spēļu figūriņai cilvēka īpašības, lai šis “cilvēciņš” varētu piedalīties lomu spēlēs un stāstu stāstīšanā.

129    No šī viedokļa ir jāuzskata, ka apstrīdētās preču zīmes noteiktu būtisku īpašību, proti, galvas, torsa, roku un kāju, funkcija ir piešķirt attiecīgajai figūriņai cilvēka iezīmes. Tā kā prece “spēļu figūriņa” ir paredzēta tam, lai ar to varētu spēlēties bez jebkādiem šķēršļiem vai ierobežojumiem, visas šīs figūriņas humanoīdās īpašības ir paredzētas tam, lai ar to varētu spēlēties patstāvīgi, t.i., neatkarīgi no jebkura cita konstruktora modulārās sistēmas elementa. Tas, ka šī figūriņa atveido kādu personāžu un to var izmantot jebkurā atbilstošā spēles kontekstā, nav “tehnisks rezultāts” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūnijs, Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma, T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379, 31., 32. un 34. punkts).

130    Ņemot to vērā, ir jākonstatē, ka konkrētā prece ir arī savienojama konstruktora figūriņa (skat. šī sprieduma 52. punktu), kuras tehniskā funkcionalitāte ir arī tās savienojamība un modalitāte, t.i., tās spēja tikt samontētai ar citiem personas, kas iestājusies lietā, konstruktora sistēmas elementiem, tādiem kā konstruktora klucīši.

131    Proti, šajā lietā, pretēji agrākajam spēkā neesamības atzīšanas procesam, kurā tika pasludināts 2015. gada 16. jūnija spriedums Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma (T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379), pamatojoties uz prasītājas konkrētajiem apgalvojumiem šajā tiesvedībā, ir jākonstatē, ka strīdus figūriņas konstruktora modulārās sistēmas ietvaros savienojošo raksturu var izsecināt no apstrīdētās preču zīmes, ņemot vērā tās grafisko attēlojumu, kā arī citus būtiskus faktorus, it īpaši sabiedrības zināšanas par tādām konstruktora modulārajām sistēmām kā personas, kas iestājusies lietā, sistēmas, kā tas izriet no dokumentiem, ko iesniegusi prasītāja (skat. šī sprieduma 27. punktu), ciktāl tie ir saistīti ar Vispārējā tiesā izvirzītajiem pamatiem un argumentiem (skat. šī sprieduma 21. punktu).

132    Tādējādi no BDR 3. pielikuma, kas sastāv no izvilkuma no grāmatas Lego Minifigure year by year – A visual History (izdevums franču valodā: Les figurines Lego au fil du temps), izriet, ka Lego figūriņām “uz to korpusiem ir savienotāji, kas ir saderīgi ar Lego klucīšiem un citiem elementiem”, un ka tās “var izjaukt un apvienot ar citu figūriņu daļām, lai izveidotu pilnīgi jaunu personāžu”.

133    Turklāt tas, ka sabiedrībai ir zināmas tādas konstruktora modulārās sistēmas kā personas, kas iestājusies lietā, sistēma, ir vispārzināms fakts judikatūras izpratnē (skat. šī sprieduma 55. punktu).

134    Tādējādi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 73. punktā esot pieļāvusi kļūdu, norādot, ka iespēja spēlēties ar attiecīgo spēļu figūriņu, to obligāti nesaistot ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulāro sistēmu, varētu izslēgt tās tehnisko funkcionalitāti, proti, to, ka tā ir savienojama un modulāra. Iespēja izmantot attiecīgo spēļu figūriņu spēlē neatkarīgi no personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulārās sistēmas, izrādās, neietekmē tās savienojamības un modularitātes tehnisko funkcionalitāti.

135    Tāpat Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 79. punktā ir kļūdaini uzskatījusi, ka apstrīdētajai preču zīmei “nav līniju vai rakstu, kas skaidri un nepārprotami atklāj tās savienojamību un modularitāti personas, kas iestājusies lietā, konstruktora sistēmas kontekstā”.

136    No tā izriet, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 67.–79. punktā ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, aprobežojoties ar konstatējumu, ka preces, ko veido apstrīdētā preču zīme, funkcionalitāti veido vienīgi netehniskie rezultāti, proti, iespēja spēlēties un līdzība ar “cilvēciņu” ar cilvēka iezīmēm, un tādējādi nekonstatējot, ka šī funkcionalitāte ietver arī tehniskos rezultātus, proti, tās savienojamību un modularitāti, vai arī iespēju to samontēt un salikt kopā.

137    Šajā ziņā ir jāuzskata, ka attiecīgajai precei ir divējāds mērķis – gan kā “spēļu figūriņai” ar cilvēka iezīmēm, kā to nolēma Apelācijas padome pēc 2015. gada 16. jūnija sprieduma Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma (T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379), gan kā “savienojamai konstruktora figūriņai”, kuras tehniskais rezultāts ir savienojamība un modularitāte ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora sistēmu.

138    Ir jāsecina, ka, lai gan Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka preces netehniskais rezultāts ir iespēja spēlēties un līdzība ar “cilvēciņu” ar cilvēka iezīmēm, tā pieļāva kļūdu vērtējumā, neņemot vērā, ka preces tehniskais rezultāts ietver arī tās savienojamību un modularitāti.

–       Par apzīmējuma būtisko īpašību noteikšanu

139    Attiecībā uz apzīmējuma būtiskajām īpašībām Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 69. un 70. punktā ir balstījusies uz 2015. gada 16. jūnija spriedumu Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma (T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379, 30. un 32. punkts). Tiesa, ņemot vērā tā grafisko attēlojumu un to, ka tas bija cilvēka izskatā esošas figūriņas formā, nolēma, ka attiecīgā apzīmējuma būtiskās īpašības, kas tai piešķīra šādu cilvēka izskatu, bija galva, ķermenis (torss), rokas un kājas. Taču tā konstatēja, ka attiecīgās spēļu figūriņas plaukstu precīzs grafiskais attēlojums, izvirzījums uz tās galvas, kā arī caurumi zem tās pēdām un kāju aizmugurē – gan attiecībā uz kopējo iespaidu, ko rada apstrīdētais apzīmējums, gan attiecībā uz tā dažādo elementu analīzes rezultātu – neveido vienu vai vairākas attiecīgā apzīmējuma būtiskās īpašības.

140    Apstrīdētā lēmuma 75. un 76. punktā Apelācijas padome turklāt atgādināja, ka Vispārējā tiesa attiecībā uz to pašu preču zīmi, par kuru ir strīds šajā lietā, ir pierādījusi, ka attiecīgās figūriņas roku grafiskais attēls, izvirzījums uz tās galvas un caurumi zem tās pēdām un kāju aizmugurē neļāva a priori secināt, vai šiem elementiem ir kāda tehniska funkcija un, ja ir, tad kāda ir šī funkcija (spriedums, 2015. gada 16. jūnijs, Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma, T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379, 32. punkts). Katrā ziņā tā piebilda, pat pieņemot, kā to dara prasītāja, ka iepriekš minēto elementu formai var būt tehniska funkcija, kas ļauj tos savienot ar citiem elementiem, it īpaši ar klucīšiem, ar kuriem tie tiek savienoti, šos elementus nevar uzskatīt par šīs preču zīmes vissvarīgākajiem, ne ņemot vērā minētās preču zīmes radīto kopējo iespaidu, ne pēc tās elementu analīzes. Tā uzskata, ka minētie elementi neesot būtiska attiecīgās formas īpašība judikatūras izpratnē un turklāt nekas neliecinot, ka būtiskās funkcionālās šo elementu formas īpašības būtu saistītas ar apgalvoto tehnisko rezultātu.

141    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pareiza piemērošana nozīmē, ka attiecīgā apzīmējuma būtiskās īpašības, proti, tā svarīgākie elementi, ir pienācīgi jāidentificē katrā atsevišķā gadījumā, pamatojoties uz apzīmējuma radīto kopējo iespaidu vai uz secīgu katra šī apzīmējumu veidojošā elementa pārbaudi (skat. šī sprieduma 102. un 103. punktu).

142    Turklāt no nesenās judikatūras attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu izriet, ka, lai identificētu attiecīgā apzīmējuma būtiskās īpašības, var tikt izmantoti citi informācijas elementi, kas nav vienīgi grafiskais attēlojums, piemēram, konkrētās sabiedrības daļas uztvere (skat. šī sprieduma 107. punktu).

143    Šajā lietā, protams, Apelācijas padome pamatoti apstrīdētā lēmuma 69. punktā un pēc 2015. gada 16. jūnija sprieduma Spēļu figūriņas ar izvirzījumu forma (T‑396/14, nav publicēts, EU:T:2015:379) par būtiskām attiecīgās spēļu figūriņas īpašībām ir uzskatījusi īpašības, kas tai piešķir cilvēka iezīmes, proti, galvu, torsu, rokas un kājas.

144    Šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 51. punktā arī pamatoti uzskatīja par būtiskām arī attiecīgās figūriņas dekoratīvos un izdomātos elementus, proti, galvas cilindrisko formu, kakla īso un taisnstūrveida formu un torsa trapecveida formu. Taisnstūrveida un kompaktais dizains, kā arī vispārējās proporcijas esot arī svarīgi minētās figūriņas grafiskie elementi.

145    Tomēr Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 70. punktā, pamatojoties uz apstrīdētās preču zīmes grafisko attēlojumu spēļu figūriņas ar cilvēka iezīmēm formā, esot kļūdaini ierobežojusi tās būtiskās īpašības ar iepriekš 143. un 144. punktā minētajām īpašībām un pēc būtības esot konstatējusi, ka uz šīs spēļu figūriņas galvas esošais izvirzījums, āķi uz plaukstām un caurumi zem pēdām un kāju aizmugurē, kuru funkciju nevarēja izsecināt no šīs preču zīmes, nesniedza ieguldījumu spēļu figūriņas, kurai bija tikai cilvēka iezīmes un kura bija paredzēta dalībai lomu spēlēs un stāstu stāstīšanai, tehniskajā rezultātā, tādējādi šie elementi nevarēja tikt iekļauti šīs spēļu figūriņas būtiskajās īpašībās.

146    Būtiskās īpašības, kas izriet no attiecīgās figūriņas izvirzījuma uz galvas, āķiem uz plaukstām un caurumiem zem pēdām un kāju aizmugurē, var secināt ne tikai no apstrīdētās preču zīmes, ņemot vērā tās grafisko attēlojumu, bet arī no citas informācijas, it īpaši no sabiedrības zināšanām par personas, kas iestājusies lietā, konstruktoru modulāro sistēmu, kā tas izriet no prasītājas iesniegtajiem dokumentiem lietā (skat. šī sprieduma 27., 131. un 132. punktu), ciktāl tie ir saistīti ar Vispārējā tiesā izvirzītajiem pamatiem un argumentiem (skat. šī sprieduma 21. punktu) un kas arī ir vispārzināms fakts (skat. šī sprieduma 133. punktu).

147    Līdz ar to ir jāuzskata, ka attiecīgajai figūriņai uz galvas esošais izvirzījums, āķi uz plaukstām un caurumi kāju aizmugurē un zem pēdām ir apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības, ņemot vērā tās kā “savienojamās konstruktora figūriņas” raksturu un tās savienojamības un modularitātes tehnisko funkcionalitāti. Šie elementi ir svarīgi saistībā ar šīs figūriņas saderību un tās spēju tikt samontētai ar citām precēm.

148    Tātad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 69.–76. punktā ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, vienīgi uzskatot par būtiskām “netehniskās” īpašības, kas piešķir attiecīgajai figūriņai cilvēka aspektu, proti, galvu, torsu, rokas un kājas, un tādējādi par būtiskām īpašībām neuzskatot apstrīdētās preču zīmes kā savienojamas konstruktora figūriņas “tehniskās” īpašības, proti, izvirzījumu uz galvas, āķus uz plaukstām un caurumus kāju aizmugurē un zem pēdām.

149    Šādi rīkojoties, Apelācijas padome, lai noteiktu apstrīdētās preču zīmes būtiskās īpašības, ir kļūdaini ņēmusi vērā vienīgi šīs preču zīmes grafisko attēlojumu un nav ņēmusi vērā citus lietderīgus elementus, tostarp papildu elementus, kas attiecas uz konkrētās preces raksturu, it īpaši to, ka sabiedrībai ir zināma personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulārā sistēma.

150    Ir jāsecina, ka, lai gan Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka apstrīdētā lēmuma 51. un 69. punktā minētās īpašības ir būtiskas apstrīdētās preču zīmes īpašības, tā savukārt ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, neuzskatīdama par būtiskām prasītājas apgalvotās papildu īpašības, proti, izvirzījumu uz galvas, āķus uz plaukstām un caurumus kāju aizmugurē un zem pēdām.

–       Par jautājumu, vai forma ir vai nav nepieciešama tehniskā rezultāta sasniegšanai

151    Attiecībā uz apzīmējuma būtisko īpašību funkcionalitāti apstrīdētā lēmuma 78.–81. punktā Apelācijas padome konstatēja, ka nav pierādījumu, kas pamatotu secinājumu, ka attiecīgās figūriņas forma kopumā bija nepieciešama, lai sasniegtu konkrētu tehnisko rezultātu. It īpaši tā uzskatīja, ka nav pierādīts, ka šī forma pati par sevi un kopumā ir nepieciešama, lai varētu veikt montāžu ar savienojamiem konstruktora klucīšiem. Pēc tās domām, šīs formas “rezultāts” bija vienkārši piešķirt attiecīgajai figūriņai cilvēka iezīmes, un tas, ka attiecīgā spēļu figūriņa attēloja personāžu un varēja tikt izmantota atbilstošā spēļu kontekstā, nebija “tehnisks rezultāts”. Pretēji 2019. gada 24. oktobra spriedumam Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra (T‑601/17, nav publicēts, EU:T:2019:765, 88. punkts), kas konkrēti attiecās uz 28. klasē ietilpstošajām “trīsdimensiju mozaīkmīklām”, Apelācijas padome uzskatīja, ka šajā lietā nebija jāņem vērā papildu elementi (piemēram, individuālo elementu rotācijas spēja, kā arī neredzami elementi) attiecībā uz “spēlēm un rotaļlietām”, kas ietilpst tajā pašā klasē. Tā konstatēja, ka uz apstrīdētās preču zīmes, kas bija spēļu figūriņas formā, nav līniju vai rakstu, kas skaidri un nepārprotami atklāj tās savienojamību un modularitāti personas, kas iestājusies lietā, konstruktora sistēmas kontekstā. Apelācijas padome uzskatīja, ka prasītājas norādītie piemēri saistībā ar dažādām šīs preču zīmes funkcionālajām īpašībām neļauj pierādīt ne “modularitāti”, ne kādu tehnisku rezultātu. Turklāt tā uzskatīja, ka no vācu patenta specifikācijas DE 28 36 971 C2, kas attiecas uz to saliekamo elementu konstrukciju, kuri ļauj attiecīgajai spēļu figūriņai pagriezt kājas (BDR 9. pielikums), skaidri izriet, ka tehniskais rezultāts ir nevis visiem tās elementiem, bet tikai tās kājām.

152    Apstrīdētā lēmuma 82.–86. punktā Apelācijas padome atgādināja, ka, nosakot “abus ierobežojumus”, kas paredzēti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā (“tikai un vienīgi” un “vajadzīga”), likumdevējs ir pienācīgi ņēmis vērā, ka ikviena preces forma zināmā mērā ir funkcionāla un ka tādējādi nebūtu piemēroti atteikt kā preču zīmi reģistrēt preces formu, pamatojoties tikai uz to, ka tai ir funkcionālas īpašības (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 48. punkts). Lai noraidītu prasītājas argumentus, saskaņā ar kuriem apstrīdētās preču zīmes un tās elementu koncepcija kalpojot “vienīgi” saderībai ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora klucīšiem, Apelācijas padome norādīja, ka citiem uzņēmumiem ir atļauts pārdot spēļu figūriņas ar izvirzījumiem un caurumiem, kas ir pielāgojamas citiem konstruktora klucīšiem, bet kuru izskats, proti, kāju, roku, torsa un galvas dizains, atšķiras no šīs preču zīmes un tajā attēlotās figūriņas dizaina. Apelācijas padome uzskatīja, ka minētā preču zīme nepiešķir personai, kas iestājusies lietā, tiesības aizliegt trešajām personām vai tās konkurentiem tirgot savienojamas konstruktora spēles vai figūriņas, kuru forma, lai gan tehniski ir saderīga ar tās konstruktora sistēmām, ir formā, kas atšķiras no reģistrētās formas (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 72. punkts). Spēļu figūriņas iespējamā saderība ar jebkuru konstruktora sistēmu nekādā gadījumā nevar tikt monopolizēta preču zīmju tiesību izpratnē. Visbeidzot, Apelācijas padome atkārtoja, ka, tā kā prasītāja bija izklāstījusi savus argumentus attiecībā uz 28. klasē ietilpstošajām spēlēm un rotaļlietām un trūka būtisku paskaidrojumu attiecībā uz citām 9. un 25. klasē ietilpstošajām precēm, dizainparaugu brīvība attiecas ne tikai uz 28. klasē ietilpstošajām precēm, bet mutatis mutandis arī uz citām attiecīgajām 9. un 25. klasē ietilpstošajām precēm. Līdz ar to tā secināja, ka nav izpildīti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta nosacījumi.

153    Prasītāja būtībā apgalvo, ka visas figūriņas redzamās īpašības (it īpaši galva, torss, rokas un kājas), neatkarīgi no tā, vai tās ir būtiskas vai nav, ir paredzētas, lai veiktu preces tehnisko funkciju, savienojot to ar konstruktora klucīšiem un citām personas, kas iestājusies lietā, figūriņām.

154    Jāatgādina, ka formas, kuru visas būtiskās īpašības ir nepieciešamas tehniska rezultāta iegūšanai, principā ir jāatsaka reģistrēt (skat. šī sprieduma 119. punktu).

155    Tāpat ir jāuzsver, ka saskaņā ar iepriekš 120. punktā minēto judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts nevar tikt piemērots, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecas uz preces formu, kurā nozīmīga loma ir tādam nefunkcionālam elementam kā ornamentāls vai iztēles radīts elements (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 72. punkts).

156    Tādējādi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto atteikuma pamatojumu nevar piemērot, ja pastāv vismaz viena būtiska formas īpašība, kas nav nepieciešama tehniska rezultāta iegūšanai, no kā izriet, ka apstrīdētā preču zīme nesastāv “vienīgi” no formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai (skat. šī sprieduma 121. un 122. punktu).

157    Tādējādi izskatāmajā lietā aplūkojamā forma ir aizsargājama kā Eiropas Savienības preču zīme, ja vismaz viena no tās būtiskajām īpašībām neizriet tieši no tehniskā rezultāta, kas izriet no preces, kas paredzēta kā savienojama konstruktora figūriņa, savstarpējās savienojamības vai modularitātes. Starp citu, jāatzīmē, ka preces, kas paredzētas kā spēļu figūriņas, netehniskie rezultāti nav būtiski Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē un nevar būt šķērslis apstrīdētās preču zīmes reģistrācijai.

158    Jāatzīmē, ka attiecīgās figūriņas galvas cilindriskā jeb “mucas” forma neizriet tieši no tehniskā rezultāta, kas radies, montējot un savienojot savienojamo konstruktora figūriņu personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulārajā sistēmā. Tas pats attiecas uz īso un taisnstūrveida formas kaklu un trapecveida, plakano, stūraino torsu, kā arī uz īpašo roku ar plaukstām un kāju ar pēdām formu.

159    Tādējādi apstrīdētā lēmuma 51.–54. punktā minētās un šī sprieduma 158. punktā uzskaitītās dekoratīvās un iztēles radītās īpašības (skat. šī sprieduma 64. un 78. punktu) izriet no spēļu figūriņas un savienojamās konstruktora figūriņas dizainera brīvības. Lai gan cilvēka iezīmju esamība un salikšanas iespējamība galvenokārt izriet no preces dubultās funkcionalitātes, attiecībā uz šo elementu konfigurāciju pastāv plaša brīvība.

160    Tātad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 53. un 84. punktā būtībā ir pamatoti uzskatījusi, ka šīs būtiskās īpašības, ņemot vērā to ornamentālo un iztēles radīto raksturu, principā var tikt mainītas un konfigurētas ar plašu dizaina brīvību.

161    Šajā ziņā prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru “nevienai apstrīdētās preču zīmes īpašībai un, vēl jo vairāk, nevienai tās būtiskai īpašībai, nedz arī apstrīdētajai preču zīmei kopumā nav ornamentāla vai iztēles radīta elementa, kas pārsniedz aprakstīto funkcionalitāti”, nav pamatots un ir jānoraida. Iepriekš 158. punktā uzskaitītās būtiskās īpašības ir šādi dekoratīvi un iztēles radīti elementi.

162    No tā izriet, ka, lai gan ar savienojamību un modularitāti saistītais tehniskais mērķis tiek sasniegts ar būtiskām īpašībām (uzskaitītas šī sprieduma 146. punktā), pastāv arī citas būtiskas īpašības (uzskaitītas šī sprieduma 158. punktā), kas nav nepieciešamas tehniskā mērķa sasniegšanai.

163    Kā Apelācijas padome pamatoti konstatēja apstrīdētā lēmuma 81. punktā, Vācijas patenta DE 28 36 971 C2 specifikācija, ko prasītāja ir iesniegusi BDR 9. pielikumā, nevar izraisīt atšķirīgu rezultātu. Protams, ciktāl Apelācijas padome ir konstatējusi, ka no šī patenta izriet, ka tikai figūriņas kājām ir tehniska funkcionalitāte, ņemot vērā, ka minētais patents neattiecas uz citām apstrīdētās preču zīmes īpašībām, ir jāuzskata, ka šāds konstatējums pats par sevi nevar tikt ekstrapolēts, lai noliegtu citu īpašību tehnisko funkcionalitāti. Katrā ziņā, tā kā attiecīgais patents attiecas tikai uz kājām, tas neļauj izdarīt nekādus secinājumus ne vienā, ne otrā nozīmē attiecībā uz citām attiecīgās formas īpašībām.

164    Tomēr ir taisnība, ka Vācijas patenta DE 28 36 971 C2 specifikācija pierāda tehnisku rezultātu tikai saistībā ar attiecīgās figūriņas kājas elementiem, bet ne attiecībā uz citām apstrīdētās preču zīmes būtiskajām īpašībām. Šis patents attiecas uz kāju aizmugurējo daļu un tajā esošajiem padziļinājumiem un tādējādi attiecas tikai uz šo preču zīmes būtisko īpašību. Attiecībā uz figūriņas galvas, torsa, roku un kāju aspektu minētajā patentā nav norādes par kādu eventuālu tehnisku rezultātu.

165    Apelācijas padomes vērtējums nav arī pretrunā interesēm, kas ir Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pamatā, proti, nepieļaut, ka tiesību uz preču zīmi rezultātā uzņēmumam tiek piešķirts monopols uz preces tehniskiem risinājumiem vai funkcionālām īpašībām (skat. šī sprieduma 101. punktu). Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 84. punktā ir pienācīgi ņēmusi vērā šo interesi (skat. šī sprieduma 160. punktu). Apstrīdētā preču zīme nepadara konkurentiem neiespējamu laist tirgū figūriņas ar šai rotaļlietu kategorijai raksturīgām īpašībām. Tā arī neliedz izplatīt cita dizaina figūriņas, kas ir saderīgas ar personas, kas iestājusies lietā, konstruktora modulāro sistēmu. Kā Apelācijas padome būtībā ir norādījusi šī paša lēmuma 53. punktā, attiecībā uz šādām figūriņām pastāv plaša dizaina brīvība.

166    Visbeidzot, attiecībā uz prasītājas sūdzību par to, ka Apelācijas padome “vispār nav ņēmusi vērā” tās izvirzīto argumentu un iesniegtos pierādījumus, vispirms ir jānorāda, ka fakts, ka Apelācijas padome nav sekojusi prasītājas viedoklim, nenozīmē, ka tā nav ņēmusi vērā prasītājas argumentāciju, nedz arī to, ka tā nav izvērtējusi tās pierādījumus. Apstrīdētā lēmuma 80. un nākamajos punktos Apelācijas padome ir tieši izvērtējusi prasītājas izklāstu, iesniegtos piemērus, kā arī Vācijas patenta DE 28 36 971 C2 specifikāciju.

167    Turklāt ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 7. punktā Apelācijas padome ir rezumējusi prasītājas argumentus attiecībā uz šo pamatu un šī paša lēmuma 38. punktā ir uzskaitījusi prasītājas iesniegtos pierādījumus. No tā izriet, ka Apelācijas padome šos argumentus un pierādījumus ir ņēmusi vērā savā vērtējumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 29. jūnijs, bet‑at‑home.com Entertainment/EUIPO (“bet‑at‑home”), T‑640/21, nav publicēts, EU:T:2022:408, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

168    Šajā ziņā ir arī jāatgādina, ka EUIPO instancēm nav pienākuma paust nostāju par visiem lietas dalībnieku izvirzītajiem argumentiem. Tām ir pietiekami izklāstīt faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme savu lēmumu kontekstā. No tā izriet, ka fakts, ka Apelācijas padome nav izklāstījusi visus lietas dalībnieka argumentus vai nav atbildējusi uz katru no šiem argumentiem, pats par sevi neļauj secināt, ka šī Apelācijas padome ir atteikusies tos ņemt vērā. Citiem vārdiem sakot, pamatojums var būt netiešs ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ tika pieņemts Apelācijas padomes lēmums, un kompetentajai tiesai – gūt pietiekamu informāciju savas pārbaudes veikšanai (skat. spriedumu, 2022. gada 29. jūnijs, bet‑at‑home, T‑640/21, nav publicēts, EU:T:2022:408, 21. punkts un tajā minētā judikatūra). Tā tas ir šajā lietā.

169    No tā izriet, ka prasītāja, kurai ir pierādīšanas pienākums šajā spēkā neesamības atzīšanas procesā (skat. šī sprieduma 26. punktu), nav atspēkojusi konstatējumu, ka vismaz viena preces būtiska pazīme nav nepieciešama tehniska rezultāta iegūšanai.

170    Ņemot vērā iepriekš 155. un 156. punktā izklāstītos principus, ar šo konstatējumu pietiek, lai noraidītu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanu.

171    Ir jāsecina, ka, neraugoties uz iepriekš 136. un 148. punktā konstatētajām kļūdām vērtējumā, kuras, ņemot vērā iepriekš minēto, neietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, Apelācijas padome pamatoti apstiprināja apstrīdētās preču zīmes reģistrējamību Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē.

172    Otrais pamats tātad ir noraidāms kā nepamatots.

173    No tā izriet, ka uz apstrīdēto lēmumu neattiecas neviens atcelšanas vai grozīšanas pamatojums.

174    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība ir jānoraida pilnībā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

175    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

176    Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      BB Services GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Costeira Kancheva Tichy‑Fisslberger

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 6. decembrī.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Tiesvedības priekšvēsture

Lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

Par prasījumiem atzīt apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu

Par pieņemamību

Par prasības pieņemamību attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. un 25. klasē

Par prasītājas vispārējo atsauci uz saviem EUIPO iesniegtajiem procesuālajiem rakstiem

Par lietas būtību

Par pirmo pamatu, ar kur tiek apgalvots Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta pārkāpums

– Par preces rakstura noteikšanu

– Par apzīmējuma būtisko īpašību noteikšanu

– Jautājums par formu, kas izriet vai neizriet no pašas preces rakstura

Par otro pamatu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu

– Par preces funkcionālā rakstura noteikšanu

– Par apzīmējuma būtisko īpašību noteikšanu

– Par jautājumu, vai forma ir vai nav nepieciešama tehniskā rezultāta sasniegšanai

Par tiesāšanās izdevumiem

*      Tiesvedības valoda – vācu.