Prasība, kas celta 2013. gada 4. martā - Deweerdt u.c./Revīzijas palāta

(lieta T-132/12)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Sonja Deweerdt (Rulles, Beļģija), Didier Lebrun (Luksemburga, Luksemburga) un Margot Lietz (Mensdorf, Luksemburga) (pārstāvji - A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal unt D. Abreu Caldas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Revīzijas palāta

Prasītāju prasījumi:

atzīt un nospriest, ka

Revīzijas palātas iekšējā Reglamenta 4. pants ir nelikumīgs, jo tā rezultātā loceklis, kurš ir atzīts par vainīgu psiholoģiskas vardarbības faktā, netiek sodīts;

atcelt Revīzijas palātas 2012. gada 13. decembra lēmumu nevērsties Tiesā ar lūgumu pārbaudīt, vai S. k-dze, kas [faktisko apstākļu laikā] bija Revīzijas palātas locekle, vairs neatbilda izvirzītajiem nosacījumiem vai neveica tai uzdotos pienākumus, un gadījumā, ja viņas pilnvaru termiņš jau bija beidzies, atzīt, ka viņa ir zaudējusi savas tiesības uz pensiju;

-    piespriest Revīzijas palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Revīzijas palātas iekšējā Reglamenta 4. pants esot nelikumīgs, jo tā rezultātā loceklis, kurš ir atzīts par vainīgu psiholoģiskas vardarbības faktā, netiek sodīts.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot pretrunīgs, ciktāl Revīzijas palāta esot skaidri atzinusi S. k-dzes pienākumu neizpildi, bet atsakoties lietu par viņu nodot Tiesai.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot sniegts atbilstošs pamatojums, kas ļautu prasītājiem novērtēt apstrīdētā lēmuma pamatotību.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kā arī ļaunprātīgi izmantotas tiesības, ciktāl Revīzijas palāta iespēju lietu par S. k-dzi nodot Tiesai esot pārbaudījusi tikai gadu un vienu dienu pēc neatkarīga izmeklētāja ziņojuma iesniegšanas.

____________