Language of document : ECLI:EU:T:2014:1077

Lieta T‑487/11

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

Banco Privado Português, SA

un

Massa Insolvente do Banco Privado Português, SA

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Finanšu nozare – Valsts garantija par bankas aizdevumu – Atbalsts, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā – LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Atbilstība Komisijas paziņojumiem par atbalstu finanšu nozarei finanšu krīzes kontekstā – Tiesiskā paļāvība – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 12. decembra spriedums

1.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Tiesisks raksturs – Interpretācija, balstoties uz objektīviem elementiem – Pārbaude tiesā – Piemērojamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocību piešķiršana, izmantojot valsts līdzekļus, par ko ir vainojama valsts – Priekšrocības, kas izraisa valsts budžeta samazinājumu vai šāda samazinājuma risku – Valsts sniegta garantija – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji

(LESD 107. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

5.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Dalībvalsts pienākumu noteikšana – Atgūšanas pienākums – Piemērojamība – Valsts sniegta garantija – Ekonomiskās priekšrocības restitūcija

(LESD 108. panta 2. punkta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 14. panta 1. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Atgūstamās summas aprēķins – Atbalsts, kas piešķirts individuāla galvojuma veidā – Atbalsta elementa noteikšana garantijas tirgus cenas neesamības gadījumā – Pienākums atbalsta elementu aprēķināt tāpat kā skaidras naudas dotācijas elementu aizdevumos ar atvieglotiem nosacījumiem

(LESD 108. panta 2. punkta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 14. panta 1. punkts; Komisijas paziņojums 2008/C 155/02)

7.      Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Saņēmēja iespējamā tiesiskā paļāvība – Aizsardzība – Nosacījumi un ierobežojumi

(LESD 108. panta 2. punkta pirmā daļa)

8.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Objektīvi pamatota atšķirīga attieksme – Vērtēšanas kritēriji

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 46. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 50.–52. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 60.–62. punktu)

4.      LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā atkāpe un līdz ar to jēdziens “nopietni traucējumi kādas dalībvalsts tautsaimniecībā” ir jāinterpretē šauri. Komisijai šī noteikuma piemērošanā ir plaša rīcības brīvība, kuras īstenošana ir saistīta ar ekonomiska un sociāla rakstura apsvērumu novērtējumu, kas jāveic Kopienu kontekstā. Savienības tiesa, pārbaudot šādas brīvības īstenošanas likumību, nevar aizvietot kompetentās iestādes sniegto novērtējumu ar savu attiecīgā jautājuma novērtējumu, bet tai ir tikai jāpārbauda, vai tajā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai pilnvaru nepareiza izmantošana.

Komisijai nevar pārmest, ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vai pārkāpusi plašās rīcības brīvības robežas, kas tai ir saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un kuras aprises ir noteiktas paziņojumā “Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar globālo finanšu krīzi”, proti, ka tā nelikumīgi atkāpusies no noteikumiem, kurus tā ir pati sev noteikusi šajā sakarā, ja tā šajā gadījumā ir stingri ievērojusi iepriekš minētā paziņojuma noteikumus, lai attiecīgo atbalstu atzītu par nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

(sal. ar 83. un 91. punktu)

5.      Regulas Nr. 659/1999 14. panta 1. punktā, ar kuru tiek īstenota LESD 108. panta 2. punkta pirmā daļa, ir noteikts – kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja, izņemot gadījumus, kad šāda atgūšana būtu pretrunā kādam no Savienības tiesību vispārējiem principiem. Nelikumīga atbalsta atcelšana, to atgūstot, ir nelikumības konstatēšanas loģiskas sekas. Līdz ar to dalībvalstij, kas ir lēmuma par nelikumīgā atbalsta atgūšanu adresāte, ir jāveic visi atbilstošie pasākumi, lai nodrošinātu minētā lēmuma izpildi. Šajā ziņā attiecīgajai valstij ir jāīsteno efektīva pienākošos summu atgūšana.

Šāda atgūšanas pienākuma mērķis ir atjaunot tirgū esošo situāciju, kāda tā bijusi pirms atbalsta piešķiršanas. Runājot precīzāk, ar iekšējo tirgu nesaderīga atbalsta atgūšanas mērķis ir novērst konkurences izkropļošanu, kas radusies, kad šī atbalsta saņēmējs salīdzinājumā ar tā konkurentiem ir guvis konkurences priekšrocības tirgū, tādējādi atjaunojot stāvokli, kāds bijis pirms minētā atbalsta izmaksas.

15. punktā un 25. punkta a) un c) apakšpunktā Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, kuru vispārējie principi ir piemērojami saskaņā ar Paziņojuma par finanšu iestādēm 10. punktu, nekas nav teikts ne par atgūšanas rīkojuma mērķi, ne par tā materiāltiesisko piemērojamību vai piemērošanu laikā, ne arī par atgūšanas rīkojuma noteikumiem.

Tomēr, paredzot iespēju atļaut glābšanas atbalstu “aizdevumu garantijas vai aizdevumu veidā” tikai tad, ja tas ir “pagaidu un atgriezenisks atbalsts”, Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 15. un 25. punkta pamatā ir vispārīgs pieņēmums, ka jebkāda priekšrocība, kas provizoriski piešķirta kā jebkādas formas glābšanas atbalsts, ir jāatdod, ja tā atļaušanas nosacījumi, kas attiecas uz tā pagaidu piešķiršanu, nav vai vairs nav izpildīti. Šāda interpretācija atbilst tāda glābšanas atbalsta atgriezeniskumam un jēgai, kura mērķis ir vienīgi palīdzēt grūtībās nonākušam uzņēmumam pārvarēt īsu krīzes periodu, kura beigās vai nu uzņēmums ir spējīgs pats atveseļoties, kas nozīmē uzņēmuma pienākumu atmaksāt atbalstu, vai arī tam ir jāiesniedz pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāns. Valsts garantijas gadījumā šis princips katrā ziņā paredz tās ekonomiskās priekšrocības restitūciju, ko minētā garantija atbalsta saņēmējam radījusi atbalsta piešķiršanas laikposmā, un tās vienkārša atcelšana ar ex nunc sekām šajā ziņā nav pietiekama, turklāt tā ir pretrunā atgūšanas jēdzienam.

(sal. ar 97., 98., 101. un 102. punktu)

6.      Valsts atbalsta jautājumos no Komisijas paziņojuma par EKL 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā 4.2. punkta izriet, ka, ja Komisija secina, ka tirgus cenas par attiecīgo garantiju nav, tai ir pienākums atbalsta elementu aprēķināt “tāpat kā skaidras naudas dotācijas elementu aizdevumos ar atvieglotiem nosacījumiem” un, ņemot vērā pašierobežošanos savas rīcības brīvības īstenošanā, tā no šī pienākuma vai aprēķina metodes nevar atkāpties.

(sal. ar 109. punktu)

7.      Valsts atbalsta atgūšanas jautājumos, ņemot vērā Komisijas veiktās valsts atbalsta pārbaudes obligāto raksturu, atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem principā tiesiskā paļāvība par atbalsta likumību var būt tikai tad, ja tas ir piešķirts, ievērojot LESD 108. pantā paredzēto procedūru, un rūpīgam uzņēmējam parasti ir jāspēj pārliecināties, ka šī procedūra ir tikusi ievērota. Īpaši gadījumā, ja atbalsts ir piešķirts, nepaziņojot Komisijai, kas tādējādi ir nelikumīgs saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, atbalsta saņēmējs nevar iegūt tiesisko paļāvību attiecībā uz atbalsta piešķiršanas likumību.

Šajā kontekstā ar to vien, ka ārkārtas glābšanas pasākumā, kura mērķis ir saglabāt maksātnespējīgās finanšu iestādes dzīvotspēju, nav skaidri minēta iespēja vēlāk atzīt atbalsta nesaderību, kas varētu izraisīt ex tunc pienākumu atgūt piešķirto priekšrocību, nepietiek, lai pamatotu šādu tiesisko paļāvību, tāpēc ka vēlākā Komisijas pieeja bija atbilstoša attiecīgajiem noteikumiem par pagaidu un atgriezeniska rakstura atbalstu un tāpēc ka lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu nepārprotami ir ticis norādīts, ka bez maksātnespējīgas finanšu iestādes pārstrukturēšanas plāna attiecīgā atbalsta pagaidu atļauja, kas dota ar lēmumu atļaut steidzamu glābšanas pasākumu, kura mērķis ir saglabāt maksātnespējīgas finanšu iestādes dzīvotspēju, nevarēja tikt apstiprināta vai pagarināta ar lēmumu, kas vēl tikai bija jāpieņem administratīvā procesa beigās.

Turklāt nevar tikt apmierināts arī atbalsta saņēmēja arguments, ka par pārstrukturēšanas plāna neiesniegšanu pilnībā esot vainojama dalībvalsts. Pat pieņemot, ka tas tā ir, un neatkarīgi no iemesliem, kādēļ šāds plāns Komisijai nav ticis paziņots, tā nevar tikt atzīta par atbildīgu par šo trūkumu vai par to, ka tā šajā kontekstā būtu radījusi jelkādu tiesisko paļāvību atbalsta saņēmējam, it īpaši tad, ja Komisija ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai dalībvalsti mudinātu pārstrukturēšanas plānu pēc iespējas drīzāk iesniegt Komisijai.

Arī arguments, ka atgūšanas rīkojums esot uzskatāms par atbalsta saņēmēja “sodu” un ka tas būtiski kaitējot atbalsta saņēmēja investoru un kreditoru interesēm, ir neefektīvs un katrā ziņā nepamatots. Nelikumīga atbalsta atgūšanas rīkojums nav sods šī jēdziena šaurā nozīmē, bet vienkārši paredz atjaunot situāciju, kāda pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas.

Turklāt atbalsta saņēmējs principā nevar lolot tiesisko paļāvību attiecībā uz atbalsta likumību, ja tas ir ticis piešķirts, pārkāpjot pienākumu sniegt iepriekšēju paziņojumu Komisijai un LESD 108. panta 3. punktā paredzēto aizliegumu īstenot minēto atbalstu, kas līdz ar to ir nelikumīgs.

Visbeidzot dalībvalstu pienākums atgūt nelikumīgus un ar iekšējo tirgu nesaderīgus atbalstus netiek ierobežots vai apšaubīts tādēļ, ka saņēmējs ir maksātnespējīgs.

(sal. ar 125., 129., 130., 132.–134. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 139. punktu)