Language of document : ECLI:EU:T:2022:44

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta paplašinātā sastāvā)

2022. gada 2. februārī (*)

Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgi – Lēmums par sūdzības noraidīšanu – Savienības interešu neesamība – Valsts rīcības izņēmums – Rūpīgas izskatīšanas pienākums – Procesuālās tiesības atbilstoši Regulai (EK) Nr. 773/2004

Lietā T‑399/19

Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A., Varšava (Polija), ko pārstāv K. Karasiewicz, radca prawny, T. Kaźmierczak, K. Kicun un P. Moskwa, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv B. Ernst, G. Meessen un J. Szczodrowski, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Gazprom PJSC, Maskava (Krievija),

un

Gazprom export LLC, Sanktpēterburga (Krievija),

ko pārstāv J. Karenfort, J. Hainz, B. Evtimov, N. Tuominen, J. Heithecker, advokāti, un D. O’Keeffe, solicitor,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2019) 3003 final (2019. gada 17. aprīlis) par sūdzības noraidīšanu (Lieta AT.40497 – Polijas gāzes cenas),

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši J. Svenningsens [J. Svenningsen] (referents), R. Barentss [R. Barents], K. Makiokī [C. Mac Eochaidh] un T. Pinne [T. Pynnä],

sekretāre: M. Zvozdžaka‑Karbona [M. Zwozdziak‑Carbonne], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2021. gada 20. maija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Prasītāja Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. ir PGNiG grupas, kura darbojas gāzes un naftas nozarē galvenokārt Polijā, mātesuzņēmums. Šī grupa tostarp nodarbojas ar gāzes un jēlnaftas izpēti un ieguvi, kā arī gāzes importu, pārdošanu un sadali.

2        Prasītāja lūdz atcelt Komisijas Lēmumu C(2019) 3003 final (2019. gada 17. aprīlis) par sūdzības noraidīšanu (Lieta AT.40497 – Polijas gāzes cenas) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas pieņemts saistībā ar sūdzību, ko prasītāja bija iesniegusi attiecībā pret Gazprom PJSC un tās meitasuzņēmumiem, tostarp Gazprom export LLC (turpmāk tekstā kopā – “Gazprom”).

 Par procedūrām lietās AT.39816 un AT.40497

3        Laikā no 2011. līdz 2015. gadam Komisija veica vairākus pasākumus, lai izmeklētu gāzes tirgu darbību Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī – it īpaši saistībā ar LESD 102. pantā paredzēto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu – lai pārbaudītu tādu atsevišķu Gazprom darbību atbilstību, kuras ietekmējušas šos tirgus, konkrētāk, Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas (turpmāk tekstā kopā – “attiecīgās CAE valstis”) tirgus. Šajā kontekstā Komisija cita starpā nosūtīja prasītājai informācijas pieprasījumus. Administratīvais process, kas atbilst šai izmeklēšanai, tika reģistrēts ar atsauci “Lieta AT.39816 – Augšupējais gāzes piegādes tirgus Centrāleiropā un Austrumeiropā” (turpmāk tekstā – “lieta AT.39816”).

4        Minētajā lietā, pēc tam kad bija sākta procedūra, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [102.] pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 11. panta 6. punktā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar LESD [101.] un [102.] pantu, ko vada Komisija (OV 2004, L 123, 18. lpp.), 2. pantā, Komisija 2015. gada 22. aprīlī saskaņā ar Regulas Nr. 773/2004 10. pantu nosūtīja Gazprom paziņojumu par iebildumiem (turpmāk tekstā – “paziņojums par iebildumiem”). Šajā paziņojumā Komisija sākotnēji bija secinājusi, ka Gazprom ieņēma dominējošu stāvokli valsts augšupējos gāzes vairumtirdzniecības piegādes tirgos attiecīgajās CAE valstīs un ka tā, pārkāpjot LESD 102. pantu, ļaunprātīgi izmantoja šo stāvokli, īstenojot pretkonkurences stratēģiju, lai sadrumstalotu un izolētu šos tirgus un tādējādi kavētu brīvu gāzes plūsmu attiecīgajās CAE valstīs.

5        Komisija bija uzskatījusi, ka šī Gazprom stratēģija ietvēra trīs tādu darbību kopumus, kurām ir pretkonkurences raksturs un kuras ir ietekmējušas tās klientus attiecīgajās CAE valstīs, proti, darbības, kas balstītas uz to, ka, pirmkārt, Gazprom esot noteikusi teritoriālus ierobežojumus saistībā ar gāzes piegādes līgumiem, kurus tā noslēgusi ar vairumtirgotājiem, kā arī ar dažiem rūpnieciskajiem klientiem attiecīgajās CAE valstīs, otrkārt, šie teritoriālie ierobežojumi esot ļāvuši Gazprom īstenot negodīgu cenu politiku piecās no attiecīgajām CAE valstīm, proti, Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, un, treškārt, Gazprom savu gāzes piegādi Bulgārijā un Polijā esot pakārtojusi nosacījumam, lai vairumtirgotāji sniegtu noteiktas garantijas attiecībā uz gāzes pārvades infrastruktūru. Runājot konkrētāk par Poliju, šīs garantijas esot attiekušās uz to, ka Polijas vairumtirgotājs, proti, prasītāja, piekrīt Gazprom kontroles stiprināšanai pār gāzes cauruļvada Yamal – viena no galvenajiem gāzes tranzīta cauruļvadiem Polijā – Polijas teritorijā esošā posma pārvaldību (turpmāk tekstā – “iebildumi attiecībā uz Yamal”).

6        Gazprom 2015. gada 29. septembrī atbildēja uz paziņojumu par iebildumiem, apstrīdot Komisijas paustās bažas par konkurenci. Vienlaikus turpinot apstrīdēt minētās bažas, 2017. gada 14. februārī Gazprom saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 9. pantu iesniedza saistību projektu.

7        Joprojām lietā AT.39816, lai apkopotu ieinteresēto pušu apsvērumus par šo saistību projektu, Komisija 2017. gada 16. martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 27. panta 4. punktu (OV 2017, C 81, 9. lpp.), kurā bija ietverts lietas AT.39816 kopsavilkums, kā arī šī saistību projekta galvenais saturs un šīm pusēm noteikts septiņu nedēļu termiņš, sākot no šī datuma, lai iesniegtu savus apsvērumus (turpmāk tekstā – “apspriešanās ar tirgus dalībniekiem”). Pēc tam citu starpā prasītāja, Urząd Regulacji Energetyki (Polijas Enerģētikas regulators, turpmāk tekstā – “Polijas regulators”) priekšsēdētājs un GazSystem S.A., kas ir gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošā posma operators, iesniedza savus apsvērumus.

8        Līdztekus Komisijas uzsāktajam administratīvajam procesam lietā AT.39816 prasītāja 2017. gada 9. martā saskaņā ar Regulas Nr. 773/2004 5. pantu iesniedza sūdzību, kurā ir minēta šī lieta AT.39816 un kurā ir ziņots par Gazprom ļaunprātīgo rīcību (turpmāk tekstā – “sūdzība”).

9        Komisija 2017. gada 29. martā apstiprināja sūdzības saņemšanu, kas vēlāk tika reģistrēta atsevišķā procedūrā ar atsauci “Lieta AT.40497 – Polijas gāzes cenas” (turpmāk tekstā – “lieta AT.40497”).

10      Ar prasītājai adresētu 2017. gada 31. marta vēstuli Komisija norādīja, ka sūdzībā izklāstītās darbības un tās, uz kurām attiecas saistību projekts, šķiet, pārklājas, un aicināja prasītāju iesniegt apsvērumus apspriešanās ar tirgus dalībniekiem ietvaros. Saņēmusi piemērojamā termiņa pagarinājumu, prasītāja iesniedza savus apsvērumus par šo projektu 2017. gada 19. maijā, kā tas ir minēts šī sprieduma 7. punktā.

11      Lietā AT.40497 Gazprom iesniedza Komisijai savus apsvērumus par sūdzību 2017. gada 15. maijā.

12      Komisija 2018. gada 23. janvārī saskaņā ar Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punktu rakstveidā norādīja prasītājai, ka tā plāno noraidīt sūdzību, un aicināja prasītāju četru nedēļu laikā darīt zināmu savu viedokli (turpmāk tekstā – “vēstule par noraidīšanas nodomu”). Šajā ziņā Komisija tai nosūtīja arī paziņojuma par iebildumiem nekonfidenciālo versiju, kas izdota lietā AT.39816, kā arī Gazprom par šo sūdzību sniegto apsvērumu nekonfidenciālo versiju.

13      Prasītāja 2018. gada 2. martā iesniedza apsvērumus, atbildot uz vēstuli par noraidīšanas nodomu. Papildus tam, ka tā izteica savu neapmierinātību par minētajā vēstulē ietvertajiem provizoriskajiem secinājumiem, prasītāja it īpaši norādīja, ka tās ieskatā tā nav saņēmusi visus dokumentus, uz kuriem bija balstīta Komisijas nostāja, un ka paziņojuma par iebildumiem nekonfidenciālajā versijā, kas tika izdota lietā AT.39816 un kas tai tika nosūtīta, nebija ietvertas dažas būtiskas daļas.

14      Saistībā ar lietu AT.39816 un pēc tam, kad Gazprom pēc apspriešanās ar tirgus dalībniekiem bija iesniegusi grozītu saistību projektu, Komisija 2018. gada 24. maijā pieņēma Lēmumu C(2018) 3106 final par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (Lieta AT.39816 – Augšupējais gāzes piegādes tirgus Centrāleiropā un Austrumeiropā), ar kuru tā apstiprināja un atzina par saistošām saistības, kuras uzņēmusies Gazprom, un pabeidza administratīvo procesu šajā lietā, secinot, ka tās rīcībai vairs nav pamata attiecībā uz darbībām, kuras ir konstatētas paziņojumā par iebildumiem. Prasītāja 2018. gada 15. oktobrī cēla prasību Vispārējā tiesā par šo lēmumu, kas reģistrēta ar lietas numuru T‑616/18.

15      Prasītāja 2018. gada 5. septembrī saistībā ar lietu AT.40497 vērsās pie uzklausīšanas amatpersonas, lai saņemtu konkrētus šīs lietas dokumentus Komisijas priekšsēdētāja Lēmuma 2011/695/ES (2011. gada 13. oktobris) par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV 2011, L 275, 29. lpp.) 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tā paša gada 17. septembrī uzklausīšanas amatpersona informēja prasītāju, ka tā ir pārsūtījusi tās pieteikumu Konkurences ģenerāldirektorātam (ĢD), kura kompetencē ir uz to atbildēt. 2018. gada 25. septembrī Komisija norādīja prasītājai, ka tā ir pieņēmusi savu nostāju, pamatojoties uz dokumentiem, kurus tā jau bija tai nosūtījusi, un atteica tai piekļuvi citām paziņojuma par iebildumiem daļām.

16      Komisija 2019. gada 17. aprīlī pabeidza procedūru lietā AT.40497, pieņemot apstrīdēto lēmumu.

 Par apstrīdēto lēmumu

17      Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir nošķīrusi sūdzībā ietvertos apgalvojumus, kas atbilda bažām par konkurenci, uz kurām attiecas saistības, kas ar lietas AT.39816 noslēgumā pieņemto lēmumu atzītas par saistošām, no pārējiem apgalvojumiem, kuri šajā sūdzībā izvirzīti pret Gazprom.

18      Tādējādi attiecībā uz pirmajiem minētajiem apgalvojumiem Komisija būtībā uzskatīja, ka minētā rīcība ir pietiekamā mērā ņemta vērā minētajās saistībās (skat. apstrīdētā lēmuma 2.2. un 2.3. punktu). Attiecībā uz pārējiem apgalvojumiem – Komisija tos secīgi izvērtēja apstrīdētā lēmuma 2.4. punktā “Jautājumi, uz kuriem neattiecas saistības” (Matters not covered by the commitments).

19      Apstrīdētā lēmuma 2.4.1. punktā “Iebildums attiecībā uz gāzes cauruļvadu Yamal” (The Objection concerning the Yamal Pipeline) Komisija izskatīja sūdzībā izteiktos apgalvojumus, saskaņā ar kuriem Gazprom saistībā ar apgādes deficītu, ar kuru prasītāja bija sastapusies 2009. un 2010. gadā GazpromRosUkrEnergo AG (turpmāk tekstā – “RUE”), kas ir Gazprom Ukrainas meitasuzņēmums, darbības traucējumu dēļ, īstermiņa līguma par papildu gāzes apjoma piegādi noslēgšanu esot pakārtojusi nosacījumiem, kuriem nav saistības ar šī līguma priekšmetu (turpmāk tekstā – “apgalvojumi par nosacījumiem infrastruktūras jomā”). Šo nosacījumu kopsavilkums ir šāds: pirmkārt, atteikšanās no prasījuma pret šo Gazprom meitasuzņēmumu, otrkārt, prasītājas piekrišana tam, ka System Gazociągów Tranzytowych EuRoPol Gaz S.A. (turpmāk tekstā – “EuRoPol”), proti, sabiedrība, kas ir gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošā posma infrastruktūras īpašniece un kas pieder prasītājai un Gazprom, atsakās no prasījuma pret Gazprom [konfidenciāli] (1) ASV dolāru (USD) apmērā, treškārt, EuRoPol statūtu grozīšana tādējādi, ka Gazprom tiktu piešķirtas veto tiesības attiecībā uz noteiktiem tās lēmumiem, kā arī, ceturtkārt, atsevišķu noteikumu iekļaušana līgumā, kas noslēgts starp EuRoPol un GazSystem, saistībā ar GazSystem veikto minētā cauruļvada posma pārvaldību (skat. apstrīdētā lēmuma 18. apsvēruma trešo un septīto ievilkumu).

20      Attiecībā uz tiem pašiem apgalvojumiem par nosacījumiem infrastruktūras jomā Komisija vispirms atgādināja prasītājas nostāju un pēc tam izklāstīja savu vērtējumu, katru reizi ņemot vērā divus jautājumus, proti, pirmkārt, Polijas regulatora 2015. gada 19. maija lēmumu, kuru pieņēmis tā priekšsēdētājs un ar kuru GazSystem ir sertificēts kā neatkarīgs sistēmas operators attiecībā uz gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošo posmu (turpmāk tekstā – “sertifikācijas lēmums”), un, otrkārt, pienākuma noteikšanu prasītājai sniegt garantijas saistībā ar infrastruktūru.

21      Izvērtējot šo otro jautājumu, Komisija ar norādi “Uz valsts spiedienu balstītu aizstāvību nevar izslēgt” (State compulsion defence could not be excluded) uzskatīja, ka nav izslēgts, ka valsts rīcības izņēmums ir piemērojams attiecībā uz darbībām, uz kurām attiecas aplūkojamie apgalvojumi, jo būtībā nevar tikt izslēgts, ka nepieciešamība īstenot šo rīcību Gazprom ir tikusi noteikta ar Krievijas tiesību aktiem vai ar nepārvaramu spiedienu, ko īstenojušas Krievijas iestādes, tādējādi, ka varētu izrādīties, ka šī rīcība nav autonoma LESD 102. panta izpratnē un ka šis uzņēmums nav vainojams iespējamajā attiecīgajā konkurences ierobežojumā. Šajā jautājumā Komisija it īpaši norādīja, ka gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošā posma būvniecību un darbību regulē starpvaldību nolīgums, kas 1993. gadā tika noslēgts starp Polijas Republiku un Krievijas Federāciju, kā arī vēlāki papildu protokoli (turpmāk tekstā kopā – “Polijas un Krievijas nolīgumi”).

22      Apstrīdētā lēmuma 2.4.2. punktā “Piegādes ierobežojumi 2014./2015. gada ziemas sezonā” (Supply Restrictions in the Winter Season 2014/2015) Komisija izskatīja sūdzībā izteiktos apgalvojumus, saskaņā ar kuriem Gazprom esot ļaunprātīgi samazinājusi savas gāzes piegādes 2014./2015. gada ziemas laikā, lai kavētu iespējamu gāzes reeksportu uz Ukrainu (turpmāk tekstā – “apgalvojumi par piegādes ierobežojumiem 2014./2015. gada ziemas sezonā”). Šo ierobežojumu dēļ apjomi, kurus Gazprom piegādājusi prasītājai, esot bijuši zemāki par līgumā noteiktajiem apjomiem, kā rezultātā tai esot radušies finansiāli zaudējumi, it īpaši ņemot vērā augstās starpsavienojuma maksas, kas tai bija jāsedz, lai importētu gāzi no Rietumeiropas (skat. apstrīdētā lēmuma 18. apsvēruma piekto ievilkumu).

23      Apstrīdētā lēmuma 2.4.3. un 2.4.4. punkts attiecas uz apgalvojumiem attiecīgi par Baltkrievijas gāzes pārvades tīkla īpašumtiesību nodošanu un prasītājas kā sūdzības iesniedzējas iespējamiem procesuālo tiesību pārkāpumiem.

24      Komisija dažādu iemeslu dēļ noraidīja visus apgalvojumus, uz kuriem attiecas apstrīdētā lēmuma 2.4. punkts, un noraidīja sūdzību, piemērojot Regulas Nr. 773/2004 7. panta 2. punktu, uzskatot, ka nav pietiekama pamatojuma tam, lai turpinātu izmeklēšanu.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

25      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2019. gada 25. jūnijā, prasītāja cēla šo prasību. Iebildumu raksts, replika un atbilde uz repliku tika iesniegti attiecīgi 2019. gada 20. septembrī, 2019. gada 6. novembrī un 2020. gada 9. janvārī.

26      Ar atsevišķu dokumentu, kas pievienots prasības pieteikumam, prasītāja saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 152. pantu lūdza Vispārējo tiesu izskatīt lietu paātrinātā tiesvedībā. Ar 2019. gada 2. augusta lēmumu Vispārējā tiesa šo lūgumu noraidīja.

27      Tā kā 2019. gada 4. oktobrī Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas astotajā palātā, kurai tātad tika iedalīta šī lieta.

28      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 7. oktobrī, Gazprom lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar 2019. gada 5. decembra rīkojumu Vispārējās tiesas astotās palātas priekšsēdētājs, uzklausījis lietas puses, atļāva tai iestāties šajā lietā. 2020. gada 17. janvārī Gazprom iesniedza iestāšanās rakstu, un prasītāja savus apsvērumus par šo iestāšanās rakstu iesniedza 2020. gada 21. februārī.

29      Ar 2020. gada 28. maija lēmumu astotās palātas priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamenta 67. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar šī paša reglamenta 19. panta 2. punktu, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus, nolēma to izskatīt prioritāri.

30      Pēc astotās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa 2020. gada 8. jūnijā atbilstoši Reglamenta 28. pantam nolēma nodot šo lietu astotajai palātai paplašinātā sastāvā. Tā kā viens no šīs paplašinātās palātas locekļiem nevarēja piedalīties lietas izskatīšanā, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ar 2020. gada 15. jūnija lēmumu tika norīkots, lai papildinātu palātas sastāvu.

31      Pēc tiesneša referenta priekšlikuma Vispārējā tiesa nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu. Ņemot to vērā, procesa organizatorisko pasākumu ietvaros prasītāja un Komisija tika aicinātas rakstveidā atbildēt uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem un Komisija turklāt tika aicināta iesniegt dokumentus. Prasītāja un Komisija savas atbildes uz šiem jautājumiem iesniedza attiecīgi 2020. gada 3. decembrī un 8. decembrī, un Komisija savu atbilžu pielikumā iesniedza pieprasītos dokumentus.

32      Ar Covid‑19 izraisīto veselības krīzi saistītu iemeslu dēļ un pēc dažu lietas dalībnieku izteiktajiem lūgumiem astotās palātas paplašinātā sastāvā priekšsēdētājs nolēma pārcelt tiesas sēdi, kas sākotnēji bija paredzēta 2021. gada 22. janvārī.

33      Tiesas sēdē, kas notika 2021. gada 20. maijā, tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem. Šajā gadījumā Vispārējā tiesa arī norādīja, ka tā ir ņēmusi vērā apsvērumus saistībā ar ziņojumu tiesas sēdē, kurus Komisija bija iesniegusi 2021. gada 27. aprīlī.

34      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        uzdot Komisijai iesniegt visus ar lietu AT.40497 saistītos dokumentus, izņemot tos, kas ir iesniegti prasības pieteikuma pielikumā;

–        galvenokārt, daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīti apgalvojumi par nosacījumiem infrastruktūras jomā un apgalvojumi par piegādes ierobežojumiem 2014./2015. gada ziemas sezonā, un, pakārtoti, pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

35      Komisijas, ko atbalsta Gazprom, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt pieteikumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem;

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

36      Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza piecus pamatus, kuri ir saistīti attiecīgi:

–        pirmais pamats – ar pilnvaru nepareizu izmantošanu, jo Komisija, pirmkārt, apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas ir balstīts uz iespējamu tā sauktā valsts rīcības izņēmuma piemērošanu attiecībā uz darbībām, kuras ir pārmestas Gazprom, ir pieņēmusi, balstoties uz nepareizu juridisko pamatu, proti, Regulas Nr. 773/2004 7. panta 2. punktu, nevis Regulas Nr. 1/2003 10. pantu, un, otrkārt, ir nolēmusi izskatīt sūdzību jaunā procedūrā (lieta AT.40497), lai ierobežotu prasītājas tiesības tikt uzklausītai lietā AT.39816;

–        otrais pamats – ar LESD 102. panta pārkāpumu, jo Komisija kā apstākli, kas atbrīvo no atbildības par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ir atzinusi valsts spiedienu, ko īsteno kāda trešā valsts;

–        trešais pamats – ar Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punkta un 8. panta 1. punkta, LESD 296. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta pārkāpumu, jo vēstulē par noraidīšanas nodomu nav tikusi paziņota visa atbilstošā informācija un ar šo vēstuli nav tikuši pārsūtīti dokumenti, kuri ir Komisijas pagaidu vērtējuma pamatā;

–        ceturtais pamats – ar Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punkta un LESD 296. panta pārkāpumu, jo nav izpildīts pienākums rūpīgi pārbaudīt visus sūdzībā izklāstītos faktiskos un tiesiskos apstākļus un pienākums norādīt pamatojumu;

–        piektais pamats – ar Regulas Nr. 773/2004 7. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar LESD 102. pantu, pārkāpumu, jo esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā saistībā, pirmkārt, ar sertifikācijas lēmumu un, otrkārt, ar apgalvojumiem par piegādes ierobežojumiem 2014./2015. gada ziemas sezonas laikā.

37      Šī prasība tās dažādajos pamatos galvenokārt attiecas uz apstrīdētā lēmuma 2.4.1. un 2.4.2. punktu, kuri attiecas, pirmkārt, uz apgalvojumiem par nosacījumiem infrastruktūras jomā un, otrkārt, uz apgalvojumiem par piegādes ierobežojumiem 2014./2015. gada ziemas sezonas laikā.

38      Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms izvērtēt trešo pamatu.

 Par trešo pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punkta un 8. panta 1. punkta, LESD 296. panta, kā arī Hartas 47. panta pārkāpumu

39      Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā, pirmkārt, vēstulē par noraidīšanas nodomu nav minējusi atbilstošo informāciju un, otrkārt, nav pārsūtījusi tai visus dokumentus, uz kuriem bija balstīts minētajā vēstulē sniegtais pagaidu vērtējums, kā arī vērtējums, kas ietverts apstrīdētajā lēmumā. Šādi rīkojoties, Komisija esot pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai un informētai, kuras ir paredzētas Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punktā un 8. panta 1. punktā, LESD 296. pantā, kā arī Hartas 47. pantā.

40      Attiecībā uz Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punkta pārkāpumu prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar šo tiesību normu Komisijai ir jāsniedz sūdzības iesniedzējam visa informācija par faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem tā balstās, tādējādi, lai sūdzības iesniedzējs var lietderīgi reaģēt.

41      Taču vēstulē par noraidīšanas nodomu Komisija neesot skaidri norādījusi, ka apgalvojumu par nosacījumiem infrastruktūras jomā (kuri izklāstīti šī sprieduma 19. punktā) noraidīšana esot balstīta uz iespējamu valsts rīcības izņēmuma piemērošanu, ņemot vērā no Krievijas tiesību aktiem izrietoša valsts spiediena esamību. Šīs vēstules 96.–106. punktā tā esot vienīgi atgādinājusi attiecību gāzes nozarē “starpvaldību rakstura” nozīmīgumu, kas ir varējis noteikt Gazprom rīcību, un veikusi neskaidras atsauces uz Polijas un Krievijas nolīgumu noteikumiem, tomēr nesaistot to saturu ar šo rīcību. Vienīgā norāde par Krievijas tiesību aktiem esot atrodama minētās vēstules 102. punktā, un tā esot tīri spekulatīva un neietverot atsauci ne uz vienu dokumentu, kas prasītājai būtu ļāvis rekonstruēt Komisijas argumentāciju un tādējādi uz to atbildēt.

42      Savukārt Komisija uzskata, ka ar Polijas un Krievijas nolīgumu saturu, dažiem sūdzībā ietvertajiem apgalvojumiem un Krievijas enerģētikas ministra 2016. gada 30. augusta vēstules savam Polijas kolēģim (turpmāk tekstā – “2016. gada 30. augusta vēstule”) saturu ir bijis pietiekami, lai pamatotu tās provizorisko secinājumu par iebildumiem attiecībā uz Yamal.

43      Tādējādi Komisija apgalvo, ka vēstules par noraidīšanas nodomu 102. punktā tā ir norādījusi, ka tās šaubu pamatā bija iespējamie pienākumi, kas Gazprom ir noteikti ar Krievijas tiesību aktiem vai ar Polijas un Krievijas nolīgumu statusu atbilstoši šiem tiesību aktiem. Turklāt šajā vēstulē Komisija esot precizējusi, kādi šo nolīgumu noteikumi reglamentē jautājumus par gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošā posma būvniecību un darbību un veido pamatu gāzes piegādes līgumu noslēgšanai starp Gazprom un prasītāju. Visbeidzot, Komisija minētajā vēstulē esot arī norādījusi, ka atsevišķi sūdzības elementi liecinot, ka tieši Krievijas Federācija, nevis Gazprom bija ierosinājusi gāzes piegādes līgumu noslēgšanas pakārtošanu nosacījumam, lai tiktu sniegtas garantijas, kam nav saistības ar šiem līgumiem, un ka jautājumiem par gāzes piegādēm bija starpvaldību raksturs.

44      Pārējā daļā, ciktāl prasītāja apgalvo, ka Komisijai ir bijis jāatsaucas uz leģislatīviem aktiem vai citiem dokumentiem, šī nostāja izrietot no kļūdainas pārliecības, ka Komisijai ir pienākums izdarīt konstatējumus, kuri ir droši vai vismaz ļoti ticami, lai gan šāds pienākums neesot noteikts saistībā ar sūdzības noraidīšanu.

45      Saskaņā ar Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punktu, ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā esošā informācija nav pietiekams pamatojums tam, lai rīkotos saistībā ar sūdzību, tā informē par saviem apsvērumiem sūdzības iesniedzēju un nosaka termiņu, līdz kuram sūdzības iesniedzējs var rakstiski paust savu viedokli.

46      Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai ir rīcības brīvība sūdzību izskatīšanā un tādējādi tai ir tiesības piešķirt dažāda līmeņa prioritāti tai iesniegtajām sūdzībām, ietverot iespēju noraidīt sūdzību tādēļ, ka nepastāv pietiekama Eiropas Savienības interese turpināt lietas izskatīšanu (skat. spriedumu, 2017. gada 16. maijs, Agria Polska u.c./Komisija, T‑480/15, EU:T:2017:339, 34. un 35. punkts un tajos minētā judikatūra).

47      Ņemot vērā, ka Savienības intereses par konkurences jomā iesniegto sūdzību novērtējums ir atkarīgs no katra atsevišķā gadījuma faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, nav jāierobežo to novērtējuma kritēriju skaits, ko var izmantot Komisija, un otrādi – nav jāliek Komisijai izmantot tikai kādus noteiktus kritērijus. Katrā ziņā, ja šī iestāde nolemj neuzsākt izmeklēšanu, tai, lai pamatotu šo lēmumu, nav jāpierāda, ka nav noticis pārkāpums (skat. spriedumu, 2017. gada 16. maijs, Agria Polska u.c./Komisija, T‑480/15, EU:T:2017:339, 35. un 37. punkts un tajos minētā judikatūra).

48      Tomēr Komisijas rīcības brīvība nav neierobežota. Gadījumos, kad iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, Savienības tiesību sistēmā nodrošināto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos ir vēl jo lielāka nozīme. Starp šīm garantijām it īpaši ir pienākums ņemt vērā, rūpīgi tos pārbaudot, visus atbilstošos tiesiskos un faktiskos apstākļus, it īpaši tos, kurus Komisijai ir darījis zināmus sūdzības iesniedzējs (skat. spriedumus, 2013. gada 16. oktobris, Vivendi/Komisija, T‑432/10, nav publicēts, EU:T:2013:538, 27. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 16. maijs, Agria Polska u.c./Komisija, T‑480/15, EU:T:2017:339, 36. punkts un tajā minētā judikatūra), un pienākums pienācīgi uzklausīt šo sūdzības iesniedzēju, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību attiecībā uz sūdzību, kas Komisijai ir iesniegta.

49      Šajā lietā ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir izskatījusi apgalvojumus par nosacījumiem infrastruktūras jomā 2.4.1. punktā “Iebildums attiecībā uz gāzes cauruļvadu Yamal” (The Objection concerning the Yamal Pipeline), konkrēti šī lēmuma 99.–110. apsvērumā. No minētā lēmuma un vēstules par noraidīšanas nodomu, kurus apstiprina Komisijas atbildes uz Vispārējās tiesas jautājumiem, izriet, ka šie apgalvojumi tika noraidīti tāda iemesla dēļ, kas ir saistīts ar nelielo LESD 102. panta pārkāpuma konstatēšanas varbūtību un ir balstīts uz diviem pamatojumiem, no kuriem viens pamatojums attiecas uz iespējamo valsts rīcības izņēmuma piemērošanu (state action doctrine vai saskaņā ar šī lēmuma tekstu – state compulsion defence) un otrs pamatojums – uz sertifikācijas lēmumu, kuru ir pieņēmis Polijas regulators.

50      Iepriekš vēstulē par noraidīšanas nodomu, kas tika nosūtīta pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, Komisija tāpat bija uzskatījusi, ka nav pietiekama pamatojuma, lai veiktu turpmāku izmeklēšanu attiecībā uz apgalvojumiem par nosacījumiem infrastruktūras jomā, ņemot vērā nelielo varbūtību, ka tiks konstatēts LESD 102. panta pārkāpums (skat. minētās vēstules 107. un 108. punktu). Šis provizoriskais secinājums arī balstījās uz diviem pamatojumiem, proti, pirmkārt, uz sertifikācijas lēmumu un, otrkārt, uz Polijas Republikas un Krievijas Federācijas attiecību gāzes jomā starpvaldību kontekstu (šie pamatojumi ir izvērtēti vēstules par noraidīšanas nodomu attiecīgi 92.–95. punktā un 96.–106. punktā).

51      Apgalvotais Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punkta pārkāpums attiecas uz šo otro pamatojumu, kas saistīts ar Polijas Republikas un Krievijas Federācijas attiecību gāzes jomā starpvaldību kontekstu.

52      Šajā ziņā vēstulē par noraidīšanas nodomu saistībā ar starpvaldību kontekstu, kas raksturo attiecības gāzes nozarē Polijā un Krievijā, Komisija bija norādījusi, pirmkārt, uz dažiem Polijas un Krievijas nolīgumu noteikumiem un to, ka šajos nolīgumos esot noteikts izsmeļošs noteikumu kopums attiecībā uz gāzes cauruļvada Yamal būvniecību un pārvaldību un esot paredzēta gāzes piegādes līguma noslēgšana starp prasītāju un Gazprom. Otrkārt, tā bija norādījusi, ka Polijas un Krievijas valdību galvenā loma izriet arī no prasītājas iesniegtās sūdzības. Treškārt, Komisija bija atsaukusies uz Krievijas Federācijas iespējamo lomu un konkrētiem Polijas un Krievijas nolīgumu noteikumiem, lai paskaidrotu, ka apgalvotie un Gazprom pārmestie fakti ne vienmēr ir attiecināmi uz šo uzņēmumu.

53      Tomēr ir konstatējams, ka valsts rīcības izņēmuma jēdziens nekādi nav ietverts vēstules par noraidīšanas nodomu atbilstošajos apsvērumos.

54      Ir jāatgādina, ka valsts rīcības izņēmums ļauj izslēgt pretkonkurences rīcību no LESD 101. un 102. panta piemērošanas jomas un tādējādi atbrīvot uzņēmumus no atbildības par šo rīcību, ja nepieciešamība īstenot šo rīcību tiem ir noteikta ar valsts tiesību aktiem, ar juridisko ietvaru, kas izveidots ar šiem tiesību aktiem, vai arī ar nepārvaramu spiedienu, ko īsteno valsts iestādes. Savukārt LESD 101. un 102. pants var tikt piemērots, ja tiek konstatēts, ka pastāv konkurences iespēja, kas var tikt novērsta, ierobežota vai kropļota ar uzņēmumu autonomo rīcību (skat. spriedumus, 1997. gada 11. novembris, Komisija un Francija/Ladbroke Racing, C‑359/95 P un C‑379/95 P, EU:C:1997:531, 33. un 34. punkts un tajos minētā judikatūra; 1996. gada 18. septembris, Asia Motor France u.c./Komisija, T‑387/94, EU:T:1996:120, 60. un 65. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2003. gada 11. decembris, Strintzis Lines Shipping/Komisija, T‑65/99, EU:T:2003:336, 119. punkts un tajā minētā judikatūra).

55      Turklāt saskaņā ar judikatūru šis izņēmums ir piemērojams šauri (skat. spriedumus, 2000. gada 30. marts, Consiglio Nazionale degli Spedizionieri Doganali/Komisija, T‑513/93, EU:T:2000:91, 60. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2003. gada 11. decembris, Strintzis Lines Shipping/Komisija, T‑65/99, EU:T:2003:336, 121. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi Savienības tiesa it īpaši ir uzskatījusi, ka Komisija var noraidīt sūdzības attiecīgo uzņēmumu autonomijas trūkuma dēļ tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīviem, nozīmīgiem un saskanīgiem netiešiem pierādījumiem, ir konstatējams, ka valsts iestādes tiem vienpusēji ir likušas veikt šo rīcību, īstenojot nepārvaramu spiedienu, tādu kā draudi veikt valsts pasākumus, kā rezultātā tie varētu ciest būtiskus zaudējumus (skat. spriedumu, 1996. gada 18. septembris, Asia Motor France u.c./Komisija, T‑387/94, EU:T:1996:120, 60. un 65. punkts un tajos minētā judikatūra).

56      Tādējādi, ņemot vērā valsts rīcības izņēmuma īpašo raksturu, proti, ka tas pamato atbrīvošanu no atbildības, un apstākli, ka judikatūrā šī izņēmuma piemērošana nav atzīta attiecībā uz valsts spiedienu, ko īsteno kāda trešā valsts, Komisijai, lai dotu prasītājai iespēju pienācīgi tikt uzklausītai par iemesliem, kuri pamato sūdzības noraidīšanu, vēstulē par noraidīšanas nodomu būtu bijis skaidri jānorāda, ka pagaidu vērtējums par nelielo varbūtību, ka tiks konstatēts LESD 102. panta pārkāpums, ir balstīts uz iespējamu šī izņēmuma piemērošanu. Komisija nevarēja gaidīt no prasītājas, ka tā izsecinās šo netiešo pamatojumu no minētajā vēstulē sniegtās informācijas.

57      Šo secinājumu neatspēko Komisijas arguments par to, ka vēstules par noraidīšanas nodomu 102. punktā tā ir norādījusi, ka tas, ka Polijas Republika nav ratificējusi Polijas un Krievijas nolīgumus, noteikti neatstāšot nekādu iespaidu uz Gazprom saistībām saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem un šo nolīgumu atzīšanu saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

58      Proti, šo norādi nevar uzskatīt par pietiekami precīzu, un Komisija nevar izpildīt savu informācijas sniegšanas pienākumu atbilstoši Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punktam, pārsūtot norādi par atsaukšanos būtībā uz valsts rīcības izņēmumu. Šāds konstatējums ir jāizdara vēl jo vairāk tāpēc, ka no vēstules par noraidīšanas nodomu 102. punkta formulējuma, lasot to minētās vēstules 99. punkta gaismā, izriet, ka Komisijas mērķis galvenokārt bija atbildēt uz iebildumu, ko prasītāja izvirzījusi savos apsvērumos, kuri bija iesniegti apspriešanās ar tirgus dalībniekiem ietvaros saistībā ar lietu AT.39816.

59      Turklāt apsvērumu, ko prasītāja sniegusi, atbildot uz vēstuli par noraidīšanas nodomu, saturs apstiprina, ka tā nav sapratusi, ka Komisija, minot Polijas un Krievijas nolīgumus un Krievijas tiesību aktus, ir veikusi atsauci uz iespējamu valsts rīcības izņēmuma piemērošanu. Šajos apsvērumos prasītāja ir uzsvērusi faktu, ka, pēc tās domām, šie nolīgumi neregulēja Gazprom rīcību tādā veidā, kas izskaidrotu šim uzņēmumam pārmesto pretkonkurences rīcību, nekur neminot minēto izņēmumu.

60      Līdz ar to ir jāuzskata, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punktu.

61      Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru minētais pārkāpums var izraisīt apstrīdētā lēmuma pilnīgu vai daļēju atcelšanu tikai tad, ja tiek konstatēts, ka šāda pārkāpuma neesamības gadījumā procedūrai lietā AT.40497 varētu būt bijis citāds iznākums un tādējādi apstrīdētajam lēmumam varētu būt bijis citāds saturs (skat. spriedumus, 2020. gada 11. marts, Komisija/Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo, C‑56/18 P, EU:C:2020:192, 80. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 11. septembris, Gold East Paper un Gold Huasheng Paper/Padome, T‑443/11, EU:T:2014:774, 113. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 1980. gada 29. oktobris, van Landewyck u.c./Komisija, no 209/78 līdz 215/78 un 218/78, nav publicēts, EU:C:1980:248, 47. punkts).

62      Lai novērtētu, vai minētā pārkāpuma neesamības gadījumā procedūrai varētu būt bijis citāds iznākums un vai apstrīdētajam lēmumam varētu būt citāds saturs, ir jānorāda, ka, lai pamatotu pirmo, otro un ceturto pamatu, kas tika izvirzīti tiesvedībā Vispārējā tiesā, prasītāja it īpaši ir izvirzījusi argumentus, ar kuriem principā tika noliegta valsts rīcības izņēmuma piemērošana konkrētajā lietā, apšaubot Komisijas veikto sūdzības rūpīgo izskatīšanu un apstrīdot vērtējumus un pamatojumu, kas konkrēti tika norādīti, lai pamatotu, ka nevarēja izslēgt, ka šis izņēmums attiecas uz Gazprom rīcību.

63      Vispirms, attiecībā uz valsts rīcības izņēmuma piemērošanas principu saistībā ar otro pamatu prasītāja ir norādījusi, ka šis izņēmums nevar tikt piemērots tādā gadījumā kā šajā lietā, proti, gadījumā, kurā, pirmkārt, valsts spiedienu esot īstenojusi kāda trešā valsts, kas šajā gadījumā ir Krievijas Federācija, nevis dalībvalsts, un, otrkārt, attiecīgo uzņēmumu, kas šajā gadījumā ir Gazprom, esot kontrolējusi šī trešā valsts un šis uzņēmums pats esot varējis pieprasīt spiediena īstenošanu.

64      Nevar izslēgt, ka valsts spiedienu, uz kuru attiecas valsts rīcības izņēmums, varētu īstenot kāda trešā valsts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 30. septembris, Atlantic Container Line u.c./Komisija, T‑191/98 un no T‑212/98 līdz T‑214/98, EU:T:2003:245, 1128.–1150. punkts). Tomēr, ņemot vērā it īpaši to, ka šis izņēmums ir piemērojams šauri, Komisijai, veicot ar sūdzību saistīto faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi un it īpaši uzņēmuma autonomijas pakāpes pārbaudi, ir jāņem vērā iespējamā savstarpējā saistība starp šo uzņēmumu un valsts struktūrām, kuras ir izraisījušas attiecīgo spiedienu.

65      Šajā ziņā no prasības pieteikuma tieši izriet, ka prasītāja administratīvā procesa laikā būtu varējusi atsaukties uz atbilstošajiem apstākļiem, ņemot vērā vērtējumu par šādas savstarpējās saistības esamību un ietekmi šajā lietā, it īpaši ņemot vērā Krievijas Federācijas iejaukšanās pasākumus, kuri ir minēti sūdzībā, vai apgalvoto tās kontroli pār Gazprom [konfidenciāli].

66      Turpinot ir jānorāda, ka ar pirmajā un ceturtajā pamatā izvirzītajiem argumentiem Komisijai tiek pārmests, ka tā nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu, kā arī nav izpildījusi savu pienākumu rūpīgi pārbaudīt faktiskos un tiesiskos apstākļus, kuri ir norādīti sūdzībā. Proti, prasītāja uzsver, ka Komisija nav minējusi nevienu precīzu Krievijas tiesību normu un ir aprobežojusies ar vispārīgām atsaucēm uz atsevišķiem Polijas un Krievijas nolīgumu noteikumiem, kas neesot pietiekami, lai pamatotu sūdzības noraidīšanu. Šīs atsauces esot vēl jo vairāk apstrīdamas tāpēc, ka dažas prasības no Gazprom puses esot tikušas noteiktas pirms 2010. gada 29. oktobra papildu protokola noslēgšanas un ka šis protokols esot bijis noslēgts tieši šī uzņēmuma izdarītā spiediena rezultātā.

67      Attiecībā uz jautājumu par pamatojumu Vispārējā tiesa turklāt norāda, ka apstrīdētā lēmuma 110. apsvēruma formulējums rada šaubas par šajā apsvērumā ietvertā vispārējā secinājuma precīzo saturu un tātad par vienu no pamatojumiem, kuri ir izvirzīti, lai noraidītu apgalvojumus par nosacījumiem infrastruktūras jomā. Proti, šķiet, ka Komisija minētajā apsvērumā norāda, pirmkārt, ne tikai uz iespējamu valsts rīcības izņēmuma piemērošanu, kā tas izriet no šī apsvēruma pirmajiem diviem teikumiem, bet arī, otrkārt un atsevišķi, uz faktu, ka Polijas un Krievijas nolīgumos lielā mērā varētu būt noteikts pārvaldības līguma, kas noslēgts starp EuRoPol un GazSystem, saturs, kā tas izriet no minētā apsvēruma trešā teikuma un vārda “furthermore” (turklāt) lietojuma.

68      Turklāt papildus vēstulei par noraidīšanas nodomu un apstrīdētajam lēmumam ir jānorāda, ka rakstveida atbildēs uz Vispārējās tiesas jautājumiem Komisija ir norādījusi, ka, pat ja, ņemot vērā Polijas un Krievijas nolīgumu saturu un norādīto starpvaldību kontekstu, juridiski pietiekami tiktu pierādīts, ka nosacījumi par valsts rīcības izņēmumu stricto sensu nav izpildīti, šie nolīgumi tomēr ir politisks signāls no trešās valsts, ko atbilstoši savstarpējas cieņas principam (comity) var ņemt vērā, lai izvērtētu Savienības intereses turpināt sūdzībā izvirzīto apgalvojumu izskatīšanu.

69      Tādējādi no tā izriet vismaz šķietams sajukums attiecībā uz pamatojumiem, ar ko tiek pamatots iemesls, saskaņā ar kuru pastāvēja neliela varbūtība, ka tiks konstatēts LESD 102. panta pārkāpums, vai attiecībā uz citiem iespējamiem iemesliem, kas ļautu Komisijai secināt, ka nepastāv pietiekama Savienības interese turpināt lietas AT.40497 izskatīšanu.

70      Tomēr, lai gan Komisija atbilstoši Savienības interešu novērtējuma kritērijiem varēja balstīties uz nelielo varbūtību, ka tiks konstatēts pārkāpums, vai arī uz apsvērumiem par starpvaldību nolīgumu ietekmi uz konkrēto nozari vai par apsvērumu, kuri saistīti ar Savienības starptautisko konkurences politiku, ņemšanu vērā, tai bija jānodrošina, lai prasītāja tiktu pienācīgi uzklausīta šajā ziņā, un skaidri jāpamato apstrīdētais lēmums, jo šiem pienākumiem ir vēl jo lielāka nozīme, ja tai ir plaša novērtējuma brīvība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 16. oktobris, Vivendi/Komisija, T‑432/10, nav publicēts, EU:T:2013:538, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

71      No iepriekš minētā izriet, ka gadījumā, ja netiktu pieļauts Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punkta pārkāpums, ko konstatējusi Vispārējā tiesa, procedūrai lietā AT.40497 varētu būt bijis citāds iznākums un apstrīdētajam lēmumam varētu būt bijis citāds saturs, ciktāl runa ir par pamatojumu saistībā ar valsts rīcības izņēmumu.

72      Tomēr, tā kā apgalvojumu par nosacījumiem infrastruktūras jomā noraidīšana, kā tas ir izklāstīts šī sprieduma 49. punktā, ir balstīta arī uz pamatojumu saistībā ar sertifikācijas lēmumu, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tikai tad, ja šo otro pamatojumu arī ir apstrīdējusi prasītāja. Uz šo otro pamatojumu tieši attiecas piektā pamata pirmā daļa.

73      Tātad, ja piektā pamata pirmā daļa, kas attiecas uz minēto otro pamatojumu, izrādīsies pamatota, šis pamats, ciktāl tas attiecas uz Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punkta pārkāpumu, būs jāapmierina, un nebūs jāizvērtē šīs regulas 8. panta 1. punkta, LESD 296. panta un Hartas 47. panta apgalvotais pārkāpums.

 Par piektā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz Regulas Nr. 773/2004 7. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar LESD 102. pantu, pārkāpumu, jo Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar apgalvojumiem par nosacījumiem infrastruktūras jomā

74      Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka sertifikācijas lēmumā ir konstatēts, ka GazSystem kontrolēja investīcijas gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošajā posmā, un līdz ar to neesot bijis nepieciešams analizēt citus elementus saistībā ar apgalvojumiem par nosacījumiem infrastruktūras jomā (kas izklāstīti šī sprieduma 19. punktā un izskatīti apstrīdētā lēmuma 2.4.1. punktā). Konkrētāk, Komisija nevarot pamatoti atsaukties uz šo lēmumu kā uz galveno pamatojumu sūdzības noraidīšanai, vienlaikus minimizējot faktu, ka minētais lēmums nav ticis pareizi izpildīts.

75      Proti, prasītāja uzsver, ka sertifikācijas lēmuma rezolutīvajā daļā ir ietverti divi punkti. Šī lēmuma rezolutīvās daļas 1. punktā GazSystem tika sertificēts kā gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošā posma neatkarīgs operators, savukārt 2. punktā ir paredzēts, ka 24 mēnešu laikā GazSystem ir jāuzņemas šajā posmā izvietotu kompresoru un mēriekārtu staciju ikdienas ekspluatācija. Taču šis 2. punkts neesot ticis izpildīts tādēļ, ka EuRoPol kā minētā posma infrastruktūras īpašniece un netieši GazpromEuRoPol akcionāre (kā tas ir izklāstīts šī sprieduma 19. punktā), it īpaši izmantojot šī kopīgā uzņēmuma statūtu grozījumus un veto tiesības, ko ieguvusi Gazprom, ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli, lika šķēršļus.

76      Šajā ziņā trīs elementi ilustrējot sertifikācijas lēmuma rezolutīvās daļas 2. punkta nozīmīgumu. Pirmkārt, Polijas regulatora priekšsēdētājs apspriešanās ar tirgus dalībniekiem ietvaros, kas tika organizēta procedūras lietā AT.39816 laikā, esot uzsvēris nodošanas, kas prasīta šajā punktā, neizpildi. Otrkārt, 2016. gada 30. augusta vēstulē Krievijas enerģētikas ministrs esot draudējis samazināt vai apturēt Gazprom gāzes piegādes gadījumā, ja minētais lēmums tiktu pilnībā īstenots. Treškārt, pati Komisija divos atzinumos, kuri sniegti 2014. un 2015. gadā attiecīgi par diviem lēmuma projektiem pirms sertifikācijas lēmuma pieņemšanas, esot uzsvērusi kompresoru un mēriekārtu staciju ikdienas ekspluatācijas nodošanas GazSystem nozīmi. Tā it īpaši esot norādījusi uz risku, ka tad, ja šāda nodošana netiktu veikta, EuRoPol nepamatoti piekļūtu konfidenciālai informācijai un veiktu diskriminējošas darbības pret tās akcionāru, proti, prasītājas un Gazprom, konkurentiem. Līdz ar to sertifikācijas lēmums nevar tikt aplūkots neatkarīgi no šajos atzinumos paustajām iebildēm.

77      Tādējādi no sertifikācijas lēmuma nevarot izsecināt absolūtu apstiprinājumu vai nenoliedzamu pierādījumu tam, ka Gazprom nav veikusi konkurenci ierobežojošu darbību saistībā ar gāzes cauruļvadu Yamal, vēl jo vairāk tāpēc, ka lēmuma 2. punkta neizpilde esot attiecināma uz Gazprom, kas tādējādi turpinot īstenot prettiesisku ietekmi uz šo gāzes cauruļvadu.

78      Komisija, ko atbalsta Gazprom, uzstāj uz to, ka apstrīdētais lēmums attiecas vienīgi uz varbūtību, ka tiks konstatēts konkurences tiesību normu pārkāpums. Taču sertifikācijas lēmums esot bijis rādītājs, ka šī varbūtība bija neliela. Proti, lai gan Komisijas sākotnējais viedoklis esot bijis tāds, ka Gazprom īstenoja kontroli pār investīcijām gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošajā posmā, šajā lēmumā esot ietverti konstatējumi, saskaņā ar kuriem situācija šajā ziņā bija mainījusies.

79      Attiecībā uz ieteikumu par ekspluatācijas nodošanu, kas minēts sertifikācijas lēmuma 2. punktā, Komisija uzsver, ka ar šo lēmumu GazSystem bez nosacījumiem un tātad galīgi tika sertificēts kā neatkarīgs sistēmas operators. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, šādam lēmumam esot faktiska juridiska piemērojamība attiecībā uz konkrētā operatora neatkarību, un tas neesot tikai deklaratīvs. Turklāt šī ieteikuma neīstenošana neietekmēja Polijas regulatora konstatējumus un vērtējumus par investīcijām gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošajā posmā.

80      Attiecībā uz abiem atzinumiem, kurus Komisija bija sniegusi saistībā ar GazSystem sertifikācijas procedūru, pirmkārt, tie neesot bijuši saistoši. Otrkārt, šo atzinumu mērķis esot bijis nodrošināt Savienības tiesību normu enerģētikas jomā pilnīgu piemērošanu, bet sūdzības izskatīšanas kontekstā tie neietekmējot Komisijas šaubas par iespēju saistībā ar konkrētajiem apgalvojumiem konstatēt konkurences tiesību normu – pašu par sevi – pārkāpumu.

81      Savukārt Gazprom apgalvo, ka sertifikācijas lēmums bija būtiska norāde uz nelielo varbūtību, ka tā īsteno ietekmi uz investīcijām saistībā ar gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošo posmu, un tātad uz nelielo varbūtību, ka varētu tikt konstatēts pārkāpums.

82      Attiecībā uz šajā lēmumā ietvertā ieteikuma neizpildi sūdzībā neesot ietverts neviens pierādījums tam, ka šī neizpilde būtu notikusi Gazprom bloķēšanas dēļ, kas par to neesot atbildīga. Šī apgalvojuma pamatojumam Gazprom uzsver, pirmkārt, ka saskaņā ar Polijas tiesībām sertifikācijas lēmums esot galīgs un ar to GazSystem esot piešķirtas prerogatīvas, kuru īstenošanu tā nevar aizkavēt, otrkārt, ka GazSystem esot vienīgais sertifikācijas lēmuma adresāts un tādējādi tikai šim pēdējam minētajam ir pienākums to izpildīt, jo savukārt nebūtu iemesla pieprasīt no EuRoPol (vai no tās pašas), lai tā izpildītu lēmumu, un, treškārt, ka neizpildes gadījumā Polijas regulators varētu panākt un tam pat būtu jāpanāk minētā lēmuma izpilde, it īpaši nosakot finansiālas sankcijas vai pat atceļot šo lēmumu.

83      Vispārējā tiesa atgādina, kā tas jau ir norādīts šī sprieduma 49. punktā, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir noraidījusi apgalvojumus par nosacījumiem infrastruktūras jomā tā iemesla dēļ, kas ir saistīts ar nelielo varbūtību, ka tiks konstatēts LESD 102. panta pārkāpums, un kas ir balstīts uz diviem pamatojumiem, no kuriem viens pamatojums attiecas uz iespējamu valsts rīcības izņēmuma piemērošanu un otrs pamatojums – uz sertifikācijas lēmumu, un šis pēdējais minētais pamatojums ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 99.–102. apsvērumā un 109. apsvērumā.

84      Šajā ziņā, pirmām kārtām, starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka ar sertifikācijas lēmumu Polijas regulatora priekšsēdētājs ir piešķīris GazSystem neatkarīga operatora sertifikātu un, konkrētāk, ir izdarījis dažādus konstatējumus par GazSystem īstenoto kontroli pār investīcijām gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošajā posmā, kā arī par noteiktu investīciju īstenošanu šajā posmā.

85      Tomēr ir taisnība, ka sertifikācijas lēmuma rezolutīvajā daļā ir iekļauts arī punkts par gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošajā posmā izvietotu kompresoru un mēriekārtu staciju ikdienas ekspluatācijas nodošanu GazSystem. Neraugoties uz to, ko liek saprast Komisija, jautājums par šo nodošanu, lai gan uz to attiecas Savienības tiesiskais regulējums gāzes jomā, ietver konkurences aspektus, uz kuriem var attiekties Savienības konkurences tiesību normas.

86      Proti, Komisijas kompetentie dienesti, lai gan tie ir atsevišķi no Konkurences ģenerāldirektorāta, bija norādījuši uz nepieciešamību nodrošināt kompresoru un mēriekārtu staciju ekspluatācijas nodošanu katrā no abiem atzinumiem, kas tika sniegti 2014. gada 9. septembrī un 2015. gada 19. martā saistībā ar GazSystem sertifikācijas procedūru. Konkrētāk, 2014. gada 9. septembra atzinumā šie dienesti bija norādījuši, ka šo staciju ekspluatācija ir viens no pārvades sistēmas operatora galvenajiem uzdevumiem, un bija uzsvēruši problēmas konkurences jomā, kas izrietēja no tā, ka minēto staciju ekspluatāciju veica EuRoPol, proti, gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošā posma īpašniece, ņemot vērā, ka Gazprom un prasītājas īstenotās kontroles dēļ tā bija daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma. Konkrētāk, šī minēto staciju ekspluatācija, ko veica EuRoPol, palielinātu diskriminējošas rīcības risku un ļautu šim uzņēmumam piekļūt konfidenciālai informācijai, kas tā akcionāriem, tostarp Gazprom, varētu piešķirt konkurences priekšrocību.

87      Vispārīgāk runājot, ir jānorāda, ka Savienības tiesiskais regulējums gāzes jomā noteikti attiecas uz konkurences problēmām un ka it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV 2009, L 211, 94. lpp.) mērķis, kā izriet no tās 4.–17. apsvēruma, tieši ir pieņemt vienādus noteikumus visiem gāzes piegādātājiem, ar kuriem tiek nodrošināta nediskriminējoša piekļuve pārvades tīkliem, nodalot sistēmas operatoru no vertikāli integrēta uzņēmuma, kam pieder šis tīkls.

88      Šos apsvērumus saistībā ar atzinumiem, kurus snieguši Komisijas kompetentie dienesti GazSystem sertifikācijas procedūras ietvaros, nevar atspēkot ar argumentu, ka šie atzinumi neesot saistoši, ņemot vērā, ka – neatkarīgi no to juridiskā spēka – saistībā ar savu vērtējumu par sertifikācijas lēmumu Konkurences ģenerāldirektorātam būtu bijis jāņem vērā tieši minēto atzinumu saturs, it īpaši attiecībā uz potenciālajām konkurences problēmām, kuras tajos konstatētas.

89      Turklāt ir konstatējams, ka minētā kompresoru un mēriekārtu staciju ekspluatācijas nodošana nenotika, beidzoties sertifikācijas lēmuma 2. punktā paredzētajam 24 mēnešu termiņam, proti, ne 2017. gada 19. maijā, ne datumā, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, t.i., 2019. gada 17. aprīlī. Šajā ziņā ir jānoraida arguments, ka atbildība par šo neizpildi gulstas uz GazSystem kā sertifikācijas lēmuma adresātu vai pat varētu attiekties uz prasītāju kā akcionāri, kas kopīgi ar Gazprom kontrolē EuRoPol.

90      Proti, no 2016. gada 30. augusta vēstules, kuru bija nosūtījis Krievijas enerģētikas ministrs, izriet, ka bloķēšanu, kas saistīta ar ekspluatācijas nodošanu, acīmredzot veica Gazprom, nevis prasītāja vai GazSystem, un tas tā ir neatkarīgi no iespējamām šaubām par to, vai šī vēstule bija norāde uz Krievijas Federācijas spiedienu uz Gazprom vai varēja būt iejaukšanās, ko pēdējā minētā ir lūgusi, lai aizstāvētu savas intereses. Katrā ziņā jautājums par šīs bloķēšanas izcelsmi ir tāds, kas var pastiprināt kompresoru un mēriekārtu staciju ekspluatācijas nenodošanas nozīmi.

91      No tā izriet, ka Komisija nedrīkstēja piešķirt izšķirošu nozīmi sertifikācijas lēmumam, neņemot vērā šī lēmuma rezolutīvās daļas 2. punktu un, vispārīgāk, apstākļus, kādos kompresoru un mēriekārtu staciju ekspluatācijas nodošana nav notikusi.

92      Otrām kārtām, ir jāuzsver, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir uzskatījusi, ka konstatējumi un vērtējumi, kuri ietverti sertifikācijas lēmumā un kuri attiecas uz investīcijām gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošajā posmā, tai ļāva secināt, ka tās sākotnējās bažas par konkurenci, kuras ir konstatētas paziņojumā par iebildumiem lietā AT.39816 un saistītas ar iebildumiem attiecībā uz Yamal, netika apstiprinātas un ka līdz ar to šajā ziņā nebija nepieciešamas nekādas saistības.

93      Tomēr, kā to ir norādījusi prasītāja, tās sūdzības saturs pārsniedza to iebildumu apjomu, uz kuriem attiecas paziņojums par iebildumiem, un, konkrētāk, apgalvojumi par nosacījumiem infrastruktūras jomā attiecās uz darbībām, kuras pārsniedz šo atsevišķo jautājumu par investīciju kontroli attiecībā uz gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošo posmu. Proti, kā tas ir norādīts šī sprieduma 19. punktā, šie apgalvojumi, kas sūdzībā ir izvirzīti paralēli, vispārīgāk attiecās uz darbībām, ar kurām Gazprom esot noteikusi dažādus nosacījumus, proti, tā esot pieprasījusi veikt grozījumus EuRoPol statūtos, kas tai ļauj bloķēt jebkādu EuRoPol darbību, ko tā uzskatītu par pretēju savām interesēm, tā pārvaldības līgumā, kas bija jānoslēdz EuRoPol un GazSystem, ir likusi iekļaut atsevišķus noteikumus, un tā esot pieprasījusi, lai prasītāja, tostarp kā EuRoPol akcionāre, piekrīt atteikties no noteiktiem parādiem, kas bija jāmaksā RUE un Gazprom.

94      Tādējādi, atsaucoties uz sertifikācijas lēmumā ietvertajiem konstatējumiem un vērtējumiem attiecībā uz investīcijām gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošajā posmā, Komisija sūdzībā izklāstītos apgalvojumus ir reducējusi tādējādi, ka to tvērums it kā atbilstu tikai paziņojumā par iebildumiem izklāstīto iebildumu attiecībā uz Yamal tvērumam.

95      Tomēr, pretēji tam, ko apgalvo Komisija, šādu pieeju nevar pamatot ar faktu, kā tas izriet no pašas sūdzības, ka Gazprom kā kopumu ir aplūkojusi nosacījumus, kuri bija izvirzīti attiecībā uz līguma par papildu gāzes apjoma piegādi noslēgšanu, tādējādi, ka konstatējumi un vērtējumi par investīcijām gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošajā posmā ir ietekmējuši šo nosacījumu visaptverošu vērtējumu. Proti, kā izriet no iepriekšējā punkta, attiecīgajām darbībām ir atšķirīgs raksturs, it īpaši, ciktāl tās attiecās arī uz atteikšanos no parādiem, kas bija jāmaksā RUE un Gazprom, un tās pārsniedz šo jautājumu par investīcijām.

96      Attiecībā uz pārējo, ciktāl Komisija apstrīd prasītājas pieņēmumu, ka būtu piemērotāk konkurences lietas izskatīšanas ietvaros atrisināt grūtības, kas tomēr ir saistītas ar Savienības tiesiskā regulējuma gāzes jomā īstenošanu, ir jānorāda, ka attiecīgajā gadījumā Komisija, pamatojoties uz Savienības interešu novērtējuma kritērijiem, varēja atsaukties uz sūdzības noraidīšanas pamatojumu, kas saistīts ar to, ka pastāvēja citi kanāli, kas ļauj novērst attiecīgās darbības vai vismaz dažas no tām, piemēram, Polijas iestāžu veiktā pārbaude par to, vai šis tiesiskais regulējums ir ievērots. Tomēr Komisijai bija jānodrošina, lai prasītāja šajā ziņā tiktu pienācīgi uzklausīta, un skaidri jāpamato apstrīdētais lēmums, jo šiem pienākumiem ir vēl jo lielāka nozīme, ja Komisijai ir plaša novērtējuma brīvība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 16. oktobris, Vivendi/Komisija, T‑432/10, nav publicēts, EU:T:2013:538, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

97      Līdz ar to attiecībā uz apgalvojumiem par nosacījumiem infrastruktūras jomā Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka sertifikācijas lēmumā ietvertie konstatējumi un vērtējumi attiecībā uz investīcijām gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošajā posmā pamatoja secinājumu, ka pastāv tikai neliela varbūtība, ka tiks konstatēts LESD 102. panta pārkāpums.

98      No iepriekš minētā izriet, ka, ciktāl tas attiecas uz šī sprieduma 60. punktā norādīto Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punkta pārkāpumu, saskaņā ar šī sprieduma 71.–73. punktā izklāstītajiem secinājumiem ir jāsecina, ka, ņemot vērā arī otro pamatojumu, kas attiecas uz sertifikācijas lēmumu, procedūrai lietā AT.40497 varētu būt bijis citāds iznākums un apstrīdētajam lēmumam varētu būt bijis citāds saturs, un līdz ar to šis pārkāpums ir pamats minētā lēmuma atcelšanai.

99      Vispārējā tiesa tomēr uzskata par lietderīgu izvērtēt piektā pamata otro daļu.

 Par piektā pamata otro daļu, kas attiecas uz Regulas Nr. 773/2004 7. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar LESD 102. pantu, pārkāpumu, jo Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā saistībā ar piegādes ierobežojumiem 2014./2015. gada ziemas sezonā

100    Prasītāja uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, noraidot apgalvojumus par piegādes ierobežojumiem 2014./2015. gada ziemas sezonā, kuri ir norādīti šī sprieduma 19. punktā un izskatīti apstrīdētā lēmuma 2.4.2. punktā, proti, kļūdas, kuru neesamības gadījumā Komisija būtu varējusi uzskatīt, ka Savienības interesēs ir novērst risku, ka Gazprom no jauna varētu izmantot piegādes ierobežojumus, lai kavētu gāzes reeksportu.

101    Pirmkārt, Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka gāzes piegādes traucējumu radītās ietekmes risks tagad ir samazinājies Polijas tirgus savienojuma ar Vācijas tirgu uzlabošanas dēļ. Proti, fiziskās reversās plūsmas ieviešana gāzes cauruļvadā Yamal esot notikusi pirms sūdzībā norādītā starpgadījuma, jo tā notika 2014. gada aprīlī. Turklāt šis uzlabojums neesot lietderīgs citām dalībvalstīm, kuras bija skāruši attiecīgie ierobežojumi.

102    Otrkārt, Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka tās rīcībā nebija pierādījuma tam, ka minētais starpgadījums bija dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, lai gan tā neesot pareizi izvērtējusi tās rīcībā esošos pierādījumus. Proti, gāzes reeksporta uz Ukrainu ierobežojumu mērķi patiešām pierādot Krievijas enerģētikas ministra 2014. gada 25. septembra publiskais paziņojums, kas minēts gan sūdzībā, gan atbildē uz vēstuli par noraidīšanas nodomu. Esot bijuši iesniegti citi saskanīgi pierādījumi, kuri pierādot, ka šie ierobežojumi bija skāruši Ungāriju, Austriju un Slovākiju un ka Ungārija bija pārtraukusi reeksportu uz Ukrainu. Vēlāk papildus 2016. gada 30. augusta vēstulē ietvertajiem draudiem šādi ierobežojumi esot bijuši noteikti arī 2018. gadā Rumānijā un Ukrainā.

103    Treškārt, Komisija esot kļūdaini kvalificējusi sūdzībā norādītos ierobežojumus kā līgumiskus pārkāpumus, attiecībā uz kuriem prasītāja varētu pieprasīt kompensāciju, piemērojot līgumiskus strīdu izšķiršanas mehānismus. Tomēr šī kvalifikācija izrietot no tā, ka nav ņemts vērā plašāks konteksts, kurā iekļaujas šie ierobežojumi, proti, Gazprom stratēģija, kuras mērķis bija ierobežot konkurenci. Turklāt apstāklis, ka kāda prakse iekļaujas līgumiskā kontekstā un ka pastāv līgumisks konfliktu izšķiršanas mehānisms, pats par sevi nenozīmējot, ka Komisijas iejaukšanās nav pamatota, jo šie apstākļi neizslēdz pretkonkurences darbību pastāvēšanu.

104    Ceturtkārt, pretēji tam, ko esot uzskatījusi Komisija, darbība, par kuru prasītāja ziņojusi sūdzībā, neesot beigusies un tā joprojām ietekmējot pašreizējo konkurences stāvokli. Proti, ar Komisijas aizstāvēto nostāju netiekot ņemti vērā citi pierādījumi, proti, citi prasītājas norādīto ierobežojumu piemēri, un fakts, ka šādi ierobežojumi esot izmantoti kā pretkonkurences instruments, lai sadalītu tirgus segmentos vai uzspiestu koncesijas, ko velētos Gazprom, saviem klientiem. Turklāt Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka Gazprom kontrolētās gāzes pārvades infrastruktūras attīstība, kas ļautu apiet Centrāleiropas dalībvalstis (gāzes cauruļvads Nord Stream 1 un gāzes cauruļvadu Nord Stream 2 un TurkStream projekti), pastiprinot tās spēju īstenot šādas darbības, un tas neesot ticis atrisināts ar Gazprom saistībām, kuras ir atzītas par saistošām lietā AT.39816.

105    Komisija, ko atbalsta Gazprom, apstrīd prasītājas apgalvotās kļūdas vērtējumā, lūdzot noraidīt šo pamata daļu.

106    Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma un vēstules par noraidīšanas nodomu izriet, ka Komisija ir uzskatījusi, ka tai nebija jāveic turpmāka izmeklēšana attiecībā uz apgalvojumiem par piegādes ierobežojumiem 2014./2015. gada ziemas sezonā galvenokārt četru iemeslu dēļ. Pirmkārt, attiecīgās darbības veidoja līgumiska rakstura strīdu, un tās rīcībā esošie pierādījumi tai neļāva secināt, ka tās būtu bijušas ļaunprātīgas. Otrkārt, strīdu izšķiršanas mehānisms, kas paredzēts starp Gazprom un prasītāju noslēgtajā līgumā, piedāvājot alternatīvu konkurences izmeklēšanai un piemērotu līdzekli šo darbību novēršanai. Treškārt, minētās darbības bija veiktas pagātnē, un nešķiet, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī tās būtu ietekmējušas konkurenci. Visbeidzot un ceturtkārt, starpsavienojuma uzlabošana starp Vāciju un Poliju ievērojami bija samazinājusi risku, ka piegādes problēmas nākotnē ietekmēs šo pēdējo minēto valsti.

107    Attiecībā uz pirmo iemeslu Vispārējā tiesa norāda, ka galvenais pierādījums, kas norāda uz iespējamas ļaunprātīgās rīcības esamību, ir Krievijas enerģētikas ministra 2014. gada 25. septembra publiskais paziņojums, kas ļauj noprast, ka piegādes ierobežojumu motīvs ir bijis kavēt gāzes reeksportu no attiecīgajām CAE valstīm uz Ukrainu. Taču, kā norāda Komisija, ar šo pierādījumu vien nepietiek, lai konstatētu LESD 102. panta pārkāpumu, un tas pats par sevi nevar pamatot turpmākās izmeklēšanas veikšanu par šiem ierobežojumiem, vēl jo vairāk tādēļ, kā tas izriet no vēstules par noraidīšanas nodomu, ka šos ierobežojumus varēja izskaidrot ar kādu citu iemeslu, proti, Krievijas gāzes rezervju veidošanu, pat pieņemot, ka šī cita iemesla ticamība var tikt apstrīdēta.

108    To neatspēko fakts, ka piegādes ierobežojumi 2014./2015. gada ziemas sezonā bija daļa no Gazprom vispārējās stratēģijas, kura ir tikusi dokumentēta paziņojumā par iebildumiem lietā AT.39816 un kuru arī apstiprina 2016. gada 30. augusta vēstulē ietvertie draudi.

109    Proti, kaut gan šāda stratēģija ir minēta paziņojumā par iebildumiem, šī stratēģija iedalās dažādās darbību kategorijās, un, pat pieņemot, ka šo ierobežojumu motīvs ir bijis kavēt reeksportu uz Ukrainu, šādi ierobežojumi atšķiras no darbībām, kuras ir izklāstītas paziņojumā par iebildumiem un kuras attiecas uz tirdzniecību starp attiecīgajām CAE valstīm, kā arī no apgalvotajiem draudiem, kuri bija ietverti 2016. gada 30. augusta vēstulē un kuri attiecas uz gāzes cauruļvada Yamal Polijas teritorijā esošā posma pārvaldību. Tātad minētos ierobežojumus Komisija pamatoti varēja izvērtēt atsevišķi, ņemot vērā arī to, ka ar lietas AT.39816 noslēgumā pieņemto lēmumu, kas it īpaši ir izvērtēts apstrīdētā lēmuma 2.2. un 2.3. punktā, par saistošām ir atzītas saistības, kuras uzņēmusies Gazprom, lai novērstu Komisijas bažas par konkurenci minētajā lietā.

110    Turklāt ar prasītājas norādītajiem faktiem, ka starpsavienojumu maksas ir pieaugušas 2014./2015. gada ziemas sezonā un ka piegādes ierobežojumi šīs sezonas laikā ir ietekmējuši vairākas dalībvalstis, nevis tikai Polijas Republiku, pašiem par sevi nevar pierādīt LESD 102. panta pārkāpumu.

111    Attiecībā uz otro iemeslu ir taisnība, kā to apgalvo prasītāja, ka prakses līgumiskais raksturs un līgumiska strīdu izšķiršanas veida esamība neizslēdz, ka šī prakse ir Savienības konkurences tiesību normu pārkāpums. Tomēr prasītāja nav apstrīdējusi, kā tas ir konstatēts apstrīdētajā lēmumā, ka pastāv šāds strīdu izšķiršanas veids tās gāzes piegādes līgumā, kas noslēgts ar Gazprom. Komisija var pamatoti ņemt vērā alternatīvu kanālu esamību, kas principā ļauj novērst sūdzības iesniedzēja apstrīdētās darbības.

112    Attiecībā uz trešo iemeslu, proti, to, ka attiecīgie piegādes ierobežojumi attiecoties uz pagātni, šī sprieduma 108. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ir jāuzskata, ka Komisija šos ierobežojumus varēja izskatīt atsevišķi. Attiecībā uz pārējo – citi pierādījumi, uz kuriem norāda prasītāja, it īpaši problēmas, ko Gazprom esot radījusi Rumānijā 2018. gadā, un šī uzņēmuma iespējamā kontrole pār gāzes pārvades infrastruktūru Eiropā, pat pieņemot, ka tie veido darbības, kas ir salīdzināmas ar minētajiem ierobežojumiem, nav tikuši izvirzīti administratīvā procesa laikā vai ir pārāk vispārīgi apgalvojumi, lai apšaubītu Komisijas vērtējumu.

113    Attiecībā uz ceturto iemeslu pietiek konstatēt, ka prasītāja neapstrīd ne starpsavienojuma starp Vāciju un Poliju uzlabošanas esamību, ne arī to, ka kopš 2016. gada ir palielinājušies no Vācijas uz Poliju transportētie gāzes apjomi.

114    Līdz ar to ir jāsecina, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka nav pietiekama pamatojuma, lai veiktu turpmāku izmeklēšanu attiecībā uz apgalvojumiem par piegādes ierobežojumiem 2014./2015. gada ziemas sezonā.

115    Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, it īpaši šī sprieduma 98. punktā izklāstīto secinājumu, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 773/2004 7. panta 1. punktu, un ņemot vērā, ka gadījumā, ja netiktu pieļauts šis pārkāpums, procedūrai lietā AT.40497 varētu būt bijis citāds iznākums un apstrīdētajam lēmumam varētu būt bijis citāds saturs, prasība ir jāapmierina. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka nav jālemj par prasītājas iesniegto pieteikumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem.

 Par tiesāšanās izdevumiem

116    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

117    Turklāt saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu Vispārējā tiesa var nolemt, ka persona, kas iestājusies lietā un kas nav dalībvalsts vai Savienības iestāde, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati. Šajā lietā Gazprom tātad savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu C(2019) 3003 final (2019. gada 17. aprīlis) par sūdzības noraidīšanu (Lieta AT.40497 – Polijas gāzes cenas).

2)      Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. tiesāšanās izdevumus.

3)      Gazprom PJSC un Gazprom export LLC savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

Van der Woude

Svenningsen

Barents

Mac Eochaidh

 

      Pynnä

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2022. gada 2. februārī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – poļu.


1      Konfidenciālie dati ir aizklāti.