Prasība, kas celta 2010. gada 17. augustā - ATC u.c./Komisija

(lieta T-333/10)

Tiesvedības valoda - holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Animal Trading Company (ATC) BV (Loon op Zand, Nīderlande), Avicentra NV (Malle, Beļģija), Borgstein birds and Zoofood Trading VOF (Wamel, Nīderlande), Bird Trading Company Van der Stappen BV (Dongen, Nīderlande), New Little Bird's srl. (Anagni, Itālija), Vogelhuis Kloeg (Zevenbergen, Nīderlande) un Pistone Giovanni (Westerlo, Beļģija) (pārstāvji - M. Osse un J. Houdijk, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

piespriest Eiropas Savienībai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājiem nodarīts saistībā ar Lēmuma 2005/760/EK ¹ pieņemšanu un/vai tā pagarināšanu ar Lēmumu 2005/862/EK ² un/vai Lēmumu 2006/79/EK ³, un/vai Lēmumu 2006/405/EK ⁴, un/vai Lēmumu 2006/522/EK ⁵, un/vai Lēmumu 2007/21/EK ⁶, un/vai Lēmumu 2007/183/EK ⁷, un/vai pieņemot Regulu 318/2007/EK ⁸;

piespriest Eiropas Savienībai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās un ārpustiesas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji vēlas panākt tāda kaitējuma atlīdzību, kas tiem radies, pirmkārt, saistībā ar savvaļā notvertu putnu ievešanas aizliegumu, kas stājās spēkā 2005. gadā, otrkārt, saistībā ar šī aizlieguma pagarināšanu, treškārt, saistībā ar ierobežojumiem, kas ir spēkā kopš 2007. gada 1. jūlija attiecībā uz putnu ievešanu un kas faktiski turpina savvaļā notvertu putnu ievešanas aizliegumu.

Attiecībā uz pirmo kaitējuma atlīdzības prasības daļu, kas ir saistīta ar Lēmuma 2005/760/EK pieņemšanu, prasītāji izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka Komisijai bija ļoti ierobežota rīcības brīvība, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 91/496 ⁹ 18. pantu, un ka Komisija šīs pilnvaras pārsniedza, aizliedzot importu no valstīm, kurās nav bijis neviens inficēšanās ar putnu gripu gadījums vai kurās nav bijis konkrēts slimības izplatīšanās risks.

Otrkārt, prasītāji uzskata - pat, ja Komisijai būtu bijusi plašāka rīcības brīvība, tā tik un tā ir pieļāvusi pietiekami būtisku pārkāpumu. Šajā sakarā prasītāji norāda, ka Komisija nav pareizi izmantojusi savas pilnvaras, ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus, nav ņēmusi vērā tiesības uz īpašumu un tiesības veikt saimniecisko darbību, kā arī pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

Prasītāji turpina ar apgalvojumu, ka tiem ir nodarīts reāls un droši zināms kaitējums un ka pastāv cēloņsakarība starp šo kaitējumu un Komisijas prettiesiskajām darbībām.

Treškārt, prasītāji apgalvo, ka viņiem nodarītais kaitējums pēc būtības ir ārkārtējs un specifisks, tāpēc tas ir ārpus jebkāda saimnieciska riska, kas ir saistīts ar šīs nozares darbībām. Pilnīgs savvaļas putnu ievešanas aizliegums, kā uzskata prasītāji, nebija paredzams, un šāds aizliegums īpaši nelabvēlīgi ietekmēja savvaļas putnu tirgotājus. Prasītāji vēlas panākt Komisijas atbildības noteikšanu arī gadījumā, ja tās rīcība tiktu uzskatīta par tiesisku.

Otrajā atlīdzības prasības daļā prasītāji lūdz piespriest atlīdzību par kaitējumu, kas tiem nodarīts, pagarinot aizliegumu ievest savvaļas putnus no trešajām valstīm. Šajā sakarā tie pamatojas tiem pašiem trim pamatiem, kas izvirzīti attiecībā uz atlīdzības prasības pirmo daļu.

Visbeidzot prasītāji vēlas panākt atlīdzību par kaitējumu, kas tiem nodarīts ar Regulu (EK) Nr. 318/2007, kurā ir noteikts, ka atļauts ievest tikai tādus putnus, kas ir audzēti nebrīvē un kuru izcelsme ir tikai dažās trešajās valstīs. Prasītāji šajā sakarā izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka Regulā (EK) Nr. 318/2007 nav norādīts pietiekami precīzs juridiskais pamats. Viņi apgalvo, ka Direktīva 91/496 un Direktīva 92/65 ¹⁰ neietver nekādu juridisku pamatu, lai Komisija varētu pieņemt Regulu (EK) Nr. 318/2007.

Otrkārt, prasītāji apgalvo, ka ir pārkāpti vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi, kā arī uzņēmējdarbības brīvība un tiesības uz īpašumu.

Prasītāji turpina ar apgalvojumu, ka tiem ir nodarīts reāls un droši zināms kaitējums un ka pastāv cēloņsakarība starp šo kaitējumu un Komisijas prettiesiskajām darbībām.

Treškārt, gadījumā, ja tiek atzīts, ka Komisija rīkojusies tiesiski, prasītāji lūdz atzīt Komisijas atbildību par kaitējumu, kas nodarīts ar Regulu (EK) Nr. 318/2007.

____________

¹ - Komisijas 2005. gada 27. oktobra Lēmums 2005/760/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz nebrīvē turētu putnu ievešanu saistībā ar aizdomām par ļoti patogēno putnu gripu dažās trešās valstīs (OV L 285, 60. lpp.).

² - Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmums 2005/862/EK, ar ko groza Lēmumus 2005/759/EK un 2005/760/EK attiecībā uz pasākumiem putnu gripas apkarošanai putnu vidū, izņemot mājputnus (OV L 317, 19. lpp.).

³ - Komisijas 2006. gada 31. janvāra Lēmums 2006/79/EK, ar ko groza Lēmumus 2005/759/EK un 2005/760/EK attiecībā uz to piemērošanas termiņu (OV L 36, 48. lpp.).

⁴ - Komisijas 2006. gada 7. jūnija Lēmums 2006/405/EK, ar ko groza Lēmumu 2005/710/EK, 2005/734/EK, 2005/758/EK, 2005/759/EK, 2005/760/EK, 2006/247/EK un 2006/265/EK attiecībā uz dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu (OV L 158, 14. lpp.).

⁵ - Komisijas 2006. gada 25. jūlija Lēmums 2006/522/EK, ar ko groza Lēmumu 2005/759/EK un 2005/760/EK attiecībā uz dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu un ar atsevišķu dzīvo putnu ievešanu Kopienā (OV L 205, 28. lpp.).

⁶ - Komisijas 2006. gada 22. decembra Lēmums 2007/21/EK, ar ko groza Lēmumu 2005/760/EK attiecībā uz dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu un tādu putnu ievedumiem Kopienā, kas nav mājputni (OV L 7, 12.01.2007., 44. lpp.).

⁷ - Komisijas 2007. gada 23. marta Lēmums 2007/183/EK, ar ko groza Lēmumu 2005/760/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz nebrīvē turētu putnu ievešanu saistībā ar aizdomām par ļoti patogēno putnu gripu dažās trešās valstīs (OV L 84, 44. lpp.).

⁸ - Komisijas 2007. gada 23. marta Regula (EK) Nr. 318/2007, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Kopienā un attiecīgos karantīnas nosacījumus (OV L 84, 7. lpp.).

⁹ - Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 56. lpp.).

¹⁰ - Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 54. lpp.).