Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 23. augustā Spānijas Karaliste iesniegusi par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2023. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-376/21 Instituto Cervantes/Komisija

(Lieta C-539/23 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvis: I. Herranz Elizalde)

Pārējie lietas dalībnieki: Instituto Cervantes, Eiropas Komisija

Prasījumi

Spānijas Karalistes prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt 2023. gada 14. jūnija spriedumu Instituto Cervantes/Komisija (T–376/21, EU:T:2023:331) un izskatīt lietu pēc būtības, apmierinot prasību atcelt apstrīdēto lēmumu;

pakārtoti – ja Tiesa, pieņemdama argumentus par piedāvāto pierādījumu prettiesisku noraidīšanu, uzskatītu, ka šo pierādījumu iegūšana ir nepieciešama, lai izskatītu apelācijas sūdzības otro pamatu, Spānijas Karaliste lūdz pēc pārsūdzētā sprieduma atcelšanas saskaņā ar Tiesas Reglamenta 170. pantu lietu nodot atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā varētu iegūt prettiesiski noraidītos pierādījumus un izskatīt lietu pēc būtības.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai Spānijas Karaliste izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, jo ir nepareizi piemērojusi Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktu un nav konstatējusi, ka pārsūdzētajā aktā nav norādīts pamatojums.

Spānijas Karalistes ieskatā pārsūdzētajā spriedumā pamats, ar kuru tiek apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums, ir noraidīts kļūdaini divu iemeslu dēļ: (i) nav ņemts vērā fakts, ka piedāvājuma izvēle balstās uz cenas un kvalitātes attiecību, un šajā gadījumā būtu bijis jāsniedz pamatojums, ar kuru varētu attaisnot, ka apvienības CLL-interlingua (turpmāk tekstā – “CLL”) piedāvājums bija par 1,49 punktiem labāks, ko nav iespējams izdarīt, ja vien minētais pamatojums neietver atbilstoši katram apakškritērijam vērtēto elementu vērtību; un ii) uzskatīts, ka mazāk detalizēts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju formulējums var ierobežot Vispārējas tiesas judikatūrā paredzētā pienākuma norādīt Komisijas aktu pamatojumu apjomu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, jo nav konstatējusi, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu tādēļ, ka tā nav sniegusi Instituto Cervantes iespēju pierādīt, ka hipersaitēs pieejamie dokumenti nav grozīti.

Spānijas Karalistes ieskatā pārsūdzētajā spriedumā esot kļūdaini lemts par piemērojamā tiesiskā regulējuma (Komisijas apstiprinātās specifikācijas) skaidrību, neņemot vērā Komisijas iepriekšējo un pašreizējo rīcību, piemērojot šo pašu klauzulu, un neņemot vērā to pašu kļūdu, ko pieļāvuši citi pretendenti.

Tomēr Spānijas Karalistes ieskatā pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda, jo Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka, ievērojot pašas Komisijas radītā piemērojamā tiesiskā regulējuma neskaidrību, tā nevarēja par pieļauto kļūdu sodīt vienīgi Instituto Cervantes, noraidot iesniegtos dokumentus, bet tai bija jāveic pozitīvi pasākumi pašas radītās kļūdas labošanai, piemēram, jāļauj Instituto Cervantes un citiem attiecīgajiem pretendentiem labot pieļauto kļūdu, pierādot, ka hipersaitēs pieejamie dokumenti nav grozīti.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, noraidīdama pamatu par vienlīdzīgas attieksmes principa un patvaļības aizlieguma pārkāpumu piedāvājumu novērtēšanā, kā arī Vispārējās tiesas Reglamenta 145. panta c) punkta pārkāpumu, kas izriet no pierādījumu savākšanas pasākuma prettiesiskas noraidīšanas.

Spānijas Karalistes ieskatā pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda, jo Vispārējā tiesa ir vienīgi novērtējusi komentāru pozitīvo vai negatīvo raksturu, bet nav izvērtējusi gadījumus, uz kuriem atsaucās lietas dalībnieki un kuros bija norādīts, ka Instituto Cervantes un CLL piedāvājumu vērtēšanā Komisija piemērojusi citu metodoloģiju.

Turklāt ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Vispārējās tiesas Reglamenta 145. panta 2. punkta c) apakšpunkts tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa ir noraidījusi Spānijas Karalistes ierosināto pierādījumu savākšanas pasākumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, noraidīdama pamatu par tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, kas izriet no objektīvās objektivitātes un pārskatāmības principa neievērošanas.

Spānijas Karalistes ieskatā pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta kļūda, jo Vispārējā tiesa ir izslēgusi objektīvās objektivitātes principa pārkāpuma iespējamību tādā iepirkuma procedūrā kā šajā gadījumā, kurā nav nekādu garantiju, ka vērtējums, kas balstīts uz secinājumiem, tiks pienācīgi nošķirts no vērtējuma, kurš ir balstīts uz matemātiskām formulām.

____________