ĢENERĀLADVOKĀTA M. KAMPOSA SANČESA BORDONAS [M. CAMPOS SÁNCHEZ-BORDONA]
SECINĀJUMI,
sniegti 2019. gada 28. novembrī (1)
Lieta C‑567/18
Coty Germany GmbH
pret
Amazon Services Europe Sàrl,
Amazon FC Graben GmbH,
Amazon Europe Core Sàrl,
Amazon EU Sàrl
(Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Prejudiciāls jautājums – Eiropas Savienības preču zīme – Preču zīmes iedarbība – Ar preču zīmi piešķirtas tiesības – Tiesības aizliegt visām trešajām personām uzglabāt preces nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū – Preču uzglabāšana, ko veic trešā persona, neapzinoties preču zīmju tiesību pārkāpumu
1. Spriedumā Coty Germany (2) Tiesa saskārās ar vienu no problēmām, kas rodas saistībā ar “trešo personu platformām attiecīgo [luksusa] preču pārdošanai internetā” selektīvās izplatīšanas sistēmas ietvaros. Minētajā lietā tika risināts jautājums par aizlieguma izmantot šīs platformas (vai trešos uzņēmumus pārdošanai internetā), kas ir uzlikts noteiktu kosmētikas preču pilnvarotajiem izplatītājiem, lai saglabātu preču luksusa tēlu, spēkā esamību.
2. Tas pats uzņēmums, kas bija uzsācis minēto tiesvedību (Coty Germany GmbH), ir iesniedzis Vācijas tiesās prasību, kas arī attiecas uz elektroniskās tirdzniecības platformu darbību, konkrētāk, uz vienas no pazīstamākajām platformām – Amazon – darbību. Tas uzskata, ka daži Amazon grupas uzņēmumi ir pārkāpuši Savienības preču zīmes īpašnieka tiesības aizliegt trešajām personām izmantot apzīmējumu (3). Pārkāpums esot noticis tāpēc, ka minētie uzņēmumi bez preču zīmes īpašnieka atļaujas esot iesaistījušies tādu smaržu pārdošanā, kas aizsargātas ar preču zīmi, attiecībā uz kuru Coty Germany ir licence.
3. Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija), kam ir jāpieņem galīgais lēmums strīdā pēc pirmās instances un apelācijas instances tiesu pasludinātajiem spriedumiem, pauž Tiesai savas šaubas par Regulas (EK) Nr. 207/2009 (4) 9. panta 2. punkta, kurā noteiktas Savienības preču zīmes īpašnieka tiesības (5), interpretāciju.
I. Atbilstošās tiesību normas. Regula (ES) 2017/1001 (6)
4. Ar Regulu 2017/1001 tika kodificēta un aizvietota Regula Nr. 207/2009, kas bija piemērojama lietas faktu rašanās laikā. Iesniedzējtiesa atsaucas uz abiem tiesību aktiem, uzsverot, ka, ņemot vērā uzsāktās tiesvedības raksturu, ir piemērojams tas tiesību akts, kas ir spēkā šobrīd. Katrā ziņā attiecīgā norma šajā lietā (7) nevienā no abām regulām nav būtiski atšķirīga.
5. 9. pantā (“Tiesības, ko piešķir ES preču zīme”) ir noteikts:
“1. ES preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības.
2. Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa piekrišanas izmantot komercdarbībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem jebkādu apzīmējumu, ja:
a) apzīmējums ir identisks ar ES preču zīmi un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta ES preču zīme;
[..]
3. Atbilstīgi 2. punktam jo īpaši var aizliegt:
[..]
b) piedāvāt preces, laist tās tirgū vai uzglabāt tās minētajos nolūkos ar šo apzīmējumu, vai piedāvāt vai sniegt ar to pakalpojumus;
[..].”
II. Lietas fakti, tiesvedība valsts tiesās un prejudiciālais jautājums
6. Coty Germany, kas pārdod kosmētikas līdzekļus Vācijā, pieder Savienības preču zīmes “DAVIDOFF” licence attiecībā uz precēm “parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie līdzekļi”. Kā licences īpašniecei tai ir tiesības (kuras ir piešķīris uzņēmums, kas ir reģistrētās preču zīmes īpašnieks) savā vārdā īstenot ar preču zīmi piešķirtās tiesības.
7. Amazon Services Europe S.a.r.l. (turpmāk tekstā – “Amazon Services”), kuras juridiskā adrese ir Luksemburgā, trešajiem piegādātājiem sniedz iespēju izvietot savus preču pārdošanas piedāvājumus tīmekļvietnē amazon.de. Pirkuma līgumi par šādi tirgotajām precēm tiek slēgti starp trešajiem pārdevējiem un pircējiem.
8. Pārdevēji var piedalīties programmā “Piegāde ar Amazon” (8), kuras ietvaros tiek veikta gan preču uzglabāšana Amazon grupas uzņēmumu loģistikas centros, gan preču nosūtīšana pircējam, kā arī citi papildu pakalpojumi.
9. 2014. gada 8. maijā Coty Germany kontrolpircējs, izmantojot tīmekļvietni amazon.de, iegādājās pārdevējas OE k‑dzes (turpmāk tekstā – “pārdevēja”) piedāvātās smaržas “Davidoff Hot Water EdT 60 ml” ar norādi “Versand durch Amazon” (“Piegāde ar Amazon”), jo pārdevēja bija piedalījusies šajā programmā.
10. Amazon Services bija uzticējis pārdevējas preču uzglabāšanu Amazon FC Graben GmbH (turpmāk tekstā – “Amazon FC”), tās pašas grupas uzņēmumam, kas apsaimnieko preču noliktavu un atrodas Grābenē [Graben], Vācijā.
11. Uzzinot par šo preču pārdošanu, Coty Germany pieprasīja pārdevējai izbeigt preču piedāvāšanu, norādot, ka ar smaržu preču zīmi piešķirtās tiesības nav izsmeltas. Atbildot uz to, pārdevēja sniedza paziņojumu par nodomu atturēties no neatļautas darbības, kam bija pievienota soda klauzula neizpildes gadījumam.
12. Ar 2014. gada 2. jūnija vēstuli Coty Germany pieprasīja Amazon Services nodot tai visas pārdevējas smaržas “Davidoff Hot Water EdT 60 ml”. Amazon Services nosūtīja prasītājai paku ar 30 vienībām šo smaržu. Pēc tam, kad cits Amazon grupā ietilpstošs uzņēmums paziņoja, ka 11 no 30 nosūtītajām vienībām ir no cita pārdevēja krājumiem, Coty Germany pieprasīja Amazon Services paziņot šī cita pārdevēja nosaukumu un adresi, piebilstot, ka 29 smaržu vienību gadījumā no 30 nav izsmeltas ar preču zīmi piešķirtās tiesības. Amazon Services tai paziņoja, ka vairs neesot iespējams noskaidrot, no kura uzņēmuma preču krājuma ir minētās 11 smaržu vienības.
13. Coty Germany, uzskatot, ka ar Amazon Services un Amazon FC rīcību esot pārkāptas tās preču zīmes tiesības, iesniedza prasību, lūdzot noteikt abiem uzņēmumiem aizliegumu uzglabāt vai nosūtīt preču zīmes “Davidoff Hot Water” smaržas nolūkā veikt to laišanu tirgū (ko eventuāli varētu īstenot trešās personas) Vācijā.
14. Prasība par neatļautas darbības izbeigšanu attiecās uz precēm, ko preču zīmes īpašnieks vai kāda trešā persona ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu nav laidušas tirgū valsts teritorijā, kā arī jebkurā citā Savienības dalībvalstī vai valstī, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse (9). Šajā prasībā bija lūgts arī atlīdzināt zaudējumus (pieprasītā kompensācija bija 1973,90 EUR, kam pieskaitīti pieci procentpunkti, skaitot no 2014. gada 24. oktobra).
15. Gan pirmajā, gan apelācijas instancē (10) pasludinātajos spriedumos Coty Germany prasījumi tika noraidīti. Konkrētāk, apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka:
– Amazon FC neesot izmantojis strīdus preču zīmi, kā arī neesot turējis smaržas savā valdījumā nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū, bet gan vienkārši esot uzglabājis šīs smaržas pārdevējas uzdevumā. Tādējādi tas neesot uzskatāms par pārkāpuma izdarītāju un tam neesot jānosaka pienākums izbeigt savas darbības attiecībā uz smaržām. Tā kā neesot ticis konstatēts, ka tas būtu bijis informēts par to, ka ar preču zīmi piešķirtās tiesības nav izsmeltas, tas neesot atbildīgs kā šo tiesību pārkāpuma līdzizdarītājs vai līdzdalībnieks.
– Amazon Services valdījumā nav bijušas pārdevējas preces, kā arī tas nav sūtījis strīdīgās preces pārdevējas pircējiem, tādēļ vēl jo vairāk tas būtu attaisnojams.
16. Šis spriedums ir pārsūdzēts revīzijas kārtībā (“Revision”) Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa), un šī tiesa norāda, ka, tā kā Coty Germany ir iesniegusi prasību par neatļautas darbības izbeigšanu, kam pastāv atkārtošanās risks, prasība ir pamatota tikai tad, ja atbildētāju rīcība ir bijusi prettiesiska gan tās veikšanas brīdī, gan arī nolēmuma pieņemšanas revīzijas instancē brīdī.
17. Tomēr iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai saskaņā ar Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunktu persona, kura uzglabā preces, ar kurām ir pārkāptas preču zīmju tiesības, nezinot par šo pārkāpumu, tur šīs preces savā valdījumā nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū, ja nevis šī persona, bet gan tikai kāda trešā persona paredz piedāvāt vai pārdot šīs preces.
18. Iesniedzējtiesa uzskata, ka uz šo jautājumu būtu jāatbild noliedzoši, jo:
– Saskaņā ar tās pašas judikatūru patentu jomā preču uzglabāšana vai pārvadāšana, ar ko ir pārkāptas patenta tiesības un ko veic noliktavas turētājs, kravas pārvadātājs vai ekspeditors, parasti netiek veikta nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū (11).
– Nebūtu pamatoti izšķīdināt Valsts patentu likuma 9. pantā paredzētās preces valdītāja atbildības robežas, piedēvējot netiešā valdītāja nodomu tiešajam valdītājam.
– Šis apsvērums ir attiecināms uz preču zīmju tiesībām. Ja tikai par pārkāpumā iesaistīto preču uzglabāšanu noliktavas turētājam, viņam nezinot par šo pārkāpumu, tiktu noteikta atbildība, tiktu pārlieku paplašinātas valdītāja atbildības robežas, kas ir noteiktas Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā.
19. Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) uzdod Tiesai šo prejudiciālo jautājumu par Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta un Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretāciju:
“Vai persona, kura trešās personas uzdevumā uzglabā preces, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, šai trešajai personai nezinot par minēto pārkāpumu, tur šīs preces savā valdījumā nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū, ja nevis šī persona, bet gan tikai kāda trešā persona paredz piedāvāt šīs preces vai laist tās tirgū?”
III. Tiesvedība Tiesā
20. Iesniedzējtiesas nolēmums tika saņemts Tiesā 2018. gada 7. septembrī, un rakstveida apsvērumus ir iesniegušas Coty Germany, Amazon Services un Eiropas Komisija. Visi minētie lietas dalībnieki, kā arī Vācijas Federatīvās Republikas valdība piedalījās 2019. gada 19. septembra tiesas sēdē.
IV. Analīze
A. Prejudiciālā jautājuma pieņemamība
21. Coty Germany uzskata, ka iesniedzējtiesas nolēmums pienācīgi neataino strīda apstākļus un ka šis fakts liek apšaubīt prejudiciālā jautājuma pieņemamību, jo tas esot hipotētisks. Tā apgalvo, ka uzņēmumu Amazon Services un Amazon FC rīcība neatbilst tikai preču noliktavas turētāja vai kravas pārvadātāja darbībām, – to iesaistīšanās līgumos attiecībā uz to platformā piedāvātajām precēm un preču pārdošanas cenas iekasēšana tostarp nozīmējot, ka tiem ir detalizēta informācija par uzglabātajām un nosūtītajām precēm.
22. Coty Germany uzskata, ka šie divi uzņēmumi ne tikai dara pieejamu elektroniskās tirdzniecības platformu un attiecīgi to klientu tirgotu produktu uzglabāšanu, bet arī sniedz vairākus pakalpojumus, kas ir uzskatāmi par pievienoto vērtību šo preču (šajā lietā – preču, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības) izplatīšanā. Turklāt pārdevējs tiem ir pilnībā nodevis preču faktisko valdījumu.
23. Tiesa ir vairākkārt nospriedusi, ka LESD 267. panta procedūrā tai ir aizliegts novērtēt gan faktus (12), gan šo faktu patiesumu (13) Tiesai saskaņā ar kompetences sadalījumu starp Savienības tiesām un valsts tiesām ir jāņem vērā prejudiciālo jautājumu faktiskais un tiesiskais konteksts, kāds tas noteikts lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu (14).
24. Ar to, ka kāds no lietas dalībniekiem nepiekrīt iesniedzējtiesas izklāstītajai faktu versijai vai uzskata, ka tā nav pilnīga, nepietiek, lai prejudiciālo jautājumu noraidītu kā nepieņemamu. Tiesai nav jāpārbauda šīs faktu versijas patiesums, un priekšroka ir dodama prezumpcijai par prejudiciālo jautājumu atbilstību (15). Tos atzīst par nepieņemamiem tostarp tad, ja acīmredzami ir skaidrs, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai priekšmetu (16). Nekas no šeit minētā neattiecas uz šo lietu.
25. Tomēr ir skaidrs, ka, kaut arī tieši valsts tiesai ir jāizvērtē fakti, Tiesai ir jācenšas tai sniegt lietderīgu atbildi (17). Nekas neliedz Tiesai sniegt iesniedzējtiesai norādes, kuru pamatā ir tai iesniegtie dokumenti un apsvērumi, par jautājumiem, kas nav norādīti lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja Tiesa uzskata to par lietderīgu sadarbības ar iesniedzējtiesu uzlabošanai (18).
26. Tiesas sēdē Tiesa aicināja Amazon Services un Amazon FC precizēt “Amazon piedāvāto pakalpojumu apjomu tā programmas “Piegāde ar Amazon” ietvaros”. Konkrētāk, Tiesa lūdza tos “izteikt viedokli par Coty Germany rakstveida apsvērumos sniegto aprakstu [..] par darījumiem, ko veic Amazon pamatlietā trešā pārdevēja uzdevumā”. Šie jautājumi paši par sevi atklāj sākotnēju vēlmi papildināt faktisko informāciju, kas varbūt pārāk lakoniski ir sniegta iesniedzējtiesas nolēmumā.
27. Tādēļ, ņemot vērā, kā ir attīstījusies šī prejudiciālā nolēmuma tiesvedība, es īstenošu divējādu pieeju, kas drīzāk ir balstīta uz attiecīgajiem faktu redzējumiem nekā versijām:
– No vienas puses, es pieturēšos pie faktu izklāsta, kāds ir sniegts iesniedzējtiesas nolēmumā. Saskaņā ar šo izklāstu Amazon Services un Amazon FC, kas abi ir elektroniskās tirdzniecības platformas sastāvdaļas, darbojas kā šīs tiešsaistes platformas galvenais operators (Amazon Services) un kā tostarp preču uzglabāšanas pakalpojumu sniedzējs (Amazon FC).
– No otras puses, alternatīvā gadījumā es izvērtēšu nianses, kas izriet no lietas dalībnieku apsvērumiem un to atbildēm uz dažiem jautājumiem, kas tika uzdoti tiesas sēdē. Šāds scenārijs ir sarežģītāks, un tādēļ ir jāņem vērā Amazon grupas īstenotais integrēto darījumu modelis (pretstatā atsevišķu darījumu modelim), kā arī trešām personām – pārdevējiem – sniegto pakalpojumu nianses gadījumā, ja tie ir pievienojušies programmai “Piegāde ar Amazon”.
28. Pirmā pieeja, atkārtošu, attiecas uz faktu izklāstu, kādu ir sniegusi Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija), kas sakrīt ar izklāstu apelācijas instances spriedumā. Šai tiesai būs galīgi jāizlemj, vai tā ņems vērā tikai faktus, kas ir izklāstīti zemākajās instancēs (kā tas [parasti] ir kasācijas tiesas gadījumā), vai arī tā var papildus izvērtēt citu faktu, ko tā pati nav iekļāvusi savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ietekmi.
29. Katrā ziņā ir divi fakti, ko neapstrīd neviena no pusēm: a) ir notikusi preču zīmes komerciāla izmantošana bez tās īpašnieka (vai tās licences īpašnieka) piekrišanas; b) ar šo izmantošanu ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, kas nav izsmeltas [izlietotas] Regulas 2017/1001 15. panta izpratnē, jo jautājums nav par “precēm, kuras ar minēto preču zīmi tirgū Eiropas Ekonomikas zonā ir laidis īpašnieks vai arī tas ticis darīts ar viņa piekrišanu”.
B. Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācija
30. Savienības preču zīmes reģistrācija piešķir tās īpašniekam izņēmuma tiesības aizliegt visām trešajām personām bez viņa piekrišanas izmantot komercdarbībā apzīmējumu, kas ir identisks šai preču zīmei, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta preču zīme. Tā ir noteikts Regulas 2017/1001 9. panta 2. punktā.
31. Tikai tad, ja ir izpildīti šie nosacījumi (proti, nosacījumi, kas ir izklāstīti minētajā 2. punktā), preču zīmes īpašnieks var aizliegt trešajām personām “piedāvāt preces, laist tās tirgū vai uzglabāt tās minētajos nolūkos ar šo apzīmējumu, vai piedāvāt vai sniegt ar to pakalpojumus”. Tā ir noteikts šī paša panta 3. punkta b) apakšpunktā.
32. Lai arī iesniedzējtiesa neuzdod jautājumus par šī 2. punkta prasībām, es uzskatu, ka ir lietderīgi pie tā pakavēties, jo tas varētu ietekmēt atbildi uz tās prejudiciālo jautājumu. Turklāt ar izmantošanu saistītās problēmas parādās no jauna tad, kad ir jānosaka šī paša panta 3. punkta interpretācija.
1. Ievada apsvērumi – par iespējamu preču zīmes izmantošanas savā komercdarbībā neesamību
33. Apelācijas instances spriedumā tika atzīts, ka Amazon FC darbības nenozīmēja izmantošanu minētā 2. punkta izpratnē (19), bet šis apgalvojums netika attīstīts, jo strīds tika izšķirts, atsaucoties uz apstākli, ka preces nebija turētas valdījumā ar nolūku tās pārdot, un to, ka [attiecīgajai personai] nebija zināms, ka tās ir preces, kuru preču zīmes tiesības nav izsmeltas.
34. Iesniedzējtiesa, šķiet, netieši tiecas attiecināt Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu uz apstākļiem, kādos Amazon Services un Amazon FC izmanto strīdus preču zīmi.
35. Tomēr Komisija norāda, ka, iespējams, Amazon grupas uzņēmumi nav izmantojuši strīdus apzīmējumu kā preču zīmi un ka tādējādi nav īstenojušies Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumi. Tā kā 2. punkts ir obligāts priekšnoteikums 3. punkta piemērošanai, ja piekrītam Komisijas viedoklim, tad atkristu nepieciešamība pārbaudīt šo pēdējo normu.
36. Komisija uzskata, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka tādi starpnieki (20) kā preču noliktavu turētāji un kravas pārvadātāji, kas sniedz pakalpojumus trešajām personām, nav atbildīgi par to izdarītajiem preču zīmju tiesību pārkāpumiem, jo tie neizmanto apzīmējumu ne savā komercsaziņā, ne savā komercdarbībā (21).
37. Šajā pašā nozīmē Komisija atgādina, kā Tiesa aplūkoja prejudiciālo jautājumu, kas attiecās uz elektroniskās tirdzniecības operatora (eBay) rīcību, kura tīmekļvietnē tika parādītas tādu ar Savienības preču zīmēm aizsargātu preču reklāmas, ko pārdošanā piedāvājušas personas, kas šajā nolūkā bija reģistrējušas un izveidojušas pārdevēja kontu (eBay ieturēja procentus par veiktajiem darījumiem). Tiesa uzskatīja, ka nav uzskatāms, ka šis operators izmanto preču zīmi, tāpēc vien, ka tas rāda šo preču zīmi savā elektroniskās tirdzniecības platformā pārdevēja labā (22).
38. Tiesa atzina, ka:
– Attiecībā uz noliktavas turētāju tā “sniegtie svešas preču zīmes preču glabāšanas pakalpojumi nav šādai preču zīmei identiska apzīmējuma lietošana attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta minētā preču zīme” (23).
– Attiecībā uz elektroniskās tirdzniecības operatoru, “ja trešā persona izmanto preču zīmes īpašnieka preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu [Padomes Pirmās direktīvas 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā ar preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.)] 5. panta un [Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) (OV 1994, L 11, 1. lpp.)] 9. panta izpratnē, tas nozīmē vismaz to, ka šī trešā persona izmanto apzīmējumu savā pašas komercsaziņā. Tiktāl, ciktāl šī trešā persona sniedz pakalpojumu, ko veido ļaušana tās klientiem to komercdarbības, tādas kā pārdošanas piedāvājumi, ietvaros parādīt tās vietnē preču zīmei atbilstošus apzīmējumus, tā pati šajā vietnē šos apzīmējumus iepriekš minētā Savienības tiesiskā regulējuma izpratnē neizmanto” (24).
39. Tiesa tādējādi nošķir operatorus, lai noteiktu, vai pastāv trešās personas veikta preču zīmei identiska apzīmējuma izmantošana. Šāda lietošana Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta izpratnē nenotiek, ja trešā persona vienkārši sniedz tehnisku risinājumu, kas ir nepieciešams, lai izmantotu apzīmējumu (25), vai ja tā īsteno pasīvu darbību bez tiešas vai netiešas spējas kontrolēt darbību, kura ir uzskatāma par izmantošanu (26).
40. Ar to pašu mērķi pārbaudīt, vai šāda veida gadījumos notiek apzīmējuma izmantošana, Tiesa attīstīja tās veicamo pārbaudi par saikni starp minēto apzīmējumu un sniedzēja pakalpojumu (27). Ja nepastāv šāda saikne, nav uzskatāms, ka trešā persona izmanto preču zīmi.
41. Raugoties no faktu, kādu tie ir izklāstīti iesniedzējtiesas nolēmumā, skatpunkta, varētu tikt secināts, ka Amazon Services un Amazon FC neizmanto smaržu preču zīmi kā savu, – tie tikai sniedz pārdevējiem un pircējiem tipiskus starpnieka pakalpojumus, neizmantojot apzīmējumu Davidoff ne savā komercsaziņā, ne savā komercdarbībā.
42. Tomēr, ja ņem vērā alternatīvo pieeju faktiem, ko es minēju iepriekš, varētu pieņemt, ka Amazon grupas uzņēmumi gan izmantoja apzīmējumu “Davidoff”, ciktāl tie neaprobežojās tikai ar tehnisko līdzekļu nodošanu pārdevēju rīcībā, bet gan piedāvāja pakalpojumu tādā veidā, kas radīja saikni starp apzīmējumu un minēto pakalpojumu.
43. Tādēļ man šķiet pareiza Komisijas nostāja, kas, šauboties par preču zīmes izmantošanu gadījumā, ja Amazon grupas uzņēmumi tikai radītu vajadzīgos tehniskos apstākļus, lai minēto preču zīmi izmantotu trešās personas (28), paver iespēju konstatējumam, ka šie paši uzņēmumi varētu izmantot preču zīmi komercdarbībā. Lai tā būtu, to pakalpojumu sniegšanai būtu jāietver aktīva rīcība un tieša vai netieša spēja kontrolēt darbību, kura uzskatāma par izmantošanu (29), bet tas būtu jāanalizē iesniedzējtiesai. Tam es pievērsīšos vēlāk.
2. Preču turēšana valdījumā nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū
44. Argumentācijas labad pieņemot, ka ir izpildīti Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumi, turpinājumā ir jānosaka ius prohibendi, kas ir paredzēta tā 3. punkta b) apakšpunktā, robežas.
45. Starp rīcības veidiem, ko preču zīmes īpašnieks var aizliegt trešām personām, kam nav viņa piekrišanas, ir “piedāvāt preces”, “laist tās tirgū” vai “uzglabāt tās minētajos nolūkos”. Iesniedzējtiesa jautā, konkrētāk, par preču, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, “turēšanas valdījumā [..] nolūkā piedāvāt vai laist tirgū” nozīmi (30).
46. Jēdziens “valdījums”, kura specifiskās iezīmes izvērtē iesniedzējtiesa, nav sastopams visās Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta valodu redakcijās. Franču valodas redakcijā (“détenir”) un vācu valodas redakcijā (“besitzen”) ir izmantoti vārdi, kas ir tieši saistīti ar valdījuma (possessio) juridisko jēdzienu. Citās valodu redakcijās, piemēram, spāņu, itāļu, portugāļu, angļu un zviedru, ir dota priekšroka darbības vārdiem vai lietvārdiem, kas norāda uz preču uzglabāšanas darbību (31).
47. Tomēr es uzskatu, ka visās valodās ir skaidri parādīta ideja par turēšanu valdījumā ar komerciāliem mērķiem, jo uzglabāšanai (vai valodu redakcijās, kas atbilst šim jēdzienam, valdījumam) ir pievienota prasība, ka šī darbība tiek veikta “minētajos nolūkos”, proti, piedāvāt vai laist tirgū preces, un nav valodniecisku atšķirību šī teikuma otrajā daļā.
48. Preču zīmes īpašnieka ius prohibendi šīs daļas piemērošanas nosacījumi tātad ir divi, un, lai varētu uzskatīt, ka ir noticis šo tiesību pārkāpums, ir jāizpilda abi:
– materiālais elements, proti, preču, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, valdījums;
– nodoma elements, proti, griba paturēt preci valdījumā ar nolūku laist preci tirgū, izmantojot jebkādu juridisku darījumu, tostarp to piedāvāšanu.
a) Par materiālo elementu – valdījumu
49. Attiecībā uz valdījumu ir jānošķir preces uzglabātāja un elektroniskās tirdzniecības operatora situācijas:
– Attiecībā uz pirmo [preces uzglabātāju] – saskaņā ar jau minēto judikatūru (32) preces uzglabātājs, kas, īstenojot savu parasto profesionālo darbību, tikai uzglabā preces trešās personas labā, neatbilst preču zīmes tiesību pārkāpuma konstatēšanai nepieciešamajām pazīmēm, lai arī preces ir tā tiešā valdījumā, ja nevis tam pašam, bet gan trešajai personai ir komerciāls mērķis saistībā ar šīm precēm. Tādēļ tā darbība šķietami nenozīmē saikni starp preces apzīmējumu un uzglabāšanas pakalpojumu (33).
– Attiecībā uz elektroniskās tirdzniecības operatoriem – tos pat nevarētu uzskatīt par preču, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, valdītājiem, ja to starpniecība atbilst analogai rīcībai, kas ir aplūkota spriedumā L’Oréal.
50. Piemērojot šīs kategorijas faktiem, kā tos aprakstījusi iesniedzējtiesa, ne Amazon Services, ne Amazon FC valdījumā neturēja preces, ar kurām ir pārkāpta preču zīme, nolūkā tās laist tirgū vai piedāvāt Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tādēļ es piekrītu šīs tiesas vērtējumam par šo uzņēmumu rīcības iekļaušanos minētās normas piemērošanas jomā.
51. Tomēr šāds vērtējums varētu mainīties, ja tiktu pieņemta manis iepriekš minēto faktu alternatīvā pieeja. No šāda skatupunkta Amazon Services un Amazon FC, kas abi ir integrētā darījumu modeļa dalībnieki, īsteno aktīvu rīcību pārdošanas procesā, proti, tieši to, kas šajā tiesību normā ir ilustrēts, uzskaitot tādas darbības kā “piedāvāt preces”, “laist tās tirgū” vai “uzglabāt tās minētajos nolūkos”. Šīs aktīvās rīcības sekas būtu šķietama pilnīga kontrole pār pārdošanas procesu.
52. Amazon grupas uzņēmumu darbībā, kas tiek analizēta šo apsvērumu gaismā, ir jānošķir ārējie elementi (ko uztver vidusmēra patērētājs, kas iegādājas preces Amazon) un iekšējie elementi (kas attiecas uz attiecībām starp pārdevēju un Amazon un kas netiek uztverti ārēji) (34).
53. Es koncentrēšos uz galapatērētāja skatupunktu, kad tas iegādājas preci no trešās personas tādā tīmekļvietnē kā amazon.de un uz šo darījumu attiecas programma “Piegāde ar Amazon”. Ciktāl pircējs varētu iegūt priekšstatu, ka tieši Amazon Services ir tas, kas laiž tirgū preces, proti, ja pastāv “materiāla saikne komercdarbībā starp šīm precēm un šo preču izcelsmes uzņēmumu” (35), varētu tikt izdarīts tas pats secinājums, ko Tiesa ir izdarījusi savā iepriekšējā judikatūrā, konstatējot, ka pastāv preču zīmes izmantošana.
54. Pircējam, kas meklē preci Amazon tīmekļvietnē, tiek parādīti dažādi šīs pašas preces piedāvājumi, kas var nākt gan no pārdevējiem, kuri ir vienojušies ar Amazon par savu preču laišanu tirgū ar tā elektroniskās tirdzniecības sistēmas palīdzību, gan no paša Amazon, kas tos pārdod savā vārdā. Pat samērā informētam un apdomīgam interneta lietotājam ne vienmēr ir viegli zināt, vai parādītās preces pieder preču zīmes īpašniekam vai ar to ekonomiski saistītam uzņēmumam, vai arī – tieši pretēji – kādai trešajai personai (36). Tādējādi tiek nodarīts kaitējums preču zīmes pamatfunkcijai, proti, preces izcelsmes norādīšanai.
55. Ar programmu “Piegāde ar Amazon” šīs grupas uzņēmumi, rīkojoties koordinēti, nenodarbojas tikai ar preču neitrālu uzglabāšanu un pārvadāšanu, bet gan ar daudz plašāku darbību virkni.
56. Proti, izvēloties šo programmu, pārdevējs pārsūta Amazon klienta izvēlētās preces, un tieši Amazon grupas uzņēmumi tās saņem, uzglabā to izplatīšanas centros, sagatavo (tie var tostarp šīs preces marķēt, atbilstoši iepakot vai iesaiņot kā dāvanas) un nosūta pircējam. Amazon var uzņemties arī to reklamēšanu (37) un piedāvājumu izplatīšanu savā tīmekļvietnē. Turklāt tieši Amazon sniedz klientu apkalpošanas pakalpojumu saistībā ar konsultācijām un [preču] atpakaļnosūtīšanu un nodrošina atmaksu par precēm ar trūkumiem (38). Amazon arī saņem no pircēja samaksu par precēm, šo summu pēc tam ieskaitot pārdevēja bankas kontā (39).
57. Šī aktīvā un koordinētā Amazon uzņēmumu iesaistīšanās preču laišanā tirgū nozīmē lielas daļas pārdevēja uzdevumu uzņemšanos, no kuriem Amazon, kā ir uzsvērts tā tīmekļvietnē, “padara smagāko darbu”. Tā tīmekļa vietnē kā veicinājumu pārdevējam, lai tas pievienotos programmai “Piegāde ar Amazon”, var izlasīt šādu frāzi: “Atsūti mums savas preces un mēs parūpēsimies par pārējo”. Šajos apstākļos Amazon uzņēmumi īsteno “aktīvu rīcību un tiem ir tieša vai netieša spēja kontrolēt darbību, kura uzskatāma par [preču zīmes] izmantošanu” (40).
58. Ja šajā lietā apstiprinātos, ka Amazon grupas uzņēmumi ir snieguši šos pakalpojumus (vai vismaz būtiskākos no tiem) programmas “Piegāde ar Amazon” ietvaros (41), būtu jāuzskata, ka gan kā elektroniskās tirdzniecības operatoram, gan kā preču uzglabātājam tiem ir funkcijas saistībā ar preces laišanu tirgū, kuras pārsniedz vienkāršu tehnisko apstākļu radīšanu šī apzīmējuma izmantošanai. Tādēļ, ja jautājums ir par preci, ar kuru ir pārkāptas preču zīmes īpašnieka tiesības, preču zīmes īpašnieks varētu likumīgi reaģēt, aizliedzot šiem uzņēmumiem izmantot šo apzīmējumu.
59. Būtiskā Amazon grupas uzņēmumu loma tirgū laišanas procesā nevar tikt izpludināta, aplūkojot katra uzņēmuma konkrētās darbības atsevišķi. Ja preču uzglabāšana, pasūtījumu organizēšana un pārējie pakalpojumi, ko nodrošina šie uzņēmumi, tiktu aplūkoti tāpat kā pakalpojumi, ko sniedz vienkārši atsevišķi pārvadātāji vai preču uzglabātāji uzņēmējdarbības modelī, kas nav saistīts ar jebkuru citu izplatīšanas ķēdes darījumu, tas būtu pretrunā ekonomiskajai realitātei un vienlīdzības principam (42).
60. Tāpat iepriekš izklāstīto neatspēko fakts, ka Amazon grupas uzņēmumi apgalvo, ka tie darbojas kā starpnieki pārdevēja uzdevumā. No vienas puses, šai apgalvotajai starpniecībai ir aktīvas iesaistes preču laišanā tirgū iezīmes, kas jau tika uzsvērtas. No otras puses, Tiesa uzskata, ka “nav nozīmes tam, ka šo izmantošanu trešā persona veic preču tirdzniecības ietvaros cita uzņēmēja labā, kuram vienīgajam ir šo preču īpašumtiesības” (43).
61. Visbeidzot, šīs lietas mērķiem nav būtiski, ka Amazon grupas uzņēmumiem “darījuma laikā, kurā tie iesaistās, uz [šīm precēm] nav īpašumtiesību” (44).
62. Tā kā konkrētajā gadījumā starpnieka loma nav neitrāla, izņēmumi no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju atbildības, kas ir noteikti Direktīvas 2000/31 14. panta 1. punktā, šajā strīdā nav piemērojami. Šie izņēmumi attiecas vienīgi uz komunikāciju tīkla, pa kuru trešo personu informācija tiek pārraidīta vai kurā tā uz laiku tiek uzglabāta, apsaimniekošanas tehnisko procesu un pieejas šim tīklam sniegšanu (45). Tos tātad nevar piemērot tādām darbībām kā preču fiziska uzglabāšana un faktiska nodošana.
63. Turklāt Tiesa ir noliegusi, ka Direktīvas 2000/31 14. panta 1. punkts būtu piemērojams elektroniskās tirdzniecības operatoram, kam ir aktīva loma, kāda ir, sniedzot “palīdzību, kura tostarp ietver pārdošanas piedāvājumu pasniegšanas optimizāciju vai šo piedāvājumu reklamēšanu” (46).
b) Par nodoma elementu – nolūku piedāvāt vai laist tirgū uzglabājamās (vai valdījumā esošās) preces
64. Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir prasīta saikne starp preču, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, valdījumu un mērķi tās piedāvāt sabiedrībai vai laist tirgū.
65. Amazon Services un Amazon FC apgalvo, ka tiem nav tiešas saiknes ar šiem mērķiem, jo tie tikai sniedz pakalpojumus īstajiem pārdevējiem. Tie brīdina – ja atbildība par ar preču zīmi piešķirto tiesību pārkāpumu tiktu paplašināta, attiecinot to uz komersantiem, kas uzglabā preces, bet bez nodoma tās pārdot (kas ir raksturīgi visiem starpniekiem, uzglabātājiem, pārvadātajiem vai pārsūtītājiem), tiktu radīta būtiska tiesiskā nedrošība likumīgai tirdzniecībai.
66. Šķiet, ka iesniedzējtiesa piekrīt šim viedoklim, jo tās jautājums attiecas uz “person[u], kura trešās personas uzdevumā uzglabā preces, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, [..] ja nevis šī persona, bet gan tikai kāda trešā persona paredz piedāvāt šīs preces vai laist tās tirgū”.
67. Varētu tātad apgalvot, ka šādi formulēts prejudiciālais jautājums iekļauj sevī atbildi: ja trešā persona (pārdevējs) tikai paredz vai tai ir tikai nodoms piedāvāt vai laist tirgū preces, ir izslēgts, ka šāds nodoms būtu arī Amazon grupas uzņēmumiem. Uz šo uzņēmumu rīcību vienkārši neattiektos Regulas 2017/1001 9. panta 3. punkta b) apakšpunkts, jo trūkstu nobeiguma elementa, kas ir prasīts šajā normā.
68. Vēlreiz – atbilde varētu būt citāda, ja tiktu pieņemts skatījums uz faktiem, kas akcentē Amazon uzņēmumu īpašu darbību, izteikti iesaistoties šo preču laišanā tirgū programmas “Piegāde ar Amazon” ietvaros.
69. No šāda skatpunkta, kas ievērojami pārsniedz pārdevēja kā tikai neitrāla palīga lomu, ir grūti noliegt, ka šiem uzņēmumiem kopā ar pārdevēju ir nolūks piedāvāt un laist tirgū strīdīgās preces.
C. Uzņēmumu, kas uzglabā preces, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, nezinot par šo pārkāpumu, atbildība
70. Iesniedzējtiesa ir skaidri norādījusi, ka uzņēmumiem, kuru valdījumā bija preces, nebija zināms par pārkāpumu (uzskatot, ka tās piedāvāt un laist tirgū paredz trešā persona), un tas ir faktors, kas varētu ietekmēt to atbildību. Loģiski, ka ar to ir domāti Amazon uzņēmumi, kas ir atbildētāji tiesvedībā.
71. Saskaņā ar Regulas 2017/1001 17. pantu ES preču zīmes pārkāpumus reglamentē valsts tiesību akti, kas attiecas uz attiecīgās valsts preču zīmes pārkāpumiem (1. punkts). Šī regula “neizslēdz prasības attiecībā uz ES preču zīmēm, kas celtas atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar civiltiesisko atbildību un negodīgu konkurenci” (2. punkts). Tās 129. panta 2. punktā ir papildināts, ka “attiecībā uz visiem jautājumiem par preču zīmēm, ko šī regula neaptver, attiecīgā ES preču zīmju tiesa piemēro attiecīgos valsts tiesību aktus”.
72. Ņemot vērā Direktīvas 2004/48 1. pantu (47), piemērojamais valsts tiesiskais regulējums, no vienas puses, ir tas regulējums, kas ir ieviests šīs direktīvas transponēšanas rezultātā. No otras puses, saskaņā ar tās 15. apsvērumu Direktīva 2004/48 neietekmē Direktīvu 2000/31, tādēļ ir piemērojams arī valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir transponēta pēdējā minētā direktīva.
73. Apstāklis, vai attiecīgā persona zina vai nezina par preču zīmes tiesību pārkāpumu, elektroniskajā tirdzniecībā ir būtisks, – tas izriet no Direktīvas 2000/31 14. panta 1. punkta par starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbrīvošanu no atbildības un no Tiesas interpretācijas šajā jautājumā.
74. Spriedumā L’Oréal, kā jau esmu minējis, Tiesa no šo izņēmumu piemērošanas jomas izslēdza operatoru, kam ir aktīva loma, atbilstoši kurai tas uzzina informāciju par pārdošanas piedāvājumiem, kas tiek uzglabāti tā serveros (48). Neitrāls operators, ja tam ir bijušas faktiskas zināšanas par to, ka darbība vai informācija ir prettiesiska, arī netiktu atbrīvots no atbildības, un tas netiktu atbrīvots no atbildības arī saistībā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tas būtu zinājis par faktiem un apstākļiem, kas liecina par prettiesisku darbību vai informāciju (49).
75. Kas attiecas uz zaudējumiem, Direktīvas 2004/48 ietvaros zināšana (vai nezināšana) par prettiesiskumu arī var būt būtiska. Tas izriet no 13. panta 1. punkta formulējuma attiecībā uz pārkāpējiem. Attiecībā uz starpniekiem šajā pašā pantā (2. punkts) dalībvalstu ziņā ir atstāts lemt pat to, kāds režīms ir piemērojams, [ja] “pārkāpējs ir iesaistījies kontrafakta darbībās neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties”.
76. Atšķirīgs, lai gan ar zināšanas būtiskumu saistīts jautājums ir par starpnieka rūpību, iegādājoties preci. Tiesas judikatūra par Direktīvas 2004/48 11. panta pēdējo teikumu (par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret starpniekiem, kuru pakalpojumus izmanto trešā persona intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanai) sniedz dažas norādes (50).
77. Spriedumā L’Oréal Tiesa saskārās ar tādu pasākumu analīzi, kas var tikt noteikti par pienākumu interneta pakalpojumu sniedzējam, lai novērstu jebkādu trešās personas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu nākotnē. Pirmkārt, tā atgādināja par Direktīvas 2000/31 15. pantu, kurā ir izslēgts pakalpojumu sniedzēju vispārējas uzraudzības pienākums. Otrkārt, tā atsaucās uz Direktīvas 2004/48 3. panta 2. punktu, uzsverot, ka pasākumi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, ir piemērojami tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai.
78. Šajā kontekstā piemērots piedāvājums, lai garantētu taisnīgu līdzsvaru starp preču zīmju tiesību aizsardzību un šķēršļu neradīšanu likumīgai tirdzniecībai, manuprāt, būtu tāds, kurā starpnieki tiek nošķirti atkarībā no preču zīmes pārkāpumu izdarījušajam tiešajam pārkāpējam sniegto pakalpojumu statusa.
79. Tādējādi vienkārši preču uzglabātāji, kas veic tikai palīgfunkcijas, tiktu atbrīvoti no atbildības, ja tie ir iesaistījušies kontrafakta darbībās neapzināti vai tiem nav bijis pamats to apzināties. Citiem vārdiem, tie tiek atbrīvoti no atbildības, ja tie nezināja vai nevarēja zināt par to preču tirgū laišanas prettiesiskumu, ko pārdevējs ieviesis tirgū, pārkāpjot preču zīmes īpašnieka tiesības.
80. Neskarot dažas nianses, kas šobrīd nav jāuzsver, šiem vienkārši preču uzglabātājiem nevar tikt noteikts īpašs rūpības pienākums katrā atsevišķā gadījumā pārliecināties, ka ir ievērotas preču zīmes, ar kuru apzīmētas tiem uzticētās preces, īpašnieka tiesības, izņemot gadījumus, kad nelikumība ir acīmredzama. Šī vispārējā prasība pārmērīgi apgrūtinātu šo uzņēmumu kā tirdzniecības palīgpakalpojumu sniedzēju parasto darbību (51).
81. Situācija ir citāda, ja runa ir par tādiem uzņēmumiem kā atbildētāji, kas, sniedzot savus pakalpojumus programmas “Piegāde ar Amazon” ietvaros, iesaistās preču laišanā tirgū, kā to esmu iepriekš aprakstījis. Iesniedzējtiesa apgalvo, ka šie uzņēmumi nezināja, ka ar precēm ir pārkāptas preču zīmes tiesības, kuru licences īpašniece ir Coty Germany, bet es uzskatu, ka šī nezināšana obligāti neatbrīvo tos no atbildības.
82. Ņemot vērā šo uzņēmumu ievērojamo iesaisti produktu laišanā tirgū ar šīs programmas starpniecību, no tiem var tikt prasīta īpaša rūpība attiecībā uz to tirgoto preču likumības kontroli. Tieši tādēļ, ka tie apzinās, ka bez šīs kontroles (52) tie, ļoti iespējams, ir ietvars “nelikumīgu, viltotu, pirātisku, zagtu vai citādi nelikumīgu vai neētisku preču, kas pārkāpj trešo personu īpašuma tiesības” (53), pārdošanai, tie nevar vienkārši atbrīvoties no savas atbildības, attiecinot to tikai uz pārdevēju.
83. Galu galā lēmums par atbildētāju civiltiesisko atbildību ir jāpieņem iesniedzējtiesai, ņemot vērā faktiskos apstākļus, ko tā uzskata par pierādītiem. Ciktāl prejudiciālā jautājuma pēdējā daļa ir saistīta ar ietekmi, kāda šajā tiesvedībā varētu būt atbildētāju nezināšanai par preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpumu, es uzskatu, ka šī nezināšana pati par sevi neatbrīvo tos no atbildības.
V. Secinājumi
84. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:
“Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi 9. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka:
– persona neuzglabā preces, ar kurām ir pārkāptas ar preču zīmi piešķirtās tiesības, trešās personas (pārdevējs) labā nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū, ja tā nezina par minēto pārkāpumu un nevis šī persona, bet gan tikai trešā persona paredz piedāvāt šīs preces vai laist tās tirgū;
– tomēr, ja šī persona aktīvi iesaistās minēto preču izplatīšanā tādas programmas ietvaros, kurai ir programmas “Piegāde ar Amazon” raksturiezīmes un kurai ir pievienojies pircējs, var tikt uzskatīts, ka tā uzglabā šīs preces nolūkā tās piedāvāt vai laist tirgū;
– šīs personas nezināšana par to, ka trešā persona piedāvā vai pārdod savas preces, pārkāpjot preču zīmes īpašnieka tiesības, tādas programmas ietvaros kā iepriekš minētā, to neatbrīvo no atbildības, ja tai saprātīgi varētu tikt prasīts, lai tā veiktu pasākumus, kas ļautu atklāt šo pārkāpumu”.