Language of document : ECLI:EU:T:2021:851

Lieta T700/20

Gabriele Schmid

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO)

 Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 1. decembra spriedums

Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Steirisches Kürbiskernöl g. g. A GESCHÜTZTE GEOGRAFISCHE ANGABE” – Absolūts atteikuma pamats – Preču zīme, kas ietver simbolus, emblēmas vai ģerboņus – Savienības darbības jomas emblēma – Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts)

1.      Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Preču zīmes, kas ietver simbolus, emblēmas vai ģerboņus, kurus neaptver Parīzes Konvencijas 6. ter pants – Aizsardzības nosacījumi – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta h) un i) apakšpunkts)

(skat. 21.–28. un 40.–42. punktu)

2.      Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Preču zīmes, kas ietver simbolus, emblēmas vai ģerboņus, kurus neaptver Parīzes Konvencijas 6. ter pants – Aizsardzības apjoms – Simbols aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts)

(skat. 38., 39., 43. un 45. punktu)

Rezumējums

Gabriele Schmid ir Eiropas Savienības preču zīmes, kas reģistrēta attiecībā uz preci “ķirbju sēklu eļļa, ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes marķējumu “Štīrijas ķirbju sēklu eļļa””, īpašniece. Šī grafiskā preču zīme ietver Eiropas Savienības simbolu attiecībā uz “aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (turpmāk tekstā – “AĢIN simbols”). Šī iemesla dēļ Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark (Štīrijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības reģionālā palāta, Austrija) iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

EUIPO Anulēšanas nodaļa atcēla apstrīdēto preču zīmi. EUIPO Apelācijas padome apstiprināja šo atcelšanu, pamatojoties uz to, ka apstrīdētā preču zīme ietver šo simbolu kopumā un ka ne tiesības, ne pienākums izmantot minēto simbolu neietver tiesības to aizsargāt kā preču zīmes elementu.

Vispārējā tiesa atcēla minēto Apelācijas padomes lēmumu. Tā nosprieda, ka tai būtu bijis jāpārbauda, vai, kopumā ņemot, preču zīme, kas ietver ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu (1) aizsargāto simbolu, varētu maldināt sabiedrību par saikni starp tās īpašnieku vai izmantotāju, no vienas puses, un iestādi, uz kuru norāda attiecīgā emblēma, no otras puses. Tā precizē, ka, veicot šo vērtējumu, ir jāņem vērā dažādie šādu preču zīmi veidojošie elementi.

Vispārējās tiesas vērtējums

Vispirms Vispārējā tiesa norāda, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzētais aizliegums ir piemērojams, ja visi trīs kumulatīvie nosacījumi ir izpildīti:

–      attiecīgajam simbolam, emblēmai vai ģerbonim raksturīga īpaša sabiedrības interese, un saiknes esamība ar kādu no Savienības darbības jomām ir pietiekams pierādījums, ka pastāv sabiedrības intereses tās aizsardzībā;

–      kompetentā iestāde nav atļāvusi minēto reģistrāciju;

–      preču zīme, kas ietver attiecīgo simbolu, emblēmu vai ģerboni, var maldināt sabiedrību attiecībā uz saikni, kas pastāv starp tās īpašnieku vai lietotāju, no vienas puses, un iestādi, uz kuru norāda attiecīgais elements, no otras puses.

Attiecībā uz šo trešo nosacījumu – tas izriet no tā, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzētās aizsardzības apjoms nav lielāks par aizsardzības apjomu, kas piešķirts starptautisko starpvaldību organizāciju emblēmām, kuras tiek atbilstīgi paziņotas Parīzes konvencijas dalībvalstīm (2). Tomēr šīs emblēmas ir aizsargātas tikai tad, ja, kopumā ņemot, preču zīme, kas ietver šādu emblēmu, sabiedrībai rada iespaidu par saikni starp tās īpašnieku vai izmantotāju, no vienas puses, un attiecīgo starptautisko starpvaldību organizāciju, no otras puses (3).

Tādējādi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir piemērojams, ja sabiedrība var uzskatīt, ka aptvertās preces vai pakalpojumi nāk no iestādes, uz kuru norāda emblēma, kas ir ietverta attiecīgajā preču zīmē, vai ka tiem piešķirts atbalsts vai saistībā ar tiem sniedz garantijas minētā iestāde, vai ka tie ir kaut kādā citā veidā saistīti ar to.

Tad Vispārējā tiesa konstatē, ka Apelācijas padome nav pārbaudījusi trešo nosacījumu un tātad ir pieļāvusi tiesību kļūdu. Proti, tā nav izvērtējusi nedz veidu, kādā sabiedrība uztvers AĢIN simbolu kā minētās preču zīmes, aplūkojot to kopumā, sastāvdaļu, ne arī skatījusi jautājumu par to, vai, šādi to uztverot, šī sabiedrība varētu domāt, ka ar šo preču zīmi apzīmētajām precēm ir Savienības garantija.

Visbeidzot Vispārējā tiesa precizē, ka EUIPO jāpārbauda ne tikai tas, vai attiecīgā emblēma pilnībā vai daļēji ir pārņemta preču zīmē, kurā tā ir iekļauta. Šajā vērtējumā ir jāņem vērā arī dažādi šādu preču zīmi veidojošie elementi. Šo pienākumu veikt konkrētu un visaptverošu pārbaudi neliek apšaubīt tas, ka saskaņā ar preču zīmju tiesībām aizsardzības piešķiršana AĢIN simbolam principā var radīt kaitējumu Savienības izveidotajai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmai.


1      Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā ir aizliegts reģistrēt preču zīmes, kas ietver tādus simbolus, emblēmas vai ģerboņus, kuri nav minēti šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā, t.i., citas, nevis tās preču zīmes, kuras valstis vai starptautiskās starpvaldību organizācijas atbilstīgi paziņo Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas parakstīta Parīzē 1883. gada 20. martā, pēdējo reizi pārskatīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un grozīta 1979. gada 28. septembrī (Recueil des traités des Nations unies, 828. sējums, Nr. 11851, 305. lpp.; turpmāk tekstā – “Parīzes konvencija”), dalībvalstīm, ja tiem raksturīga īpaša sabiedrības interese un ja vien kompetentā iestāde nav atļāvusi minēto reģistrāciju.


2      Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu.


3      Šis nosacījums izriet no Parīzes konvencijas 6. ter panta 1. punkta c) apakšpunkta.