Lieta C‑200/02

Kunqian Catherine Zhu un Man Lavette Chen

pret

Secretary of State for the Home Department

(Immigration Appellate Authority lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Uzturēšanās tiesības – Bērns, kas ir vienas dalībvalsts pilsonis, bet uzturas citā dalībvalstī – Vecāki, kas ir trešās valsts pilsoņi – Mātes uzturēšanās tiesības citā dalībvalstī

Sprieduma kopsavilkums

Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 90/364 – Nepilngadīgs dalībvalsts pilsonis, kurš ir apdrošināts pret slimības gadījumiem un atrodas tāda konkrētā no vecākiem apgādībā, kurš ir trešās valsts pilsonis, kam ir pietiekami daudz līdzekļu un kurš ir patiesais nepilngadīgā aizbildnis – Nepilngadīgā, kā arī konkrētā no viņa vecākiem uzturēšanās tiesības citā dalībvalstī – Nosacījumi, saskaņā ar kuriem nepilngadīgais iegūst pilsonību – Atbilstības trūkums

(EKL 18. pants; Padomes Direktīva 90/364)

EKL 18. pants un Direktīva 90/364 par uzturēšanās tiesībām piešķir uzturēšanās tiesības [uzņēmējas] dalībvalsts teritorijā uz nenoteiktu laiku mazgadīgam nepilngadīgajam, kas ir dalībvalsts pilsonis, kas ir attiecīgi apdrošināts pret slimības gadījumiem un kas atrodas konkrētā no vecākiem apgādībā, kurš pats ir trešās valsts pilsonis un kuram ir pietiekami daudz līdzekļu, lai bērns nekļūtu par apgrūtinājumu uzņēmējas dalībvalsts finansēm. Tādā gadījumā šīs pašas tiesību normas ļauj konkrētajam no vecākiem, kas ir šī pilsoņa [bērna] patiesais aizbildnis, uzturēties ar viņu uzņēmējā dalībvalstī.

Šajā sakarā nosacījumu par pietiekamiem līdzekļiem, kas formulēts Direktīvā 90/364, nevar interpretēt tādējādi, ka nepieciešamajiem līdzekļiem ir jābūt paša nepilngadīgā pilsoņa rīcībā un ka viņš šajā sakarā nevar izmantot viņa ģimenes locekļa līdzekļus. Šāda interpretācija papildinātu šo nosacījumu ar prasību par līdzekļu izcelsmi, kas būtu nesamērīga iejaukšanās EKL 18. pantā garantēto pamattiesību uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos īstenošanā, jo šāda prasība nav nepieciešama, lai sasniegtu mērķi, proti – aizsargātu dalībvalstu finanses.

Turklāt ieinteresētajām personām nevar atteikt izmantot attiecīgās Kopienu tiesību normas tikai tāda iemesla dēļ, ka konkrētais no vecākiem, kas ir bērna aizbildnis, uzturoties vienā dalībvalstī, ir radījis tādus apstākļus, kuros bērnam, kurš piedzims, vajadzētu iegūt citas dalībvalsts pilsonību, lai pēc tam bērnam un sev iegūtu ilgtermiņa uzturēšanās tiesības. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām pilsonības iegūšanas un zaudēšanas nosacījumu noteikšana ir katras dalībvalsts kompetencē, kas īstenojama, ievērojot Kopienu tiesības, un dalībvalsts nedrīkst ierobežot citas dalībvalsts pilsonības piešķiršanas sekas, izvirzot papildu nosacījumu šīs pilsonības atzīšanai saistībā ar Līgumā paredzēto pamatbrīvību īstenošanu.

(sal. ar 33., 36. – 37., 39., 47. punktu un rezolutīvo daļu)