Lieta T‑113/17
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Crédit agricole SA
un
Crédit agricole Corporate and Investment Bank
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. decembra spriedums
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Euro procentu likmju atvasināto instrumentu nozare – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – EURIBOR starpbanku pamatlikmju manipulācijas – Apmaiņa ar konfidenciālu informāciju – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Vienots un turpināts pārkāpums – “Hibrīda” procedūra, kas sadalīta laikā – Nevainīguma prezumpcija – Objektivitāte – Naudas sodi – Pamatsumma – Pārdošanas apjoma vērtība – Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Lēmums par grozījumiem, ar kuru papildina pamatojumu – Vienlīdzīga attieksme – Neierobežota kompetence
1. Konkurence – Administratīvais process – Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta nepiemērojamība – Savienības tiesību vispārējo principu piemērojamība – Labas pārvaldības princips – Sacīkstes princips – Nevainīguma prezumpcijas princips – Pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 48. pants)
(skat. 42.–51., 65.–71. punktu)
2. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Uzņēmumu uzklausīšana – Komisijas atteikums atbildēt uz jautājumiem, kurus attiecīgie uzņēmumi uzdevuši uzklausīšanas laikā – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. pants; Komisijas Regulas Nr. 773/2004 14. pants)
(skat. 54.–60. punktu)
3. Konkurence – Administratīvais process – Izlīguma procedūra – Procedūra, kurā nav iesaistīti visi aizliegtās vienošanās dalībnieki – Laikā atlikta lēmuma par izlīgumu un lēmuma, ar ko tiek noslēgta parastā procedūra, pieņemšana – Pieļaujamība – Nosacījumi – Objektivitātes pienākuma un nevainīguma prezumpcijas ievērošana – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Apjoms
(LESD 101. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 48. pants; Komisijas Regulas Nr. 773/2004 10.a pants)
(skat. 75.–107., 137.–139. punktu)
4. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar ko konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos konkrētā gadījuma apstākļus – Par konkurenci atbildīgā Komisijas locekļa publiski paziņojumi, kas sniegti administratīvā procesa laikā – Paziņojumi, kas, iespējams, var liecināt par subjektīvās neitralitātes neesamību – Ietekmes uz Komisijas veiktu lietas objektīvu vērtējumu neesamība
(LESD 101. panta 1. punkts)
(skat. 111.–121. punktu)
5. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Priekšmets – Atbilžu sniegšana uz paziņojumu par iebildumiem – Nosacījumi – Nepieciešamība nodalīt apsūdzošus dokumentus no attaisnojošiem dokumentiem
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts)
(skat. 146.–170. punktu)
6. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Pienākums sniegt piekļuvi visiem lietas materiāliem – Ierobežojumi – Lietas materiāli, kas ietver konfidenciālu informāciju no citiem procesa dalībniekiem – Tiesību uz aizstāvību saskaņošana ar konfidencialitātes aizsardzību – Piekļuve konfidenciālai informācijai datu telpas procedūrā – Pieļaujamība
(LESD 101. un 339. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts; Komisijas Regulas Nr. 773/2004 15. pants)
(skat. 171.–183. punktu)
7. Aizliegtas vienošanās – Vienošanās starp uzņēmumiem un saskaņotas darbības – Jēdziens – Piedalīšanās sanāksmēs, kurām ir pret konkurenci vērsts mērķis – Iekļaušana – Nosacījums – Norobežošanās no pieņemtajiem lēmumiem neesamība – Izpildīts nosacījums
(LESD 101. panta 1. punkts)
(skat. 213.–228. punktu)
8. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Finanšu iestāžu darbinieku, kas veic tirdzniecības darījumus, savstarpēja apmaiņa ar konfidenciālu informāciju – Informācijas apmaiņa saistībā ar mēģinājumiem manipulēt ar EURIBOR starpbanku pamatlikmēm – Informācijas apmaiņa par tirdzniecības pozīcijām un stratēģijām cenu noteikšanas jomā EURIBOR vai EONIA piesaistītu instrumentu nozarē – Konkurenci veicinošas ietekmes, kas ir pierādīta, atbilstoša, attiecīgajam nolīgumam raksturīga un pietiekami nozīmīga, neesamība – Informācijas apmaiņas pietiekama kaitējuma pakāpe, lai to kvalificētu kā ierobežojumu mērķa dēļ
(LESD 101. panta 1. punkts)
(skat. 238.–254., 260.–335. punktu)
9. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Attiecināšana – Uzņēmuma vainojamība tā darbinieku rīcībā – Nosacījumi – Darbinieki, kas savus pienākumus pilda sava uzņēmuma labā vai tā vadībā
(LESD 101. pants)
(skat. 338.–350. punktu)
10. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmuma atzīšana par atbildīgu par visu pārkāpumu – Nosacījumi – Pārkāpjošas darbības un rīcība, kas ietilpst kopējā plānā ar vienotu mērķi – Novērtēšana – Kritēriji – Ieguldījums pārkāpuma vienota mērķa sasniegšanā – Zināšana par aizliegtās vienošanās kopējo plānu un tā galvenajiem elementiem vai to paredzamība
(LESD 101. panta 1. punkts)
(skat. 353.–364., 375.–432. punktu)
11. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar ko konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Turpināts pārkāpums
(LESD 101. pants)
(skat. 438.–449. punktu)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms – Uzliktā naudas soda apmēra noteikšana – Vērtēšanas kritēriji
(LESD 101. panta 1. punkts un 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts un 31. pants)
(skat. 459., 460., 656.–683. punktu)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārdošanas apjoma vērtības noteikšana – Pamatnostādnēs paredzētās metodoloģijas piemērošana – Aizstāšanas vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz naudas ieņēmumiem, kuriem piemērots samazinājuma koeficients – Nepietiekams pamatojums saistībā ar samazinājuma koeficientu
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. un 37. punkts)
(skat. 474.–488., 496.–512. punktu)
14. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums par konkurences tiesību normu piemērošanu – Pamatojuma neesamības novēršana tiesvedības laikā, pieņemot lēmumu par grozījumiem – Nepieļaujamība
(LESD 101. panta 1. punkts un 296. panta otrā daļa)
(skat. 519.–526. punktu)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārdošanas apjoma vērtības noteikšana – Pamatnostādnēs paredzētās metodoloģijas piemērošana – Aizstāšanas vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz naudas ieņēmumiem, kuriem piemērots samazinājuma koeficients – Vienā pārkāpumā iesaistītu uzņēmumu naudas ieņēmumu aprēķināšana atbilstoši vienveidīgai metodoloģijai – Nebūtiska ietekme uz noteiktajām vērtībām – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. panta 1. punkts)
(skat. 532.–556., 571.–587. punktu)
16. Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Komisijas pienākums pārbaudīt visu pārsūtīto informāciju – Neesamība – Pietiekamas norādes, lai apšaubītu sniegtās informācijas pareizību – Komisijas pienākums noteikt papildu izmeklēšanas pasākumus
(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. pants)
(skat. 559.–569. punktu)
17. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārkāpuma smagums – Piekļuves nodeva – Vērā ņemami faktori
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 25. punkts)
(skat. 617.–624. punktu)
18. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas korekcija – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Līdzdalības pārkāpumā zemāka intensitāte, salīdzinot ar galveno dalībnieku līdzdalību – Pamatsummas samazinājums 10 % apmērā – Samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un soda individualizācijas principu pārkāpums – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)
(skat. 628.–652. punktu)
Rezumējums
2011. gadā banku grupa Barclays vērsās Eiropas Komisijā ar pieteikumu iecietības programmas piemērošanai, to informējot par aizliegtas vienošanās pastāvēšanu euro procentu likmju atvasināto instrumentu (Euro Interest Rate Derivatives, turpmāk tekstā – “EIRD”) nozarē.
Šie EIRD ir piesaistīti EURIBOR (Euro Interbank Offered Rate) – procentu pamatlikmju kopumam, kura mērķis ir atspoguļot starpbanku aizdevumu izmaksas euro, vai EONIA (Euro OverNight Index Average), kas pildīja EURIBOR līdzvērtīgu funkciju, bet attiecībā uz dienas likmēm. EURIBOR likme ir balstīta uz individuālu likmes piedāvājumu, kuru paziņojušas bankas, kas pieder pie 47 finanšu iestāžu izlases (turpmāk tekstā – “EURIBOR banku izlase”).
Pēc tam, kad Komisija bija uzsākusi pārkāpuma procedūru, finanšu iestādes Barclays, Deutsche Bank, Royal Bank of Scotland un Société générale nolēma piedalīties izlīguma procedūrā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 773/2004 (1) 10.a pantam. Šajā procedūrā Komisija 2013. gada 4. decembrī pieņēma lēmumu (2), kurā tā konstatēja, ka šīs iestādes ir piedalījušās vienotā un turpinātā pārkāpumā ar mērķi ietekmēt parasto cenu noteikšanas gaitu EIRD tirgū.
Tā kā finanšu iestādes Crédit agricole SA un Crédit agricole Corporate and Investment Bank (turpmāk tekstā kopā – “Crédit agricole”), JP Morgan un HSBC neiesniedza izlīguma pieteikumu, Komisija turpināja izmeklēšanu attiecībā uz tām.
Ar 2016. gada 7. decembra lēmumu (3) Komisija konstatēja, ka Crédit agricole ir pārkāpusi LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, laikā no 2006. gada 16. oktobra līdz 2007. gada 19. martam piedaloties vienotā un turpinātā pārkāpumā, kura mērķis bija izmainīt parasto cenu noteikšanas gaitu EIRD tirgū, un uzlika tai naudas sodu 114 654 000 EUR.
Komisija uzskata, ka Crédit agricole pārkāpjošā rīcība izpaudās kā informācijas apmaiņa starp tās darbiniekiem, kas veic tirdzniecības darījumus, un citas finanšu iestādes, kas pieder pie EURIBOR banku izlases, darbinieku, kas veic tirdzniecības darījumus, un kas būtībā attiecās uz manipulācijām ar viņu banku piedāvājumiem minētajai banku izlasei nolūkā aprēķināt EURIBOR, uz tirdzniecības pozīcijām attiecībā uz EIRD un uz viņu nodomiem un stratēģijām EIRD cenu noteikšanas jomā.
Vispārējā tiesā Crédit agricole lūdz, pirmkārt, daļēji atcelt šo lēmumu un, otrkārt, pakārtoti, atcelt vai samazināt uzliktā naudas soda apmēru.
Pēc tam, kad bija celta prasība, Komisija pieņēma lēmumu par grozījumiem (4), lai papildinātu apstrīdētā lēmuma pamatojumu attiecībā uz spriedumu HSBC Holdings u.c./Komisija, ko Vispārējā tiesa bija pasludinājusi saistītā lietā (5).
Savā spriedumā Vispārējās tiesas desmitā palāta paplašinātā sastāvā precizē kritērijus, kas ļauj konstatēt uzņēmuma līdzdalību pretkonkurences darbībās, tostarp apmainoties ar informāciju, finanšu instrumentu nozarē. Vispārējā tiesa tomēr atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Crédit agricole ir uzlikts naudas sods. Pēc tam tā īsteno savu neierobežoto kompetenci un uzliek Crédit Agricole naudas sodu 110 000 000 EUR.
Vispārējās tiesas vērtējums
Tā kā Crédit agricole konkrēti ir atsaukusies uz savu tiesību uz aizstāvību un sacīkstes principa pārkāpumu, jo uzklausīšanas amatpersonas sēdē nav sniegta atbilde uz dažiem no tās jautājumiem par paredzētā soda aprēķināšanas kārtību, Vispārējā tiesa norāda, ka, lai gan uzklausīšanas amatpersona pēc izvēles var atļaut pusēm uzdot jautājumus uzklausīšanas laikā, šīs uzklausīšanas galvenais mērķis ir dot iespēju, it īpaši paziņojuma par iebildumiem adresātiem, izstrādāt savu viedokli par Komisijas sākotnējiem konstatējumiem. Turklāt Komisijai nav pienākuma administratīvā procesa stadijā sniegt precizējumus par veidu, kādā tā paredz piemērot kritērijus, kas attiecas uz pārkāpuma smagumu un ilgumu naudas soda apmēra noteikšanai.
Tāpat Komisija nav pārkāpusi Crédit agricole tiesības uz aizstāvību, datu telpas procedūrā organizējot tās piekļuvi atsevišķiem lietas materiālu dokumentiem, kas saņemti no citām pusēm. Proti, ņemot vērā, ka attiecīgie dati, neraugoties uz to senumu, nebija zaudējuši savu konfidenciālo raksturu, datu telpas procedūra bija piemērots līdzeklis, lai saskaņotu Crédit agricole tiesības uz aizstāvību un konfidencialitātes intereses, uz kurām varēja atsaukties citas bankas, kas bija sniegušas šo informāciju. Turklāt Crédit agricole nav pierādījusi, ka tā būtu varējusi labāk nodrošināt savu aizstāvību, saņemot pilnīgu piekļuvi minētajiem datiem tieši, nevis ar savu ārējo konsultantu starpniecību.
Pēc tam Vispārējā tiesa apstiprina, ka pastāv pārkāpjoša rīcībā, kurā vainojama Crédit agricole.
Attiecībā uz Crédit agricole līdzdalību manipulācijās ar EURIBOR likmi, Vispārējā tiesa uzsver, ka informācijas apmaiņa starp darbiniekiem, kas veic tirdzniecības darījumus, kura apstrīdētajā lēmumā ir izmantota pret Crédit agricole, skaidri atklāj, ka tika paziņotas vēlamās likmes, saistītās tirdzniecības pozīcijas un Crédit agricole darbinieku, kas veic tirdzniecības darījumus, piedāvājums vai nodoms ietekmēt savu bankas piedāvājumus EURIBOR banku izlasei.
Turklāt Crédit agricole izvirzītie argumenti, kuru mērķis ir pierādīt nenozīmīgo lomu, kāda šai finanšu iestādei esot bijusi attiecīgajās manipulācijās, ir neefektīvi, jo šie elementi, kas attiecas uz pretkonkurences darbību skaitu un intensitāti, nav būtiski, lai konstatētu, ka uzņēmums ir izdarījis pārkāpumu, bet gan tikai, lai novērtētu pārkāpuma smagumu vai atbildību mīkstinošus apstākļus un attiecīgā gadījumā noteiktu naudas sodu.
Attiecībā uz Komisijas noteikto vienota pārkāpuma kvalifikāciju Vispārējā tiesa atgādina, ka, lai secinātu, ka uzņēmums ir piedalījies šādā pārkāpumā, noteicošie ir trīs apstākļi:
i) dažādām konkrētajām darbībām ir jāpieder pie “kopējā plāna” ar vienotu mērķi;
ii) uzņēmumam bija jāzina par citu uzņēmumu iecerēto vai īstenoto pārkāpjošo rīcību šo pašu mērķu sasniegšanai, vai tam bija jāvar saprātīgi to paredzēt un būt gatavam uzņemties ar to saistīto risku; un
iii) uzņēmumam bija jābūt nodomam ar savu rīcību veicināt visu dalībnieku kopīgo mērķu sasniegšanu.
Attiecībā uz pirmo elementu Vispārējā tiesa konstatē, ka visa attiecīgā informācijas apmaiņa iekļaujas Komisijas norādītajā kopīgajā mērķī ietekmēt atbilstoši EIRD maksājamo naudas plūsmu par sliktu tirgus dalībniekiem, kuri nepiedalās šajā informācijas apmaiņā.
Attiecībā uz otro elementu Vispārējā tiesa norāda, ka Komisijas rīcībā bija tieši pierādījumi, kas pierāda, ka Crédit agricole zināja par to, ka kopā ar citām bankām piedalās saskaņotās darbībās, kuru mērķis ir manipulēt ar EURIBOR likmi, lai mainītu naudas plūsmas, kas jāmaksā atbilstoši EIRD. Proti, no apstrīdētajā lēmumā norādītajiem elementiem izriet, ka darbinieki, kas veic tirdzniecības darījumus, zināja vai varēja saprātīgi paredzēt, ka viņu informācijas apmaiņa nolūkā manipulēt ar EURIBOR likmi ietilpst “kopējā plānā”, kas pārsniedz divpusēju informācijas apmaiņu.
Savukārt tas tā nav attiecībā uz informācijas apmaiņu par nodomiem un stratēģijām cenu noteikšanas jomā, attiecībā uz kuru apstrīdētajā lēmumā sniegtie pierādījumi neļauj konstatēt, ka Crédit agricole zināja vai tai bija jāzina, ka tā pārsniedz divpusējos ietvarus un iekļaujas kopējā plānā, kurā ir iesaistītas arī citas bankas. Attiecībā uz šo informācijas apmaiņu Crédit agricole nevarēja tikt vainota par līdzdalību vienotā pārkāpumā.
Attiecībā uz trešo elementu, no informācijas apmaiņas, ko Komisija ir izmantojusi pret Crédit agricole, izriet, ka iesaistītajiem darbiniekiem, kas veic tirdzniecības darījumus, bija nodoms īstenot pretkonkurences darbības.
Tādējādi, daļēji apstiprinot konstatējumu par Crédit agricole līdzdalību konkrētajā vienotajā un turpinātajā pārkāpumā, Vispārējā tiesa noraida prasību atcelt tiesību aktu, ciktāl tā attiecas uz pārkāpuma konstatējumu, jo tas ir juridiski pietiekami pamatots ar konstatējumiem, kuros nav pieļauta kļūda. Savukārt Vispārējā tiesa apmierina prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Crédit agricole ir uzlikts naudas sods 114 654 000 EUR.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, pirmkārt, ka šis sods neatspoguļo Crédit agricole līdzdalību vienotā un turpinātā pārkāpumā, jo Komisija tai kļūdaini ir piedēvējusi citu banku rīcību saistībā ar informācijas apmaiņu par nodomiem un stratēģijām cenu noteikšanas jomā, kas nenotika, gatavojoties manipulācijām ar likmēm.
Otrkārt, Vispārējā tiesa konstatē, ka Crédit agricole uzliktā naudas soda apmēra noteikšana nav pietiekami pamatota.
Proti, lai gan Komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, Crédit agricole uzliktā naudas soda apmēra noteikšanai balstoties uz koriģētiem naudas ieņēmumiem kā uz pārdošanas apjoma vērtības aizstāšanas vērtību, tā nav pietiekami izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ šiem ieņēmumiem piemērotais samazinājuma koeficients ir noteikts 98,849 % apmērā. Turklāt, tā kā Komisija nav pierādījusi, ka tai praktiski nebija iespējams juridiski pietiekami pamatot apstrīdēto lēmumu šajā jautājumā, nevar arī atbalstīt šajā ziņā lēmumā par grozījumiem sniegto pamatojuma papildinājumu, jo ar to netiek grozīta apstrīdētā lēmuma rezolutīvā daļa.
Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisija turklāt ir pārkāpusi savu pienākumu veikt rūpīgu pārbaudi, jo, neraugoties uz pietiekamām norādēm, lai apšaubītu attiecīgo banku izmantoto metodoloģiju to naudas ieņēmumu aprēķināšanai vienveidību, tā nav veikusi papildu izmeklēšanas pasākumus. Tomēr šāds labas pārvaldības principa pārkāpums varētu izraisīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu tikai ar nosacījumu, ka Crédit Agricole ir pierādījusi, ka attiecīgo metodoloģisko atšķirību rezultātā uzlikto naudas sodu pamatsummas ir aprēķinātas, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu. Taču, ņemot vērā minēto atšķirību nenozīmīgo ietekmi uz naudas ieņēmumu līmeni, tās nevar izraisīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu šajā lietā.
Visbeidzot, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, Vispārējā tiesa izvērtē Crédit agricole prasījumus samazināt tai uzliktā naudas soda apmēru.
Uzsverot, ka naudas soda noteikšana atbilstoši tās neierobežotajai kompetencei nav precīzs aritmētikas uzdevums, Vispārējā tiesa, tāpat kā Komisijas izmantotajā pieejā, naudas soda pamatsummas noteikšanai izmanto samazināto naudas ieņēmumu vērtību kā sākotnējos datus, jo šī vērtība atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmi un uzņēmuma vainas īpatsvaru pārkāpumā.
Attiecībā uz samazinājuma koeficienta noteikšanu, kas ir jāpiemēro, lai izvairītos no pārlieku preventīva naudas soda noteikšanas, Vispārējā tiesa norāda, ka starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka šis koeficients sasniedz vismaz 98,849 %.
Attiecībā uz pārkāpuma smagumu Vispārējā tiesa norāda, ka, tā kā konkrētā rīcība attiecas uz faktoriem, kuriem ir nozīme EIRD cenu noteikšanā, tā pēc sava rakstura ir viens no vissmagākajiem konkurences ierobežojumiem. Turklāt konkrētās darbības ir īpaši smagas un kaitīgas, jo tās var ne tikai izkropļot konkurenci EIRD instrumentu tirgū, bet arī, plašāk, apdraudēt uzticēšanos banku sistēmai un finanšu tirgiem kopumā, kā arī to ticamību.
Attiecībā uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem Vispārējā tiesa konstatē, ka Crédit agricole neapšaubāmi ir bijusi mazāk nozīmīga loma pārkāpumā nekā galvenajiem dalībniekiem. Tomēr tās līdzdalība pārkāpjošajā rīcībā bija apzināta. Turklāt konkrētajai rīcībai ir raksturīga paaugstināta smaguma pakāpe. Tāpēc vērā ņemto atbildību mīkstinošo apstākļu ietekme var būt tikai nenozīmīga.
Noslēgumā Vispārējā tiesa uzskata, ka tiks veikts taisnīgs lietas apstākļu novērtējums, nosakot naudas sodu 110 000 000 EUR apmērā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Crédit agricole ir uzlikts naudas sods, nosaka naudas sodu 110 000 000 EUR apmērā un pārējā daļā prasību noraida.