Lieta T‑657/13

BH Stores BV

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “ALEX” reģistrācijas pieteikums – Vārdiska un grafiska preču zīme “ALEX” – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Apelācijas sūdzības pieņemamība apelācijas padomē – Pienākums norādīt pamatojumu – Regulas Nr. 207/2009 75. pants – Konfliktējošo preču zīmju apzīmēto preču un pakalpojumu līdzības neesamība – Sajaukšanas iespējas neesamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2015. gada 2. jūlija spriedums

1.      Kopienas preču zīme – Apelācija – Prasība Savienības tiesā – Iebildumu procesā pieņemta apelācijas padomes lēmuma tiesiskums – Apstrīdēšana, atsaucoties uz jaunatklātiem faktiem – Nepieļaujamība – Savienības judikatūras vai valsts vai starptautiskas judikatūras, kas nav izvirzīta ITSB instancēs, ņemšana vērā Savienības tiesību interpretācijā – Pieļaujamība

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. pants)

2.      Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Lēmumu pamatojums – Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums – Piemērojamība, kas ir identiska LESD 296. panta piemērojamībai

(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums)

3.      Kopienas preču zīme – Biroja lēmumi – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Labas pārvaldības princips – Biroja agrākā lēmumpieņemšanas prakse

(Padomes Regula Nr. 207/2009)

4.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

5.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Vārdiska preču zīme “ALEX” un vārdiska un grafiska preču zīme “ALEX”

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

6.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzība – Divu tādu preču kategoriju pārklāšanās, kurām ir atšķirīgi funkcionālie uzdevumi

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 25. un 26. punktu)

2.      Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 75. panta pirmo teikumu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) lēmumiem ir jābūt pamatotiem. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai šim pienākumam ir tāds pats tvērums kā LESD 296. panta otrajā daļā noteiktajam pienākumam un pamatojumam, kas paredzēts minētajā pantā, skaidri un nepārprotami ir jāatspoguļo akta izdevēja argumentācija. Biroja pienākumam pamatot savus lēmumus ir divi mērķi, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā lēmuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai veikt lēmuma tiesiskuma kontroli.

No judikatūras izriet, ka jautājums par to, vai lēmuma pamatojums atbilst šīm prasībām, ir jāvērtē, ņemot vērā ne vien tā formulējumu, bet arī tā kontekstu un visas tiesību normas, kuras regulē attiecīgo jautājumu.

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka apelācijas padomēm nevar izvirzīt prasību sniegt izklāstu, kurā izsmeļoši un punkts pa punktam sekots visiem argumentiem, kurus izvirzījuši tajās notiekošo procesu dalībnieki. Tātad pamatojums var būt netiešs – ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ ticis pieņemts apelācijas padomes lēmums, un kompetentajai tiesai – gūt pietiekamu informāciju savas pārbaudes veikšanai. Ir pietiekami, ka apelācijas padomes izklāsta faktus un tiesiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma kontekstā.

(sal. ar 29.–31. punktu)

3.      Lēmumi, kas Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) apelācijas padomēm saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi ir jāpieņem attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju, nozīmē saistošās kompetences īstenošanu, nevis diskrecionārās varas īstenošanu. Tāpēc šādu lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz šo regulu, kā tā ir interpretēta Savienības tiesā, nevis uz iespējamo agrāko apelācijas padomju lēmumpieņemšanas praksi.

Līdz ar to birojam sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši vispārējiem Savienības tiesību principiem, tādiem kā vienlīdzīgas attieksmes princips un labas pārvaldības princips. Ņemot vērā abus iepriekš minētos principus, birojam, izvērtējot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir jāņem vērā lēmumi, kas jau ir pieņemti attiecībā uz līdzīgiem pieteikumiem, un ar īpašu uzmanību jāapsver, vai ir jālemj tādā pašā veidā vai ne. Tomēr vienlīdzīgas attieksmes principam un labas pārvaldības principam ir jāsaskaņojas ar tiesiskuma ievērošanu. Līdz ar to neviens no procesa birojā dalībniekiem nevar sev par labu atsaukties uz iespējamu prettiesisku rīcību, kas iespējami pieļauta par labu citai personai, lai saņemtu identisku lēmumu. Tāpat arī tiesiskās drošības un labas pārvaldības apsvērumu dēļ ikviena reģistrācijas pieteikuma izskatīšanai jābūt stingrai un pilnīgai, un tai ir jānotiek katrā konkrētajā gadījumā.

Turklāt Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums, jo tās piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka dalībvalstīs jau veiktas preču zīmju reģistrācijas ir vienīgi faktori, kas, nebūdami izšķiroši, var tikt ņemti vērā Kopienas preču zīmju reģistrācijas mērķiem.

(sal. ar 42., 90. un 92. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 48., 49. un 95. punktu)

5.      Vācijā attiecībā uz plašas sabiedrības daļas locekļiem Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē vārdisku apzīmējumu “ALEX”, par ko iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecībā uz “vannas rotaļlietām bērniem” un “izglītojošām un attīstošām rotaļlietām bērnu aktivitātēm”, kas ietilpst 28. klasē Nicas nolīguma izpratnē, nav iespējams sajaukt ar vārdiskām un grafisku preču zīmēm “ALEX”, kas agrāk Vācijā reģistrētas attiecībā uz “sporta precēm” tajā pašā klasē, jo šīs preces nav līdzīgas.

Pirmkārt, ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajām rotaļlietām ir atšķirīgs raksturs salīdzinājumā ar “sporta precēm”, ko aptver agrākās preču zīmes. Proti, “izglītojošām un attīstošām rotaļlietām bērnu aktivitātēm” eksistē vienkāršota forma un samazināts izmērs, kas ļauj tās nošķirt no “sporta precēm”, nevis sajaukt ar šīm minētajām precēm. Vēl “izglītojošās un attīstošās rotaļlietas bērnu aktivitātēm”, kā norāda to nosaukums, ir paredzētas salīdzinoši maziem bērniem un atšķiras no “sporta precēm” (pat ja tās imitē šīs sporta preces) ar to, ka tās ir mazāk tehniskas, tām ir atšķirīgs izskats (samazināts izmērs, neliels svars) un bērniem pielāgota drošība atbilstoši Direktīvai 2009/48 par rotaļlietu drošumu, kā arī kopumā zemāka cena. Minigolfa komplekts, izmantojot to kā preču, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, piemēru, kuru ir minējusi prasītāja, tiks pielāgots bērnu izmēram un golfa nūjām nebūs īsto golfa nūju izmēri, un tās būs no vieglas plastmasas. Šī argumentācija a fortiori attiecas uz “vannas rotaļlietām bērniem”, kurām nav “sportiska” ekvivalenta.

Otrkārt, konfliktējošajām precēm būtībā ir atšķirīgs funkcionālais uzdevums. “Sporta preces” ir paredzētas ķermeņa trenēšanai ar fiziskiem vingrinājumiem, turpretim “izglītojošās un attīstošās rotaļlietas bērnu aktivitātēm” ir paredzētas, lai bērnus izklaidētu un izglītotu. Turklāt “vannas rotaļlietas bērniem” ir paredzētas vienīgi, lai izklaidētu mazus bērnus. Tas, ka “vannas rotaļlietu bērniem” funkcionālais uzdevums ir tikai izklaide, ir vēl acīmredzamāks nekā attiecībā uz “izglītojošām un attīstošām rotaļlietām bērnu aktivitātēm”.

Tā kā ar konfliktējošajām preču zīmēm aptverto preču funkcionālais uzdevums ir atšķirīgs, tās nav savstarpēji aizstājamas un tātad nav konkurējošas. Katrā ziņā, pat ja attiecīgā gadījumā dažkārt var pastāvēt attiecīgo preču savstarpēja aizstājamība, tā eksistē tikai vienā nozīmē, proti, vienīgi dažu rotaļlietu, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, patērētāji var izvēlēties izmantot atbilstošas “sporta preces”, ko aptver agrākās preču zīmes, gadījumā, kad pieaug minēto rotaļlietu cena. Acīmredzami ir tas, ka, pat ja “sporta preču” cenas pieaug, “sporta preču” patērētāji neizvēlēsies izmantot šīs rotaļlietas, lai aizstātu īstās “sporta preces”.

Treškārt, atšķirīgi ir preču, ko aptver konfliktējošās preču zīmes, ražošanas un izplatīšanas kanāli.

Bez jebkādas līdzības starp konfliktējošajām precēm nevar pastāvēt nekāda sajaukšanas iespēja, pat ņemot vērā apzīmējumu līdzību, jo nav īstenojies viens no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanai vajadzīgajiem nosacījumiem, proti, preču identiskums vai līdzība.

(sal. ar 50., 51., 59., 61., 67., 70., 71., 74., 80. un 97. punktu)

6.      Fakts, ka viens funkcionālais uzdevums (piemēram, fiziska aktivitāte) neizslēdz citu funkcionālo uzdevumu (piemēram, izklaidi) un ka abi funkcionālie uzdevumi var “apvienoties” kādā precē, neliedz iespēju identificēt preces dominējošo vai, citiem vārdiem runājot, “pirmo” funkcionālo uzdevumu. Tādējādi “izmantošana” ir jāsaprot kā vispārīgi paredzēta preces izmantošana, nevis netieša vai gadījuma izmantošana. No tā izriet, ka zināmas “nepārtrauktas pārejas” vai pārsegšanās zonas esamība starp divām preču kategorijām, kurām būtībā ir atšķirīgi funkcionālie uzdevumi, nenozīmē, ka visas preces, kas ietilpst šajās preču kategorijās, ir līdzīgas. Vēl papildus fakts, ka divas preces zināmā mērā var apmierināt vienu un to pašu vajadzību, neliedz to, ka konkrētais patērētājs var tās uztvert kā dažādas preces.

(sal. ar 64.–66. punktu)