VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)
2021. gada 14. oktobrī (*)
Atcelšanas prasība – Konkurence – Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Tiešsaistes tirdzniecība – Lēmums uzsākt izmeklēšanu – Izmeklēšanas teritoriālā piemērojamība – Itālijas izslēgšana – Nepārsūdzams akts – Sagatavojošs akts – Nepieņemamība
Lietā T‑19/21
Amazon.com, Inc., Vilmingtona [Wilmington], Delavera [Delaware] (Amerikas Savienotās Valstis),
Amazon Services Europe Sàrl, Luksemburga (Luksemburga),
Amazon EU Sàrl, Luksemburga,
Amazon Europe Core Sàrl, Luksemburga,
ko pārstāv A. Komninos un G. Tantulli, avocats,
prasītājas,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv B. Ernst, T. Franchoo, G. Meessen un C. Sjödin, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2020. gada 10. novembra Lēmumu C(2020) 7692 final, ar kuru uzsākta LESD 102. panta piemērošanas procedūra lietā AT.40703 Amazon – Buy Box,
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger] un N. Pultoraka [N. Półtorak] (referente),
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājas – Amazon.com, Inc., Amazon Services Europe Sàrl, Amazon EU Sàrl un Amazon Europe Core Sàrl (turpmāk tekstā visas kopā – “Amazon”) – ietilpst uzņēmumā Amazon. Amazon galvenokārt darbojas internetā un veic tostarp mazumtirdzniecības darbības tiešsaistē un sniedz dažādus pakalpojumus tiešsaistē.
2 2020. gada 10. novembrī Eiropas Komisija pieņēma Lēmumu C(2020) 7692 final par procedūras uzsākšanu lietā AT.40703 Amazon – Buy Box (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
3 Komisijas ieskatā, dažas no Amazon komercpraksēm varētu mākslīgi sekmēt pašas Amazon mazumtirdzniecības piedāvājumus un tās tirdzniecības vietas pārdevēju, kuri izmanto Amazon loģistikas un piegādes pakalpojumus, piedāvājumus.
4 Komisija uzskatīja, ka gadījumā, ja šī prakse apstiprinātos, tā varētu būt pretēja LESD 102. pantam.
5 Apstrīdētajā lēmumā Komisija apliecināja, ka izmeklēšana aptvers visu Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), izņemot Itāliju, un paziņojumā presei, kas sekoja minētajam lēmumam, pamatoja to ar faktu, ka Itālijas konkurences iestāde 2019. gada aprīlī bija uzsākusi izmeklēšanu par daļēji līdzīgām problēmām, koncentrējoties uz Itālijas tirgu.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
6 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 19. janvārī, Amazon cēla šo prasību.
7 Ar atsevišķu dokumentu, kas iesniegts 2021. gada 19. janvārī, Amazon iesniedza lūgumu par paātrinātu tiesvedību saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 152. pantu. Ar 2021. gada 11. februāra lēmumu Vispārējā tiesa nolēma neapmierināt šo lūgumu.
8 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 29. martā, Komisija cēla iebildi par nepieņemamību saskaņā ar Reglamenta 130. pantu. Amazon iesniedza savus apsvērumus par šo iebildi par nepieņemamību 2021. gada 14. maijā.
9 Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2021. gada 21. un 22. aprīlī, Itālijas Republika un Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (Konkurences un tirgus uzraudzības iestāde, Itālija) lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.
10 Ar dokumentiem, kas Tiesas kancelejā iesniegti 2021. gada 21. aprīlī, Chamber of Commerce of the United States of America (Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības kamera) un Computer & Communications Industry Association lūdza atļauju iestāties lietā Amazon prasījumu atbalstam.
11 Prasības pieteikumā Amazon prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Itālija ir izslēgta no izmeklēšanas teritoriālās piemērojamības;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Iebildē par nepieņemamību Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepieņemamu;
– piespriest Amazon atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 Apsvērumos par iebildi par nepieņemamību Amazon lūdz Vispārējo tiesu noraidīt iebildi par nepieņemamību.
Juridiskais pamatojums
14 Iebildes par nepieņemamību pamatojumam Komisija izvirza trīs nepieņemamības pamatus, no kuriem pirmais balstīts uz akta, kas varētu būt prasības par tiesību akta atcelšanu saskaņā ar LESD 263. pantu priekšmets, neesamību, otrais – uz Amazon intereses celt prasību neesamību un trešais – uz neiespējamību Vispārējai tiesai veikt daļēju apstrīdētā lēmuma atcelšanu un uzdot Komisijai grozīt izmeklēšanas, ko tā uzsākusi, ģeogrāfisko apgabalu.
15 Prasītājas it īpaši uzskata, ka šīs lietas īpašie apstākļi piešķir apstrīdētajam lēmumam apstrīdama tiesību akta statusu.
16 Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. un 7. punktu, ja atbildētājs lūdz, Vispārējā tiesa var lemt par nepieņemamību vai kompetences neesamību, nelemjot par lietas būtību. Šajā gadījumā, tā kā Komisija ir lūgusi lemt par nepieņemamību, Vispārējā tiesa, uzskatot, ka lietas materiāli sniedz visu nepieciešamo informāciju, nolemj pieņemt lēmumu, neveicot tālākas procesuālās darbības.
17 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka par apstrīdamiem tiesību aktiem LESD 263. panta izpratnē tiek uzskatītas visas Eiropas Savienības iestāžu pieņemtās tiesību normas neatkarīgi no to formas, kuru mērķis ir radīt saistošas tiesiskās sekas. Šīs saistošās tiesiskās sekas ir jāvērtē, ņemot vērā šī akta būtību un atbilstoši objektīviem kritērijiem, piemēram, šī akta saturam, attiecīgā gadījumā ņemot vērā tā pieņemšanas kontekstu, kā arī izdevējas iestādes pilnvaras (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 13. februāris, Ungārija/Komisija, C‑31/13 P, EU:C:2014:70, 54. un 55. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2017. gada 25. oktobris, Rumānija/Komisija, C‑599/15 P, EU:C:2017:801, 47. un 48. punkts).
18 Tādējādi prasība atcelt tiesību aktu principā var tikt celta tikai attiecībā uz pasākumu, ar kuru attiecīgā iestāde administratīvā procesa nobeigumā galīgi nosaka savu nostāju. Turpretim par apstrīdamiem tostarp nevar tikt uzskatīti starpposma akti, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu (spriedums, 2017. gada 19. janvāris, Komisija/Total un Elf Aquitaine, C‑351/15 P, EU:C:2017:27, 37. punkts).
19 Šādā kontekstā, ja pasākumi, kam ir tikai sagatavojošs raksturs, kā tādi nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets, to iespējamais prettiesiskums var tikt izvirzīts, pamatojot prasību par galīgā akta, kura izstrādes posms ir šie pasākumi, atcelšanu, un tas nodrošina efektīvu un pilnīgu tiesisko aizsardzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 12. punkts).
20 Apstrīdētā lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 2. panta 1. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar [LESD 101. un 102. pantu], ko vada Komisija (OV 2004, L 123, 18. lpp.), kura grozīta ar Komisijas Regulu (ES) 2015/1348 (2015. gada 3. augusts) (OV 2015, L 208, 3. lpp.), sekas un tiesiskais raksturs ir jāvērtē, raugoties uz tā lomu procedūrā, kura noslēdzas ar lēmuma pieņemšanu, piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102. pantā] (OV 2003, L 1, 1. lpp.), kura grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 487/2009 (2009. gada 25. maijs) par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē (OV 2009, L 148, 1. lpp.), III nodaļu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 13. punkts).
21 Šī procedūra tika izveidota, lai ļautu attiecīgajiem uzņēmumiem darīt zināmu savu viedokli un pēc iespējas labāk informēt Komisiju, pirms tā pieņem lēmumu, kas ietekmē šo uzņēmumu intereses. Līdz ar to šīs procedūras mērķis ir to labā radīt procesuālas garantijas un, kā izriet no Regulas Nr. 773/2004 10. panta, nostiprināt to tiesības tikt uzklausītiem Komisijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 14. punkts).
22 Prasība par tiesību akta atcelšanu pret LESD 102. panta piemērošanas procedūras sākšanu varētu likt Savienības tiesai veikt tādu jautājumu vērtējumu, par kuriem Komisijai vēl nav bijis iespējas izteikties, un sekas tam būtu priekšlaicīgas debates pēc būtības un dažādu administratīvā procesa un tiesvedības posmu sajaukums. Tādēļ tā būtu nesaderīga ar pilnvaru sadalījuma sistēmām starp Komisiju un Savienības tiesām un Līgumā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kā arī ar pareizas tiesvedības prasībām un Komisijas administratīvā procesa pienācīgu norisi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 20. punkts).
23 No tā izriet, ka saskaņā ar judikatūru akts, ar kuru Komisija uzsāk LESD 102. panta piemērošanas procedūru, principā rada tikai tādas sekas, kas raksturīgas procesuālam dokumentam, un – ārpus to procesuālās situācijas – neietekmē prasītāju tiesisko stāvokli (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 17. punkts, un rīkojumu, 2019. gada 15. marts, Silgan Closures un Silgan Holdings/Komisija, T‑410/18, EU:T:2019:166, 19. punkts).
24 Tomēr šajā gadījumā jānorāda, ka prasītājas apstrīd vienīgi to apstrīdētā lēmuma daļu, kurā Komisija izslēdz dalībvalsti no tās uzsāktās procedūras ģeogrāfiskā apgabala, nevis apstrīdēto lēmumu kā tādu. Tādēļ jāpārbauda, vai, ņemot vērā iepriekš 17.–23. punktā atgādinātos principus, šī apstrīdētā lēmuma daļa arī rada tikai procesuālam dokumentam raksturīgās sekas.
25 Atbilstoši Regulas Nr. 773/2004 2. panta 1. punktam Komisija par procedūras uzsākšanu nolūkā pieņemt lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 III nodaļai var lemt jebkurā laikā, tomēr ne vēlāk par dienu, kurā tā izdod paziņojumu par iebildumiem.
26 Tādējādi aktā, ar kuru Komisija paziņo uzņēmumam par savu vēlmi uzsākt procedūru, lai pieņemtu kādu no Regulas Nr. 1/2003 III nodaļā paredzētajiem lēmumiem, ir jāprecizē iespējamie LESD 101. un 102. panta pārkāpumi, kurus vienā vai vairākos laikposmos viens vai vairāki uzņēmumi izdarījuši vienā vai vairākos preču tirgos un vienā vai vairākos ģeogrāfiskos tirgos, uz kuriem šis akts attiecas (spriedums, 2021. gada 25. februāris, Slovak Telekom, C‑857/19, EU:C:2021:139, 29. punkts).
27 No tā izriet, ka Komisijas lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 773/2004 2. panta 1. punktu, ir obligāti jābūt ietvertām vairākām norādēm, tostarp ģeogrāfiskajam tirgum vai tirgiem, uz kuriem attieksies Komisijas izmeklēšana. Tātad šī ģeogrāfiskā apgabala noteikšana ir tikai viens no lēmuma uzsākt procedūru, lai pieņemtu kādu no Regulas Nr. 1/2003 III nodaļā paredzētajiem lēmumiem, obligātajiem elementiem.
28 Līdz ar to, šajā gadījumā nolemjot uzsākt procedūru, lai pieņemtu kādu no Regulas Nr. 1/2003 III nodaļā paredzētajiem lēmumiem, kas neskar Itālijas teritoriju, Komisija ir vienīgi noteikusi minētās procedūras ģeogrāfisko apgabalu, kā to ir prasīts darīt lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 773/2004 2. panta 1. punktu.
29 Taču Amazon norāda, ka daži procesuāli lēmumi var radīt saistošas un galīgas tiesiskas sekas LESD 263. panta nozīmē, kā tas interpretēts judikatūrā.
30 No vienas puses, runa ir par lēmumiem, kuri, lai gan veido notiekoša administratīva procesa posmus, ne tikai rada tā tālākas norises nosacījumus, bet rada sekas, kas pārsniedz procesuālās robežas un būtiski maina ieinteresēto personu tiesības un pienākumus. No otras puses, daži procesuāli lēmumi ir pārsūdzami, jo tie aizskar procesuālās tiesības (skat. spriedumu, 2003. gada 15. janvāris, Philip Morris International/Komisija, T‑377/00, T‑379/00, T‑380/00, T‑260/01 un T‑272/01, EU:T:2003:6, 96., 97. un 99. punkts un tajos minētā judikatūra).
31 Taču šajā gadījumā tas, ka pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas Itālija ir izslēgta no Komisijas uzsāktās procedūras ģeogrāfiskā apgabala, būtiski nemaina Amazon tiesības un pienākumus un arī neaizskar tās procesuālās tiesības.
32 Pirmkārt, šīs Komisijas uzsāktās izmeklēšanas ģeogrāfiskā apgabala noteikšanas mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu, un šādā ziņā tā var attīstīties, jo administratīvā procesa laikā Komisija joprojām var mainīt savas izmeklēšanas ģeogrāfisko apgabalu, paplašinot vai sašaurinot to, lai vajadzības gadījumā to pieskaņotu faktiem, kurus tā varētu atklāt.
33 Tikai tad, kad Komisija būs pieņēmusi galīgo lēmumu attiecībā uz Amazon par iespējamo LESD 102. punkta pārkāpumu vai pārkāpumiem un kad būs pabeigta attiecīgā procedūra, Komisija būs pieņēmusi galīgo lēmumu par iespējamā pārkāpuma ģeogrāfisko apjomu.
34 Otrkārt, apstrīdētajā lēmumā nolemjot, ka ģeogrāfiskais tirgus, uz kuru jāattiecas tās izmeklēšanai, aptver visu EEZ, izņemot Itāliju, Komisija ir izmantojusi diskrecionāro varu, lai noteiktu savas izmeklēšanas ģeogrāfisko apgabalu, kas ir līdzvērtīgi valstu saraksta izveidei, kurā neietilpst Itālija. Līdz ar to šī Itālijas izslēgšana no Komisijas uzsāktās izmeklēšanas apgabala ir tikai procesuālas sekas, kas izriet no šīs izmeklēšanas uzsākšanas, un tādēļ tā nevar pārvērst apstrīdēto lēmumu par aktu, kas ietekmē Amazon tiesisko stāvokli, un tātad – par apstrīdamu aktu.
35 Tāds pats secinājums jāizdara par Amazon apgalvojumiem, saskaņā ar kuriem apstrīdētais lēmums, pirmkārt, tai liekot aizstāvēties pret divām dažādām iestādēm – Itālijas konkurences iestādi un Komisiju, ievērojot dažādas procesuālās normas, garantijas un, vispārīgi, sistēmas, un, otrkārt, varētu novest pie atšķirīgas Savienības konkurences tiesību piemērošanas, kā arī pie dažādu sankciju piemērošanas, kas varētu kaitēt vienotai pieejai Eiropā tās darbībām.
36 Patiesībā, no vienas puses, tas, ka Amazon ir jāaizstāvas pret divām dažādām iestādēm, nerada sekas, kas pārsniegtu procesuālās tiesību normas, un līdz ar to neietekmē tās tiesisko stāvokli, līdzīgi kā varēja tikt nospriests saistībā ar normām par noilgumu (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2019. gada 15. marts, Silgan Closures un Silgan Holdings/Komisija, T‑410/18, EU:T:2019:166, 26. punkts). No otras puses, nesaskanīgu lēmumu vai atšķirīgu sankciju, ko, iespējams, varētu uzlikt reizē Itālijas konkurences iestāde un Komisija, risks nebūtu apstrīdētā lēmuma sekas, bet gan šo administratīvo procesu vai tām sekojošo galīgo lēmumu sekas. Kā norādīts iepriekš 19. punktā, tikai pēc Komisijas vai Itālijas konkurences iestādes uzsākto procedūru noslēguma Amazon, pamatojot prasību par galīgo lēmumu, varēs izvirzīt iespējamos pārkāpumus, kas pieļauti minētajās procedūrās vai to gala lēmumos.
37 Turklāt no judikatūras izriet, ka lēmuma uzsākt procedūru Regulas Nr. 773/2004 2. panta 1. punkta izpratnē sekas nav procesuālo tiesību atņemšana šī lēmuma adresātiem. Tieši pretēji, šī procedūra ir izveidota tāpēc, lai ļautu attiecīgajiem uzņēmumiem darīt zināmu savu viedokli un pēc iespējas labāk informēt Komisiju, pirms tā pieņem lēmumu, kas ietekmē šo uzņēmumu intereses (rīkojums, 2020. gada 29. janvāris, Silgan Closures un Silgan Holdings/Komisija, C‑418/19 P, nav publicēts, EU:C:2020:43, 48. punkts). Tātad tās nolūks ir izveidot šo uzņēmumu labā procesuālās garantijas un, kā izriet no Regulas Nr. 1/2003 32. apsvēruma un Regulas Nr. 773/2004 10. apsvēruma, iedibināt uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem Komisijā.
38 No tā izriet, ka lēmums izslēgt Itāliju no Komisijas uzsāktās procedūras apgabala, pieņemot apstrīdēto lēmumu, rada tikai tādas sekas, kas raksturīgas procesuālam dokumentam, un – ārpus tās procesuālās situācijas – neietekmē Amazon tiesisko stāvokli.
39 Šo secinājumu nevar likt apšaubīt Amazon apgalvojumi, ka apstrīdētais lēmums, lai arī procesuāla rakstura, radītu saistošas tiesiskās sekas, jo Itālijas teritorijas izslēgšana no tā piemērošanas jomas atņemtu Amazon Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā paredzēto aizsardzību pret paralēlām procedūrām.
40 Šajā ziņā no judikatūras izriet – tā kā, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmo teikumu, Komisija uzsāk procedūru pret vienu vai vairākiem uzņēmumiem par iespējamu LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, dalībvalstu konkurences iestādes ir atbrīvotas no to kompetences vērsties pret šiem pašiem uzņēmumiem par to pašu, iespējams, pret konkurenci vērstu rīcību, kas notikusi tajā vai tajos pašos laikposmos tajā vai tajos pašos preču un ģeogrāfiskajos tirgos (spriedums, 2021. gada 25. februāris, Slovak Telekom, C‑857/19, EU:C:2021:139, 30. punkts).
41 Šo valsts konkurences iestāžu atbrīvošanu no kompetences pamato Regulas Nr. 1/2003 mērķis, kas ir nodrošināt Savienības konkurences noteikumu efektīvu piemērošanu, pilnvarojot dalībvalstu konkurences iestādes paralēli Komisijai piemērot šos noteikumus. Taču šo noteikumu paralēla piemērošana nevar notikt, kaitējot uzņēmumiem. Valsts konkurences iestāžu atbrīvošana no kompetences ļauj pasargāt uzņēmumus no lietas paralēlas izskatīšanas šajās iestādēs un Komisijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 25. februāris, Slovak Telekom, C‑857/19, EU:C:2021:139, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
42 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 16. panta 2. punktu, ja dalībvalstu konkurences iestādes lemj par līgumiem, lēmumiem vai darbībām, uz kurām attiecas LESD 101. un 102. pants un kuras jau ir Komisijas lēmuma priekšmets, tās nevar pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā Komisijas pieņemtajam lēmumam.
43 Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā paredzētā aizsardzība attiecas uz divu paralēlu lietas izskatīšanu iespējamību gadījumā, ja Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanas procedūru, nevis uz lūgumu uzsākt procedūru kādā konkrētā tirgū nolūkā saņemt šo aizsardzību.
44 Katrā ziņā no iepriekš 41. punktā minētās judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta, kurā ietverta procesuālo tiesību norma (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 14. februāris, Toshiba Corporation u.c., C‑17/10, EU:C:2012:72, 70. punkts), mērķis ir pasargāt uzņēmumus no paralēlas izmeklēšanas valstu konkurences iestādēs un Komisijā, atbrīvojot minētās iestādes no kompetences piemērot LESD 101. un 102. pantu attiecībā uz faktiem, kas ir Komisijas uzsāktās procedūras priekšmets. Šādi Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta sekas ir uzņēmumu pasargāšana no paralēlām dažādu iestāžu ierosinātām lietām (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2019. gada 15. marts, Silgan Closures un Silgan Holdings/Komisija, T‑410/18, EU:T:2019:166, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
45 Taču šī judikatūrā paredzētā pasargāšana no paralēliem procesiem neparedz par labu uzņēmumam nekādas tiesības uz to, ka lietu pilnībā izskatīs Komisija. Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 4. un 5. pantu Komisijai un dalībvalstu konkurences iestādēm ir paralēlas pilnvaras piemērot LESD 101. un 102. pantu un ka Regulas Nr. 1/2003 sistēma ir balstīta uz ciešu sadarbību starp tām (skat. spriedumu, 2014. gada 17. decembris, Si.mobil/Komisija, T‑201/11, EU:T:2014:1096, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).
46 Nedz Regulā Nr. 1/2003, nedz Komisijas paziņojumā par sadarbību konkurences iestāžu tīklā (OV 2004, C 101, 43. lpp.) nav paredzēts noteikums par pilnvaru sadalījumu starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm.
47 Šajā ziņā Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka nevar uzskatīt, ka Regulas Nr. 1/2003 13. panta 1. punkts, kurā konkurences iestādei ir atļauts apturēt vai izbeigt lietu, pamatojoties uz to, ka cita iestāde nodarbojas vai ir nodarbojusies ar to pašu lietu, un tās 18. apsvērums, no kura izriet, ka “mērķi[s] [ir], lai ar katru lietu nodarbojas viena iestāde”, izveido lietu vai pilnvaru piešķiršanas vai sadales kritērijus starp Komisiju un valsts iestādi vai iestādēm, kas, iespējams, iesaistītas attiecīgajā lietā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 17. decembris, Si.mobil/Komisija, T‑201/11, EU:T:2014:1096, 38. punkts).
48 Turklāt Komisijas paziņojuma par sadarbību konkurences iestāžu tīklā 4. punktā ir precizēts, ka konsultācijas un apmaiņa šajā tīklā ir iestāžu, kas darbojas sabiedrības interesēs, ziņā, un tā 31. punktā ir piebilsts, ka tas nepiešķir iesaistītajiem uzņēmumiem individuālas tiesības izvēlēties, ka lietu izskata konkrēta iestāde. Vispārīgāk – ne Regula Nr. 1/2003, ne šis paziņojums nerada uzņēmumam tiesības vai cerības uz to, ka tā lietu izskatīs konkrēta konkurences iestāde (skat. spriedumu, 2014. gada 17. decembris, Si.mobil/Komisija, T‑201/11, EU:T:2014:1096, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
49 No tā izriet, ka Amazon nav pamata apgalvot, ka apstrīdētā lēmuma daļa tai ir atņēmusi Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā paredzēto aizsardzību, tādēļ ka šī aizsargājošā iedarbība nenozīmē, ka Komisijai būtu pienākums uzsākt procedūru, lai atņemtu valsts konkurences iestādēm to pilnvaras piemērot LESD 101. un 102. pantu.
50 Turklāt, ja pieņemtu, ka Itālijas konkurences iestāde, pārkāpjot Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā paredzēto aizsardzību pret paralēlām lietas izskatīšanām, izskatītu lietu, kas skar tādu pašu ģeogrāfisko apgabalu un tādus pašus iespējamos konkurences noteikumu pārkāpumus kā Komisijas uzsāktajā procedūrā, Amazon vienmēr varētu apstrīdēt šo faktu valstu tiesās, atsaucoties it īpaši uz šīs iestādes pilnvaru neesamību. Tāpat, pieņemot, ka Komisijas uzsāktajā procedūrā rastos pārkāpumi, tos vajadzības gadījumā varētu apstrīdēt prasībā par Komisijas galīgo lēmumu.
51 No iepriekš minētā vērtējuma izriet, ka apstrīdētā lēmuma daļa, ciktāl ar to Itālija ir izslēgta no izmeklēšanas teritoriālās piemērojamības, ir sagatavojošs akts, kas Amazon nerada tiesiskas sekas LESD 263. panta izpratnē, tādēļ Komisijas izvirzītā iebilde par nepieņemamību ir jāapmierina un līdz ar to prasība jānoraida kā nepieņemama, un nav nepieciešams izskatīt divus pārējos Komisijas izvirzītos nepieņemamības pamatus.
52 Saskaņā ar Reglamenta 144. panta 3. punktu, ja atbildētājs ir iesniedzis 130. panta 1. punktā paredzēto iebildi par nepieņemamību vai kompetences neesamību, lēmums par pieteikumu par iestāšanos lietā tiek pieņemts tikai pēc tam, kad šī iebilde tiek noraidīta vai lēmuma pieņemšana par to tiek atlikta līdz galīgā nolēmuma taisīšanai. Šajā gadījumā, tā kā prasība kopumā ir noraidīta kā nepieņemama, nav jālemj par iepriekš 9. un 10. punktā minētajiem pieteikumiem par iestāšanos lietā.
Par tiesāšanās izdevumiem
53 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.
54 Turklāt, piemērojot Reglamenta 144. panta 10. punktu, ja, kā šajā gadījumā, tiesvedība pamatlietā tiek izbeigta, pirms ir pieņemts lēmums par pieteikumu par iestāšanos lietā, pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējs un galvenie lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā paši. Tā kā pieteikumi par iestāšanos lietā nebija paziņoti prasītājām un Komisijai un līdz ar to tām nebija radušies tiesāšanās izdevumi, jāuzskata, ka Itālijas Republika, Konkurences un tirgus uzraudzības iestāde, Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības kamera un Computer & Communications Industry Association šajā ziņā sedz katra savus tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
izdod rīkojumu:
1) Prasību noraidīt.
2) Nav jālemj par Itālijas Republikas, Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (Konkurences un tirgus uzraudzības iestāde, Itālija), Chamber of Commerce of the United States of America (Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības kamera) un Computer & Communications Industry Association pieteikumiem par iestāšanos lietā.
3) Amazon.com, Inc., Amazon Services Europe Sàrl, Amazon EU Sàrl un Amazon Europe Core Sàrl sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
4) Itālijas Republika, Konkurences un tirgus uzraudzības iestāde, Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības kamera un Computer & Communications Industry Association sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.
Luksemburgā, 2021. gada 14. oktobrī