Prasība, kas celta 2011. gada 4. novembrī - Hassan/Padome

(lieta T-572/11)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Samir Hassan (Damas, Sīrija) (pārstāvji - E. Morgan de Rivery un E. Lagathu, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 263. pantu, atcelt:

-    Padomes 2011. gada 23. augusta Īstenošanas lēmumu 2011/515/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, daļā, kurā Samir Hassan ir ietverts sarakstā, kas iekļauts minētā Padomes 2011. gada 9. maija Lēmuma 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju pielikuma sarakstā;

-    Padomes 2011. gada 23. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 843/2011, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, daļā, kurā Samir Hassan ir ietverts sarakstā, kas iekļauts Padomes 2011. gada 9. maija Regulas (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā II pielikumā;

-    pamatojoties uz LESD 268. un 340. pantu, atlīdzināt Hassan nodarīto kaitējumu, nosakot iepriekš minētos ierobežojošus pasākumus pret viņu, un šajā ziņā:

-    atzīt Eiropas Savienības Padomes ārpuslīgumisko atbildību par [Hassan] nodarīto un paredzamo [nākotnē iespējamo] mantisko kaitējumu un morālo kaitējumu;

-    piešķirt Hassan summu EUR 250 000 mēnesī, skaitot no 2011. gada 1. septembra, lai atlīdzinātu nodarīto mantisko kaitējumu;

-    piešķirt Hassan simbolisku summu - vienu (1) euro - par nodarīto morālo kaitējumu, un

-    piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt paredzamo [nākotnē iespējamo] mantisko kaitējumu;

-    katrā ziņā piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.    Ar pirmo pamatu tiek norādīts uz acīmredzamu Padomes kļūdu faktu vērtējumā un tās rezultātā - kļūdu tiesību piemērošanā.

2.    Ar otro pamatu tiek norādīts uz pienākuma norādīt pamatojumu, tiesību uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu.

3.    Ar trešo pamatu tiek norādīts uz īpašumtiesību un samērīguma principa pārkāpumu.

4.    Ar ceturto pamatu tiek norādīts uz prasītāja nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu.

5.    Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi pati savas ierobežojošo pasākumu īstenošanas un vērtēšanas pamatnostādnes kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

6.    Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir nepareizi izmantojusi pilnvaras.

7.    Septītais pamats ir par kaitējuma, kas nodarīts, Padomei veicot pretlikumīgos pasākumus, atlīdzināšanu.

____________