VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2013. gada 20. martā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “CLUB GOURMET” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts grafiska preču zīme “CLUB DEL GOURMET, EN.... El Corte Inglés” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Preču un pakalpojumu līdzības neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Argumenti un pierādījumi, kas pirmo reizi izvirzīti Vispārējā tiesā
Lieta T‑571/11
El Corte Inglés, SA, Madride (Spānija), ko pārstāv E. Seijo Veiguela un J. L. Rivas Zurdo, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv Ó. Mondéjar Ortuño, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Groupe Chez Gerard Restaurants Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste),
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 28. jūlija lēmumu lietā R 1946/2010–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp El Corte Inglés, SA un Groupe Chez Gerard Restaurants Ltd.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová] (referente), tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] un M. van der Vaude [M. van der Woude],
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 7. novembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 8. martā,
ņemot vērā Vispārējās tiesas rakstveida jautājumus lietas dalībniekiem un viņu atbildes uz šiem jautājumiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtas 2012. gada 5. un 14. novembrī,
pēc 2012. gada 11. decembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2004. gada 24. maijā Groupe Chez Gerard Restaurants Ltd, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)), iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “CLUB GOURMET”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta šī reģistrācija, pēc procesā ITSB veiktās [preču saraksta] saīsināšanas ietilpst 16., 21., 29., 30., 32. un 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 16. klase: “Rakstāmlietas, karafu paliktņi no papīra, papīra galdauti, galda pārklāji un salvetes, papīra dāvanu maisiņi”;
– 21. klase: “Mērces karotes, neelektriskās ierīces emulsiju pagatavošanai, pudeļu attaisāmie, kulinārijas otas, keramiskie izstrādājumi mājsaimniecības vajadzībām, kafijas dzirnaviņas, kafijas automāti, dekoratīvie konditorejas maisiņi, mājsaimniecības veidnes, cepšanas iesmi, ēdiena gatavošanas ierīces, korķviļķi, pārtikas spiedes, piltuves, rīves, grili, ledus spainīši, ledus veidnes, kulinārijas kārbas, kulinārijas mikseri, kulinārijas ierīces, mājsaimniecībā izmantojamās dzirnaviņas, mikseri, putojamās karotes, ierīces makaronu pagatavošanai, sprauslas, dzirnaviņas piparu un sāls malšanai, pipetes, krūzītes, trauki, mīklas ruļļi, galda servīzes, lāpstiņas, smidzinātāji, tējas sietiņi, tējas kārbas, tējas ievilkšanās trauki, tējas servīzes, paplātes, termosi un vīna degustācijas trauki; trauki pārtikas glabāšanai, stikla izstrādājumi, porcelāns un fajanss”;
– 29. klase: “Konservēti žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi, želejas, ievārījumi, gaļa, zivis, mājputni un medījumi, gaļas izstrādājumi, sieri, zupas, jogurti, olīveļļa, pastētes”;
– 30. klase: “Kafija, pārtikas pastētes, tēja, kakao, milti, cukurs, maize, konditorejas izstrādājumi, saldumi, kūkas, saldējumi un sorbeti, sviestmaizes, medus, melase, sinepes, etiķis, mērces, garšvielas un aromātiskās garšvielas, augļu mērces”;
– 32. klase: “Alus, minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni, augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”;
– 33. klase: “Alkoholiskie dzērieni (izņemot alu); vīni; liķieri”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2005. gada 25. aprīļa Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 17/2005.
5 2005. gada 22. jūlijā El Corte Inglés, SA, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām iepriekš 3. punktā norādītajām precēm.
6 Sākotnēji iebildumi bija balstīti uz šādām četrām agrākām preču zīmēm:
– Spānijas grafisku preču zīmi Nr. 1817328, kas reģistrēta attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 35. klasē;
– Spānijas vārdiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 2229135, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 16. klasē;
– Spānijas vārdiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 2589335, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 29., 30., 31., 32., 33. un 34. klasē;
– Kopienas vārdiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 3789054, kas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 29., 30., 31., 32., 33. un 35. klasē.
7 Pēc tam Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 3789054 ar ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 17. jūlija lēmumu lietā Nr. R 343/2006–2, kas stājies galīgā spēkā, tika noraidīts. Turklāt prasītāja procesā Iebildumu nodaļā ar 2009. gada 24. novembra un 2010. gada 11. augusta vēstulēm atteicās balstīt savus iebildumus uz attiecīgi Spānijas preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem Nr. 2229135 un Nr. 2589335.
8 Līdz ar to iebildumi bija balstīti vienīgi uz agrāku Spānijas grafisku preču zīmi (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme”), kas reģistrēta ar Nr. 1817328 attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 35. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Reklāmas frāze. Tā attieksies uz precēm, ko aptver preču zīmes Nr. 1013156 (29. klase), Nr. 1013157 (30. klase), Nr. 1815538 (31. klase), Nr. 1815539 (32. klase), Nr. 1013158 (33. klase), Nr. 1815547 (42. klase) “El Corte Inglés” (grafiska preču zīme)”, un ir attēlota šādi:
9 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā (tagad attiecīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts) paredzētajiem pamatojumiem.
10 2010. gada 3. septembrī Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus.
11 2010. gada 6. oktobrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
12 ITSB Apelāciju pirmā padome ar 2011. gada 28. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) noraidīja iebildumus. Konkrēti, tā galvenokārt uzskatīja, ka tāds ar agrāko preču zīmi aptverto pakalpojumu apraksts kā “reklāmas frāze” neļauj veikt salīdzinājumu ar precēm, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, jo tas nenozīmē ne preci, ne pakalpojumu. Pakārtoti, pat ja tiktu pieņemts, ka agrākā preču zīme aptver “reklāmas pakalpojumus”, kas ietilpst 35. klasē, ar konfliktējošajām preču zīmēm aptvertās preces un pakalpojumi esot atšķirīgi. Preces, kas aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, esot paredzētas vidusmēra patērētājam, turpretim reklāmas pakalpojumi, kas šķietami aptverti ar agrāko preču zīmi, esot paredzēti sabiedrībai, kuru galvenokārt veido profesionāļi. Beidzot, konfliktējošās preču zīmes, pirmkārt, esot pilnībā atšķirīgas no vizuālā viedokļa, otrkārt, tām neesot fonētiskās līdzības un, visbeidzot, tām esot niecīga konceptuālā līdzība.
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
15 Prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, saistībā ar kuru tā apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
16 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja]; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu agrākās preču zīmes ir kādā dalībvalstī reģistrētas preču zīmes, kuru pieteikuma iesniegšanas datums ir agrāks par datumu, kurā ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.
17 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. No šīs pašas judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme izskatāmajā lietā, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
18 Vispirms ir jāizvērtē jautājums par to, kādas preces ir aptvertas ar agrāko preču zīmi, jo prasītāja ir apstrīdējusi Apelāciju padomes veikto vērtējumu.
19 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 17. punktā ir uzskatījusi, ka preču un/vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, apraksts skaidri nenorāda ar agrāko preču zīmi aptverto pakalpojumu raksturu un ka šis apraksts neatbilst nevienai no Nicas klasifikācijā uzskaitītajām precēm un pakalpojumiem. Turklāt “reklāmas frāze” neesot ne prece, ne pakalpojums Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to šis apraksts nekādi neļaujot veikt preču un pakalpojumu, ko aptver konfliktējošās preču zīmes, salīdzinājumu, tādējādi iebildumi esot jānoraida. Turpinājumā tā vienīgi pakārtoti ir izvērtējusi apelācijas sūdzību, balstoties uz Iebildumu nodaļas interpretāciju, saskaņā ar kuru izteikums “reklāmas frāze” ir pielīdzināms “reklāmas pakalpojumiem”, kas ietilpst 35. klasē.
20 Šajā ziņā prasītāja būtībā uzsver, ka atbilstoši Spānijas patentu un preču zīmju biroja (SPPB) praksei līdz 1997. gadam tāda “preču zīme – sauklis” kā agrākā preču zīme ir aizsargāta ne vien attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, bet arī attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kas aptverti ar vienu vai vairākām “pamata preču zīmēm”. Šajā gadījumā agrākā preču zīme, kas reģistrācijai pieteikta 1994. gada 26. aprīlī un reģistrēta 1996. gada 5. janvārī, tātad esot aizsargāta arī attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 29., 30., 31., 32., 33. un 42. klasē un ir aptverti ar agrākās preču zīmes pakalpojumu aprakstā norādītajām preču zīmēm. Tādēļ, lai veiktu salīdzinājumu ar precēm un pakalpojumiem, kas ir aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, esot jāņem vērā arī šīs preces un pakalpojumi, nevis tikai tie, kas ietilpst 35. klasē.
21 ITSB šajā ziņā būtībā uzsver, ka nav iespējams paplašināt agrākās preču zīmes aizsardzību, attiecinot to uz precēm, kas ietilpst citās klasēs, vai uz precēm un pakalpojumiem, kurus aizsargā citas tiesības, kas nav norādītas kā iebildumu pamatojums.
22 Šādos apstākļos vispirms ir jānosaka preču un/vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir tikusi reģistrēta agrākā preču zīme, apraksta apjoms. Šajā ziņā, pirmkārt, būs jāņem vērā iepriekš 8. punktā norādīto preču un/vai pakalpojumu apraksta formulējums. Otrkārt, būs jāizvērtē papildu norādes, kuras prasītāja sniegusi procesā ITSB, un, treškārt, būs jāizvērtē ITSB eventuālā pienākuma veikt konkrētu apstākļu pārbaudi pēc savas iniciatīvas esamība un apjoms.
Par ar agrāko preču zīmi aptverto preču vai pakalpojumu apraksta formulējumu
23 Pirmkārt, ir jāatgādina, ka ar agrāko preču zīmi aptverto preču vai pakalpojumu saraksts ir formulēts šādi: “35. [klase]: Reklāmas frāze. Tā attieksies uz precēm, ko aptver preču zīme Nr. 1013156 (29. klase), Nr. 1013157 (30. klase), Nr. 1815538 (31. klase), Nr. 1815539 (32. klase), Nr. 1013158 (33. klase), Nr. 1815547 (42. klase) “El Corte Inglés” (grafiska preču zīme)”.
24 Šajā ziņā ir jānorāda, ka šajā sarakstā ir identificēts viens vienīgs pakalpojums, kas ietilpst 35. klasē, proti, “reklāmas frāze”, un turpinājumā ir norādīta tā paredzētā izmantošana. Turpretim no iepriekšējā punktā citētā formulējuma nešķiet, ka agrākā preču zīme ir paredzēta, lai apzīmētu arī preces, kas ir aptvertas ar norādītajām preču zīmēm, kuras veido attiecīgā pakalpojuma izmantošanas jomu. Turklāt pretēji tam, ko tiesas sēdē apgalvoja prasītāja, iepazīstoties vienīgi ar šo sarakstu, nav iespējams uzzināt, kādas ir preces, kas ir aptvertas ar tajā uzskaitītajām preču zīmēm, jo tās nav konkrēti identificētas, bet ir vienīgi veikta atsauce uz preču zīmēm, ar kurām tās ir aptvertas, un uz klasēm, kurās tās ietilpst. Tā kā Nicas klasifikācijas klasēs bieži ir iekļautas ļoti daudzas visai atšķirīgas preces, šādas norādes nav pietiekamas, lai identificētu konkrēti aptvertās preces (šajā ziņā pēc analoģijas skat. Tiesas 2012. gada 19. jūnija spriedumu lietā C‑307/10 The Chartered Institute of Patent Attorneys, 49., 56., 61. un 62. punkts).
Par norādēm, kuras prasītāja sniegusi procesā ITSB
25 Otrkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesvedības Vispārējā tiesā mērķis ir pārbaudīt ITSB Apelāciju padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 207/2009 65. panta izpratnē. No šīs tiesību normas izriet, ka faktus, uz kuriem lietas dalībnieki nav atsaukušies procesā ITSB instancēs, vairs nedrīkst izvirzīt Vispārējā tiesā celtās prasības izskatīšanas stadijā un Vispārējā tiesa nevar no jauna izvērtēt faktiskos apstākļus to pierādījumu kontekstā, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā. ITSB Apelāciju padomes lēmuma tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā informāciju, kas tai bija pieejama tās lēmuma pieņemšanas brīdī (Tiesas 2006. gada 18. jūlija spriedums lietā C‑214/05 P Rossi/ITSB, Krājums, I‑7057. lpp., 50.–52. punkts, un 2008. gada 18. decembra spriedums lietā C‑16/06 P Les Éditions Albert René/ITSB, Krājums, I‑10053. lpp., 136.–138. punkts).
26 Ir jākonstatē, ka prasītāja pirmo reizi procesā Vispārējā tiesā ir atsaukusies uz konkrētu SPPB praksi attiecībā uz “preču zīmēm – saukļiem”, kas īstenota līdz 1997. gadam, un uz Spānijas tiesu judikatūru attiecībā uz aizsardzības, ko piešķir līdz šim datumam veiktās reģistrācijas, apjomu. No tās ITSB iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem ir redzams, ka prasītāja nevienā brīdī – ne procesā Iebildumu nodaļā, ne procesā Apelāciju padomē – nav tieši uzsvērusi, ka ar agrāko preču zīmi piešķirtā aizsardzība pārsniedz pakalpojumu, kas ietilpst 35. klasē, apjomu.
27 Konkrēti, pirmkārt, iebildumu veidlapā, kas ITSB iesniegta 2005. gada 22. jūlijā, prasītāja ir atzīmējusi izvēli, norādot, ka “iebildumi ir balstīti uz visām precēm/pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem [bija] reģistrēta agrākā preču zīme”, bet no veidlapas neizriet, par kādām precēm vai pakalpojumiem ir runa, pat ne tas, kādās klasēs tie ietilpst.
28 Otrkārt, minētās veidlapas pielikumā precizējot iebildumu pamatojumu, prasītāja ir atsaukusies uz iepriekš 6. punktā minētajām četrām agrākajām tiesībām, tostarp uz agrāko preču zīmi, norādot attiecībā uz katru no šīm tiesībām, kādās klasēs ietilpst preces vai pakalpojumi, kurus tās aptver. Saistībā ar agrāko preču zīmi tā ir norādījusi vienīgi 35. klasi, nevis 29.–33. un 42. klasi, uz kurām tās ieskatā attiecas šīs preču zīmes aizsardzība.
29 Treškārt, ar 2005. gada 27. oktobra vēstuli ITSB ir informējis prasītāju, ka tās iebildumos nav ietverta nekāda norāde par precēm un pakalpojumiem, uz kuriem tie ir balstīti, un ka šajā ziņā nepietiek tikai ar norādi, saskaņā ar kuru iebildumi ir balstīti uz visām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme. Savā 2005. gada 28. oktobra atbildē prasītāja saistībā ar agrāko preču zīmi ir vienīgi sniegusi izrakstus spāņu un angļu valodā attiecībā uz juridisko situāciju, kas izriet no SPPB datu bāzes (tā sauktā “datu bāze sitadex”), kuras sadaļā “klase” ir ietverta vienīgi norāde “35”.
30 Ceturtkārt, savos 2008. gada 10. jūlija apsvērumos par iebildumiem otra procesa ITSB dalībniece ir norādījusi, ka agrākā preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, ir definēti kā reklāmas frāze, kas attiecas uz daudzām preču zīmēm, un ka šiem pakalpojumiem nav ne līdzības, ne arī saiknes ar precēm, kas aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Tā ir piebildusi, ka prasītāja nav balstījusi savus iebildumus uz reģistrācijām attiecībā uz 29., 30., 32. un 33. klasi. Prasītāja savos 2008. gada 15. decembra apsvērumos, kas procesā Iebildumu nodaļā sniegti, atbildot uz otras puses procesā ITSB apsvērumiem, ir vienīgi norādījusi, ka agrākās tiesības aptver preces un pakalpojumus, kas ietilpst 16., 29.–35. un 42. klasē. Ņemot vērā, ka šajā datumā prasītāja savus iebildumus vēl balstīja ne tikai uz agrāko preču zīmi, bet arī diviem Spānijas preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem (skat. iepriekš 6. un 7. punktu), šī norāde neļāva Iebildumu nodaļai saprast, ka agrākā preču zīme ir paredzēta, lai aptvertu arī citās, nevis tikai 35. klasē ietilpstošas preces.
31 Piektkārt, Iebildumu nodaļa savā 2010. gada 3. septembra lēmumā attiecībā uz pakalpojumiem, kas aptverti ar agrāko preču zīmi, ir norādījusi, ka tie “būtībā [ir] identificēti kā reklāmas frāze, kas ietilpst 35. klasē”, un ka tā interpretē šo “sarakstu drīzāk kā neparastu un ne pārāk skaidru”, kā tādu, kas ietver reklāmas pakalpojumus attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 30., 31., 32., 33. un 42. klasē. Tā ir piebildusi, ka, “ņemot vērā, ka [pakalpojumu sarakstam] ir [bija] tikai 35. klases nosaukums, Iebildumu nodaļa to interpretē[ja] kā tādu, kas aptver vienīgi pakalpojumus, kas ietilpst 35. klasē, nevis preces/pakalpojumus, kas ietilpst 29., 30., 31., 32., 33. un 42. klasē”.
32 Neraugoties uz šo tiešo Iebildumu nodaļas atteikumu ņemt vērā preces, kas ietilpst minētajās klasēs, ciktāl tās ir aptvertas ar agrāko preču zīmi, prasītāja joprojām, procesā Apelāciju padomē pamatojot savu apelācijas sūdzību, nav uzskatījusi par lietderīgu skaidri uzsvērt, ka tās ieskatā minētā preču zīme ir aizsargāta arī attiecībā uz šīm precēm. Gluži pretēji, minētās apelācijas sūdzības sadaļā ar nosaukumu “fakti un process” prasītāja vispirms ir norādījusi, ka tās iebildumi ir balstīti uz “[agrākās preču zīmes] reģistrāciju attiecībā uz 35. klasi”. Turpinot, teksta daļās, kas veltītas preču salīdzinājumam, tā ir izklāstījusi, ka “agrākā preču zīme aptver [aptvēra] pakalpojumus, kas ietilpst 35. klasē “reklāmas pakalpojumi saistībā ar precēm, kas ietilpst 29., 30., 31., 32., 33. un 42. klasē””, visbeidzot balstoties vienīgi uz argumentu, saskaņā ar kuru “reklāmas pakalpojumi”, kas ietilpst 35. klasē, papildinot ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces un esot saistīti ar dažām no šīm precēm. Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāuzsver, ka agrākā preču zīme aptvēra “reklāmas frāzi”, nevis “reklāmas pakalpojumus” un prasītājas norādījumiem procesā Apelāciju padomē faktiski nebija pamata. Otrkārt, ja prasītāja bija iecerējusi atsaukties uz faktu, ka agrākās preču zīmes aizsardzība attiecās uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 29.–33. un 42. klasē, tai tā vietā, lai apgalvotu par šķietamās papildinošās saiknes esamību starp pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, un ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm, kas ietilpst 16., 21., 29., 30., 32. un 33. klasē, būtu pieticis norādīt, ka attiecīgās preces un pakalpojumi ir vismaz daļēji līdzīgi vai identiski.
33 No tā izriet, ka pretēji tam, ko prasītāja ir apgalvojusi tiesas sēdē, pierādījumi, kurus tā ir iesniegusi administratīvajā procesā, aplūkoti kopumā, neietvēra nevienu skaidru norādi, saskaņā ar kuru agrākās preču zīmes piešķirtā aizsardzība tās ieskatā bija paredzēta plašāka nekā pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē. Gluži pretēji, minētie pierādījumi ietvēra daudzas tiešas un netiešas norādes, saskaņā ar kurām agrākā preču zīme bija paredzēta, lai aptvertu vienīgi pakalpojumus, kas ietilpst 35. klasē, – šajā stadijā neskarot Vispārējās tiesas vērtējumu par to, kā bija jāsaprot norāde “reklāmas frāze”.
Par ITSB pienākumu pēc savas iniciatīvas ņemt vērā Spānijas tiesības
34 Tomēr ir jāizvērtē, vai, kā prasītāja to ir norādījusi tiesas sēdē, ITSB pēc savas iniciatīvas bija jāņem vērā fakts, ka saskaņā ar Spānijas tiesībām agrākās preču zīmes piešķirtā aizsardzība attiecās uz precēm, kas ietilpst 29., 30., 31., 32., 33. un 42. klasē un ir aptvertas ar pakalpojumu aprakstā norādītajām preču zīmēm.
35 Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka principā Savienības iestādēm, nosakot un interpretējot valsts tiesību normas, ciktāl tas ir nepieciešams to darbībā, ir jāveic faktu konstatēšana, nevis tiesību piemērošana. Tiesību piemērošana ietver vienīgi Savienības tiesību piemērošanu. Tādējādi, lai gan ir taisnība, ka prasītājas norādītais Regulas Nr. 207/2009 65. panta 2. punkts ir jāsaprot tā, ka tiesību normas, kuru pārkāpums var būt pamats prasības celšanai Vispārējā tiesā, var būt gan valsts, gan Kopienu tiesību normas, tomēr vienīgi Kopienu tiesību normas ietilpst tiesisko [apstākļu] jomā, kurā ir piemērojams princips iura novit curia, turpretim valsts tiesību normas ir faktisko apstākļu jautājums, kas ietver prasību par pierādīšanas pienākumu un faktu pierādīšanu, un valsts tiesību saturs attiecīgā gadījumā ir jāpierāda ar atbilstošiem pierādījumiem (ģenerāladvokātes Kokotes [Kokott] secinājumi Tiesas 2011. gada 5. jūlija spriedumam lietā C‑263/09 P Edwin/ITSB, Krājums, I‑5853. lpp., 55., 56., 75. un 77. punkts; pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Edwin/ITSB, 47.–50. punkts).
36 Konkrēti, attiecībā uz ar agrāko valsts preču zīmi piešķirtās aizsardzības apjomu šāda interpretācija turklāt var tikt pamatota ar grozītās Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 19. noteikuma 2. punkta formulējumu, saskaņā ar kuru “[ITSB noteiktajā] termiņā iebilduma[‑u] iesniedzēja puse sniedz arī pierādījumus par tās agrākās preču zīmes vai agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu [..]”. Saskaņā ar minētās regulas 20. noteikuma 1. punktu, “[j]a līdz [..] termiņa beigām iebilduma[‑u] iesniedzēja puse nav pierādījusi tās agrākās [preču] zīmes vai agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu [..], iebildumu[‑s] noraida kā nepamatotu[‑s]”. Tātad atbilstoši šīm tiesību normām iebildumu iesniedzējam ir jāpierāda agrākās preču zīmes, uz kuru tas atsaucas, aizsardzības apjoms un ITSB nav jāveic pētījumi šajā ziņā.
37 Līdz ar to ir jānoraida prasītājas apgalvojums, saskaņā ar kuru Vispārējās tiesas veicamās ITSB lēmumu tiesiskuma pārbaudes ietvaros valsts tiesības veidojot daļu no atbilstošajām Savienības tiesībām. Lai gan Vispārējā tiesa šīs pārbaudes ietvaros var arī sodīt ITSB par tā pieļautām kļūdām faktu vērtējumā, tomēr, lai ITSB varētu ņemt vērā attiecīgos faktus, lietas dalībniekam, kurš uz tiem atsaucas, tie ir jāiesniedz un attiecīgā gadījumā jāpierāda.
38 No tā izriet, ka principā procesā Savienības iestādēs lietas dalībniekam, kurš atsaucas uz valsts tiesībām, ir jāpierāda, ka tās pamato viņa prasījumus.
39 Ir jāatzīst, ka Vispārējā tiesa ir raksturojusi šo principu, nospriežot, ka ITSB pēc savas iniciatīvas, izmantojot līdzekļus, kas šim nolūkam tam šķiet piemēroti, ir jāiegūst informācija par attiecīgās dalībvalsts valsts tiesībām, ja šāda informācija ir nepieciešama, vērtējot konkrētā reģistrācijas atteikuma pamatojuma piemērošanas nosacījumus, un tostarp norādīto faktu īstumu vai iesniegto dokumentu pierādījumu spēku (skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 20. aprīļa spriedumu lietā T‑318/03 Atomic Austria/ITSB – Fabricas Agrupadas de Muñecas de Onil (“ATOMIC BLITZ”), Krājums, II‑1319. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Tas ļāva Vispārējai tiesai uzskatīt, ka ITSB, veicot tam iesniegto pierādījumu vērtējumu, bija jāņem vērā valsts tiesības un prakse situācijā, kurā iebildumu iesniedzējs bija iesniedzis izrakstus no reģistra, kas apliecina tā preču zīmju reģistrāciju, tomēr tas nespēja pierādīt to [reģistrācijas] pagarināšanu, tādēļ ka attiecīgais valsts preču zīmju birojs principā neizsniedza oficiālu dokumentu, kas apstiprina šādu pagarināšanu (iepriekš minētais spriedums lietā ATOMIC BLITZ, 43.–47. punkts).
41 Tomēr atbilstoši iepriekš 39. punktā citētajam tekstam ITSB pienākums pēc savas iniciatīvas iegūt informāciju par valsts tiesībām tika pakļauts nosacījumam, ka “šāda informācija ir nepieciešama, vērtējot attiecīgā reģistrācijas atteikuma pamatojuma piemērošanas nosacījumus un tostarp izvirzīto faktu patiesumu vai iesniegto dokumentu pierādījumu spēku”. Tātad vienīgi gadījumā, kad ITSB rīcībā jau ir norādes attiecībā uz valsts tiesībām – vai nu kā apgalvojumi attiecībā uz to saturu, vai kā procesā iesniegtie pierādījumi, par kuriem tiek apgalvots, ka tiem ir pierādījumu spēks –, tam attiecīgā gadījumā pēc savas iniciatīvas ir jāiegūst informācija par valsts tiesībām.
42 Izskatāmajā lietā, kā tas ir norādīts iepriekš 27.–33. punktā, prasītāja procesā ITSB nekad nav skaidri uzsvērusi, ka agrākā preču zīme tostarp būtu aizsargāta attiecībā uz citām precēm vai pakalpojumiem, ne vien tiem, kas ietilpst 35. klasē. Gluži pretēji, tā pat vairākkārt ir sniegusi norādes, kas ļauj domāt, ka minētā preču zīme attiecas vienīgi uz 35. klasi.
43 Šādos apstākļos gan Iebildumu nodaļai, gan Apelāciju padomei bija neiespējami aptvert, ka agrākā preču zīme bija paredzēta, lai attiektos arī uz precēm un pakalpojumiem, kuri aptverti ar “pamata preču zīmēm” un kuri ietilpst 16., 29., 30., 31., 32., 33. un 42. klasē. Tādēļ izskatāmajā lietā ITSB nebija jāiegūst informācija par Spānijas tiesībām vai jāveic pētījumi šajā ziņā.
44 Visbeidzot, ir jānoraida prasītājas arguments, ar kuru tā apgalvo, ka ITSB patiesībā pat nebija jāiegūst informācija vai jāveic pētījumi attiecībā uz Spānijas tiesībām, jo tās ieskatā [ITSB] Apelāciju otrās padomes 2006. gada 17. jūlija lēmumā lietā R 343/2006–2, kas skar arī prasītāju, bija “atzīta “preču zīmju – saukļu” esamība, saturs un iedarbība [..]”, un ka Iebildumu nodaļa ir ņēmusi vērā šo lēmumu, pieņemot savu 2010. gada 3. septembra lēmumu šajā lietā.
45 Pirmkārt, prasītājas minētā 2006. gada 17. jūlija lēmuma pirmā rindkopa ir ietverta sadaļā ar nosaukumu “pieteicējas argumenti” un līdz ar to Apelāciju otrā padome ir vienīgi izklāstījusi prasītājas izvirzītos argumentus. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka prasītājai, izskatāmajā lietā apstrīdot apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, nav pieļaujams atsaukties uz argumentiem un faktiem, kurus tā nav izvirzījusi ITSB šajā inter partes procesā, bet ex partes procesā saistībā ar citu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
46 Otrkārt, prasītājas citētajā otrajā rindkopā Apelāciju padome ir skaidri norādījusi, ka ITSB īpašā prakse attiecībā uz “preču zīmēm – saukļiem”, uz kuru prasītāja atsaucas, izvirzot argumentu par agrāko valsts reģistrāciju esamību, “pirmajā acumirklī nešķiet [nešķita] atbilstoša”. Prasītājas norādītajā lēmumā ITSB tādējādi nav pat izvērtējis pēc būtības prasītājas argumentu, kas balstīts uz Spānijas tiesību īpatnībām attiecībā uz preču “zīmēm – saukļiem”. Vēl jo vairāk nevar tikt apgalvots, ka ITSB ir atzinis šo īpatnību esamību, saturu un iedarbību.
47 Treškārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, nevar būt tā, ka šīs minētās Spānijas tiesību īpatnības “ITSB [esot] zināmas un tas pats tās [esot] citējis iebildumu procesā [izskatāmajā lietā]”. Kā tas izriet no Iebildumu nodaļas sākotnējām piezīmēm tās 2010. gada 3. septembra lēmumā izskatāmajā lietā, tā ir ņēmusi vērā vienīgi Apelāciju otrās padomes 2006. gada 17. jūlija lēmuma lietā R 343/2006–2 rezolutīvo daļu, ar kuru, noraidot prasītājas celto prasību, ir galīgi atteikta vienas no agrākajām preču zīmēm, kuru prasītāja sākotnēji bija norādījusi, pamatojot savus iebildumus izskatāmajā lietā, reģistrācija.
48 No visa iepriekš minētā izriet, ka ITSB – ne iepazīstoties ar pakalpojumu, kas aptverti ar agrāko preču zīmi, aprakstu, ne pamatojoties uz prasītājas procesā ITSB sniegtajām norādēm – nevarēja iedomāties, ka agrākās preču zīmes piešķirtā aizsardzība bija paredzēta, lai attiektos uz precēm, kuras ir aptvertas ar prasītājas “pamata preču zīmēm” un kuras ietilpst 29., 30., 31., 32., 33. un 42. klasē. Tāpat tādos apstākļos kā izskatāmajā lietā ITSB nebija pēc savas iniciatīvas jāņem vērā Spānijas tiesību īpatnības attiecībā uz “preču zīmēm – saukļiem”, ne arī pēc savas iniciatīvas jāveic pētījumi saistībā ar šīm īpatnībām.
49 No tā izriet, ka atbilstoši iepriekš 25. punktā minētajai judikatūrai kā nepieņemami ir jānoraida visi prasītājas pierādījumi un argumenti attiecībā uz Spānijas tiesībām.
50 Līdz ar to izskatāmās lietas vajadzībām ar agrāko preču zīmi aptverto pakalpojumu apraksts ir ierobežots attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, kā tie ir identificēti iepriekš 8. punktā ietvertajā aprakstā.
Par pakalpojumu, kas ir aptverti ar agrāko preču zīmi, apraksta interpretāciju
51 Apelāciju padome galvenokārt ir uzskatījusi, ka norāde “reklāmas frāze” kā pakalpojumu, kas ir aptverti ar agrāko preču zīmi, apraksts neatbilst nevienai no Nicas klasifikācijā uzskaitītajām precēm un pakalpojumiem, kā arī neveido ne preci, ne pakalpojumu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē un tā nevar tikt interpretēta kā tāda, kas nozīmē “reklāmas pakalpojumus”, ja vien nepieļaujami netiek paplašināts ar agrāko preču zīmi aptverto pakalpojumu apjoms.
52 Prasītāja, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveidā un tiesas sēdē uzdotajiem jautājumiem un lūgumu formulēt savu nostāju, tiesas sēdē ir norādījusi, ka tā principā neiebilst, ka vārdi “reklāmas frāze” tiek interpretēti, kā to darīja Iebildumu nodaļa, kā tādi, kas faktiski nozīmē reklāmas pakalpojumus, bet tā ir uzsvērusi, ka tā apstrīd to, ka agrākās preču zīmes aizsardzība tiek ierobežota, attiecinot to tikai uz šiem pakalpojumiem un izslēdzot ar pamata “preču zīmēm” aptvertās preces. Turklāt tā uzskata, ka ar agrāko preču zīmi aptvertie pakalpojumi, kas ietilpst 35. klasē, ir līdzīgi, papildinoši vai cieši saistīti ar precēm, kas ir aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Šajā ziņā tā atsaucas uz diviem spriedumiem, kuros Vispārējā tiesa esot atzinusi līdzības esamību starp pakalpojumiem, kas tostarp ietilpst 35. klasē, no vienas puses, un precēm, kas ietilpst 5., 14., 18. un 25. klasē, no otras puses.
53 Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka šie prasītājas argumenti nekādi neattiecas uz iepriekš 51. punktā izklāstīto Apelāciju padomes vērtējumu un, vēl jo vairāk, ar tiem tas nevar tikt atspēkots.
54 Kā tas ir konstatēts iepriekš, lietas apstākļus raksturo, pirmkārt, fakts, ka ne ar agrāko preču zīmi aptverto pakalpojumu apraksta formulējums, ne prasītājas norādes un apgalvojumi procesā ITSB neļāva spriest, ka minētās preču zīmes paredzētā aizsardzība pārsniedz šo strikto formulējumu. Otrkārt, Vispārējā tiesa procesuālu iemeslu dēļ nevar ņemt vērā Spānijas tiesību īpatnības, kas prasītājas ieskatā ļauj lietderīgi precizēt minēto pakalpojumu apraksta jēgu. Šādos apstākļos ir jākonstatē, līdzīgi kā to ir darījusi Apelāciju padome, ka ar agrāko preču zīmi aptverto pakalpojumu apraksts, kāds tas ir ietverts iepriekš 8. punktā, neļauj tos salīdzināt ar precēm, kas ir aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
55 Tādēļ Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, secinot, ka šī iemesla dēļ iebildumi ir jānoraida.
56 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasītājas vienīgais pamats ir jānoraida un attiecīgi prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
57 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
58 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) El Corte Inglès, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Van der Woude |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 20. martā.
[Paraksti]