Prasība, kas celta 2014. gada 17. jūnijā – Pirelli & C./Komisija

(lieta T-455/14)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pirelli & C. SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji – M. Siragusa, F. Moretti, G. Rizza un P. Ferrari, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

galvenokārt

atcelt lēmumu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, it īpaši tā 1. panta 5. punkta d) apakšpunktu, 2. panta g) punktu un 4. pantu, bet tikai ciktāl tas attiecas uz prasītājas iekļaušanu lēmuma adresātu sarakstā;

pakārtoti

piešķirt prasītājai beneficium ordinis seu excussionis;

gadījumā, ja saistībā ar prasību atcelt lēmumu, ko atsevišķā tiesvedībā ir cēlusi šī sabiedrība, tiktu pieņemts Prysmian labvēlīgs nolēmums

atcelt lēmumu vai grozīt tā 2. panta g) punktu, samazinot Prysmian un prasītājai solidāri uzlikto naudas sodu;

katrā ziņā

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir vērsta pret Eiropas Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2014) 2139, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.39610 – Elektrokabeļi).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

Pirmajā pamatā Pirelli apgalvo, ka Komisija savā lēmumā nav izskatījusi detalizētos argumentus, kas bija izvirzīti attiecībā uz prezumpcijas par mātesuzņēmuma atbildību nepiemērojamību attiecībām starp Pirelli un Prysmian, un nav pat atsaukusies uz to. Līdz ar to lēmumā nav sniegts nekāds pamatojums un tas ir jāatceļ.

Ar otro pamatu tiek apgalvots vispārējo principu un pamattiesību pārkāpums, piemērojot prezumpciju par izšķirošo ietekmi

Otrajā pamatā prasītāja apgalvo, ka ar lēmumu ir pārkāptas prasītājas pamattiesības, kas ir garantētas Nicas hartas 48. un 49. pantā un ECPAK 6. panta 2. punktā un 7. panta 1. punktā. Turklāt atbildības attiecināšana uz Pirelli ir tiesību uz īpašumu pārkāpums (ECPAK papildu protokola 1. pants un ECPAK 14. pants, kā arī Nicas hartas 17. un 21. pants) un nav saderīga ar neitralitātes principu, kas paredzēts LESD 345. pantā. Visbeidzot, Komisija ir acīmredzami pārkāpusi Pirelli tiesības uz aizstāvību, kas tai ir garantētas ECPAK 6. pantā, kā arī Nicas hartas 48. panta 2. punktā, jo prasītāja nav varējusi aizstāvēties pēc būtības saistībā ar tai inkriminēto pārkāpumu, tā kā tās rīcībā nebija derīgas informācijas pret Prysmian izvirzīto iebildumu atspēkošanai.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota prezumpcijas par mātesuzņēmuma atbildību nepiemērojamība, jo nav tikuši izpildīti tās piemērošanai nepieciešamie nosacījumi, un LESD 101. panta pārkāpumsTrešajā pamatā prasītāja apgalvo, ka Komisija šajā lietā ir kļūdaini piemērojusi prezumpciju par mātesuzņēmuma atbildību, pārkāpjot LESD 101. pantu, un neņemot vērā Pirelli un Prysmian kontroles attiecību īpašās raksturiezīmes.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpumsCeturtajā pamatā prasītāja apgalvo, ka prezumpcijas par mātesuzņēmuma atbildību piemērošana šajā lietā pārkāpj samērīguma principu, kas paredzēts LES 5. panta 4. punktā, jo tās mērķis nav sasniegt kādu no mērķiem, kuru sasniegšanai Komisija to izmanto. Līdz ar to nebija nekāda pamata Prysmian atbildību attiecināt arī uz Pirelli.Ar piekto pamatu tiek apgalvots samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, kļūdaini piemērojot solidārās atbildības principu attiecībā uz Pirelli un Prysmian saistībā ar pienākumu samaksāt naudas sodu, kas pastāv attiecībā pret Komisiju, un pakārtoti – neveicot atbilstošu šī principa korekcijuPiektajā pamatā prasītāja apgalvo, ka solidārās atbildības attiecināšana uz Pirelli kopā ar Prysmian ne vien neļauj sasniegt mērķus, ko sodu jomā ir iecerējusi sasniegt Komisija, bet ir pat pretrunā šiem mērķiem. Pakārtoti – lai ņemtu vērā atšķirīgo atbildību, kas ir attiecināta uz Prysmian un Pirelli, Komisijai esot bijis vismaz jāpiešķir Pirelli beneficium ordinis seu exc

ussionis. Visbeidzot, atbilstoši neatspoguļojot prasītājas un Prysmian atšķirīgās situācijas, Komisija ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus. Līdz ar to tiesai, kas izskata lietu, ir jāatceļ lēmuma daļa, k

as attiecas uz naudas sodu, vai pakārtoti – īstenojot savu neie

robežoto kompetenci, jāpārformulē tā, piešķirot Pirelli beneficium ordinis seu excussionis.Ar sesto pamatu tiek apgalvots lēmuma prettiesiskums LESD 101. panta un Regulas (EK) Nr. 1/2003 2. un 23. panta pārkāpuma dēļ saistībā ar PrysmianSestajā pamatā prasītāja aizstāv savas tiesības uz lēmuma (daļēju vai pilnīgu) atcelšanu vai

vismaz uz naudas soda samazināšanu, ko savas prasības par lēmumu ietvaros attiecīgā gadījumā varētu saņemt Prysmian, un atsaucas uz Prysmian argumentiem, izņemot uz tai nelabvēlīgajiem argumentiem.