Lieta T‑456/14

Association des fonctionnaires indépendants pour la défense de la fonction publique européenne (TAO‑AFI)

un

Syndicat des fonctionnaires internationaux et européens – Section du Parlement européen (SFIE‑PE)

pret

Eiropas Parlamentu

un

Eiropas Savienības Padomi

Savienības ierēdņu un darbinieku atalgojums un pensijas – Ikgadēja korekcija – Regulas (ES) Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014 – Pārkāpumi aktu pieņemšanas procedūrā – Apspriešanās ar arodbiedrībām neesamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Regula, ar ko koriģē Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas – Prasība, ko ceļ arodbiedrības vai personāla apvienības, kurām ir procesuālās tiesības saistībā ar regulas pieņemšanas procedūru – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa un 336. pants, Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkts, 10. b, 10. c, 24.b un 55. pants, kā arī II pielikuma 1. pants un XI pielikuma 3. un 10. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 422/2014 un Nr. 423/2014)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Personāla apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Pieņemamība – Nosacījumi

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

3.      Iestāžu akti – Direktīvas – Direktīva 2002/14, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai – Tieša pienākumu noteikšana Savienības iestādēm to attiecībās ar savu personālu – Izslēgšana – Atsaukšanās iespēja – Piemērojamība

(LESD 288. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14)

4.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Pamats, kas pirmoreiz ir norādīts replikas stadijā – Nepieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

5.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Abstrakts formulējums – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

6.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Pārbaude pēc tiesas ierosmes

(LESD 263. pants)

1.      Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensiju, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām, kas ir pieņemta uz LESD 336. panta pamata saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ietilpst vispārpiemērojamo aktu kategorijā, kam ir leģislatīvs raksturs, saistībā ar kuriem LESD 263. panta ceturtajā daļā fizisko vai juridisko personu celtās prasības ir pakļautas tiešas un individuālas skaršanas nosacījumu ievērošanai.

Attiecībā uz arodbiedrību vai personāla apvienību celtajām prasībām apstāklis, ka tās ir saņēmušas tiesības tikt informētām un uzklausītām saistībā ar Komisijas iesniegto priekšlikumu Parlamentam un Padomei par atalgojuma un pensiju korekcijām, kas noveda pie minētās regulas pieņemšanas, nav tāds, ar ko var pierādīt, ka šī regula tās skar tieši. Tas, ka persona tā vai citādi iestājas Savienības tiesību akta pieņemšanas procesā, var šo personu izcelt individuāli attiecībā uz konkrēto tiesību aktu tikai tad, ja piemērojamais Savienības tiesiskais regulējums tai piešķir noteiktas procesuālās garantijas. Izņemot tad, ja pastāv tiesību norma, ar kuru ir noteikts pretējais, ne vispārpiemērojamu aktu izstrādāšanas process, ne arī paši šie akti pēc savas būtības neparedz, pamatojoties uz vispārīgiem Savienības tiesību principiem – tādiem kā tiesībām tikt uzklausītam un informētam, skarto personu piedalīšanos, jo tiek uzskatīts, ka to intereses pārstāv politiskās varas institūcijas, kam ir pilnvaras pieņemt šos aktus.

Šajā ziņā Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pants, ar kuru, pastāvot zināmiem nosacījumiem, var atkāpties no šī pielikuma 3. pantā paredzētās parastās atalgojuma un pensiju ikgadējās koriģēšanas metodes, nav piemērojams saistībā ar procedūru, kuras noslēgumā tika pieņemta attiecīgā regula. Līdz ar to prasītājas nevar atsaukties uz procesuālajām tiesībām, kuras tām izriet no šīs tiesību normas, lai pierādītu savas tiesības celt prasību. Tas pats attiecas uz Civildienesta noteikumu 10.a pantu, 9. panta 3. punktu, II pielikuma 1. pantu, 24.b pantu un 55. pantu. Tomēr apstāklis, ka arodbiedrībām vai personāla apvienībām nav piešķirtas procesuālās tiesības ar šīm tiesību normām, neizslēdz to, ka tās var saņemt šādas tiesības pamatojoties uz citām Savienības tiesību normām, tostarp Civildienesta noteikumiem. Tādējādi ar Civildienesta noteikumu 10.b un 10.c pantu attiecīgi ir piedāvāta iespēja Komisijai uzklausīt minētās pārstāvju organizācijas par priekšlikumiem Civildienesta noteikumu pārskatīšanai un iespēja katrai iestādei tās iekšienē noslēgt ar šīm apvienībām nolīgumus attiecībā uz tās personālu. Apstāklis, ka ar šādiem nolīgumiem nevar izdarīt nekādus grozījumus Civildienesta noteikumos vai citās budžeta saistībās, ne arī ietekmēt attiecīgās iestādes darbu, un ka parakstošajām arodbiedrībam vai personāla apvienībām ir jārīkojas katrā iestādē ievērojot Personāla komitejas statūtos noteiktās kompetences, pats par sevi nav šķērslis tam, ka ar šādiem nolīgumiem varētu paredzēt procesuālās garantijas minētajām apvienībām.

(skat. 52.–54., 69., 89., 95., 97.–99. un 101. punktu)

2.      Asociāciju neatkarīgi no tā, vai tās ir arodbiedrības vai personāla apvienības, vai šādu organizāciju grupējumi, celto prasību atcelt tiesību aktu pieņemamība var tikt atzīta trīs gadījumos. Pirmkārt, ja ar tiesību normu personāla apvienībām tieši atzīst noteiktu procesuāla rakstura iespēju kopumu, otrkārt, ja asociācija pārstāv savu biedru intereses, kuriem pašiem būtu tiesības celt prasību, un, treškārt, ja asociāciju var individualizēt tās pašas kā asociācijas interešu skaršanas dēļ, tostarp tādēļ, ka ar aktu, kura atcelšana tiek prasīta, ir skarts tās sarunu dalībnieces statuss.

Attiecībā uz šādas asociācijas pašas interešu skaršanu apvienība, kas ir izveidota noteiktas kategorijas tiesību subjektu kolektīvo interešu aizsardzībai, nav uzskatāma par tieši un individuālu skartu ar aktu, kas skar šīs kategorijas vispārējās intereses. Šajā ziņā apstāklis vien, ka personāla pārstāvības organizācijas esot piedalījušās sarunās, kuru iznākumā ir pieņemts apstrīdētais tiesību akts, nav pietiekams, lai grozītu tiesību celt prasību raksturu, kādas tām var būt saistībā ar LESD 263. pantu attiecībā uz šīm tiesību normām.

(skat. 55., 57. un 58. punktu)

3.      Tā kā direktīvas ir adresētas dalībvalstīm, nevis Savienības iestādēm vai struktūrām, Direktīvas 2002/14, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, normas līdz ar to nevar uzskatīt par tādām, ar kurām pašām par sevi tiek noteikti pienākumi iestādēm to attiecībās ar savu personālu.

Tomēr apstāklis, ka direktīva pati par sevi nav saistoša iestādēm, nevar izslēgt to, ka uz šajā direktīvā noteiktajām normām vai principiem var atsaukties attiecībā pret iestādēm, ja tās pašas ir tikai Līguma pamatnormu un vispārīgo principu, kas šīm iestādēm ir tieši saistošas, konkrēta izpausme. Tāpat direktīva var būt saistoša iestādei arī tad, ja iestāde, īstenojot savu organizatorisko autonomiju un ievērojot Civildienesta noteikumos paredzētās robežas, plāno izpildīt kādu īpašu direktīvā noteiktu pienākumu, vai arī tad, ja pašā vispārpiemērojamajā iekšējā tiesību aktā ir tieša norāde uz pasākumiem, ko Savienības likumdevējs noteicis Līgumu piemērošanai. Visbeidzot, iestādēm saskaņā ar tām noteikto lojalitātes pienākumu, rīkojoties darba devēja statusā, ir jāņem vērā tiesību aktu noteikumi, kas pieņemti Savienības līmenī.

(skat. 72.–74. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 148. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 149. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 151. punktu)