Lieta T‑558/08
Eni SpA
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Parafīna vaska tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Cenu noteikšana – Pārkāpuma pierādīšana – 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Vienlīdzīga attieksme – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Recidīvs – Pienākums norādīt pamatojumu – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Ievērojami samazināta piedalīšanās – Aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums – Tiesības uz aizstāvību – Neierobežota kompetence
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 12. decembra spriedums
1. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Jēdziens – Gribas vienotība attiecībā uz uzvedību tirgū – Iekļaušana – Sarunu turpināšana attiecībā uz atsevišķiem ierobežojuma elementiem – Ietekmes neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
2. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Pret konkurenci vērsts mērķis vai sekas – Prezumpcija – Nosacījumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumi – Pierādījums, ko sniedz zināms skaits pārkāpuma dažādu acīmredzamu izpausmju – Pieļaujamība – Netiešu pierādījumu kopuma izmantošana – Atsevišķiem netiešiem pierādījumiem nepieciešamā pierādījuma spēka līmenis – Dokumentāri pierādījumi – Kritēriji – Iesniegto pierādījumi ticamība – Uzņēmumu, kas apstrīd pārkāpuma pastāvēšanu, pierādīšanas pienākums
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā – Piemērojamība – Piemērojamība – Sekas
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Aizliegtas vienošanās galveno dalībnieku brīvprātīgi sniegto liecību, ar kurām apsūdz uzņēmumu, lai panāktu paziņojuma par sadarbību piemērošanu, pierādījuma spēks – Paziņojumi, kas ir pret attiecīgā uzņēmuma interesēm – Paaugstināts pierādījuma spēks
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas paziņojums 2002/C 45/03)
6. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Jēdziens – Dalība sanāksmēs ar pret konkurenci vērstu mērķi – Iekļaušana – Nosacījums – Norobežošanās no pieņemtajiem lēmumiem neesamība – Vērtēšanas kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums, kas izdarīts, noslēdzot pret konkurenci vērstu nolīgumu – Lēmums, kas balstīts uz dokumentāriem pierādījumiem – Sodītā uzņēmuma ekonomiskas ieinteresētības šajā nolīgumā neesamība – Ietekmes neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
8. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Piemērojamība
(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un 31. pants)
9. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Naudas soda noteikšana proporcionāli pārkāpuma smaguma vērtējuma elementiem
(EKL 81. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas paziņojums 2006/C 210/02)
10. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Atšķirība starp uzņēmumiem, kas atrodas objektīvi atšķirīgā situācijā – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas paziņojums 2006/C 210/02)
11. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pasīva loma – Ievērojami samazināta piedalīšanās – Faktiska izvairīšanās no aizliegtās vienošanās īstenošanas – Vērtēšanas kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkta trešais ievilkums)
12. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pienākuma norādīt pamatojumu novērtēšana atkarībā no lietas apstākļiem
(EKL 253. pants)
13. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Recidīvs – Mātesuzņēmums, kurš nav ticis ne sodīts ar agrāku lēmumu, kas vērsts pret meitasuzņēmumu, un nav bijis arī paziņojuma par iebildumiem adresāts šajā ziņā – Izslēgšana
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 2006/C 210/02 28. punkta pirmais ievilkums)
14. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtēšanas kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Atspēkojama prezumpcija – Sabiedrības, kas vēlas atspēkot šo prezumpciju, pierādīšanas pienākums
(EKL 81. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 25.–27. un 133. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 28., 29., 149. un 150. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 30., 34.–45., 65., 116. , 143., 251. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 31.–33. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 46.–51., 63. un 86. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 69., 70., 104. un 106. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 111.–113. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 160.–162. un 314. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 165.–170., 175. un 186. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 181.–185. punktu)
11. Atbilstoši 29. punkta trešajam ievilkumam Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, naudas soda pamatsummu var samazināt, ja Komisija konstatē atbildību mīkstinošu apstākļu pastāvēšanu, tostarp, ja attiecīgais uzņēmums sniedz pierādījumus, ka tā dalība pārkāpuma izdarīšanā ir ārkārtīgi neliela, un tādējādi pierāda, ka laikposmā, kad tas bija nelikumīgo nolīgumu dalībnieks, tas faktiski tos neīstenoja, bet veica konkurējošas darbības tirgū. Šie abi elementi ir kumulatīvi nosacījumi. Tajā pašā punktā ir noteikts, ka – vienīgi tas, ka uzņēmums ir piedalījies pārkāpuma izdarīšanā īsāku laiku nekā citi uzņēmumi, netiek uzskatīts par atbildību mīkstinošu apstākli, jo tas ir ņemts vērā, nosakot naudas soda pamatsummu.
Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTKL 65. panta 5. punktu, 3. punkta pirmā ievilkuma kontekstā uzņēmuma “vienīgi pasīva vērotāja vai sekotāja loma” pārkāpuma īstenošanā varēja būt atbildību mīkstinošs apstāklis. Jēdziens “ārkārtīgi neliela piedalīšanās”, kas ietverts 2006. gada pamatnostādnēs, ir jāinterpretē analogi jēdzienam “vienīgi pasīva vērotāja loma”, kas ietverts 1998. gada pamatnostādnēs.
Tādējādi pasīvā lomā nozīmēja to, ka attiecīgais uzņēmums ieņēma “zemu profilu”, t.i., aktīvas piedalīšanās pret konkurenci vērsta nolīguma vai nolīgumu izstrādāšanā neesamību. Tāpat to apstākļu skaitā, kuri var liecināt par uzņēmuma pasīvu lomu aizliegtās vienošanās ietvaros, var tikt ņemts vērā tā piedalīšanās sanāksmēs ievērojami sporādiskāks raksturs salīdzinājumā ar parastajiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, tāpat kā tā novēlotā ienākšanā tirgū, kurā notiek pārkāpums, neatkarīgi no tā piedalīšanās pārkāpumā ilguma, vai vēl tiešu paziņojumu šajā ziņā pastāvēšana, kuri nāk no trešo uzņēmumu, kas piedalījušies pārkāpumā, pārstāvjiem. Turklāt tas, ka citi uzņēmumi, kas bijuši vienas un tās pašas aizliegtās vienošanās dalībnieki, varbūt bija aktīvāki nekā kāds atsevišķs dalībnieks, arī nenozīmē, ka pēdējam minētajam bijusi vienīgi pasīva vērotāja vai sekotāja loma. Vienīgi pilnīga pasivitāte varētu tikt ņemta vērā, un tā ir jāpierāda lietas dalībniekam, kas to apgalvo. Tomēr šāda pilnīga pasivitāte nevar tikt izsecināta no tā, ka apsūdzētais uzņēmums pat nav organizējis slepenās, pret konkurenci vērstās sanāksmes.
Turklāt tas, ka uzņēmums, kura sadarbība ar saviem konkurentiem jautājumos par noteiktām cenām ir pierādīta, nerīkojas tirgū tādā veidā, kā tas ir vienojies ar saviem konkurentiem, nav obligāti jāņem vērā kā atbildību mīkstinošs apstāklis, nosakot uzliekamā naudas soda apmēru. Proti, uzņēmums, kurš, lai gan ir sadarbība ar saviem konkurentiem, tirgū īsteno vairāk vai mazāk neatkarīgu politiku, vienkārši var mēģināt izmantot aizliegto vienošanos savā labā. Šajā ziņā ir jāpārbauda, vai no prasītājas norādītajiem apstākļiem izriet, ka laika posmā, kurā prasītāja bija aizliegtas vienošanās dalībniece, tā faktiski atturējās no tās piemērošanas, rīkojoties tirgū, ievērojot konkurenci, vai vismaz tas, ka tā skaidri un būtiski pārkāpa pienākumus, kas attiecās uz aizliegtas vienošanās īstenošanu, tādā mērā, ka izjauca tās darbību.
(sal. ar 189.–191., 195., 196., 215., 216., 245. un 246. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 234. punktu)
13. Atbilstoši 28. punktam Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, naudas soda summa var tikt paaugstināta, ja Komisija konstatē atbildību pastiprinošu apstākļu pastāvēšanu. Viens no atbildību pastiprinošiem apstākļiem ir recidīvs.
Saskaņā ar tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu nevar atzīt, ka Komisija, nosakot recidīvu kā atbildību pastiprinošu apstākli, var uzskatīt, ka sabiedrība ir jāsauc pie atbildības par agrāku pārkāpumu, par kuru tā nav sodīta ar Komisijas lēmumu un saistībā ar kura konstatēšanu tā nav bijusi paziņojuma par iebildumu adresāte. Šāda sabiedrība nebija spējīga procedūrā, kurā tika pieņemts agrāko pārkāpumu konstatējošs lēmums, iesniegt savus argumentus, lai saistībā ar sevi apstrīdētu iespējamo ekonomiskās vienības pastāvēšanu ar citām sabiedrībām, uz kurām attiecas agrākais lēmums. Šāds secinājums vēl jo vairāk ir jāizdara tāpēc, ka, lai gan saskaņā ar samērīguma principu laiks, kāds pagājis no iepriekšējās konkurences tiesību neievērošanas līdz attiecīgajam pārkāpumam, ir jāņem vērā, izvērtējot uzņēmuma tendenci neievērot šos noteikumus, Komisijai nevar būt saistošs iespējamais noilguma termiņš konstatējuma par recidīvu izdarīšanai un tāpēc šādu konstatējumu var izdarīt daudzus gadus pēc pārkāpuma konstatējuma brīdī, kad attiecīgajam uzņēmumam katrā ziņā nav iespējas apstrīdēt šādas ekonomiskas vienības esamību.
Visbeidzot ir jāatzīst, ka gadījumā, kad mātesuzņēmumam pieder gandrīz visas meitasuzņēmuma kapitāldaļas, šis mātesuzņēmums ir arī adresāts meitasuzņēmumam adresētajam brīdinājumam, kurš izriet no Komisijas agrākā lēmuma, ar kuru tas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu. Proti, lai gan, protams, ir atļauts pamatoti uzskatīt, ka mātesuzņēmums faktiski zina par iepriekšējo lēmumu, ko Komisija adresējusi tā meitasuzņēmumam, kurā šim mātesuzņēmumam pieder gandrīz viss kapitāls, šāda zināšana nevar labot to, ka iepriekšējā lēmumā nav konstatēta ekonomiska vienība starp šo mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumu, lai sauktu minēto mātesuzņēmumu pie atbildības par agrāko pārkāpumu un palielinātu tam piemērojamo naudas sodu summu recidīva dēļ.
(sal. ar 274. un 295.–298. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 282.–285. punktu)