EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 11. decembrī

Lieta F‑125/12

Alvaro Sesma Merino

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Civildienests – Ierēdņi – Novērtējuma ziņojums – 2011./2012. gada mērķi – Akts, kas nav nelabvēlīgs – Nepieņemama prasība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru A. Sesma Merino lūdz atcelt mērķus, ko Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) viņam noteicis laika posmam no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim, kā arī piespriest ITSB atbilstošā apmērā, kuru novērtē Civildienesta tiesa, samaksāt viņam atlīdzību par morālo un nemantisko kaitējumu, kas tam esot nodarīts

Nolēmums      Prasību noraidīt. A. Sesma Merino sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi).

Kopsavilkums

Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs tiesību akts – Mērķu formāla noteikšana nākošajam gadam, sagatavojot novērtējuma ziņojumu – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

Lēmums, ar ko galīgajā redakcijā tiek pieņemts novērtējuma ziņojums, ir nelabvēlīgs akts, ja vērtētais ierēdnis vai darbinieks uzskata, ka novērtējums par viņu bijis prettiesisks nepamatotu nelabvēlīgu vērtējumu dēļ. Šāds lēmums var skart attiecīgā ierēdņa vai darbinieka administratīvo statusu un karjeru tiktāl, ciktāl tas var negatīvi ietekmēt viņa profesionālās nākotnes perspektīvas. Tādējādi ieinteresētajai personai ir jābūt iespējai lietderīgi paust savu viedokli attiecībā uz elementiem, kas minētā lēmuma pamatojumā norādīti tai par sliktu.

Savukārt nākošajam gadam izvirzīto mērķu noteikšana ir būtisks elements, izvērtējot ierēdņa vai darbinieka spējas nākošajā gadā un sagatavojot viņa novērtējuma ziņojumu attiecībā uz šiem mērķiem. Tādējādi, izvērtējot nopelnus, tikai tajā brīdī, kad tiek sagatavots viņa novērtējuma ziņojums par laika posmu, attiecībā uz kuru šie mērķi bijuši izvirzīti, lēmums, kurā šie mērķi noteikti, var radīt tiesiskās sekas, kas var skart ierēdņa vai darbinieka intereses, būtiski grozot viņa tiesisko stāvokli, ņemot vērā, ka tikai minētajā brīdī administrācija var pieņemt galīgo nostāju attiecībā uz to, vai šim laika posmam izvirzītie mērķi ir sasniegti, vai nav, un novērtējuma ziņojumā par prasītāju izdarīt no tā iespējamus secinājumus saistībā ar vērtējumu par viņa spējām.

No tā izriet, ka izvirzīto mērķu noteikšana ir vienīgi sākotnējs un nepieciešams sagatavošanās pasākums galīgajam lēmumam, kas tiek pieņemts, pēc tā veicot novērtējumu.

(skat. 24.–26. un 31. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 12. jūlijs, T‑157/04 De Bry/Komisija, 81. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑71/08 N/Parlaments, 51. punkts.