Lieta T‑688/21
BNP Paribas Public Sector SA
pret
Vienoto noregulējuma valdi
Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2023. gada 25. oktobra spriedums
Šķīrējklauzula – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) – Vienotais noregulējuma fonds (VNF) – Nolīgumi par neatsaucamām maksājumu saistībām un nodrošinājuma mehānisms – Lūguma atbrīvot neatsaucamu maksājumu saistību veidā veiktu ex ante iemaksu nodrošinājumu atteikums – Kredītiestāde, kurai anulēta licence – Īstenošanas Regulas (ES) 2015/81 7. panta 3. punkts – Ārpuslīgumiskā atbildība – Nepamatota iedzīvošanās
1. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – Ex ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā – Ikgadējais un neatmaksājamais raksturs
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punkts un 70. panta 1. un 4. punkts)
(skat. 28.–30. punktu)
2. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu atveseļošana un noregulējums – Ex ante iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos – Jaunas uzraudzītās iestādes vai statusa maiņa – Kredītiestādes statusa maiņas jēdziens – Kredītiestādes licences anulēšana – Iekļaušana – Ietekmes uz pienākumu veikt iemaksas neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 806/2014 un Komisijas Deleģētās regulas 2015/63 12. panta 2. punkts)
(skat. 31. punktu)
3. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – Ex ante iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā – Šo iemaksu veikšana tādu neatsaucamu maksājumu saistību veidā, kuras sedz nodrošinājums – Kredītiestādes licences anulēšana – Iestādes neietilpšana vienotā noregulējuma mehānisma piemērošanas jomā – Ar šīm iemaksām saistītā nodrošinājuma atbrīvošana – Nosacījums – Skaidras naudas nodrošinājuma, kurš sedz neatsaucamas maksājumu saistības, atbrīvošana tikai pēc tam, kad ir samaksāta ar šo nodrošinājumu saistītā iemaksu summa
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 70. panta 3. punkts un Padomes Īstenošanas regulas 2015/81 7. pants)
(skat. 32.–51. punktu)
4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Savienības princips par nepamatotas iedzīvošanās aizliegumu – Tiesiskās aizsardzības līdzekļi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Nosacījums – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kura balstīta uz nepamatotu iedzīvošanos, ko attaisno līgumsaistības – Nepieļaujamība
(LESD 340. panta otrā daļa)
(skat. 72.–77. punktu)
Rezumējums
Prasītāja, sabiedrība BNP Paribas Public Sector SA, ir Francijas kredītiestāde, kurai licence bija izsniegta līdz 2021. gada 24. martam, kad tā saņēma Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt licenci. Par iemaksu periodiem no 2016. līdz 2021. gadam prasītāja vismaz daļu no savām ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) veica neatsaucamu maksājumu saistību veidā. Šajā nolūkā tā ar Vienoto noregulējuma valdi (VNV) par katru šo periodu noslēdza nolīgumu par neatsaucamām maksājumu saistībām (turpmāk tekstā – “2016.–2021. gada NMS”). 2021. gada 1. aprīlī prasītāja informēja VNV, ka pēc tās lūguma ECB ir anulējusi tās licenci, un lūdza sniegt informāciju, lai atgūtu tās uzņemto neatsaucamo maksājumu saistību nodrošinājumu.
2021. gada 29. jūlijā prasītāja paziņoja VNV par 2016.–2021. gada NMS izbeigšanu. 2021. gada 13. augusta vēstulē pēdējā minētā norādīja prasītājai, ka tā atbrīvos 2016.–2021. gada NMS nodrošinājumu, tiklīdz būs saņemta skaidra nauda, kas atbilst summai, par kuru uzņemtas šīs saistības. Tā tostarp norādīja, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 806/2014 (1) 70. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru pienācīgi saņemtās iemaksas vienībām netiek atmaksātas, un Īstenošanas regulas 2015/81 (2) 7. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru neatsaucamu maksājumu saistību izmantošana nekādā veidā nedrīkst ietekmēt VNF finansiālo spēju un likviditāti, 2016.–2021. gada NMS izbeigšana un secīga nodrošinājuma, ar kuru tiek segtas šīs saistības, atbrīvošana var notikt tikai pēc tam, kad skaidrā naudā ir pārskaitīta summa, kas atbilst attiecīgo neatsaucamo maksājumu saistību summai. Tādējādi VNV aicināja prasītāju tai pārskaitīt noteikta apmēra summu. 2021. gada 25. oktobrī prasītāja informēja VNV – tā kā atbilstoši tam, kā prasītāja izprot piemērojamo tiesisko regulējumu, tai nodrošinājuma atbrīvošanai nav VNV jāpārskaita skaidra nauda, kas atbilst summai, par kuru uzņemtas 2016.–2021. gada NMS, tā neveiks minēto pārskaitījumu.
Ar prasību, kura celta, pamatojoties uz LESD 272. pantu (3) un 340. panta pirmo daļu, prasītāja Vispārējo tiesu it īpaši lūdza konstatēt, ka 2021. gada 13. augusta vēstulē VNV paustā nostāja ir pretrunā 2016.–2021. gada NMS noteikumiem, un uzdot VNV tai atbrīvot summas, kuras atbilst šo saistību skaidras naudas nodrošinājumam un kuras tā paturējusi, pārkāpdama savas līgumsaistības.
Ar savu spriedumu Vispārējā tiesa noraida prasītājas prasību. No vienas puses tā apstiprina – apstāklis, ka vienība savas licences anulēšanas dēļ iemaksu periodā izbeidz kredītiestādes darbību, neietekmē tās pienākumu pilnībā veikt par minēto iemaksu periodu veicamās ex ante iemaksas, un, no otras puses, tā precizē, ka pienākums pilnībā veikt šo iemaksu apjomu neaprobežojas tikai ar uzreiz veiktā maksājuma daļu, bet ietver arī daļu, kas veikta neatsaucamu maksājumu saistību veidā.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmkārt, Vispārējā tiesa uzsver, ka no Regulas Nr. 806/2014 70. panta 1. punkta izriet, ka par katru iemaksu gadu kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, ir jāveic parastā iemaksa VNF. Šī kredītiestāžu ex ante iemaksu ikgadējā iekasēšana ir ieviesta, lai nodrošinātu, ka sākotnējā perioda beigās VNF pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz mērķapjomu (4). Ņemot vērā šo mērķi, Savienības likumdevējs Regulas Nr. 806/2014 70. panta 4. punktā ir precizējis, ka “pienācīgi saņemtās” iemaksas netiek atmaksātas. Ar šo formulējumu tas ir paredzējis normu, kurai nav izņēmumu. Tādēļ tajā nav minēta iespēja ex ante iemaksas pielāgot a posteriori (5). No tā izriet, ka iestādes statusa maiņa iemaksu periodā neietekmē attiecīgajā gadā veicamo iemaksu summu. Šajā ziņā Savienības tiesa jau ir nospriedusi – apstāklis, ka vienība licences anulēšanas dēļ iemaksu periodā izbeidz kredītiestādes darbību, neietekmē tās pienākumu pilnībā veikt par minēto iemaksu periodu veicamās ex ante iemaksas (6).
Otrkārt, Vispārējā tiesa norāda – lai izpildītu savu pienākumu veikt iemaksas VNF, kredītiestādēm saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 70. panta 3. punktu ir iespēja vai nu veikt savas iemaksas uzreiz, vai arī uzņemties neatsaucamas maksājumu saistības.
Visbeidzot, treškārt, tā atgādina, ka Īstenošanas regulas 2015/81 7. pantā ir paredzēti atsevišķi noteikumi, kas piemērojami neatsaucamām maksājumu saistībām, kuru īpatnība ir tāda, ka tās ir uz nenoteiktu laiku noslēgti nolīgumi, kas ļauj iestādēm atlikt to iemaksu veikšanu.
Šajā kontekstā, ņemot vērā vārda “neatsaucams” būtību, Vispārējā tiesa norāda, ka neatsaucamas maksājumu saistības ir pienākums samaksāt summu, par kuru šīs saistības ir uzņemtas, un to nevar apšaubīt. Tā arī konstatē – lai gan Īstenošanas regulas 2015/81 7. panta 3. punktā nav skaidri precizēts, ka iestādēm vispirms ir jāveic iemaksas, lai pēc tam tām tiktu atbrīvots to nodrošinājums, Regulā Nr. 806/2014 ir noteikts, ka šīm iestādēm sākotnējā periodā ir jāveic ikgadēja iemaksa VNF, lai minētā perioda beigās tā sasniegtu mērķapjomu. No tā izriet, ka tad, ja nodrošinājums, ar kuru tiek segtas neatsaucamas maksājumu saistības, tiktu atbrīvots, pirms tam nesaņemot iemaksas, par kurām šīs saistības uzņemtas, iestāde ne tikai nebūtu izpildījusi savu pienākumu pilnībā veikt iemaksas, kas tai jāveic par periodu, kurā tā ietilpa Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā, bet arī ar ex ante iemaksām neatsaucamu maksājumu saistību veidā nebūtu sasniegts mērķis nodrošināt VNF ar Savienības likumdevēja paredzētajam līmenim atbilstošiem finanšu resursiem.
Tādējādi, kā to ir precizējusi Savienības tiesa (7), apstāklis, ka vienība savas licences anulēšanas dēļ iemaksu periodā izbeidz kredītiestādes darbību, neietekmē tās pienākumu pilnībā veikt par minēto iemaksu periodu veicamās ex ante iemaksas. Vispārējās tiesas ieskatā, lai novērtētu pienākuma pilnībā veikt šo iemaksu apjomu, nav pamata aprobežoties tikai ar uzreiz veiktā maksājuma daļu, neņemot vērā otru daļu, kas veikta neatsaucamu maksājumu saistību veidā. Proti, Īstenošanas regulas 2015/81 7. panta 1. punktā ir skaidri noteikts, ka neatsaucamu maksājumu saistību izmantošana nekādā veidā nedrīkst ietekmēt VNF finansiālo spēju vai likviditāti. Tādējādi Īstenošanas regulas 2015/81 7. panta 3. punktā paredzētā neatsaucamu maksājumu saistību atcelšana, ja iestāde vairs neietilpst Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā, un attiecīgā nodrošinājuma atbrīvošana nevar notikt uz VNF rēķina. Pretējā gadījumā pēdējā minētajā tiesību normā nebūtu ņemts vērā ex ante iemaksu ikgadējās iekasēšanas mērķis (8). Tādējādi Īstenošanas regulas 2015/81 7. panta 1. punkts ir piemērojams tādas iestādes neatsaucamo maksājumu saistību izpildei, kura vairs neietilpst Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā, un tālab Īstenošanas regulas 2015/81 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē, ņemot vērā šo tiesību normu. Līdz ar to Vispārējā tiesa uzskata, ka pēdējā minētajā tiesību normā noteiktā neatsaucamo maksājumu saistību atcelšana ir paredzēta šo saistību izbeigšanai, lai tās neturpinātos pēc tam, kad iestāde, kura veic iemaksas, vairs neietilpst Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā. Šīs tiesību normas mērķis nav ļaut iestādēm, kuras vairs neietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, izvairīties no pienākuma pilnībā veikt noteiktās iemaksas, bet tās mērķis ir nodrošināt, lai VNF finanšu līdzekļi noregulējuma gadījumā būtu pieejami VNV pēc iespējas ātrāk, proti, lai saglabātu VNF finansiālo spēju un likviditāti.
Turklāt apstāklis, ka iestāde neietilpst [Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā], samazina segto noguldījumu kopējo summu un tātad mērķapjomu, pieņemot, ka tas ir pierādīts, arī neatbrīvo minēto iestādi no iemaksu periodā pilnībā veicamo ex ante iemaksu veikšanas. Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam prasītāja ietilpa Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā un tāpēc tai bija jāveic iemaksas VNF, un VNV tās individuālās iemaksas par katru no šiem gadiem aprēķināja, ņemot vērā tostarp tās veikto sākotnējā perioda beigās sasniedzamā mērķapjoma prognozi attiecīgajā gadā. Tālab fakts, ka mērķapjoms pēc tam, kad prasītāja vairs neietilpa Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā, var mainīties, nekādi nevar ietekmēt to iemaksu aprēķinu un līdz ar to apmēru, kuras ir jāveic par periodu, pirms tā vairs neietilpa sistēmā. Tāpēc fakts, ka tas, ka prasītāja vairs neietilpa Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā, ja tas tā izrādītos, ietekmētu mērķapjomu, nevarētu pamatot to iemaksu apmēra pielāgošanu, kuras tai bija jāmaksā 2016.–2021. gadā. Tas arī nevar pamatot tā nodrošinājuma atbrīvošanu, ar kuru tiek segtas 2016.–2021. gada NMS, pirms tam neveicot iemaksas, par kurām šīs saistības ir uzņemtas.
Turklāt Vispārējā tiesa atgādina – jau ir nospriests, ka fakts, ka iestāde neietilpst Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā, tai nedod tiesības uz ex ante iemaksu pārrēķinu, jo, ja VNV būtu jāņem vērā kredītiestāžu tiesiskās un finansiālās situācijas attīstība attiecīgajā iemaksu periodā, tai būtu grūti ticami un stabili aprēķināt iemaksas, kas jāveic katrai no tām, un īstenot mērķi – sākotnējā perioda beigās sasniegt vismaz 1 % no segtajiem noguldījumiem visās kādā dalībvalstī licencētajās iestādēs (9). No iepriekš minētā izriet, ka Īstenošanas regulas 2015/81 7. panta 3. punktā paredzētā neatsaucamo maksājumu saistību atcelšana un nodrošinājuma atbrīvošana nenozīmē, ka ex ante iemaksu daļa, par kuru ir uzņemtas neatsaucamas maksājumu saistības, nav jāveic, ja iestāde, kura veic iemaksas, vairs neietilpst Regulas Nr. 806/2014 piemērošanas jomā. Šai iestādei joprojām ir pienākums pilnībā veikt individuālās iemaksas, ko VNV ir regulāri aprēķinājusi par attiecīgo periodu, un tai nav atļauts veikt tikai daļu no šīm iemaksām.
Tāpēc Vispārēja tiesa uzskata, ka VNV 2021. gada 13. augusta vēstulē paustā nostāja, ka tā var atbrīvot 2016.–2021. gada NMS skaidras naudas nodrošinājumu tikai pēc tam, kad ir samaksāta iemaksu summa, par kuru ir izmantoti šie instrumenti, nav pretrunā nedz Īstenošanas regulas 2015/81 7. panta 3. punktam, nedz [nolīguma par] 2016.–2021. gada NMS 12.5. punktam, kurā ir atsauce uz šo tiesību normu.