Lieta T‑48/23
Eugen Tomac
pret
Eiropas Savienības Padomi
Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2023. gada 26. oktobra rīkojums
Atcelšanas prasība – Institucionālās tiesības – Šengenas acquis noteikumu pilnīga piemērošana Rumānijā – Apstrīdama tiesību akta neesamība – Nepanākta prasītā vienprātība – Daļēja acīmredzama nepieņemamība – Prasība noteikt termiņu, kas ļautu atsākt tiesvedību – Acīmredzama daļēja kompetences neesamība
1. Atcelšanas prasība – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Balsojums, kura rezultātā Padome nepieņem lēmumu par projektu, kas paredz dalībvalstu valdības pārstāvošo locekļu vienprātību – Izslēgšana – Acīmredzama nepieņemamība
(LESD 263. pants)
(skat. 25.–36. un 38. punktu)
2. Atcelšanas prasība – Termiņi – Sabiedriskās kārtības raksturs – Prasība noteikt termiņu, kas ļautu atsākt tiesvedību – Acīmredzama kompetences neesamība
(LESD 263. panta sestā daļa)
(skat. 40. punktu)
Rezumējums
Šengenas acquis (1) ir tiesību aktu kopums, kura mērķis ir pakāpeniska kontroles atcelšana uz kopīgām robežām Šengenas zonas dalībvalstīs.
Attiecībā uz Rumāniju Akta par Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai protokola (2) 4. panta 1. un 2. punktā būtībā paredzēts, ka Šengenas acquis noteikumi un akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to, kā uzskaitīts II pielikumā, ir saistoši un piemērojami Bulgārijā un Rumānijā no pievienošanās dienas. 2. punktā ir precizēts, ka noteikumi un akti, kas nav minēti 1. punktā, lai arī ir saistoši, tomēr Bulgārijā un Rumānijā ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Eiropas Savienības Padomes lēmumu pēc tam, kad ir konstatēts, ka attiecīgajā valstī ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām Šengenas acquis noteikumus jau piemēro, un tās dalībvalsts valdību, attiecībā uz kuru minētos noteikumus jāsāk piemērot.
Pēc pievienošanās Savienībai 2007. gada 1. janvārī Rumānija laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam veica vairākus pasākumus saistībā ar Šengenas izvērtēšanas procedūrām, lai izpildītu kritērijus, kas vajadzīgi, lai pilnībā piemērotu Šengenas acquis noteikumus.
Ar 2011. gada 9. jūnija secinājumiem par izvērtēšanas procesa pabeigšanu attiecībā uz Rumānijas gatavību visu Šengenas acquis noteikumu īstenošanai Padomes Šengenas jautājumu darba grupa (Šengenas izvērtējums) ņēma vērā to, ka ir pabeigtas Šengenas izvērtēšanas procedūras attiecībā uz Rumāniju. Konstatējot, ka Rumānijā ir izpildīti nosacījumi visās Šengenas acquis jomās, tā secināja, ka Padome var pieņemt lēmumu, kas minēts Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punktā.
Pēc tam Eiropas Komisija apstiprināja, ka Rumānija ir izpildījusi nosacījumus, kas vajadzīgi, lai atzītu Šengenas acquis noteikumus par piemērojamiem šajā valstī, un aicināja Padomi veikt vajadzīgos pasākumus. Komisijas pakļautībā sagatavotajā ekspertu ziņojumā 2022. gada 21. oktobrī tika apstiprināti 2011. gadā pabeigto izvērtēšanas procedūru secinājumi. Šajā ziņojumā arī izklāstīts, ka Rumānija ir īstenojusi acquis un tā instrumentus un ir pat pastiprinājusi to piemērošanu visās jomās. Komisija atkārtoti aicināja Padomi atļaut Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai.
Pamatojoties uz Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punktu, Padomes prezidentvalsts 2022. gada 29. novembrī sagatavoja Padomes Lēmuma projektu Nr. 15218/22 par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā. 2022. gada 8. decembrī Tieslietu un iekšlietu (TI) padomes sanāksmē, nepastāvot dalībvalstu valdību pārstāvju vienprātībai attiecībā uz projektu Nr. 15218/22, tas netika pieņemts.
2022. gada 15. decembrī prasītājs, Eiropas Parlamenta deputāts, Rumānijas pilsonis, lūdza Padomes Ģenerālsekretariātu viņam darīt zināmus balsojuma par Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Rumānijā rezultātus, kā arī šīs sanāksmes protokolu vai ziņojumu. 2022. gada 16. decembrī Padomes Ģenerālsekretariāts atbildēja prasītājam, ka šīs sanāksmes laikā projekts Nr. 15218/22 faktiski nav ticis pieņemts un ka saskaņā ar Padomes Reglamentu, ciktāl runa ir par apspriedēm par neleģislatīvu aktu, kas nav publiski pieejamas, balsojumu rezultāti netiek publiskoti. Tas pats attiecas uz šīs procedūras protokolu.
2023. gada 6. februārī prasītājs Vispārējā tiesā cēla prasību tostarp atcelt Padomes 2022. gada 8. decembra “lēmumu”, ar kuru netika pieņemts projekts Nr. 15218/22 (lieta T‑48/23).
Tajā pašā dienā prasītājs Padomes TI sastāvā esošajam ministram nosūtīja Padomei adresētu aicinājumu rīkoties saskaņā ar LESD 265. panta otro daļu, lai lemtu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā, ņemot vērā Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punktu. 2023. gada 13. aprīlī Padomes ģenerāldirektors vispārējās un institucionālās politikas jautājumos (GIP) atbildēja prasītājam, atgādinot, ka projekts Nr. 15218/22 nav saņēmis vienprātīgu attiecīgo dalībvalstu pārstāvju atbalstu un ka sarunas turpinās līdz brīdim, kad tiks panākta Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokolā prasītā vienprātība.
Tad prasītājs Vispārējā tiesā cēla prasību sakarā ar bezdarbību, kuras mērķis tostarp bija konstatēt Padomes prettiesisko atturēšanos veikt jebkādas darbības, lai lemtu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā saskaņā ar Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punktu (lieta T‑244/23).
Ar diviem rīkojumiem Vispārējā tiesa noraidīja pirmo prasību daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzamas kompetences neesamības dēļ (lieta T‑48/23) un otro – kā acīmredzami juridiski nepamatotu (lieta T‑244/23). Šo abu lietu nozīme ir saistīta ar strīda priekšmeta nozīmīgumu, kas attiecas uz to, ka Padome pieņem lēmumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā. Turklāt šīs abas lietas dod Vispārējai tiesai iespēju atcelšanas prasības un prasības sakarā ar bezdarbību ietvaros nebijušā veidā interpretēt Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punktu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Attiecībā uz atcelšanas prasību (T‑48/23) Vispārējā tiesa pārbauda, vai šajā lietā tas, ka Padome nav pieņēmusi projektu Nr. 15218/22, ir uzskatāms par apstrīdamu tiesību aktu LESD 263. panta izpratnē. Šajā ziņā attiecībā uz Padomes lēmuma pieņemšanu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punkta izpratnē Vispārējā tiesa precizē, ka Šengenas izvērtēšanas procedūru pabeigšana ir tikai viens no šajā pantā paredzētās procedūras posmiem. Šo posmu papildina apspriešanās ar Parlamentu, kam seko Padomes lēmuma pieņemšana. It īpaši no Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punkta otrās daļas izriet, ka šāds Padomes lēmums var pastāvēt un tādējādi radīt saistošas tiesiskas sekas prasītājam tikai tad, ja tas tiek pieņemts ar to Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām Šengenas acquis noteikumi jau ir stājušies spēkā, un kuri pārstāv Rumānijas valdību, attiecībā uz kuru šiem noteikumiem ir jāstājas spēkā.
Šajā lietā Vispārējā tiesa uzsver, ka vajadzīgā vienprātība netika panākta attiecībā uz šo pārstāvju balsojumu par projektu Nr. 15218/22. Turklāt tā norāda, ka Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punktā nav noteikts nekāds termiņš, pēc kura beigām Padomes lēmums jāpieņem vai tas ir uzskatāms par pieņemtu. Līdz ar to citu minētajā pantā paredzēto posmu pabeigšana vai jebkura cita Savienības iestāžu pausta nostāja nevar būt saistoša minētajiem pārstāvjiem vai prezumēt, ka tie būtu pauduši nostāju, pirms šāds lēmums nav oficiāli pieņemts iepriekš atgādinātajos apstākļos. Turklāt balsojums par projektu Nr. 15218/22 nenozīmē, ka būtu jāatgriežas pie sākotnējo posmu pabeigšanas un jāatsāk visa paredzētā procedūra.
Tā kā nebija vajadzīgās vienprātības, Vispārējā tiesa secina, ka nav pieņemts neviens Padomes lēmums Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punkta izpratnē un ka balsojums, kura rezultātā netika pieņemts projekts Nr. 15218/22, nav pielīdzināms Padomes atteikumam vēlāk pieņemt šādu lēmumu. Tādējādi šī projekta Nr. 15218/22 nepieņemšana nevar tikt uzskatīta par tādu, kas rada apstrīdamu tiesību aktu LESD 263. panta izpratnē (3). Šāds secinājums nav pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā noteiktajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, jo šā panta mērķis nav grozīt Līgumos paredzēto pārbaudes tiesā sistēmu, it īpaši noteikumus par Savienības tiesā celto tiešo prasību pieņemamību.
Līdz ar to Vispārējā tiesa kā acīmredzami nepieņemamu noraida prasību, ciktāl tās mērķis ir atcelt projekta Nr. 15218/22 nepieņemšanu Padomes balsojumā.
Attiecībā uz prasību sakarā ar bezdarbību (T‑244/23) Vispārējā tiesa vispirms atgādina judikatūru, saskaņā ar kuru prasība sakarā ar bezdarbību ir atkarīga no tā, vai attiecīgajai iestādei ir pienākums rīkoties, līdz ar to apgalvotā bezdarbība būtu pretrunā Līgumam, un ka fiziska vai juridiska persona var vērsties Savienības tiesā saskaņā ar LESD 265. panta trešo daļu tikai, lai lūgtu konstatēt, ka kāda no Savienības iestādēm vai struktūrām, pārkāpjot Līgumu, ir atturējusies pieņemt tiesību aktu, kas nav ieteikums vai atzinums, kura iespējamais adresāts tā ir, vai kuru tā varētu apstrīdēt, ceļot atcelšanas prasību.
Tādējādi Vispārējā tiesa vēlas pārbaudīt, vai šajā lietā brīdī, kad Padomei tika izteikts aicinājums rīkoties, tai bija pienākums rīkoties tā, kā to iesaka prasītājs. Šajā ziņā Vispārējā tiesa konstatē, ka Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punktā nav noteikts nekāds termiņš, pēc kura beigām Padomes lēmums saskaņā ar šo pantu ir jāpieņem vai ir uzskatāms par pieņemtu. Turklāt, tā kā minētajā pantā ir prasīta attiecīgo dalībvalstu valdību pārstāvju vienprātība, tiem nav jāpieņem lēmums jebkādos apstākļos un, gluži pretēji, tiem ir rīcības brīvība, kas izslēdz privātpersonu tiesības prasīt no tiem un no Padomes, lai lēmuma projekta apspriešanas laikā tie paustu noteiktu nostāju. Šādos apstākļos, atbildot uz prasītāja lūgumu rīkoties, Padome juridiski nevarēja neievērot attiecīgo dalībvalstu pārstāvju vienprātības neesamību balsojumā par projektu Nr. 15218/22, pretējā gadījumā netiktu ievēroti Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.
Tādējādi brīdī, kad prasītājs nosūtīja Padomei aicinājumu rīkoties, Padomei nebija nekāda pienākuma pieņemt lēmumu saskaņā ar Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. pantu, jo tai, gluži pretēji, ir jārīkojas, ievērojot šajā pantā skaidri paredzēto vienprātības nosacījumu, un tā tātad šajā gadījumā nav prettiesiski atturējusies pieņemt lēmumu LESD 265. panta izpratnē.
Līdz ar to Vispārējā tiesa noraida prasību kā acīmredzami juridiski nepamatotu, ciktāl tās mērķis ir konstatēt Padomes bezdarbību attiecībā uz tās pienākumiem, kas izriet no Akta par Rumānijas pievienošanos Savienībai protokola 4. panta 2. punkta.