Language of document : ECLI:EU:F:2008:105

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2008. gada 4. septembrī

Lieta F‑103/07

Radu Duta

pret

Eiropas Kopienu Tiesu

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Tiesneša palīgs – Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtības 2. panta c) punkts – Nelabvēlīgs akts – Uzticības saikne

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru R. Duta [R. Duta] lūdz atcelt 2007. gada 24. janvāra memorandu, ar kuru viņš tika informēts par to, ka viņam netiks piedāvāts tiesneša palīga amats, un vajadzības gadījumā atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas komisijas, kuras kompetencē ir sūdzību izskatīšana, 2007. gada 4. jūnija lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība, kā arī vajadzības gadījumā nosūtīt viņa kandidatūru kompetentajai iestādei atkārtotam vērtējumam un piespriest Tiesai atlīdzināt zaudējumus EUR 1 100 000 apmērā.

Nolēmums: Prasību noraidīt kā nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 90. un 91 pants; Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtības 2. panta c) punkts)

Tikai tie akti, kuriem ir obligātas tiesiskas sekas, kas var tieši un individuāli ietekmēt ieinteresētā personas intereses, būtiski grozot tā tiesisko stāvokli, ir uzskatāmi par nelabvēlīgiem aktiem. Šajā ziņā jebkuras formālas amatā iecelšanas vai darbā pieņemšanas procedūras, kurai ir piemērojami Civildienesta noteikumi vai Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtība, rezultātā tiek pieņemts akts, kas būtiski groza tiesisko stāvokli personai, kura iesniedza kandidatūru pēc šīs procedūras uzsākšanas, neatkarīgi no tā, vai tas ir iecēlējinstitūcijas vai iestādes, kas pilnvarota noslēgt darba līgumus ar pagaidu darbinieku, attiecībā uz šo personu pieņemts lēmums par iecelšanu amatā vai par pieņemšanu darbā, vai arī tas ir lēmums, ar kuru noraidīta šīs personas kandidatūra un kuru pieņēma viena no šīm iestādēm vai darbā pieņemšanas procedūrā paredzētās struktūras.

Tomēr, ja runa ir par tiesnešu palīgu pieņemšanu darbā Kopienu tiesās, neuzsākot formālu darbā pieņemšanas kārtību, tad nav neviena cita kandidāta, kā vien tas, ko attiecīgais Tiesas loceklis stādījis priekšā. Spontāna kandidatūra šādam amatam noteikti saglabā neformālu raksturu, un par to nevar tikt pieņemts juridisks noraidošs lēmums. Šādas kandidatūras noraidīšana tātad nav uzskatāma par nelabvēlīgu aktu. Parasti tiesneša palīga pieņemšana darbā notiek, neuzsākot formālo darbā pieņemšanas procedūru, bet tiek veikta tikai tad, ja attiecīgais Tiesas loceklis piedāvā vienu konkrētu uzvārdu, un Tiesa vai nu pieņem, vai noraida šo uzvārdu. Neviens tiesību akts nereglamentē šo priekšlikuma izteikšanas pilnvaru, un attiecīgais loceklis saskaņā ar metodi, kuru viņš uzskata par piemērotu, brīvi izvēlas personu, kuru viņš vēlas piedāvāt. Tas, ka nav sistemātiski organizēta oficiālā darbā pieņemšanas procedūra šīs kategorijas pagaidu darbiniekiem Kopienu tiesās, izriet no uzticības saiknes pastāvēšanas starp ieinteresētajām personām un minēto tiesu locekļiem, pie kuriem tiek pieņemtas darbā minētās personas. Proti, tiesnešu palīgu pieņemšana darbā notiek intuitu personae, un ieinteresētā persona tiek izvēlēta gan pēc profesionālajām un morālajām īpašībām, gan spējas pielāgoties attiecīgā locekļa un viņa biroja darba metodēm kopumā.

(skat. 25., 26. un 29.–31. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1992. gada 3. decembris, C‑32/92 P Moat/Komisija, Recueil, I‑6379. lpp., 9. punkts; 2006. gada 10. janvāris, C‑373/04 P Komisija/Alvarez Moreno, Krājumā nav publicēts, 42 punkts; 2006. gada 11 jūlijs, C‑432/04 Komisija/Cresson, Krājums, I‑6387. lpp., 130. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 17. oktobris, T‑406/04 Bonnet/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑213. un II‑A‑2‑1097. lpp., 31.–33. punkts.