PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2004. gada 6. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Agrāka grafiska preču zīme, kas satur vārdisku elementu “Krafft” – Kopienas vārdiskas preču zīmes “VITAKRAFT” reģistrācijas pieteikums – Relatīvs atteikuma pamatojums – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana – Apzīmējumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Regulas (EK) Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punkts
Lieta T‑356/02
Vitakraft‑Werke Wührmann & Sohn GmbH & Co. KG, Brēmene (Vācija), ko pārstāv U. Zanders [U. Sander], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Apostolakis [A. Apostolakis] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā –
Krafft, SA, Andoaina (Spānija), ko pārstāv P. Kohs Moreno [P. Koch Moreno], advokāts,
par prasību atcelt ITSB ceturtās Apelāciju padomes 2002. gada 4. septembra lēmumu apvienotajās lietās R 506/2000‑4 un R 581/2000‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Krafft, SA, un Vitakraft‑Werke Wührmann & Sohn GmbH & Co. KG.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīgs,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 29. novembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 25. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 10. aprīlī,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 5. maijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1996. gada 5. jūnijā prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “VITAKRAFT”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 1., 3., 4., 12. un 19. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 1. klase: “Ķimikālijas rūpnieciskiem, zinātniskiem, fotogrāfijas, kā arī lauksaimniecības, dārzkopības un mežkopības nolūkiem, it īpaši ķimikālijas un ķīmiski, minerālvielu un augu valsts aizsargmateriāli, neapstrādāti plastmasas materiāli vai keramikas daļiņas ūdens attīrīšanai, it īpaši akvārijiem un dārza dīķiem; neapstrādāti sintētiskie sveķi, neapstrādātas plastmasas; mēslojumi; ķīmiskie ugunsdzēšanas līdzekļi; ķīmiskie līdzekļi metālu rūdīšanai un lodēšanai; ķīmiskās vielas pārtikas produktu konservēšanai; miecvielas; līmvielas rūpnieciskiem nolūkiem”;
– 3. klase: “Mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi, it īpaši smilšpapīrs dzīvnieku krātiņiem; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; zobu pulveri un pastas”;
– 4. klase: “Tehniskās eļļas un ziedes; smērvielas; putekļu absorbcijas, mitrināšanas un piesaistīšanas līdzekļi; kurināmie (arī motoru degvielas) un vielas apgaismošanas nolūkiem; sveces un daktis apgaismošanai”;
– 12. klase: “Transporta līdzekļi; pārvietošanās līdzekļi pa sauszemi, gaisu vai ūdeni”;
– 19. klase: “Nemetāliski būvmateriāli; nemetāliskas cietas caurules celtniecības vajadzībām; asfalts, darva un bitums; pārvietojamas nemetāliskas būves; pieminekļi (izņemot metāla)”.
4 1998. gada 27. aprīlī reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 30/98.
5 1998. gada 27. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, iesniedza iebildumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu.
6 Iebildums pamatots ar grafiskām preču zīmēm, kas attēlotas zemāk:
A B C
7 Šīs preču zīmes Spānijā ir reģistrētas šādi:
– apzīmējums A – reģistrēts 1995. gada 5. maijā (reģistrācijas Nr. 1924081) attiecībā uz šādām 1. klasē ietilpstošām precēm: “Ķimikālijas rūpnieciskiem, zinātniskiem, fotogrāfijas, kā arī lauksaimniecības, dārzkopības un mežkopības nolūkiem, īpaši ķimikālijas un ķīmiski, minerālvielu un augu valsts aizsargmateriāli, neapstrādāti plastmasas materiāli vai keramikas daļiņas ūdens attīrīšanai, jo īpaši akvārijiem un dārza dīķiem; neapstrādāti sintētiskie sveķi, neapstrādātas plastmasas; mēslojumi; ķīmiskie ugunsdzēšanas līdzekļi; ķīmiskie līdzekļi metālu rūdīšanai un lodēšanai; ķīmiskās vielas pārtikas produktu konservēšanai; miecvielas; līmvielas rūpnieciskiem nolūkiem” (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme A1”);
– apzīmējums A – reģistrēts 1995. gada 5. maijā (reģistrācijas Nr. 1924082) attiecībā uz šādām 3. klasē ietilpstošām precēm: “Mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; zobu pulveri un pastas, jo īpaši līdzekļi transporta līdzekļu motoru un karburatoru tīrīšanai; vasks un līdzekļi transporta līdzekļu pulēšanai, šampūns transporta līdzekļu mazgāšanai, šampūns transporta līdzekļu tekstila virsmu tīrīšanai, līdzekļi hroma virsmu tīrīšanai un pulēšanai, vaska pulēšanas un pulēšanas līdzekļi iepriekšējā spīduma atgūšanai, transporta līdzekļu gaisa atsvaidzinātāji” (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme A2”);
– apzīmējums B – reģistrēts 1987. gada 5. septembrī (reģistrācijas Nr. 1160484) attiecībā uz šādām 4. klasē ietilpstošām precēm: “Tehniskās eļļas un ziedes; smērvielas; putekļu absorbcijas, mitrināšanas un piesaistīšanas līdzekļi; kurināmie (arī motoru degvielas) un vielas apgaismošanas nolūkiem; sveces un daktis apgaismošanai” (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme B”);
– apzīmējums C – reģistrēts 1984. gada 20. februārī (reģistrācijas Nr. 1042443) attiecībā uz šādām 12. klasē ietilpstošām precēm: “Transporta līdzekļi; pārvietošanās līdzekļi pa sauszemi, gaisu vai ūdeni” (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme C1”);
– apzīmējums C – reģistrēts 1984. gada 20. jūlijā (reģistrācijas Nr. 1052802) attiecībā uz šādām 19. klasē ietilpstošām precēm: “Nemetāliski būvmateriāli; nemetāliskas cietas caurules celtniecības vajadzībām; asfalts, darva un bitums; pārvietojamas nemetāliskas būves; pieminekļi (izņemot metāla)” (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme C2”).
8 Prasītāja lūdza, lai persona, kas iestājusies lietā, sniedz pierādījumus, ka agrākās preču zīmes B, C1 un C2 ir tikušas faktiski izmantotas saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu. Pēc šī lūguma persona, kas iestājusies lietā, iesniedza 18 katalogus attiecībā uz dažādām precēm no tās preču klāsta.
9 Ar 2000. gada 24. februāra lēmumu Nr. 317/2000 Iebildumu nodaļa, pēc tam, kad bija konstatējusi 1. un 3. klasē ietilpstošo preču identiskumu, daļēji apmierināja iebildumu un atzina apzīmējumu līdzību, un līdz ar to secināja, ka pastāv sajaukšanas iespēja. Tomēr tā noraidīja iebildumu daļā, kas attiecās uz 4., 12. un 19. klasē ietilpstošajām precēm, motivējot ar to, ka persona, kas iestājusies lietā, nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus par agrāko preču zīmju B, C1 un C2 izmantošanu un jo īpaši, par izmantošanas apmēru un ilgumu.
10 2000. gada 26. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza apelāciju par Iebildumu nodaļas lēmumu, norādot, ka Iebildumu nodaļa ir kļūdaini novērtējusi kā nepietiekamus pierādījumus par agrāko preču zīmju izmantošanu attiecībā uz 4., 12. un 19. klasē ietilpstošajām precēm. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, norādot uz 1. un 3. klasē ietilpstošo preču, ko aptver agrākās preču zīmes, un 4., 12. un 19. klasē ietilpstošo apstrīdēto preču, kas norādītas reģistrācijas pieteikumā, līdzību, pieprasīja, lai šis pieteikums tiktu noraidīts arī attiecībā uz 4., 12. un 19. klasē ietilpstošajām precēm.
11 Ar 2000. gada 5. maija vēstuli prasītāja iesniedza apelāciju par Iebildumu nodaļas lēmumu, galvenokārt iebilstot pret secinājumu, ar kuru atzīta apzīmējumu līdzība.
12 Ar 2002. gada 4. septembra lēmumu apvienotajās lietās R 506/2000‑4 un R 581/2000‑4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome daļēji atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu, uzskatot, ka ir tikusi pierādīta personas, kas iestājusies lietā, B un C2 preču zīmju faktiskā izmantošana attiecībā uz daļu no precēm, proti, uz 4. klasē ietilpstošajām “motora eļļām un ziedēm; smērvielām”, un uz 19. klasē ietilpstošo “kaļķu javu un izlīdzinošo masu būvniecībai”. Tā nosprieda, ka pastāv līdzība starp precēm “tehniskās eļļas un ziedes, smērvielas, kurināmie (arī motoru degvielas) un vielas apgaismošanas nolūkiem”, kas ietilpst 4. klasē un norādītas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, un precēm, attiecībā uz kurām ir tikusi pierādīta agrākās preču zīmes B izmantošana. Turklāt Apelāciju padome konstatēja, ka pastāv līdzība starp “tīrīšanas līdzekļiem”, kas ietilpst 3. klasē un kurus aptver agrākā preču zīme A2, un “putekļu absorbcijas, mitrināšanas un piesaistīšanas līdzekļiem”, kas ietilpst 4. klasē un kuri norādīti reģistrācijas pieteikumā. Turklāt tā konstatēja, ka pastāv līdzība starp precēm “nemetāliski būvmateriāli; nemetāliskas cietas caurules celtniecības vajadzībām; asfalts, darva un bitums”, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un “kaļķu java un izlīdzinoša masa būvniecībai”, attiecībā uz kuru persona, kas iestājusies lietā, ir pierādījusi agrākās preču zīmes C2 izmantošanu. Savukārt uzskatot, ka Iebildumu nodaļas lēmumā pamatoti bija secināts, ka attiecīgo apzīmējumu un preču līdzības dēļ pastāv sajaukšanas iespēja, Apelāciju padome pilnībā noraidīja prasītājas apelāciju. Turklāt tā daļēji noraidīja personas, kas iestājusies lietā, apelāciju, pamatojoties, pirmkārt, uz to, ka tā nav pierādījusi ne agrākās preču zīmes C1, ne agrāko preču zīmju B un C2 faktisko izmantošanu attiecībā uz precēm, kas nav “motora eļļas un ziedes; smērvielas” (4. klase) un “kaļķu java un izlīdzinoša masa būvniecībai” (19. klase), un, otrkārt, uz to, ka dažas no apstrīdētajām precēm, kas ietilpst 4., 12. un 19. klasē, nav līdzīgas 1., 3. un 19. klasē ietilpstošajām precēm, ko aptver agrākās preču zīmes A1, A2 un C2. Būtībā Kopienas preču zīmes reģistrācija tika atteikta šādām Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm: visām precēm, kas ietilpst Nicas Nolīguma 1. un 3. klasē, kā arī “tehniskajām eļļām un ziedēm; smērvielām; putekļu absorbcijas, mitrināšanas un piesaistīšanas līdzekļiem; kurināmiem (arī motoru degvielām) un vielām apgaismošanas nolūkiem” (4. klase), un “nemetāliskiem būvmateriāliem; nemetāliskām cietām caurulēm celtniecības vajadzībām; asfaltam, darvai un bitumam” (19. klase).
Process un lietas dalībnieku prasījumi
13 2003. gada 8. janvārī persona, kas iestājusies lietā, par tiesvedības valodu lūdza noteikt angļu valodu. Tā kā prasības pieteikums un attiecīgais reģistrācijas pieteikums bija sastādīti vācu valodā, šis lūgums tika noraidīts, un saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 131. panta 1. punktu un 131. panta 2. punkta trešo daļu, par tiesvedības valodu tika noteikta vācu valoda.
14 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā tika apmierināta sabiedrības Krafft, SA apelācija, un daļā, kurā tika noraidīta prasītājas apelācija;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
16 Pamatojot savu apelāciju, prasītāja izvirza divus prasības pamatus. Pirmais pamats balstās uz Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu un uz Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 22. noteikuma 2. punkta pārkāpumu; otrais pamats balstās uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – apgalvojumu par Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3 punkta un Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
17 Prasītāja norāda, ka persona, kas iestājusies lietā, nav pierādījusi agrāko preču zīmju faktisku izmantošanu attiecībā uz precēm “motora eļļas un ziedes; smērvielas” un “kaļķu java un izlīdzinoša masa būvniecībai”.
18 Runājot par katalogu, kas attiecas uz motoreļļām un kurš it kā tika izdots 1992. gadā, tas neiekļāvās attiecīgajā periodā, kas ilga no 1993. gada 28. aprīļa līdz 1998. gada 28. aprīlim.
19 Gluži pretēji, prasītāja uzskata, ka katalogi, kas it kā tika izdoti 1993., 1994. un 1996. gadā, neietver nekādu informāciju par agrāko preču zīmju izmantošanu 4. klasē ietilpstošajām precēm “motora eļļas un ziedes” vai 19. klasē ietilpstošajām precēm “kaļķu java un izlīdzinoša masa būvniecībai”.
20 Prasītāja pieļauj, ka attiecīgie katalogi ietver atsevišķas norādes attiecībā uz “smērvielām”. Tomēr prasītāja atzīmē, ka šīs norādes neatbilst Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punkta prasībām. Pierādījumi attiecas tikai uz laikposmu no 1993. līdz 1996. gadam un nevis uz 1997. un 1998. gadu. Prasītāja uzskata – ja pierādījums par preču zīmes izmantošanu attiecas vienīgi uz attiecīgā perioda daļu, ir svarīgi, lai agrāko preču zīmju īpašnieks vismaz pierāda, ka šā perioda laikā šī izmantošana bija nozīmīga. Persona, kas iestājusies lietā, nav iesniegusi nekādus derīgus pierādījumus par agrāko preču zīmju izmantošanas apjomu.
21 ITSB norāda, ka četri no personas, kas iestājusies lietā, izdotajiem katalogiem iebildumu procesa laikā ļauj izdarīt secinājumus par izmantošanas ilgumu, raksturu un vietu, proti:
– 1. katalogs ar nosaukumu “Emergiendo con fuerza” attiecībā uz motoreļļām tika izdots 1992. gadā, kas liecina, ka norādītās cenas ir piemērojamas tikai no 1993. gada janvāra;
– 2. katalogs ar nosaukumu “Lubricantes para automoción” attiecībā uz smērvielām tika publicēts 1993. gadā;
– 3. katalogs ar nosaukumu “Lubricantes automoción”, kas izdots 1994. gadā, attiecībā uz ziedēm un smērvielām;
– 4. katalogs ar nosaukumu “Suelos industriales”, kas izdots 1997. gadā, attiecībā uz kaļķu javu un izlīdzinošām masām būvniecībai.
22 ITSB tomēr apšauba, vai minētie katalogi ietver jebkādas derīgas norādes par agrāko preču zīmju izmantošanas apmēru, norādes, ko paredz Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punkts, lai nošķirtu faktisku preču zīmju izmantošanu no tīri fiktīvas izmantošanas. ITSB uzskata, ka reklāmas materiālu izgatavošana principā var būt pietiekams pierādījums. Tomēr ITSB apšauba, vai ir nepieciešams sniegt norādes par reklāmas materiālu izplatīšanas apmēru. ITSB atzīst, ka šajā lietā tādas norādes nav pieejamas.
23 Persona, kas iestājusies lietā, piekrīt Apelāciju padomes argumentācijai. Tā uzskata, ka ir ievērotas Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punkta prasības. Norādes un pierādījumi par izmantošanas vietu skaidri izriet no informācijas, ko snieguši personas, kas iestājusies lietā, pārstāvji dažādās Spānijas pilsētās. Par izmantošanas ilgumu liecina un to pierāda šo katalogu izdošanas datumi. Attiecībā uz izmantošanas raksturu – katalogos ir attēlotas preces, ko aptver agrākās preču zīmes B un C2.
24 Persona, kas iestājusies lietā, tiesas sēdē pieļāva, ka katalogi neietvēra nekādu norādi par izmantošanas apjomu. Turklāt tā neuzturēja argumentu, ka izmantošanas pierādījums izriet no fakta, ka Spānijas tirgū tās preču zīmes bija pazīstamas. Tomēr tā norāda, ka ir nepieciešams tikai pierādīt, ka agrāko preču zīmju B un C2 izmantošana nav fiktīva izmantošana, lai tikai saglabātu tās reģistrā. Persona, kas iestājusies lietā, tiesas sēdē arī piebilda, ka saskaņā ar ITSB praksi ir jāiesniedz objektīvi pierādījumi, kā, piemēram, katalogi vai rēķini. Tā paskaidroja, ka tās rēķini saturēja tikai preču nosaukumus, nenorādot preču zīmi, jo tā tirgoja vienīgi ar preču zīmi “Krafft” aptvertās preces, tādēļ preču zīmi nevar izmantot, lai atšķirtu tās preču klāsta dažādās preces. Līdz ar to persona, kas iestājusies lietā, izvēlējās pierādīt agrāko preču zīmju izmantošanu ar reklāmas materiālu palīdzību, kurus tā bija iesniegusi procesā ITSB.
Pirmās instances tiesas vērtējums
25 Kā izriet no Regulas Nr. 40/94 preambulas devītā apsvēruma, likumdevējs ir uzskatījis, ka agrākas preču zīmes aizsardzība ir pamatota tikai tad, ja šo preču zīmi faktiski izmanto. Atbilstoši šim apsvērumam Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts paredz, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs var lūgt apliecinājumu, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma, kas ir iebildumu priekšmets, publicēšanas agrākā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota teritorijā, kur tā ir aizsargāta (Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑39/01 Kabushiki Kaisha Fernandes/ITSB – Harrison (HIWATT), Recueil, II‑5233. lpp., 34. punkts).
26 Kā tas redzams no Tiesas 2003. gada 11. marta sprieduma lietā C‑40/01 Ansul, Recueil, I‑2439. lpp., 43. punkts, preču zīme ir “faktiski izmantota”, ja tā ir izmantota atbilstoši tās galvenajai funkcijai, kas ir – garantēt to preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, izcelsmes identitāti, lai izveidotu vai saglabātu šīm precēm vai pakalpojumiem noieta tirgu, izņemot simbolisku izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir uzturēt preču zīmes radītās tiesības. Turklāt nosacījums par preču zīmes faktisku izmantošanu, paredz, lai preču zīme, kas ir aizsargāta konkrētajā teritorijā, būtu izmantota publiski un ārpus tās (skat. spriedumu lietā Ansul, 37. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 12. marta spriedumu lietā T‑174/01 Goulbourn/ITSB – Redcats (Silk Cocoon), Recueil, II‑789. lpp., 39. punkts).
27 Atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punktam preču zīmes lietošanas [izmantošanas] pierādījumam jāietver norādes par agrākās preču zīmes izmantošanas vietu, laiku, apjomu un raksturu.
28 Pirmās instances tiesa turklāt ir atzinusi, ka preču zīmes faktisku izmantošanu nevar pierādīt ar varbūtībām vai pieņēmumiem, bet ir jābalstās uz konkrētiem un objektīviem elementiem, kas pierāda preču zīmes patiesu un pietiekamu izmantošanu attiecīgajā tirgū (iepriekš minētais spriedums lietā HIWATT, 47. punkts).
29 Ņemot vērā tieši šos apsvērumus, ir jāizvērtē, vai pašreizējā lietā Apelāciju padome nepieļāva juridisku kļūdu, nospriežot, ka persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi pierādījumus par agrāko preču zīmju B un C2 attiecībā uz precēm “motoru eļļas un ziedes, smērvielas”, (4. klase) un precēm “kaļķu java un izlīdzinoša masa būvniecībai” (19. klase), faktisku izmantošanu. Šajā kontekstā Pirmās instances tiesa atzīmē, ka persona, kas iestājusies lietā, nav iebildusi pret to, ka Apelāciju padome šīs agrākās preču zīmes uzskatīja par reģistrētām tikai attiecībā uz tām precēm, saistībā ar kurām, pēc Apelāciju padomes uzskata, persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi konkrētus izmantošanas pierādījumus, un nevis attiecībā uz visu klasi, kurā ietilpst šīs preces un attiecībā uz kurām bija reģistrētas šīs agrākās preču zīmes. Attiecībā uz agrāko preču zīmi C1 un citām precēm, ko aptver agrākās preču zīmes B un C2, tā kā persona, kas iestājusies lietā, neapstrīdēja Apelāciju padomes secinājumus par to, ka preču zīmju izmantošana saistībā ar tām nav tikusi pierādīta, šie secinājumi nav šīs prāvas priekšmets.
30 Vispirms ir jāatzīmē – tā kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 1998. gada 27. aprīlī, piecu gadu periods ilgst no 1993. gada 27. aprīļa līdz 1998. gada 26. aprīlim. Tā kā agrākās preču zīmes B un C2 ir aizsargātas ar to reģistrāciju Spānijā, attiecīgā teritorija ir Spānija. No tā izriet, ka personai, kas iestājusies lietā, ir jāpierāda, ka tās agrākās preču zīmes tikušas izmantotas Spānijas tirgū laikposmā no 1993. gada 27. aprīļa līdz 1998. gada 26. aprīlim.
31 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 14. punktā uzskatīja, ka tai nebija nekāda iemesla apšaubīt, ka personas, kas iestājusies lietā, iesniegtie katalogi atspoguļoja preču, kas šajos katalogos apzīmētas ar tajos attēloto preču zīmi, tirdzniecību attiecīgajā periodā. Turklāt tā apstrīdētā lēmuma 16. punktā uzskatīja – katalogi, kuru datumi ietilpst attiecīgajā periodā un kuri atspoguļo iebilduma iesniedzēja tirgotās preces un preču zīmi tā, kā tā ir aizsargāta, kā arī veidu, kādā šī preču zīme tiek izmantota attiecībā uz precēm, kuri ietver iebildumu iesniedzēja pārstāvju sarakstu un kuri saista iebilduma iesniedzēju ar tā preču zīmi, Regulas Nr. 40/94 43.panta 2. punkta izpratnē pietiekami pierāda, ka agrākā preču zīme tika faktiski izmantota.
32 Šī argumentācija ir kļūdaina daļā, kurā tā ir balstīta uz pieņēmumiem.
33 No judikatūras, kas minēta 26. punktā iepriekš, izriet, ka ir jāpārbauda, vai persona, kas iestājusies lietā, procesā ITSB ir pierādījusi, ka tās aizsargātās agrākās preču zīmes B un C2 tika publiski un ārēji izmantotas attiecīgajā teritorijā, lai izveidotu vai saglabātu šīm precēm un pakalpojumiem, ko aptver šīs preču zīmes, noieta tirgu. Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punktu šim pierādījumam jo īpaši jāattiecas uz šīs izmantošanas apjomu. Visbeidzot, nav pietiekami, ka faktiska izmantošana ir iespējama vai ticama; ir jāsniedz pierādījumi par faktisku izmantošanu.
34 Šajā lietā Apelāciju padomē iesniegtie katalogi nepierāda nedz to, ka tie tika izplatīti iespējamajiem Spānijas klientiem, nedz to izplatīšanas apjomu, nedz arī ar šo preču zīmi aizsargāto preču pārdošanas daudzumu. Persona, kas iestājusies lietā, nav sniegusi uz pierādījumiem balstītu informāciju, kas ļautu izdarīt noderīgus secinājumus šajā sakarā. Šo katalogu esamība varētu labākajā gadījumā padarīt par iespējamu vai ticamu to, ka ar agrākajām preču zīmēm aizsargātās preces tika pārdotas vai vismaz piedāvātas pārdošanai attiecīgajā teritorijā, tomēr tā nevar pierādīt šo faktu.
35 Tādējādi, neuzskatot par nepieciešamu pārbaudīt, vai katalogi ietver pietiekamas norādes attiecībā uz precēm “motora eļļas un ziedes” un “kaļķu java un izlīdzinoša masa būvniecībai” vai attiecībā uz izmantošanas ilgumu, jāsecina, ka Apelāciju padome pieļāva juridisku kļūdu, uzskatot personas, kas iestājusies lietā, iesniegtos katalogus par pietiekamu pierādījumu.
36 Līdz ar to pirmais prasītājas prasības pamats ir pamatots. Tādējādi Apelāciju padome pieļāva kļūdu, daļēji apmierinot personas, kas iestājusies lietā, apelāciju pret Iebildumu nodaļas lēmumu. No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir atceļams daļā, ar ko ir apmierināta personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzība Apelāciju padomē attiecībā uz precēm “tehniskās eļļas un ziedes; smērvielas; kurināmie (arī motoru degvielas) un vielas apgaismošanas nolūkiem” (4. klase) un precēm “nemetāliski būvmateriāli; nemetāliskas cietas caurules celtniecības vajadzībām; asfalts, darva un bitums” (19. klase), kas iekļautas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā.
Par otro izvirzīto pamatu – apgalvojumu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
37 Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome veica kļūdainu attiecīgo apzīmējumu salīdzinošo analīzi.
38 Pirmkārt, agrākās preču zīmes ir gan vārdiskas, gan grafiskas preču zīmes, kas veidotas no sarkanas, zilas un baltas krāsas taisnstūra, kurš sadalīts divās vienādās daļās, kura augšējā daļa satur uzrakstu “krafft” ar baltiem burtiem uz sarkana fona un kura apakšējo daļu veido zils laukums. Kaut arī prasītāja pieļauj, ka agrāko preču zīmju atšķirīgais un dominējošais elements ir apzīmējums “Krafft”, tā apgalvo, ka Apelāciju padome ir kļūdījusies, nolemjot, ka vidusmēra patērētājs pilnīgi ignorētu un aizmirstu grafisko elementu.
39 Otrkārt, prasītāja norāda, ka atbilstoši judikatūrai preču zīme parasti tiek uztverta kā viens vesels. Vidusmēra patērētājs neanalizē tās dažādās detaļas. Tādēļ prasītāja apstrīd Apelāciju padomes viedokli, ka Spānijas patērētājs reģistrācijai pieteikto preču zīmi sadalītu attiecīgi “vita” un “kraft”. Turklāt, pat pieņemot, ka patērētājs veiktu šādu analīzi, maz ticams, ka viņš izlaistu terminu “vita” un atcerētos tikai terminu “kraft”. Šajā sakarā prasītāja norāda, ka vārds “vita” neapraksta preces, kuras paredzēts aptvert ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Prasītāja apgalvo – lai gan tiešām kompleksas preču zīmes sastāvdaļa, kas apraksta aptvertās preces un pakalpojumus, principā nevar tikt uzskatīta par preču zīmes dominējošo elementu, šis arguments nav piemērojams esošajā lietā. Tādējādi vārdam “vita” nav otršķirīga nozīme. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka konfliktējošajām preču zīmēm, ņemot vērā to grafiskos un vārdiskos elementus, ir pietiekamas atšķirības, lai tās būtu atšķiramas.
40 Treškārt, prasītāja uzskata, ka konfliktējošās preču zīmes ir pietiekami atšķirīgas dzirdes līmenī, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiks izrunāta kā “vitakraft”, kamēr agrāko preču zīmju vārdiskais elements tiek izrunāts kā “krafft”.
41 Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka pastāv arī acīmredzama konceptuāla atšķirība starp attiecīgajiem apzīmējumiem. Spānijas patērētājs agrākās preču zīmes uztvers vienkārši kā izdomātu terminu. Turpretī reģistrācijai pieteiktais apzīmējums izraisa ideju par vitalitāti (spāniski – “vitalidad”) vai pat īpašības vārdu “vitāls” (spāniski – “vital”).
42 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, pilnībā piekrīt Apelāciju padomes argumentācijai.
43 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka priedēklis “vita” ir ikdienas jēdziens, kam nav īpašas atšķirtspējas, un ka spāņu valodā galvenais uzsvars, izrunājot vārdu “vitakraft”, tiek likts uz zilbi “kraft”.
Pirmās instances tiesas vērtējums
44 Tā kā prasītājas pirmais prasības pamats ir pamatots, ir jāizvērtē tikai sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto apzīmējumu un agrākajām preču zīmēm A1 un A2 (turpmāk tekstā – “agrākās preču zīmes”), kas nav pakļautas prasībai pierādīt to faktisko izmantošanu, jo Kopienas preču zīmes pieteikuma publikācijas datumā tās bija reģistrētas mazāk nekā piecus gadus (Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts).
45 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja – neoficiāls tulkojums].
46 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma, attiecīgajā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
47 Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, ievērojot visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un ar šiem apzīmējumiem apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts, un minēto judikatūru).
48 Jāatzīmē, ka nedz prasītāja, nedz persona, kas iestājusies lietā, nav apstrīdējusi Apelāciju padomes secinājumus attiecībā uz preču līdzību. Tādējādi prasības iznākums ir atkarīgs no tā, vai pastāv sajaukšanas iespēja apzīmējumu līdzības dēļ. Apzīmējumu līdzības novērtējums attiecināms uz visām precēm, kas norādītas Kopienas preču zīmes pieteikumā un kuras ietilpst Nicas Nolīguma 1. un 3. klasē, kā arī “putekļu absorbcijas, mitrināšanas un piesaistīšanas līdzekļiem” (4. klase), ko Apelāciju padome uzskatīja par līdzīgiem “tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīviem līdzekļiem”, kurus aizsargā agrākā preču zīme A2 un kas ietilpst 3. klasē.
49 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus (skat. 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (BASS), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts, un minēto judikatūru).
50 Attiecībā uz, pirmkārt, agrāko preču zīmju vizuālo aspektu Apelāciju padome ir pamatoti nospriedusi, ka šo preču zīmju dominējošo elementu, neņemot vērā to grafisko raksturu, veido vārds “Krafft”. Būtībā agrāko apzīmējumu grafiskie elementi, tas ir, vārda “Krafft” rakstība, no vienas puses, un zilie un sarkanie taisnstūri, no otras puses, nav pietiekami lieli, lai atstātu uz patērētāju lielāku iespaidu, nekā to vārdiskais elements.
51 Reģistrācijai pieteiktais apzīmējums spāniski runājošam patērētājam sastāv no vārda, kas satur divus elementus, pirmais no kuriem ir vārds “vita” un otrais – vārds “kraft”. Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka patērētājs, uztverot vārdisko apzīmējumu, sadalīs to vārdos, kuri viņam izraisīs noteiktu nozīmi vai atgādinās zināmus vārdus. Tādējādi spāniski runājošs patērētājs vārdu “vita” uztvers kā asociāciju ar tādiem vārdiem kā “vitalitāte” vai “vitāls” (spāniski “vitalidad” vai “vital”). Tomēr, kaut arī termins “kraft” dažās valodās, tostarp vācu valodā, nozīmē “spēks”, spāņu valodā tam nav konkrētas nozīmes.
52 Pirmās instances tiesa atzīmē, ka tas ir vispārējs noteikums, ka izdomāts vārds visticamāk piesaistīs patērētāja uzmanību (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (MATRATZEN), Recueil, II‑4335. lpp., 43. punkts, kas apstiprināts ar Tiesas 2004. gada 28. aprīļa rīkojumu lietā C‑3/03 P Matratzen Concord/ITSB, Recueil, I‑3657. lpp.). Pirmās instances tiesa tāpat ir norādījusi, ka parasti sabiedrība neuzskata aprakstošu elementu, kas veido daļu no kombinētās preču zīmes, par šīs preču zīmes kopējā iespaida atšķirtspējīgo un dominējošo elementu (2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 José Alejandro/ITSB – Anheuser‑Busch (BUDMEN), Recueil, II‑2251. lpp., 53. punkts). Analoģiski apsvērumi attiecas uz elementiem, kuriem ir ļoti vispārīga nozīme, kas rada pozitīvu kvalitāti, kura attiecas uz daudzām dažādām precēm vai pakalpojumiem. Pirmās instances tiesa uzskata, ka attiecībā uz Spānijas sabiedrību vārds “vita” ietilpst šajā elementu kategorijā.
53 No tā izriet, ka spāņu valodā reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma dominējošais elements ir tā otrā daļa – “kraft”, jo tas ir izgudrots termins un attiecībā uz attiecīgo sabiedrības daļu pirmajai apzīmējuma daļai – “vita” ir mazāka atšķirtspēja.
54 Attiecībā uz fonētisko aspektu, agrākās preču zīmes tiek izrunātas kā “Krafft”. Turpretī reģistrācijai pieteiktais apzīmējums sastāv no trīs zilbēm (“vi”, “ta” un “kraft”). Iepriekš 52. un 53. punktā minēto iemeslu dēļ attiecīgā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma pēdējo zilbi, proti, vārdu “kraft”, kā vārdiskā apzīmējuma “VITAKRAFT” dominējošo elementu.
55 Līdz ar to gan no vizuālā, gan fonētiskā viedokļa izriet, ka reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma dominējošais elements – “kraft” un agrāko preču zīmju vārdiskais elements – “Krafft” ir ļoti līdzīgi, ja ne identiski, un divi burti “f” vārdā “Krafft” nerada uztveramu fonētisku atšķirību vai pietiekamu vizuālu atšķirību, lai izkliedētu iepriekš minētos līdzības elementus.
56 Attiecībā uz konceptuālo aspektu, kaut arī vārds “vita” tiešām atsauc atmiņā jēdzienu “vitalitāte” vai īpašības vārdu “vitāls”, no tā neizriet, ka apzīmējumam “VITAKRAFT” ir konkrēta nozīme spāņu valodā. Ņemot vērā to, ka nedz reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, nedz agrākajām preču zīmēm nav konkrētas nozīmes šajā valodā, nav saskatāma nekāda konceptuāla atšķirība starp šiem apzīmējumiem.
57 Līdz ar to attiecīgajai sabiedrības daļai, ko veido spāniski runājoši patērētāji, attiecīgie apzīmējumi ir vizuāli un fonētiski līdzīgi. Tā kā preces, ko aptver attiecīgās preču zīmes, ir identiskas vai ļoti līdzīgas, Apelāciju padome nebija pieļāvusi juridisku kļūdu, secinot, ka pastāv agrāko preču zīmju, kas satur elementu “Krafft”, un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “VITAKRAFT” sajaukšanas iespēja attiecībā uz visām 1. un 3. klasē klasē ietilpstošajām precēm, kas norādītas Kopienas preču zīmes pieteikumā, un 4. klasē ietilpstošajiem “putekļu absorbcijas, mitrināšanas un piesaistīšanas līdzekļiem”.
58 Līdz ar to prasītājas otrais prasības pamats ir jānoraida.
59 No tā izriet, ka prasība ir pamatota tikai daļā, kurā Apelāciju padome kļūdaini uzskatīja, ka persona, kas iestājusies lietā, sniedza pierādījumus par agrākās preču zīmes B faktisku izmantošanu attiecībā uz precēm “motora eļļas un ziedes; smērvielas” (4. klase) un preču zīmes C2 izmantošanu attiecībā uz precēm “kaļķu java un izlīdzinoša masa būvniecībai” (19. klase). Tādējādi apstrīdētais lēmums ir atceļams daļā, ar ko ir apmierināta personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzība Apelāciju padomē attiecībā uz precēm “tehniskās eļļas un ziedes; smērvielas; kurināmie (arī motoru degvielas) un vielas apgaismošanas nolūkiem” (4. klase) un precēm “nemetāliski būvmateriāli; nemetāliskas cietas caurules celtniecības vajadzībām; asfalts, darva un bitums” (19. klase), kas ietvertas Kopienas preču zīmes pieteikumā. Pārējā daļā prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
60 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja abiem lietas dalībniekiem spiedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Pirmās instances tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
61 Šajā lietā gan prasītājai, gan ITSB, gan arī personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir daļēji nelabvēlīgs. Līdz ar to ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2002. gada 4. septembra lēmumu (apvienotās lietas R 506/2000‑4 un R 581/2000‑4) daļā, kurā tika apmierināta personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzība Apelāciju padomē attiecībā uz precēm “tehniskās eļļas un ziedes; smērvielas; kurināmie (arī motoru degvielas) un vielas apgaismošanas nolūkiem” (4. klase) un precēm “nemetāliski būvmateriāli; nemetāliskas cietas caurules celtniecības vajadzībām; asfalts, darva un bitums” (19. klase), kas ietvertas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 6. oktobrī.