PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2004. gada 6. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Agrāka Kopienas grafiska preču zīme, kas satur burtu kombināciju “NL” – Kopienas grafisko preču zīmju, kas satur vārdus “NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”, reģistrācijas pieteikumi – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Apvienotās lietas no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03
New Look Ltd, Veimuta [Weymouth], Dorseta [Dorset] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv R. Balesters [R. Ballester] un Dž. Marins [G. Marín], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv O. Montalto [O. Montalto], H. Garsija Murillo [J. García Murillo] un S. Laitinena [S. Laitinen], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks –
Naulover, SA, Barselona (Spānija),
par četrām prasībām par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 27. janvāra lēmumiem lietās R 95/2002‑1, R 577/2001‑1, R 578/2001‑1 un 2003. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 19/03‑1 par iebildumu izskatīšanas procesu starp Naulover, SA un New Look Ltd.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2003. gada 4. aprīlī (lietas no T‑117/03 līdz T‑119/03) un 2003. gada 19. maijā (lieta T‑171/03),
ņemot vērā ITSB atbildes rakstus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2003. gada 25. septembrī (lietas no T‑117/03 līdz T‑119/03) un 2003. gada 8. oktobrī (lieta T‑171/03),
ņemot vērā Pirmās instances tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2004. gada 1. aprīļa rīkojumu apvienot lietas, lai tās izskatītu tiesas sēdē un pasludinātu spriedumu,
pēc 2004. gada 28. aprīļa tiesas sēdes, kurā prasītāja nepiedalījās,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1998. gada 5. maijā (lietās no T‑117/03 līdz T‑119/03) un 1999. gada 19. februārī (lietā T‑171/03) prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza pieteikumus četru Kopienas preču zīmju reģistrācijai saskaņā ar grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes bija šādi grafiski apzīmējumi:
– lietā T‑117/03:
– lietā T‑118/03:
– lietā T‑119/03:
– lietā T‑171/03:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteiktas preču zīmju reģistrācija un ar kurām ir saistīta šī prāva, ietilpst 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un atbilst šādam aprakstam: “sieviešu un meiteņu apģērbi, galvassegas un apavi” – attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm “NLSPORT”, “NLJEANS” un “NLACTIVE”, “apģērbi, apavi un galvassegas” – attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi “NLCollection”.
4 1999. gada 11. jūnijā (lietas no T‑117/03 līdz T‑119/03) un 2000. gada 3. janvārī (lieta T‑171/03) otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks iesniedza iebildumus pret katru Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 42. panta 1. punktu.
5 Katrā lietā iebildums bija pamatots ar to, ka pastāv Kopienas grafiska preču zīme Nr. 13417 (turpmāk tekstā – “agrāka preču zīme”), kas reģistrācijai tika pieteikta 1996. gada 1. aprīlī un kas tika reģistrēta 1999. gada 1. februārī, un kura ir attēlota šādi:
6 Šī preču zīme, konkrēti, ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, kas visas ietilpst Nicas klasifikācijas 25. klasē: “džemperi, svīteri, vestes, žaketes, svārki, bikses, krekli, blūzes, rītasvārki, apakšveļa, halāti, peldkostīmi, lietusmēteļi, kleitas, garās zeķes, zeķes, šalles, kaklasaites, galvassegas un cimdi (apģērbi)”.
7 Lai pamatotu savus iebildumus, otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks atsaucās uz relatīvo atteikuma pamatojumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
8 Ar 2001. gada 10. aprīļa lēmumu (Nr. 939/2001 lietā T‑119/03), 2001. gada 27. aprīļa lēmumu (Nr. 1106/2001 lietā T‑118/03), 2001. gada 23. novembra lēmumu (Nr. 2765/2001 lietā T‑117/03) un 2002. gada 29. oktobra lēmumu (Nr. 3138/2002 lietā T‑171/03) ITSB Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus. Pēc būtības Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka attiecīgās preču zīmes ir vizuāli un fonētiski dažādas un ka nevienai no tām nav nekādas īpašas konceptuālas nozīmes.
9 2001. gada 7. jūnijā (lietas T‑118/03 un T‑119/03), 2002. gada 22. janvārī (lieta T‑117/03) un 2002. gada 24. decembrī (lieta T‑171/03) otra procesa Apelāciju padomē dalībnieks iesniedza apelācijas sūdzību par katru no Iebildumu nodaļas lēmumiem.
10 Ar 2003. gada 27. janvāra lēmumiem (lietas no T‑117/03 līdz T‑119/03) un 2003. gada 15. aprīļa lēmumu (lieta T‑171/03) ITSB Apelāciju pirmā padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumus un noraidīja prasītājas Kopienas preču zīmju pieteikumus uz visām precēm, kas ietilpst Nicas klasifikācijas 25. klasē. Apelāciju padome pēc būtības uzskatīja, ka, pirmkārt, katras pieteiktās preču zīmes elements ir burtu kombinācija “NL”, jo vārdi “sport”, “jeans”, “active” un “collection” ir ar zemu atšķirtspēju apģērbu nozarē. Otrkārt tā atzina, ka kofliktējošo Kopienas preču zīmju līdzība ir neliela – no vienas puses, grafiskajā atveidojumā un, no otras puses, vārdu “sport”, “jeans”, “active” un “collection” lietojumā reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs “NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”. Tomēr Apelāciju padome konstatēja, ka konfliktējošās Kopienas preču zīmes ir fonētiski un konceptuāli līdzīgas, jo burtu kombinācija “NL”, kas veido agrāko preču zīmi, ir attēlota kā dominējošais elements reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs “NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”. Apelāciju padome uzskatīja, ka apģērbu nozarē ir pieņemts, ka vienai preču zīmei ir vairākas konfigurācijas atkarībā no preču tipa, uz kuru tā attiecas, un ka pakārtotās preču zīmes parasti tiek lietotas, lai nošķirtu dažādas preču kategorijas. Tā atzina, ka patērētājs tāpēc varētu maldīgi uzskatīt, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” pieder pie tām pašām apģērbu sērijām jauniešiem vai – reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “NLCollection” gadījumā – ka tā attiecas uz jauniem modeļiem, kas tiek piedāvāti katru sezonu, kaut gan agrākās preču zīmes aptvertās preces pieder pie sarežģītākas apģērbu kategorijas. Apelāciju padome secināja, ka šajā gadījumā pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalibnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi katrā lietā Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apelāciju padomes lēmumu;
– piespriest ITSB un, attiecīgā gadījumā, personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus, kas radušies šajā procesā un procesā Apelāciju padomē.
12 ITSB prasījumi katrā lietā Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Lietas dalībnieku argumenti
13 Izņemot dažas nelielas atšķirības, pušu pamati un argumenti visās četrās lietās ir vienādi. Lai pamatotu savas prasības, prasītāja izvirza vienu pamatu, apgalvojot, ka ir noticis Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.
14 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome kļūdījās, reģistrācijai pieteikto preču zīmju analīzē koncentrējoties uz burtu kombināciju “NL” un tādējādi, atdalot šos burtus no vārdiem, kas tiem seko, t.i., “sport”, “jeans”, “active” un “collection”.
15 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka burtu kombinācija “NL” nav ne reģistrācijai pieteikto preču zīmju dominējošais elements, ne arī agrākās Kopienas preču zīmes pamata elements. Pirmkārt, attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm prasītāja apstrīd secinājumu, ka vārdiem “sport”, “jeans”, “active” un “collection” attiecīgajā nozarē ir zema atšķirtspēja. Otrkārt, attiecībā uz agrāko preču zīmi prasītāja apgalvo, ka nav iespējams droši noteikt, no kādiem burtiem tā sastāv. Pēc prasītājas domām papildus tam, ka tie ir burti “NL”, tie varētu būt burti “ALV”, “AVOL”, “AOL” vai “AL”. Turklāt prasītāja uzskata, ka gadījumā, ja patērētājs lasītu agrāko preču zīmi otrādāk, būtu iespējams saskatīt burtus “JRV” vai “JPV”. Visbeidzot, prasītāja piebilst, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru un doktrīnu preču zīmei, kas sastāv tikai no diviem vai trīs burtiem, ir raksturīga zema atšķirtspēja, un šie burti tāpēc nevar būt apzīmējuma dominējošais elements. Lai pamatotu savu argumentu, prasītāja atsaucas uz ITSB pārbaudes vadlīniju 8. punkta 3. apakšpunktu un citē Tribunal Supremo (Spānijas Augstākā tiesa) 1993. gada 21. janvāra spriedumu, saskaņā ar kuru nav iespējams no fonētiskā aspekta piesavināties noteiktus alfabēta burtus. Prasītāja turklāt norāda uz tādu vairāku preču zīmju līdzāspastāvēšanu valsts un Kopienas līmenī, kuros ir burtu kombināciju “NL”.
16 Treškārt, prasītāja uzsver, ka attiecībā uz konkrēto apzīmējumu vizuālo aspektu agrākais apzīmējums ir ar “izteikti barokālu raksturu”. Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome neatzina šī grafiskā rakstura nozīmīgumu.
17 Ceturtkārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padomes argumentācija par apzīmējumu fonētisko līdzību ir nekonsekventa, jo tā vienlaikus atzīst, ka attiecīgie apzīmējumi ir fonētiski līdzīgi un identiski. Turklāt prasītāja sūdzas, ka Apelāciju padome fokusēja tās salīdzinošo pārbaudi uz burtiem “NL”.
18 Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka, pērkot apģērbus, vidusmēra patērētājs apģērbu jomā ir īpaši vērīgs attiecībā uz preču zīmēm, tāpēc to ir grūti maldināt.
19 Pēc ITSB domām prasītājas kritika ir nepamatota. ITSB uzskata, ka pastāv iespēja sajaukt agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes Apelāciju padomes lēmumos norādīto iemeslu dēļ.
20 ITSB apstrīd apgalvojumu, ka vidusmēra patērētājs apģērbu sektorā ir īpaši labi informēts un uzmanīgs. Tiesas sēdes laikā ITSB precizēja, ka uzmanības līmenis, ko patērētājs velta preču zīmei īpaši ir atkarīgs no attiecīgās preces vērtības un no konkrētās sabiedrības daļas kompetences līmeņa. Šajā lietā prasītāja bez jebkādiem pamatojošiem paskaidrojumiem tikai apgalvo, ka uzmanības līmenis, ko patērētājs velta preču zīmēm apģērbu sektorā, ir augstāks nekā citos sektoros.
21 ITSB apgalvo, ka konfliktējošie apzīmējumi ir fonētiski un konceptuāli līdzīgi. Tiesas sēdes laikā ITSB precizēja, ka fakts, ka šo apzīmējumu dominējošais elements ir burtu kombinācija, nenozīmē, ka atšķirīgajiem vizuālajiem elementiem būtu jāpiešķir lielāka nozīme nekā apzīmējumu fonētiskai un konceptuālai līdzībai. ITSB atzīst, ka parasti grafisks elements nepadara atšķirtspējīgu apzīmējumu, ko veido viens burts vai divu burtu kombinācija, bet ITSB uzsver, ka sajaukšanas iespēju novērtē arī pēc citiem principiem. ITSB uzskata – ja apzīmējums ir faktiski pat nedaudz atšķirtspējīgs, un tas ir juridiski pareizi reģistrēta preču zīme, tad šī preču zīme ir jāaizsargā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. ITSB neizslēdz iespēju novērtēt attiecīgo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību atbilstoši apstākļiem, kādos šīs preces tiek laistas pārdošanā konkrētajā tirgū. Ņemot vērā, ka attiecīgās preces ir identiskas un apģērbu sektorā pakārtotās preču zīmes parasti tiek lietotas, ITSB uzskata, ka šajā gadījumā pastāv sajaukšanas iespēja.
Pirmās instances tiesas vērtējums
22 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv to sajaukšanas iespēja tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu agrāka preču zīme tostarp ir Kopienas preču zīme ar reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir agrāks par reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu Kopienas preču zīmes saņemšanai.
23 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, varbūtība, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgi, ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, rada sajaukšanas iespēju.
24 Šī judikatūra arī nosaka, ka sajaukšanas iespēja ir jāizvērtē visaptveroši, ņemot vērā to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, jo īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču vai pakalpojumu, kurus šie apzīmējumi aptver, līdzību (skat. 2003. gada 9. jūlija Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts, un tajā citēto judikatūru).
25 Šajā lietā konkrētās preces (apģērbi, t.i., apģērbi sievietēm un meitenēm) ir plaša patēriņa preces (2002. gada 23. oktobra Pirmās instances tiesas spriedums lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (Fifties), Recueil, II‑4359. lpp., 29. punkts, un 2003. gada 14. oktobra Pirmās instances tiesas spriedums lietā T‑292/01 Phillips Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (BASS), Recueil, II‑4335. lpp., 43. punkts). Preču zīme, ar ko ir pamatots iebildums, ir reģistrēta kā Kopienas preču zīme. No tā izriet, ka konkrētā sabiedrības daļa, attiecībā pret kuru ir jāveic sajaukšanas iespējas novērtēšana, ir vidusmēra Eiropas Kopienas patērētāji.
26 Pusēm nav domstarpību par to, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmju aptvertās preces ir daļēji līdzīgas un daļēji identiskas.
27 Šajos apstākļos prasības iznākums ir atkarīgs no attiecīgo apzīmējumu līdzības pakāpes. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka kopējā sajaukšanas iespējas novērtēšana, ciktāl tas attiecas uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību, ir jāveic, balstoties uz apzīmējumu radīto kopiespaidu, tostarp ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus (skat. iepriekš minēto spriedumu BASS, 47. punktu, un tajā citēto judikatūru).
28 Vizuālajā aspektā Apelāciju padome raksturoja agrāko preču zīmi kā tādu, kuru “veido divi lielie burti “NL”, kas novietoti vertikāli un ir mākslinieciskā fontā “Stephenson Blake” ar slīpumu uz labo pusi” (Apelāciju padomes lēmuma 32.punkts lietā T‑117/03, Apelāciju padomes lēmuma 31. punkts lietās T‑118/03 un T‑119/03 un Apelāciju padomes lēmuma 28. punkts lietā T‑171/03). Pirmās instances tiesa uzskata, ka šis apraksts ir precīzs. Agrākajā preču zīmē burts “L” ir skaidri atpazīstams. Tas ir novietots zem un pa labi no otrā burta. Tā kā teksts parasti tiek lasīts no kreisās puses uz labo un no augšas uz leju, burts “L” nav pirmais burts šajā burtu kombinācijā. Starp burta “N” kreiso daļu, kas varētu veidot “A” burta virsotni, un “L” burta lejasdaļu ir atstarpe, kura ļauj skaidri redzēt, ka tā nav “A” burta šķērssvītra. Tāpēc pirmais burts netiks izlasīts kā “A”. Turklāt burta “L” augšdaļa nevar tikt uztverta tā, ka tā veido burtu “O”. Visbeidzot ir jānorāda, ka apzīmējumi ir jāsalīdzina tādi, kādi tie ir aizsargāti, nevis tādi, kādus tos varētu uztvert patērētājs, lasot otrādi. Tādējādi prasītājas šaubas par to, kā agrākais apzīmējums varētu tikt uztverts, ir nepamatotas.
29 Katru reģistrācijai pieteikto apzīmējumu veido grafisks apzīmējums, kas sastāv no burtiem “NL”, aiz kuriem uzreiz seko vārds ar lielajiem burtiem (lietās no T‑117/03 līdz T‑119/03) un vārds, ko veido lielais burts un deviņi mazie burti (lietā T‑171/03). Katrā apzīmējumā burtu kombinācija “NL” ir treknrakstā, bet citi burti ir normālajā rakstā. No tā izriet, ka burti “NL” ir dominējošais vizuālais elements katrā reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, kā tas ir pareizi konstatēts Apelāciju padomes lēmumos.
30 ITSB pareizi norāda, ka reģistrācijai pieteiktajiem apzīmējumiem ir līdzīga morfosintaktiskā struktūra. Tikai reģistrācijai pieteiktais apzīmējums “NLCollection” nedaudz atšķiras tajā ziņā, ka apzīmējumu neveido tikai lielie burti, un vārds “NLCollection” ir ietverts melnā taisnstūrveida rāmī. Pat ja prasītājs pamatoti kritizē faktu, ka Apelāciju padomes 2003. gada 15. aprīļa lēmumā šīs īpatnības nav ņemtas vērā, tāpat kā 2003. gada 27. janvāra lēmumos, Apelāciju padomes apzīmējuma vizuālais novērtējums ir pareizs tajā ziņā, ka burtu kombinācija “NL” ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “NLCollection” dominējošais vizuālais elements.
31 Vizuāli salīdzinot agrāko apzīmējumu un reģistrācijai pieteiktos apzīmējumus, Apelāciju padome konstatēja nelielu līdzību. Prasītājs neapstrīdēja šo atzinumu.
32 Attiecībā uz attiecīgo apzīmējumu konceptuālo līdzību ir jāatzīmē, ka reģistrācijai pieteiktie apzīmējumi sastāv no burtiem “NL” un vārdiem “sport”, “jeans”, “active” un “collection”. Agrāko preču zīmi veido tikai burtu kombinācija “NL”. Kā pareizi ir konstatējusi Apelāciju padome, “NL” nav nozīmes apģērbu sektorā.
33 No otras puses, kā ITSB to pareizi atzīmē, angļu un franču valodā katram vārdam “sport”, “jeans”, “active” un “collection” ir apzīmētās preces aprakstošs konceptuālais saturs. Apģērbu sektorā vārds “sport” asociējas ar sporta apģērbu vai apģērbu sportiskā stilā. Vārds “jeans” tiks identificēts kā tāds, kas raksturo džinsu apģērbu. Vārds “collection” attiecas uz modeļu kopumu, kas ir paredzēts kādai sezonai. Vārds “active” vairāk attiecas uz preču lietošanu, t.i., apģērbiem aktīviem cilvēkiem vai apģērbiem, kas ļauj tiem būt aktīviem.
34 Pirmās instances tiesa atzīmē, ka parasti sabiedrība neuzskata aprakstošu elementu, kas veido kombinētas preču zīmes daļu, par šīs preču zīmes radītā kopiespaida atšķirtspējīgo un dominējošo elementu (2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser-Busch (BUDMEN), Recueil, II‑2251. lpp., 53. punkts). Šajā ziņā ir pietiekami, ka šāda elementa aprakstošais raksturs tiek uztverts kādā Kopienas daļā. Lai gan Regulas Nr. 40/94 8. pants neparedz līdzīgu noteikumu šīs regulas 7. panta 2. punkta noteikumam, Pirmās instances tiesa interpretēja šīs regulas 1. panta 2. punktā noteikto Kopienas preču zīmes vienotā rakstura principu un secināja, ka reģistrācija ir jānoraida, ja relatīvais atteikuma pamatojums pastāv tikai Kopienas daļā (2004. gada 3. marta Pirmās instances tiesas spriedums lietā T‑355/02 Mühlens/ITSB – Zirh International (ZIRH), Recueil, II‑791. lpp., 35. un 36. punkts, šajā lietā tiek izskatīta apelācija).
35 Šajā lietā reģistrācijai pieteiktajos apzīmējumos ir elementi, kuriem vismaz no angļu un franču valodā runājošas sabiedrības viedokļa ir aptvertās preces aprakstošs konceptuālais saturs. Tāpēc Apelāciju padome pareizi konstatēja, ka vismaz attiecībā uz šo sabiedrību reģistrācijai pieteikto preču zīmju konceptuālais dominējošais elements ir burtu kombinācija “NL”, kas ir agrākās preču zīmes vienīgais elements.
36 Saistībā ar fonētisko līdzību ir jāatzīmē, ka, ņemot vērā vizuālās līdzības novērtējumu iepriekš minētajā 28. un 30. punktā, agrāko preču zīmi, kas sastāv no burtiem “N” un “L”, vairākumā Eiropas Kopienas valodu, to skaitā jo īpaši angļu un franču valodā izrunās kā “N-L”. Preču zīmi “NLSPORT” vismaz angļu un franču valodā izrunās kā “N-L-sport”. Pārējās reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izrunās kā “N-L-jeans”, “N-L-active” un “N-L-collection”. No tā izriet, ka burtu kombinācija “NL”, kas veido agrāko preču zīmi, ir fonētiski klātesoša katrā reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Vismaz franču un angļu valodā runājošie patērētāji uztvers vārdus “sport”, “jeans”, “active” un “collection” kā preču vai to lietošanu aprakstošos elementus. Tāpēc burtu kombinācija “NL” vismaz šai sabiedrībai ir dominējošais fonētiskais elements. Apelāciju padomes secinājumi Apelāciju padomes lēmumu 33. punktā (lieta T‑117/03), 32. punktā (lietas T‑118/03 un T‑119/03) un 29. punktā (lieta T‑171/03) tāpēc ir atzīstami par pamatotiem. Tāpat jāatzīmē, ka Apelāciju padome nav konstatējusi apzīmējumu fonētisko identiskumu, bet gan fonētisko identiskumu starp reģistrācijai pieteikto apzīmējumu dominējošo elementu “NL” un agrākās preču zīmes burtu kombināciju “NL”.
37 Fakts, ka apzīmējums, kas veido agrāko preču zīmi, ir iekļauts katra reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma dominējošajā elementā, ļauj secināt, ka pastāv būtiska fonētiska līdzība (par pretēju gadījumu skat. iepriekš minēto spriedumu Fifties, 40. punkts).
38 Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome nav veikusi apzīmējumu līdzības visaptverošu vērtējumu, bet gan sadalījusi reģistrācijai pieteiktos apzīmējumus burtu kombinācijā “NL” un vārdos “sport”, “jeans”, “active” vai “collection”.
39 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka, lai gan vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (1997. gada 11. novembra Tiesas spriedums lietā C‑251/95, SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts), parasti vislabāk atmiņā paliek apzīmējuma dominējošās un atšķirtspējīgās pazīmes (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu Fifties, 47. un 48. punktu). Attiecīgi, Apelāciju padomi nevar kritizēt par to, ka tā ir novērtējusi, kas patērētāju uztverē ir preču zīmju atšķirtspējīgie un dominējošie elementi, ko patērētājs paturēs prātā.
40 Tādējādi Apelāciju padome nepieļāva kļūdu tiesību jautājumā, konstatējot, ka starp attiecīgajiem apzīmējumiem pastāv fonētiska un konceptuāla līdzība.
41 Attiecībā uz sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu Apelāciju padome ir atzinusi, ka šāda iespēja pastāv, ņemot vērā apzīmējumu fonētisko un konceptuālo līdzību, preču un to tirgošanas apstākļu līdzību apģērbu sektorā, kurā ir pieņemts izmantot pakārtotās preču zīmes un attēlot apzīmējumu vairākās konfigurācijās. Prasītājs apstrīd šo atzinumu divu iemeslu dēļ.
42 Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka apģērbu sektorā vidusmēra patērētājs ir īpaši vērīgs attiecībā uz preču zīmēm, tādēļ viņu ir grūti maldināt.
43 Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. pēc analoģijas 1999. gada 22. jūnija Tiesas spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts). Kā ITSB pareizi atzīmēja, prasītāja nevar apgalvot, ka kādā noteiktā sektorā patērētājs ir īpaši vērīgs attiecībā uz preču zīmēm, nepamatojot šo apgalvojumu ar faktiem vai pierādījumiem. Attiecībā uz apģērbu sektoru Pirmās instances tiesa konstatē, ka tajā ir gan kvalitātes, gan cenas ziņā ļoti atšķirīgas preces. Kaut gan pastāv iespēja, ka patērētājs ir vērīgāks attiecībā uz preču zīmi, pērkot īpaši dārgu apģērba vienību, bez pierādījumiem nevar prezumēt šādu patērētāja pieeju attiecībā uz visām precēm šajā sektorā. No tā izriet, ka šis arguments ir jānoraida.
44 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka burtu kombinācijas pēc to būtības ir ar zemu atšķirtspēju. Turklāt pēc prasītājas domām ir neiespējami no fonētiskā aspekta piesavināties burtu kombināciju; prasītājs pamato šo apgalvojumu ar Tribunal Supremo 1993. gada 21. janvāra lēmumu par apzīmējumu, ko veido burts “D”. Visbeidzot, prasītāja norāda, ka ir vairākas valsts un Kopienas preču zīmes, kurās ir elements “NL” un starp tām nav konstatēta nekāda sajaukšanas iespēja.
45 Attiecībā uz faktu, ka vairākas preču zīmes, ko veido burtu kombinācija “NL”, ir reģistrētas, Pirmās instances tiesa atzīst – prasītāja nav pierādījusi, ka šīs lietas būtu attiecināmas uz šo lietu. Papildus ITSB uzsver – un tas netiek apstrīdēts, ka Kopienas reģistrācijas, uz kurām prasītājs atsaucas, nav bijušas pakļautas iebildumu procesam. Saistībā ar Tribunal Supremo lēmumu ITSB pareizi norāda, ka tajā gadījumā lieta attiecās uz preču zīmi, ko veido viens burts. Visbeidzot, Apelāciju padomes lēmumu likumība ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz Regulu Nr. 40/94, kā to ir interpretējušas Kopienu tiesas (iepriekš minētais spriedums BUDMEN, 61. punkts, un citētā judikatūra). No tā izriet, ka šī argumenta daļa ir neefektīva.
46 Attiecībā uz argumentu, ka agrāka preču zīme nevar monopolizēt “NL” fonētisko aspektu – tas pēc būtības nozīmē noliegt šīs preču zīmes fonētisko atšķirtspēju un secināt, ka fonētiskā līdzība nevar būt par pamatu sajaukšanas iespējai Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
47 Regulas Nr. 40/94 4. pants paredz, ka Kopienas preču zīme var tikt izveidota no visiem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem – tostarp personvārdiem – modeļiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka tā ir atšķirama no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem. Tā, likumdevējs šīs regulas 4. panta piemēru sarakstā ir apzināti iekļāvis apzīmējumus, kas sastāv no burta vai burtu kombinācijas, kas var būt Kopienas preču zīme, kurai var piemērot jebkuru absolūto vai relatīvo atteikuma pamatojumu, ar ko var pamatot iebildumu.
48 Regulas Nr. 40/94 7. un 8. pants par reģistrācijas atteikumu nenosaka specifiskus noteikumus apzīmējumiem, kuri sastāv no burtu kombinācijas, kas nav vārds. No tā izriet, ka, veicot šādu apzīmējumu sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, principā vadās pēc tiem pašiem noteikumiem kā attiecībā uz vārdiskajiem apzīmējumiem, kuri sastāv no vārda, nosaukuma vai izdomāta termina. Prasītājas arguments, ka apzīmējumiem, kas sastāv no burtu kombinācijas, pēc būtības nav fonētiskās atšķirtspējas, tāpēc ir noraidāms.
49 Tomēr ir jāatzīmē, ka sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējumā konfliktējošo apzīmējumu vizuālajiem, fonētiskajiem un konceptuālajiem aspektiem ne vienmēr ir vienāda nozīme. Ir svarīgi analizēt objektīvos apstākļus, kādos preču zīmes var atrasties tirgū (iepriekš minētais spriedums BUDMEN, 57. punkts). Apzīmējumu līdzība vai atšķirība jo īpaši var būt atkarīga no apzīmējumu raksturīgajām īpašībām vai no apstākļiem, kādos tiek pārdotas preces vai pakalpojumi, ko aptver konfliktējošās preču zīmes. Ja preces, ko aptver attiecīgā preču zīme, tiek pārdotas pašapkalpošanās veikalos, kur pircējs pats izvēlas preces un tāpēc galvenokārt paļaujas uz preču zīmes attēlu, kas ir uz šīs preces, tad parasti apzīmējumu vizuālajai līdzībai ir lielāka nozīme. Turpretim, ja attiecīgā prece tiek pārdota, piedāvājot vārdiski, tad lielāka nozīme parasti tiks piešķirta apzīmējumu fonētiskajai līdzībai.
50 Prasītāja nav minējusi nekādus īpašus apstākļus, kādos preces tiek pārdotas. Parasti apģērbu veikalos pircēji paši var izvēlēties apģērbu, ko viņi vēlas pirkt, vai izmantot pārdevēju palīdzību. Kaut gan nevar izslēgt vārdisko saskarsmi, parasti apģērba vienības izvēle notiek vizuāli. Tāpēc attiecīgo preču zīmju vizuālā uztvere parasti notiek pirms pirkuma veikšanas. Tādējādi vizuālajam aspektam ir lielāka loma kopējā sajaukšanas iespējas novērtēšanā.
51 Tomēr apģērbu sektorā preču zīme bieži tiek izpildīta dažādās konfigurācijās atbilstoši tam produktu tipam, uz kuru tā attiecas. Apģērbu ražotājs parasti lieto pakārtotās preču zīmes (apzīmējumi, kas tiek atvasināti no galvenās preču zīmes un kam ar to ir kopējs dominējošais elements), lai nošķirtu dažādas apģērbu sērijas (iepriekš minētais spriedums Fifties, 49. punkts un iepriekš minētais spriedums BUDMEN, 57. punkts). Šajā lietā reģistrācijai pieteikto preču zīmju konceptuālais saturs var pastiprināt patērētāju iespaidu, ka tās ir preču zīmei NL pakārtotās preču zīmes. Pat ja patērētājs būtu saskāries tikai ar vienu no minētajiem apzīmējumiem, tas, ka, no vienas puses, ir ļoti skaidri uztverami trekninātie burti “NL” un, no otras puses, ir skaidri uztverams tiem sekojošais vārds, kurš var asociēties ar noteikta stila apģērbu, [tas] var likt patērētājam tos identificēt kā “NL” preču zīmei pakārtotu preču zīmi. Turklāt reģistrācijai pieteikto apzīmējumu atšķirīgā burtu kombinācijas “NL” rakstības forma salīdzinājumā ar agrākās preču zīmes “NL” rakstības formu varētu tikt uztverta kā īpaša šīs agrākās preču zīmes konfigurācija. Līdz ar to Apelāciju padomes secinājums, ka nav izslēgts tas, ka patērētājs var uztvert reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kā agrākās preču zīmes īpašnieka speciālo sēriju zīmes, ir jāatzīst par pamatotu.
52 Pirmās instances tiesa atgādina – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts paredz, ka var pastāvēt sajaukšanas iespēja, nevis ka šī sajaukšana būtu jākonstatē. Lai gan ir taisnība, ka Apelāciju padome būtu varējusi izvērtēt īpašo rakstības formu “NL” agrākajā preču zīmē, kuras izskats atšķiras no “NL” burtiem reģistrācijai pieteiktajos apzīmējumos un kura pēc būtības ir agrākās preču zīmes visuzkrītošākais raksturīgais elements, tomēr Apelāciju padomes secinājums šajos apstākļos ir pareizs. Ņemot vērā preču identiskumu un to pārdošanas apstākļus, kas ir aplūkoti iepriekšējā punktā, līdzības pakāpe starp apzīmējumiem ir pietiekama, lai šajā lietā konstatētu sajaukšanas iespēju.
53 No tā izriet, ka pamats, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, nav pamatots. Tāpēc prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
54 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 6. oktobrī.