Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 9. martā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Finanzamt Hamm/Harry Mensing
(Lieta C-180/22)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesfinanzhof
Pamatlietas puses
Revīzijas sūdzības iesniedzēja: Finanzamt Hamm
Atbildētājs revīzijas tiesvedībā: Harry Mensing
Prejudiciālie jautājumi
Vai tādos apstākļos kā pamatlietā, kad nodokļu maksātājs, balstīdamies uz spriedumu Mensing 1 , apgalvo, ka arī tādu mākslas darbu piegādēm, kurus viņš iepriekš iegādājies no autora (vai tā tiesību pārņēmējiem) no nodokļa atbrīvotas piegādes Kopienas iekšienē ietvaros, ir piemērojams Padomes Direktīvas 2006/112/EK 2 (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311. un nākamajos pantos paredzētais peļņas daļas režīms, saskaņā ar minētā sprieduma 49. punktu nosakot nodokļa bāzi tikai un vienīgi uz Savienības tiesību akta pamata, un līdz ar to nav pieļaujams, ka valsts pēdējās instances tiesa interpretē valsts tiesību normas (šajā gadījumā – Umsatzsteuergesetz (Apgrozījuma nodokļa likums) 25.a panta 3. punkta trešo teikumu) tādējādi, ka nodoklis par iegādēm Kopienas iekšienē nav daļa no nodokļa bāzes?
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311. un nākamie panti ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad peļņas daļas režīms tiek piemērots tādu mākslas darbu piegādēm, kas iepriekš Kopienas iekšienē ir iegādāti no autora (vai viņa tiesību pārņēmējiem), nodoklis par iegādi Kopienas iekšienē samazina peļņas daļu (starpību), vai arī šajā ziņā Savienības tiesībās pastāv neplānots robs, ko nevar novērst tiesību tālākveidošanas ceļā, bet var novērst vienīgi likumdevējs?
____________
1 Spriedums, 2018. gada 29. novembris,
Mensing (С-264/17, EU:C:2018:968).
1 Padomes Direktīva (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).