Prasība, kas celta 2013. gada 28. janvārī - 1. garantovaná/Komisija
(lieta T-42/13)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: 1. garantovaná a.s. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvji - M. Powell, Solicitor, G. Forwood, Barrister, M. Staroň un P. Hodál, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 21. decembra vēstuli lietā COMP/39.396 - Kalcija karbīds, ciktāl tajā:
4,5 % procentu likme ir piemērota attiecībā uz laikposmiem, kamēr Vispārējā tiesa ir i) apturējusi Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmuma C(2009) 5791, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.396 - Tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā [izmantojamie reaģenti, kuru sastāvā ir kalcija karbīds un magnijs]), 2. panta darbību attiecībā uz prasītāju, un ii) apturējusi prasītājas pienākumu iesniegt bankas garantiju, lai novērstu tūlītēju minētā lēmuma 2. pantā uzliktā naudas soda atgūšanu;
naudas soda un nokavējuma procentu 2013. gada 25. janvārī maksājamais atlikums noteikts EUR 20 293 586,60 apmērā;
oficiāli paziņots, ka prasītajai līdz, vēlākais, 2013. gada 25. janvārim vai nu provizoriski jāsamaksā EUR 20 293 586,60, vai jāiesniedz pieņemams finanšu nodrošinājums šīs summas apmērā.
piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai neesot nekāda tiesiska pamata piemērot procentus attiecībā uz ex parte rīkojuma par pagaidu noregulējumu aptverto laikposmu, jo 2009. gada 20. oktobra ex parte izdotajā rīkojumā par pagaidu noregulējumu Lēmuma C(2009) 5791 2. panta darbība attiecībā uz prasītāju tika apturēta. Tādējādi naudas sodam kā tādam neesot "pienācis termiņš" Īstenošanas kārtības . 79. panta c) punkta izpratnē. Atbilstīgi principam accessorium sequitur principale procenti saistībā ar naudas sodu var uzkrāties tikai no dienas, kad iestājies naudas soda samaksas termiņš.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, rīkojuma par pagaidu noregulējumu aptvertajā laikposmā piemērojot nokavējuma procentu likmi 4,5 % apmērā, esot aizskarta prasītājas tiesiskā paļāvība, jo 2011. gada 2. marta rīkojumā par pagaidu noregulējumu tika apturēts prasītājas pienākums iesniegt bankas garantiju, lai novērstu tūlītēju tai Lēmuma C(2009) 5791 2. pantā uzliktā naudas soda atgūšanu. Tādējādi prasītāja esot nostādīta tādā pašā situācijā, kādā tā būtu bijusi, ja tā būtu iesniegusi bankas garantiju. Tādēļ prasītāja bija tiesīga pamatoties uz tiesisko paļāvību, kas gūta no Komisijas 2009. gada 24. jūlija vēstules, ar kuru darīts zināms Lēmums C(2009) 5791, ka procenti par naudas sodu būtu maksājami atbilstoši Īstenošanas kārtības 86. panta 5. punktā noteiktajai likmei.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, rīkojumos par pagaidu noregulējumu aptvertajos laikposmos piemērojot nokavējuma procentu likmi 4,5 % apmērā, rīkojumiem par pagaidu noregulējumu tiek atņemta to praktiskā iedarbība, jo abas Īstenošanas kārtības 86. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 86. panta 5. punktā noteiktās procentu likmes ir domātas tālab, lai mudinātu uzņēmumus iesniegt bankas garantiju, turpretim sodot tos, kuri, iestājoties samaksas termiņam, atsakās maksāt naudas sodu vai iesniegt pienācīgu bankas garantiju. Prasītāja nebūtu sodāma, piemērojot soda procentu likmi par bankas garantijas neiesniegšanu apstākļos, kad Vispārējā tiesa ir i) apturējusi naudas soda piemērošanu un ii) nospriedusi, ka prasītājai objektīvi nav iespējams iesniegt bankas garantiju.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, rīkojumos par pagaidu noregulējumu aptvertajos laikposmos piemērojot nokavējuma procentu likmi 4,5 % apmērā, tiekot pārkāpts samērīguma princips. Būtu nesamērīgi sodīt prasītāju, tai piemērojot Īstenošanas kārtības 86. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto procentu likmi, apstākļos, kad i) naudas soda piedziņa nav veicama un ii) Savienības tiesās ir konstatēts, ka prasītāja nespēj samaksāt naudas sodu, nedz iesniegt pienācīgu bankas garantiju.
____________1 - Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 1. nod., 4. sēj., 145. lpp.) redakcijā ar grozījumiem.