VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2013. gada 14. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo cāli, reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts grafiska preču zīme, kas attēlo cāli – Relatīvs atteikuma pamatojums – Preču un pakalpojumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑249/11
Sanco, SA, Barselona (Spānija), ko pārstāv A. Segura Roda, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv J. Crespo Carrillo, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Marsalman, SL, Barselona,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 17. februāra lēmumu lietā R 1073/2010‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sanco, SA un Marsalman, SL.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi] (referents), tiesneši S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] un E. Butidžidžs [E. Buttigieg],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 10. maijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 14. septembrī,
ņemot vērā, ka mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu netika saņemts lietas dalībnieku pieteikums par tiesas sēdes noturēšanu, un tādēļ, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2008. gada 18. februārī Marsalman, SL Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29., 35. un 39. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “cāļi”;
– 35. klase: “reklāmas pakalpojumi, komercpārstāvniecība, franšīzes, eksporta un importa pakalpojumi; jebkāda veida pārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi un jebkāda veida pārtikas preču tirdzniecības pakalpojumi internetā, izmantojot globālo tīmekli”;
– 39. klase: “cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumi”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2008. gada 14. jūlija Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 28/2008.
5 2008. gada 14. oktobrī prasītāja Sanco, SA, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā norādītajām precēm un pakalpojumiem.
6 Iebildumi bija balstīti uz agrāku Spānijas grafisku preču zīmi, kas attēlota šādi:
7 Ar šo preču zīmi bija aptvertas preces, kas ietilpst 29. un 31. klasē un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “gaļa, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti”;
– 31. klase: “dzīvi dzīvnieki”.
8 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) paredzētajiem pamatojumiem.
9 2010. gada 13. aprīlī Iebildumu nodaļa daļēji apmierināja iebildumus, atsakot pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz 29. klasē ietilpstošajām precēm “cāļi” un 35. klasē ietilpstošajiem “jebkāda veida pārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumiem un jebkāda veida pārtikas preču tirdzniecības pakalpojumiem internetā, izmantojot globālo tīmekli”. Turpretim tā noraidīja iebildumus attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem “reklāmas pakalpojumiem, komercpārstāvniecību, franšīzes, eksporta un importa pakalpojumiem” un 39. klasē ietilpstošajiem “cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem”.
10 2010. gada 14. jūnijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu daļā, kurā tā bija daļēji noraidījusi prasītājas iebildumus.
11 Ar 2011. gada 17. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome noraidīja apelācijas sūdzību un apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu daļā, kurā tā daļēji bija noraidījusi iebildumus. Apelāciju padome uzskatīja, ka konkrēto sabiedrības daļu veido vidusmēra patērētājs, kas ir gan vispārējas, gan specializētas sabiedrības daļa. Turklāt Apelāciju padome uzskatīja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces, proti, “reklāmas pakalpojumi, komercpārstāvniecība, franšīzes, eksporta un importa pakalpojumi” un “cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumi” nav līdzīgi ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm, proti, “gaļai, mājputniem un medījumiem; gaļas ekstraktiem” un “dzīviem dzīvniekiem”. Ņemot vērā ar konfliktējošiem apzīmējumiem aptverto preču un pakalpojumu līdzības neesamību, Apelāciju padome secināja, ka starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko valsts grafisko preču zīmi nepastāv sajaukšanas iespēja, un nav jāveic apstrīdēto apzīmējumu salīdzināšana.
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu un atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām ar to aptvertajām precēm un pakalpojumiem;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
1. Par apstrīdētā lēmuma atcelšanu
Ievada apsvērumi
14 Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā būtībā ir uzskatījusi, ka, nepastāvot līdzībai starp ar agrāko preču zīmi aizsargātajām precēm un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajiem “reklāmas pakalpojumiem, komercpārstāvniecību, franšīzes, eksporta un importa pakalpojumiem” un “cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem”, starp attiecīgajām preču zīmēm nepastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un nav jāveic attiecīgo apzīmējumu salīdzināšana (apstrīdētā lēmuma 22. un 25. punkts). Prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts tādēļ, ka pastāv līdzība starp ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajiem minētajiem pakalpojumiem.
15 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas ir aptverti ar abām preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv sajaukšanas iespēja.
16 No tā izriet, ka, nepastāvot ar attiecīgajiem apzīmējumiem aptverto preču un pakalpojumu identiskumam vai līdzībai, nevar pastāvēt sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (šajā ziņā pēc analoģijas skat. Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 22. punkts).
17 Turklāt ir jāatgādina, ka sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai – attiecīgā gadījumā – no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Kā ir ticis atzīts, sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
18 No tā izriet, ka vāja līdzības pakāpe starp precēm un pakalpojumiem, ko aptver attiecīgie apzīmējumi, var tikt kompensēta ar apzīmējumu augstu līdzības pakāpi un otrādi (šajā ziņā pēc analoģijas skat. Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 19. punkts).
19 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānorāda, ka vienīgi tiktāl, ciktāl ir konstatēts, ka nepastāv nekāda līdzība starp precēm un pakalpojumiem, kurus aptver attiecīgās preču zīmes, var tikt secināts, ka starp minētajām preču zīmēm nepastāv sajaukšanas iespēja un nav jāveic visaptverošs salīdzinājums, ņemot vērā visus atbilstošos faktorus un to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus.
20 Tādēļ izskatāmajā lietā ir jānosaka, vai Apelāciju padome varēja, nepieļaujot kļūdu, uzskatīt, ka ar attiecīgajām preču zīmēm aptvertajām precēm un pakalpojumiem nav nekādas līdzības tādējādi, ka ir izslēgta jebkāda sajaukšanas iespēja starp attiecīgajām preču zīmēm, neveicot visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu.
Par attiecīgo preču un pakalpojumu salīdzinājumu
Pamatapsvērumi
21 Kā ir konstatēts pastāvīgajā judikatūrā, lai izvērtētu līdzību starp attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp tiem. Šie faktori it īpaši ietver to raksturu, funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu. Var ņemt vērā arī citus faktorus, tādus kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T‑443/05 El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), Krājums, II‑2579. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 Konkrētāk, runājot par preču un pakalpojumu papildinošo raksturu, ir jāatgādina, ka papildinošas preces vai pakalpojumi ir tādi, starp kuriem pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viens ir nepieciešams vai nozīmīgs otra izmantošanai tā, ka patērētāji var uzskatīt, ka par šo preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums (iepriekš 21. punktā minētais Vispārējās tiesas spriedums lietā “PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”, 48. punkts, un 2009. gada 22. janvāra spriedums lietā T‑316/07 Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), Krājums, II‑43. lpp., 57. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpat, lai vērtētu preču un pakalpojumu papildinošo raksturu, visbeidzot ir jāņem vērā tas, cik nozīmīga minētās sabiedrības uztverē kādas preces vai pakalpojuma izmantošanai ir cita prece vai pakalpojums.
23 Tādējādi preču un pakalpojumu līdzības vērtējums papildus to konkurējošā vai papildinošā rakstura vērtējumam paredz, ka vispirms ir jādefinē minēto preču un pakalpojumu patērētājs.
– Par konkrēto sabiedrības daļu
24 Visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Sajaukšanas iespējas vērtējuma mērķim konkrēto sabiedrības daļu veido lietotāji, kuri var izmantot gan ar agrāko preču zīmi, gan ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojumus (skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 24. maija spriedumu lietā T‑408/09 ancotel/ITSB – Acotel (“ancotel”), Krājumā nav publicēts, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Izskatāmajā lietā Apelāciju padome uzskatīja, ka reklāmas, komercpārstāvības, franšīzes, eksporta un importa pakalpojumi, kā arī cāļu transportēšanas, glabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumi ietilpst, pirmkārt, vispārējai sabiedrībai, otrkārt, specializētai sabiedrībai paredzētajos pakalpojumos. Turpinājumā tā uzsvēra, ka daži no šiem pakalpojumiem kopumā ir paredzēti komercuzņēmumiem. No tā Apelāciju padome attiecīgi secināja, ka sajaukšanas iespējas vērtējuma mērķim konkrēto sabiedrības daļu veido vidusmēra patērētājs, kas ir gan vispārējas sabiedrības, gan vairāk specializētas sabiedrības daļa (skat. apstrīdētā lēmuma 19. punktu).
27 Vispārējā tiesa uzskata, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka iepriekš minētie pakalpojumi ir paredzēti profesionāļiem. Šie profesionāļi tiešām var pieprasīt šādus pakalpojumus. Turklāt nevar izslēgt, ka daži no šiem pakalpojumiem ir paredzēti plašai sabiedrībai. Tāpat attiecībā uz “gaļu, mājputniem un medījumu, gaļas ekstraktiem” un “dzīviem dzīvniekiem” ir jānorāda, ka, lai gan minētās preces ir paredzētas profesionāļiem un lai gan ar dzīvnieku audzēšanu galvenokārt nodarbojas profesionāļi, šīs preces pērk gan indivīdi, gan profesionāļi.
28 No tā izriet, ka Apelāciju padome, nepieļaujot kļūdu, izskatāmajā lietā ir uzskatījusi, ka attiecīgo preču un pakalpojumu konkrētos patērētājus veido gan profesionāļi, gan indivīdi.
– Par attiecīgo preču un reklāmas, komercpārstāvības, franšīzes, kā arī eksporta un importa pakalpojumu līdzību
29 Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā uzskatīja, ka nepastāv līdzība starp, pirmkārt, “gaļu, mājputniem un medījumu, gaļas ekstraktiem”, kas aptverti ar agrāko preču zīmi, un, otrkārt, “reklāmas pakalpojumiem, komercpārstāvību, franšīzes, eksporta un importa pakalpojumiem”, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
30 Prasītāja apstrīd šo vērtējumu, pamatojoties uz to, ka starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem esot saikne, un konkrētā sabiedrības daļa varot uzskatīt, ka attiecīgās preces un pakalpojumi ir no viena un tā paša vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. ITSB apstrīd šo vērtējumu un būtībā atsaucas uz apstrīdētajā lēmumā izvērsto motivāciju.
31 Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka gaļa, mājputni, medījums, gaļas ekstrakti un dzīvi dzīvnieki pēc to rakstura, funkcionālā uzdevuma un izmantošanas atšķiras no reklāmas pakalpojumiem, komercpārstāvības, franšīzes, kā arī eksporta un importa pakalpojumiem. Iepriekš minētās preces un pakalpojumi nav ne savstarpēji aizstājami, ne konkurējoši, turklāt prasītāja to nav apstrīdējusi.
32 Attiecībā uz izplatīšanas kanāliem Apelāciju padome uzskatīja un prasītāja to nav apstrīdējusi, ka tie ir atšķirīgi tādēļ, ka ir mazticams, pat neiespējams, ka ferma vai putnu audzētava tiktu izmantota, lai piedāvātu uzņēmumiem reklāmas, komercpārstāvības, franšīzes vai eksporta un importa pakalpojumus. Ņemot vērā minētās preces un pakalpojumus, Apelāciju padome varēja, nepieļaujot kļūdu, uzskatīt, ka minēto preču un pakalpojumu izplatīšanas kanāli ir atšķirīgi.
33 Tomēr, kā ir izklāstīts iepriekš 21. punktā, vērtējot līdzību starp precēm un pakalpojumiem, tāpat ir jāņem vērā minēto preču un pakalpojumu papildinošais raksturs.
34 Šajā ziņā Apelāciju padome uzskatīja, ka ar agrāko preču zīmi aptvertās preces un reklāmas, komercpārstāvības, franšīzes, kā arī eksporta un importa pakalpojumi nav pat papildinoši tādēļ, ka tādu preču kā cāļu un dzīvu dzīvnieku raksturam, izmantošanai un izplatīšanas kanāliem nav nekādas saiknes ar šiem pakalpojumiem, ko patērētājs viegli uztvertu (skat. apstrīdētā lēmuma 23. punktu).
35 Tādējādi Apelāciju padome uzskatīja, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa attiecīgās preces un pakalpojumi nav papildinoši tādēļ, ka nav nekādas saiknes starp to raksturu, izmantošanu un izplatīšanas kanāliem.
36 Tomēr, kā ir izklāstīts iepriekš 22. punktā, sajaukšanas iespējas kontekstā papildinošais raksturs starp precēm un pakalpojumiem netiek vērtēts, pamatojoties uz to, vai konkrētās sabiedrības daļas ieskatā starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem eksistē saikne no to rakstura, izmantošanas un izplatīšanas kanālu viedokļa, bet, pamatojoties uz ciešas saiknes esamību starp minētajām precēm un pakalpojumiem, proti, pamatojoties uz to, ka viens ir nepieciešams vai nozīmīgs otra izmantošanai tādējādi, ka minētā sabiedrības daļa var domāt, ka atbildība par šo preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu gulstas uz vienu un to pašu uzņēmumu.
37 No tā izriet, ka Apelāciju padome nevarēja noraidīt papildinoša rakstura esamību starp attiecīgajam precēm vai pakalpojumiem vienīgi tādēļ, ka starp to raksturu, izmantošanu un izplatīšanas kanāliem nav nekādas saiknes. Faktiski, rīkojoties šādi, tā no jauna ir ņēmusi vērā attiecīgo preču un pakalpojumu raksturu, izmantošanu un izplatīšanas kanālus, nelemjot par to, cik viens ir nozīmīgs otra izmantošanai no konkrētās sabiedrības viedokļa.
38 Konkrēti, attiecībā uz Apelācijas padomes norādīto saikni starp minēto preču un minēto pakalpojumu izmantošanu ir jāuzsver, ka šis kritērijs neļauj pilnībā izvērtēt šo preču un pakalpojumu savstarpēji nepieciešamo, pat nozīmīgo raksturu vienam attiecībā pret otru, kas prasa veikt vērtējumu par papildinošo raksturu starp minētajām precēm un pakalpojumiem. Tas, ka kādas preces vai pakalpojuma izmantošanai nav saiknes ar citas preces vai pakalpojuma izmantošanu, visos gadījumos nenozīmē, ka viena izmantošana nav nozīmīga vai nepieciešama otra izmantošanai.
39 Tādējādi ir jākonstatē, ka Apelāciju padome nav pareizi izvērtējusi tostarp to, vai no profesionāla cāļu vai gaļas pircēja viedokļa šo cāļu vai gaļas pirkšanas brīdī reklāmas, komercpārstāvības, franšīzes vai importa un eksporta pakalpojumi ir tik būtiski, ka šis pircējs varētu domāt, ka viens un tas pats uzņēmums ir atbildīgs par šo preču izgatavošanu vai šo pakalpojumu sniegšanu.
40 Šo kļūmi, kas raksturīga Apelāciju padomes veiktajam vērtējumam, izceļ ITSB apgalvojums tiesvedībā Vispārējā tiesā, saskaņā ar kuru gaļas ražotājs var sniegt saviem klientiem savu preču importa un eksporta pakalpojumu. Ja tas tā ir, nevar izslēgt, ka minēto preču konkrētā sabiedrības daļa uzskata, ka importa un eksporta pakalpojums ir būtisks šo preču pirkšanai tādējādi, ka tā uzskatīs, ka šīs preces un šie pakalpojumi ir no viena uzņēmuma. Šo vērtējumu neietekmē ITSB norādītais apstāklis, saskaņā ar kuru šo importa un eksporta pakalpojumu nevarot sniegt bez atlīdzības un tie netiekot piedāvāti trešajām personām. Pirmkārt, nav pierādīts, ka ITSB norādītajā gadījumā minētais pakalpojums tiktu sniegts bez atlīdzības vai ka tas drīzāk nebūtu piedāvātā pirkuma neatņemama sastāvdaļa. Otrkārt, un katrā ziņā ir jāizvērtē konkrētās sabiedrības daļas uztvere attiecībā uz pietiekami ciešas saiknes esamību starp minētajām precēm un pakalpojumiem. Izskatāmajā lietā Apelāciju padome nav izvērtējusi šos parametrus.
41 Attiecīgi ir jākonstatē, ka, neņemot vērā šos parametrus, Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, vērtējot papildinošo raksturu starp precēm, kas aptvertas ar agrāko preču zīmi, un reklāmas, komercpārstāvības, franšīzes, kā arī eksporta un importa pakalpojumiem, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
42 Šīs kļūdas sekas ir tādas, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā visus faktorus, kam ir nozīme, lai vērtētu attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību. Nepastāvot vērtējumam, kurā ņemti vērā visi faktori, kam ir nozīme, lai vērtētu līdzības esamību starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ šajā daļā.
– Par līdzību starp attiecīgajām precēm un cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem
43 Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā uzskatīja, ka nepastāv līdzība starp “cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem”, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un “gaļu, mājputniem un medījumiem, gaļas ekstraktiem” un “dzīviem dzīvniekiem”, kas aptverti ar agrāko preču zīmi.
44 Prasītāja apstrīd šo vērtējumu, uzskatot, ka, ņemot vērā saistību starp attiecīgo preču un pakalpojumu tirgiem, esot mazticams, ka preču zīme var aptvert kādu no šiem pakalpojumiem neatkarīgi no preces.
45 Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka prasītāja neapstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru iepriekš 43. punktā minētās preces un pakalpojumi pēc to rakstura, priekšmeta un funkcionālā uzdevuma ir atšķirīgi. Šis Apelāciju padomes vērtējums ir jāapstiprina. Cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem nav tāda paša rakstura, funkcionālā uzdevuma vai tādas pašas izmantošanas kā gaļai, mājputniem, medījumam, gaļas ekstraktiem un dzīviem dzīvniekiem. Turklāt attiecīgās preces un pakalpojumi nav konkurējoši vai savstarpēji aizstājami. Patiešām, minētās preces nevar aizstāt gaļu vai dzīvus dzīvniekus.
46 Atšķirība starp minētajām precēm un pakalpojumiem to rakstura, priekšmeta un funkcionālā uzdevuma dēļ ļāva Apelāciju padomei secināt, ka transportēšanas jomā specializējušies uzņēmumi un ar agrāko preču zīmi aptverto preču ražošanā specializējušies uzņēmumi arī ir atšķirīgi (skat. apstrīdētā lēmuma 24. punktu).
47 Tomēr Vispārējā tiesa norāda, ka fakts, ka gaļas, mājputnu, medījumu, gaļas ekstraktu ražošana, kā arī dzīvu dzīvnieku audzēšana un cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumu sniegšana paredz specializāciju, noteikti nenozīmē, ka uzņēmumi, kas piedāvā minētos pakalpojumus, atšķiras no tiem, kas nodarbojas ar minēto preču ražošanu. Kā Apelāciju padome ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā, ir iespējams, ka uzņēmumi, kas darbojas cāļu un dzīvu dzīvnieku ražošanā, paši transportē, uzglabā noliktavā un izplata savas preces (skat. apstrīdētā lēmuma 24. punktu).
48 Turklāt, lai izvērtētu minēto preču un pakalpojumu papildinošo raksturu, ir jāvērtē nevis uzņēmumu specializācija, bet gan, vai preču un pakalpojumu patērētāji var domāt, ka saiknes starp minētajām precēm un pakalpojumiem dēļ par šo preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums. Līdz ar to uzņēmumu, kas specializējušies ar agrāko preču zīmi aptverto preču ražošanā, un cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumu sniegšanā esamības fakts nav pietiekams, lai konstatētu papildinošā rakstura neesamību starp minētajām precēm un pakalpojumiem.
49 Apelāciju padome arī uzskatīja, ka minēto preču un pakalpojumu konkrētā sabiedrības daļa ir atšķirīga attiecīgo uzņēmumu specializācijas dēļ tādējādi, ka starp minētajiem uzņēmumiem neesot ražošanas vai komerciālās saiknes. Precīzāk, tā uzskatīja, ka, ņemot vērā cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumu īpašo raksturu, tie kopumā ir paredzēti ļoti konkrētas nozares uzņēmumiem un profesionāļiem. Tas ļāva tai secināt, ka šī sabiedrības daļa atšķiras no tās, kurai tiek piedāvātas ar agrāko preču zīmi aptvertās preces, kas uzreiz izslēdzot pieņēmumu par ražošanas vai komerciālās saiknes esamību starp minētajiem uzņēmumiem (skat. apstrīdētā lēmuma 24. punktu). ITSB savā atbildē ir atbalstījis šādu pieeju.
50 Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumi ir profesionālai sabiedrībai paredzēti pakalpojumi. Turpretim ar agrāko preču zīmi aptvertās preces ir paredzētas gan plašai sabiedrībai, gan profesionāļiem. Lai gan gaļa, mājputni, medījumi un gaļas ekstrakti ir preces, kas paredzētas plašai sabiedrībai, tās var arī būt paredzētas profesionāliem pircējiem. Dzīvi dzīvnieki, tostarp cāļi, galvenokārt ir paredzēti profesionāļiem.
51 Tiktāl, ciktāl šīs preces ir paredzētas profesionālai sabiedrībai, Apelāciju padome ir kļūdaini uzskatījusi, ka šī sabiedrība atšķiras no tās, kurai paredzēti cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumi. Faktiski profesionāla sabiedrība var pirkt gan attiecīgās preces, gan iepriekš minētos pakalpojumus.
52 Turklāt, runājot par ciešas saiknes esamību starp minētajām precēm un pakalpojumiem, ir jānorāda, ka, lai izmantotu cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumus, ir jābūt cāļiem, ko transportēt, uzglabāt noliktavā un izplatīt. Šajā ziņā cāļi ir nepieciešami cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumu izmantošanai. Un otrādi, lai audzētu cāļus, var būt nozīmīgi, ka ir pieejami šo cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumi. No šī viedokļa eksistē cieša saikne starp cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un cāļiem, ko aptver agrākā preču zīme. Ņemot vērā, ka vārds “cālis” nozīmē arī dzīvnieka gaļu, šī saikne pastāv ne tikai attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem, bet arī gaļu un mājputniem, ko aptver agrākā preču zīme.
53 Turklāt profesionāls šo preču un pakalpojumu patērētājs, proti, vairumtirdzniecības uzņēmums, kas pērk cāļus, kuram arī ir vajadzīgi cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumi, var domāt, ka par šo preču ražošanu un šo pakalpojumu sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums. Faktiski tādēļ, ka atsevišķi ražotāji piedāvā arī transportēšanas pakalpojumus, cāļu pircējs var domāt, ka par šo preču ražošanu un šo pakalpojumu sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums.
54 ITSB apstrīd līdzības esamību starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, balstoties uz argumentāciju, kas līdzīga iepriekš 40. punktā izklāstītajai. Faktiski tas uzskata, ka tad, kad cāļu ražotājs transportē, uzglabā noliktavā un izplata paša izaudzētos cāļus, transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumi nav tādi, kas par atlīdzību tiek sniegti trešajām personām, bet, ka tie ir tikai “iekšējie” vai papildu pakalpojumi saistībā ar cāļu ražošanu tādējādi, ka attiecīgais ražotājs nebūs pārstāvēts cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumu tirgū. Pamatojot šo argumentu, ITSB atsaucas, pirmkārt, uz analoģiju ar nepieciešamību pierādīt preču zīmes publisku izmantošanu, lai pierādītu tās faktisku izmantošanu, un, otrkārt, uz Vispārējās tiesas vērtējumu 2006. gada 7. februāra spriedumā lietā T‑202/13 Alecansan/ITSB – CompUSA (“COMP USA”) (Krājumā nav publicēts, 47. punkts).
55 Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka pēc analoģijas ar to, kas ir izklāstīts iepriekš 40. punktā, Apelāciju padome nekādi nav pamatojusi savu apgalvojumu, saskaņā ar kuru tad, kad ražotāji transportē, uzglabā noliktavā vai izplata savus cāļus, nav runas par pakalpojumu, kas par atlīdzību sniegts trešajām personām. No tā, ka uzņēmums, kas nodarbojas ar cāļu audzēšanu, papildus piedāvā cāļu transportēšanas pakalpojumu, nevar secināt, ka šis pakalpojums netiek sniegts par atlīdzību. Turklāt no šāda papildu pakalpojuma nevar secināt, ka uzņēmums, kas piedāvā šos papildu pakalpojumus, nav pārstāvēts cāļu transportēšanas tirgū. Fakts, ka cāļu ražotājs piedāvā savu cāļu transportēšanas pakalpojumus, nozīmē, ka tas konkurē ar uzņēmumiem, kas piedāvā cāļu transportēšanas pakalpojumus. Šī iemesla dēļ šis ražotājs ir pārstāvēts minētajā tirgū.
56 Visbeidzot, un vairāk pēc būtības ir jānorāda, ka vērtējuma par preču un pakalpojumu līdzību mērķim minēto preču un pakalpojumu papildinošais raksturs nav novērtējams atkarībā no tā, vai precēm un pakalpojumiem ir “iekšējs” raksturs vai tā nav ITSB izvērstās argumentācijas izpratnē (skat. iepriekš 54. punktu), bet gan atkarībā no konkrētās sabiedrības daļas uztveres, ka par šo preču ražošanu un šo pakalpojumu sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats vai atšķirīgi uzņēmumi (skat. iepriekš 22. punktu). Tādēļ Apelāciju padomes izvēlētā un ITSB atbalstītā pieeja, lemjot par attiecīgo preču un pakalpojumu papildinošo raksturu, ir kļūdaina.
57 Vienīgi, lai ilustrētu ITSB atbalstītajā pieejā pieļauto kļūdu, ir jānorāda, ka izskatāmajā lietā tā ļāva uzskatīt, ka gadījumā, kad uzņēmums, kas cenšas cāļus gan pirkt, gan tos transportēt, sastopas ar, pirmkārt, cāļu ražotāju, kas tirgū ir pārstāvēts ar konkrētu preču zīmi, un, otrkārt, cāļu transportēšanas pakalpojumu sniedzēju, kas šajā tirgū ir pārstāvēts ar iepriekš minētajam ražotājam identisku preču zīmi, šim uzņēmumam nepastāv iespēja uzskatīt, ka minētās preces un pakalpojumi ir no viena uzņēmuma, jo tad, kad cāļu ražotājs piedāvā transporta pakalpojumu, šis pakalpojums ir tikai papildu vai “iekšējais” pakalpojums salīdzinājumā ar cāļu ražošanu un tādēļ cāļu transportēšanas tirgū tas nav pārstāvēts. Saskaņā ar ITSB atbalstīto pieeju starp cāļu ražošanu un cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem neesot nekādas līdzības tādējādi, ka identiskas preču zīmes attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem varot līdzās pastāvēt bez sajaukšanas iespējas riska šo preču un pakalpojumu patērētājiem.
58 Iepriekš 53. punktā izklāstīto argumentu dēļ cāļu vairumpircēji, kuriem turklāt ir vajadzīgs cāļu transportēšanas pakalpojums, var uzskatīt, ka starp cāļu ražošanu un cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem pastāv nozīmīga saikne tādējādi, ka minēto preču un pakalpojumu patērētājs uzskatīs, ka šīs preces un pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma.
59 Ievērojot, ka klātbūtne tirgū, kā to izskatāmajā lietā ir definējis ITSB (skat. iepriekš 54. punktu), nevar tikt ņemta vērā, ir jānoraida [arguments par] analoģiju ar noteikumiem, kas regulē agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu iebildumu kontekstā.
60 Turklāt, ciktāl ITSB atsaucas uz lietu, kas ir pamatā iepriekš minētajam spriedumam lietā “COMP USA”, ir jākonstatē, ka šī lieta atšķiras no izskatāmās lietas ar to, ka tajā bija tikuši aplūkoti distances tirdzniecības ietvaros pārdotās datorpreces un datorpakalpojumi. Tāpat atšķirībā no minētās lietas, kurā tika uzskatīts, ka programmatūras un datoru, kas nopirkti vai iznomāti no uzņēmuma, kurš piedāvā šīs preces internetā, fiziska piegāde ir tikai distances pirkuma līguma vai ar transportēšanas pakalpojumiem nesaistīta pakalpojumu līguma izpilde (iepriekš minētais spriedums lietā “COMP USA”, 47. punkts), nevar tikt uzskatīts, jo ITSB šajā ziņā nav sniedzis pierādījumus, ka cāļu transportēšana, uzglabāšana noliktavā un izplatīšana ir vienīgi cāļu pārdošanas [līguma] izpilde vai ar cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem nesaistīta pakalpojumu līguma izpilde.
61 Tātad Apelāciju padome nevarēja uzreiz izslēgt papildinoša rakstura esamību starp agrākās preču zīmes aptvertajām precēm un cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem. Šāds papildinošs raksturs bija jākonstatē vismaz attiecībā uz cāļiem un cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem.
62 Lai izvērtētu līdzību starp attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, Apelāciju padomei bija jāņem vērā visi faktori, kam ir nozīme lietā, kuri raksturo saikni starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Tādējādi, neraugoties uz atšķirību starp cāļa gaļu un dzīviem cāļiem, no vienas puses, un cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem, no otras puses, no to rakstura, funkcionālā uzdevuma, izmantošanas un to konkurējošā rakstura viedokļa Apelāciju padomei bija jāatzīst, ka tiem ir zināms papildinošs raksturs. Visu faktoru, kam ir nozīme lietā, ņemšana vērā, lai izvērtētu minēto preču un pakalpojumu līdzību, ļauj secināt, ka Apelāciju padome ir kļūdaini uzskatījusi, ka minētajām precēm un pakalpojumiem nav nekādas līdzības.
63 Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā ir uzskatīts, ka ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm nav nekādas līdzības ar cāļu transportēšanas, uzglabāšanas noliktavā un izplatīšanas pakalpojumiem, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
2. Par pieteiktās Kopienas preču zīmes reģistrācijas atteikumu
64 Prasītāja lūdz, lai Vispārējā tiesa taisa spriedumu, ar kuru pieteiktās Kopienas preču zīmes reģistrācija tiek atteikta attiecībā uz visām ar to aptvertajām precēm un pakalpojumiem.
65 Šajā ziņā ir jānorāda, ka tiesas kontrole, ko veic Vispārējā tiesa, ir tiesiskuma kontrole. Kļūdas gadījumā tā var atcelt apelāciju padomes lēmumu un, ja ir attiecīgs lūgums, grozīt to. Tās kompetencē neietilpst reģistrēt preču zīmi vai nē. Saskaņā ar LESD 266. pantu un Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punktu ITSB ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu iespējamo Savienības tiesas spriedumu par tiesību akta atcelšanu. Vispārējai tiesai nav jāizdod ITSB rīkojumi, savukārt ITSB ir jāizdara secinājumi no Vispārējās tiesas sprieduma motīvu un rezolutīvās daļas (skat. Vispārējās tiesas 2012. gada 21. jūnija spriedumu lietā T‑276/09 Kavaklidere Europe/ITSB – Yakult Honsha (“Yakut”), Krājumā nav publicēts, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
66 Ciktāl prasītājas prasījums ir jāinterpretē kā tāds, ar ko Vispārējai tiesai lūdz uzdot ITSB nereģistrēt pieteikto preču zīmi attiecībā uz visām ar to aptvertajām precēm un pakalpojumiem, šis prasījums ir jāatzīst par nepieņemamu.
67 Ciktāl minētais prasījums ir jāinterpretē kā tāds, ar ko Vispārējai tiesai lūdz grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka Vispārējā tiesa apstrīdētajā lēmumā aizstāj lēmumu, ar kuru atzīst, ka pieteikto preču zīmi nevar reģistrēt attiecībā uz pakalpojumiem, kuru reģistrācija vēl nav tikusi atteikta Iebildumu nodaļas lēmumā, ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai atzītās [lēmumu] grozīšanas tiesības nepiešķir tai pilnvaras ar savu vērtējumu aizstāt apelāciju padomes vērtējumu un arī veikt vērtējumu, par kuru minētā padome vēl nav paudusi viedokli (Tiesas 2011. gada 5. jūlija spriedums lietā C‑263/09 P Edwin/ITSB, Krājums, I‑5853. lpp., 72. punkts).
68 Līdz ar to [lēmumu] grozīšanas tiesību īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc es veiktā vērtējuma kontroles var, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesību apstākļiem, noteikt, kāds lēmums apelāciju padomei bija jāpieņem (iepriekš 67. punktā minētais spriedums lietā Edwin/ITSB, 72. punkts).
69 Tomēr izskatāmajā lietā tas tā nav. Metodoloģiskās kļūdas, kas iepriekš 29. un nākamajos punktos izklāstītajā preču un pakalpojumu līdzības vērtējumā ir pieļauta tādēļ, ka pienācīgi nav ņemts vērā to papildinošais raksturs, sekas ir tādas, ka Vispārējai tiesai būs jāveic vērtējums, par kuru Apelāciju padome nav pieņēmusi nostāju. Turklāt, kā tas izriet no 43. un nākamajiem punktiem, ir jāatzīst, ka starp dažām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem pastāv, lai arī neliela, tomēr līdzība, kas nozīmē, ka Apelāciju padomei būtu bijis jāveic līdzības starp attiecīgajām preču zīmēm vērtējums un visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums, ko tā nav darījusi.
70 Līdz ar to ir jānoraida prasītājas prasījums, ar kuru Vispārējai tiesai lūdz atteikt Kopienas preču zīmes reģistrāciju, pat ja šis prasījums ir jāinterpretē kā lūgums grozīt [lēmumu].
Par tiesāšanās izdevumiem
71 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
72 Tā kā spriedums pamatā ir nelabvēlīgs ITSB, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2011. gada 17. februāra lēmumu lietā R 1073/2010‑2;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Azizi | Frimodt Nielsen | Buttigieg |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 14. maijā.
[Paraksti]