Language of document : ECLI:EU:T:2011:752

Lieta T‑437/08

CDC Hydrogene Peroxide Cartel Damage Claims (CDC Hydrogene Peroxide)

pret

Eiropas Komisiju

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Administratīvās lietas par procedūru aizliegto vienošanos jomā satura rādītājs – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar trešo personu komerciālo interešu aizsardzību – Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzību

Sprieduma kopsavilkums

1.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Noteiktas personas komerciālo interešu aizsardzība – Apjoms

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums)

2.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Piemērošana laikā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

3.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Apjoms

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

1.      Visa informācija, kas attiecas uz sabiedrību un tās komercattiecībām, nevar tikt uzskatīta par tādu, uz kuru attiecas aizsardzība, kāda ir jāgarantē komerciālajām interesēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, jo pretējā gadījumā netiktu ievērots vispārējais princips, saskaņā ar kuru sabiedrībai ir jāsaņem visplašākā iespējamā piekļuve iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem.

Saistībā ar Komisijas lēmumu par aizliegtu vienošanos satura rādītājs, kurā ir ietvertas vienīgi norādes uz dokumentiem, kas iekļauti Komisijas lietas materiālos, nevar pats par sevi tikt uzskatīts par ietilpstošu sabiedrību, kuras tajā ir minētas tostarp kā noteiktu šo dokumentu autores, komerciālajās interesēs. Vienīgi gadījumā, ja kādā no satura rādītāja ailēm saistībā ar vienu vai vairākiem dokumentiem būtu izklāstīta informācija par attiecīgo sabiedrību komercattiecībām, to preču cenām, to izmaksu struktūru, tirgus daļām vai līdzīgiem elementiem, varētu tikt uzskatīts, ka satura rādītāja publiskošana aizskar minēto sabiedrību komerciālās intereses.

Turklāt satura rādītājs ir vienkāršs dokumentu saraksts, kuram prasībā par zaudējumu atlīdzību, kura vērsta pret attiecīgajām sabiedrībām, pašam par sevi ir tikai relatīvs pierādījuma spēks. Lai gan ir taisnība, ka šāds saraksts var ļaut prasītājam identificēt dokumentus, kuri tam varētu būt noderīgi saistībā ar šādu prasību, tomēr lēmums uzdot iesniegt šos dokumentus ir jāpieņem tiesnesim, kuram ir kompetence izskatīt šādu prasību. Turklāt, pat ja pret sabiedrību vērstu prasību par zaudējumu atlīdzību rezultātā, bez šaubām, varētu rasties augsti izdevumi, lai arī vienīgi pārstāvju honorāru formā, un pat ja šādas prasības pēc tam tiktu noraidītas kā nepamatotas, tomēr sabiedrības, kas bijusi aizliegtās vienošanās dalībniece, interese izvairīties no šādām prasībām nevarētu tikt kvalificēta par komerciālo interesi un katrā ziņā, it īpaši ņemot vērā visu personu tiesības lūgt atlīdzināt kaitējumu, kas tām nodarīts ar rīcību, kura var traucēt vai traucē konkurenci, tā nebūtu interese, kura ir pelnījusi aizsardzību.

(sal. ar 44., 45., 48. un 49. punktu)

2.      No izņēmuma formulējuma Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā izriet, ka tas nav paredzēts, lai aizsargātu izmeklēšanas darbības kā tādas, bet gan, lai aizsargātu šo darbību mērķi – procedūras konkurences jomā gadījumā pārbaudīt, vai nav pārkāpts EKL 81. vai 82. pants, un attiecīgajā gadījumā sodīt atbildīgās sabiedrības. Šā iemesla dēļ šis izņēmums uz dažādajiem izmeklēšanas dokumentiem jāattiecina tik ilgi, kamēr netiek sasniegts šis mērķis, pat ja ir pabeigta izmeklēšana vai īpašā pārbaude, par kuru ir sagatavots dokuments, attiecībā uz kuru tiek lūgta piekļuve.

Tomēr izmeklēšanas darbības konkrētā lietā, kurā pieņemts galīgs lēmums, ir jāuzskata par pabeigtām neatkarīgi no tā, ka vēlāk tiesas, iespējams, atcels šo lēmumu, jo šajā brīdī pati iestāde uzskata procedūru par pabeigtu.

Turklāt, ja tiktu piekrists, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā minētais izņēmums attiecas uz dažādiem ar izmeklēšanas darbībām saistītiem dokumentiem tik ilgi, kamēr nav izbeigtas visas ar šīm procedūrām saistītās darbības, pat gadījumā, ja Vispārējā tiesā tiek celta prasība, kuras rezultātā, iespējams, tiek atsākta procedūra Komisijā, piekļuve šiem dokumentiem tiktu padarīta atkarīga no nejaušiem notikumiem, proti, no minētās prasības rezultāta un secinājumiem, kurus Komisija no tā varētu izdarīt. Katrā ziņā tie būtu nākotnē iespējami un nenoteikti gadījumi, kas atkarīgi no sabiedrību, kurām adresēts lēmums, ar kuru uzlikts sods par aizliegto vienošanos, un dažādu attiecīgo iestāžu lēmumiem.

Šāds risinājums būtu pretrunā mērķim garantēt pēc iespējas plašākas sabiedrības piekļuvi iestāžu dokumentiem, lai nodrošinātu pilsoņiem iespēju efektīvāk kontrolēt publiskās varas īstenošanas tiesiskumu.

(sal. ar 59., 62., 64. un 65. punktu)

3.      Jēdzienu “izmeklēšanas darbību mērķis” Komisija nevar interpretēt veidā, kurš aptver visu Komisijas politiku aizliegto vienošanos apkarošanas un prevencijas jomā, un tādējādi tas nevar tikt vispārēji izvirzīts, lai atteiktu publiskot jebkuru dokumentu, kas var apdraudēt Komisijas politiku aizliegto vienošanos jomā un, konkrētāk, tās iecietības programmu, piemēram, gadījumā, ja pieteikuma par iecietību iesniedzējiem būtu jābaidās pēc dokumentu, kurus tie iesnieguši kopā ar savu pieteikumu, publiskošanas preferenciāli tikt pakļautiem prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu no sabiedrībām, kas cietušas zaudējumus aizliegtās vienošanās dēļ, un tādējādi tie varētu nākotnē atturēties no sadarbības ar Komisiju; tas varētu ietekmēt iecietības programmas efektivitāti.

Šāda interpretācija nozīmētu, ka Komisija varētu nepiemērot Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem bez laika ierobežojuma attiecībā uz visiem dokumentiem, kas iekļauti lietas materiālos konkurences jomā, vienkārši norādot uz tās iecietības programmas iespējamu apdraudējumu nākotnē, un tādējādi tā nav savienojama ar principu, saskaņā ar kuru atbilstoši šīs regulas mērķim saskaņā ar šīs direktīvas preambulas ceturto apsvērumu ir paredzēts “pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem”, bet šīs regulas 4. pantā paredzētie izņēmumi ir jāinterpretē un jāpiemēro ierobežoti.

Šajā ziņā nekas Regulā Nr. 1049/2001 neļauj pieņemt, ka pret Savienības konkurences politiku šīs regulas piemērošanas ietvaros būtu jāattiecas atšķirīgi salīdzinājumā ar citām Savienības politikām. Tādēļ nav neviena iemesla jēdzienu “izmeklēšanas darbību mērķi” interpretēt atšķirīgi konkurences politikas ietvaros salīdzinājumā ar citām Savienības politikām.

(sal. ar 68.–72. punktu)