Prasība, kas celta 2010. gada 14. septembrī - Westfälische Drahtindustrie u.c./Komisija

(lieta T-393/10)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Westfälische Drahtindustrie GmbH (Hamma, Vācija) Westfälische Drahtindustrie Verwaltungsgesellschaft mbH & Co. KG (Hamma), Pampus Industriebeteiligungen GmbH & Co. KG (Iserlohn, Vācija) (pārstāvis - C. Stadler, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt lēmuma 1. panta 8. punkta a) un b) apakšpunktu tiktāl, ciktāl tajos pirmā un otrā prasītāja ir atzītas par vainīgām LESD 101. panta vai EEZ līguma 53. panta pārkāpuma izdarīšanā pirms 1997. gada 12. maija;

atcelt lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl tajā pirmajām trīs prasītājām solidāri noteikts naudas sods EUR 15 485 000 apmērā, pirmajai un otrajai prasītajai solidāri - naudas sods EUR 30 115 000 apmērā un pirmajai prasītajai - naudas sods EUR 10 450 000 apmērā;

pakārtoti - lēmuma 2. pantā prasītājām noteikto naudas sodu atbilstoši samazināt;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas apstrīd Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmumu C (2010) 4387, galīgā redakcija, lietā COMP/38.344 - priekšspriegojuma tērauds. Apstrīdētajā lēmumā prasītājām un citiem uzņēmumiem ir noteikti naudas sodi par LESD 101. panta, kā arī EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Pēc Komisijas domām, prasītājas esot bijušas turpinātas vienošanās un/vai saskaņotu darbību dalībnieces iekšējā tirgus un EEZ priekšspriegojuma tērauda nozarē.

Savas prasības pamatošanai prasītājas izvirza astoņus prasības pamatus.

Pirmajā prasības pamatā prasītājas pārmet Regulas (EK) Nr. 1/2003 ¹ 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, jo pieņēmums par prasītāju dalību vienotā un turpinātā pārkāpumā esot nepareizs.

Saistībā ar otro prasības pamatu tiek pakārtoti apgalvots Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkta pārkāpums, jo neesot ievēroti būtiski naudas sodu aprēķina principi saistībā ar pārkāpuma ilgumu, kuru atbildētāja konstatējusi, pieskaitīdama karteļa krīzes laikposmu.

Trešajā prasības pamatā prasītājas norāda, ka atbildētāja esot pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punktu, jo, pieteikumā naudas soda samazināšanai sniegtās ziņas izmantodama pret prasītājām, tā neesot ievērojusi tiesiskās paļāvības principu un principu, ka pārvaldes iestādēm savi akti ir saistoši.

Saistībā ar ceturto prasības pamatu prasītājas apgalvo, ka esot pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts, jo atbildētāja esot izdarījusi virkni kļūdu pārkāpuma smaguma vērtējumā.

Piektajā prasības pamatā prasītājas pārmet Regulas Nr. 1/2003 23. panta pārkāpumu un LESD 296. panta 2. punktā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā pamatojuma norādīšanas pienākuma neizpildi. Šajā ziņā tās norāda, ka, nosakot naudas sodu, atbildētāja esot patvaļīgi atkāpusies no apstrīdētajā lēmumā norādītās aprēķina metodes.

Sestajā prasības pamatā prasītājas norāda, ka atbildētāja, naudas soda noteikšanā pārsniegdama pilnvaras un neievērodama samērīguma principu, esot pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. pantu.

Saistībā ar septīto prasības pamatu prasītājas pārmet LESD 296. panta 2. punkta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, jo atbildētāja neesot apstrīdēto lēmumu būtiskos aspektos pamatojusi.

Visbeidzot, astotajā prasības pamatā tiek pārmests, ka atbildētāja esot aizskārusi prasītāju Regulas Nr. 1/2003 27. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās tiesības tikt uzklausītām, jo tā nebija uzklausījusi prasītājas būtiskos jautājumos.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 8. nod., 2. sēj., 205. lpp.).