EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2013. gada 11. decembrī
Lieta F‑142/12
A
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījums vai arodslimība – Civildienesta noteikumu 73. pants – Daļēja pastāvīga invaliditāte – Prasība par zaudējumu atlīdzību
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru A lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 11. janvāra lēmumu, ar kuru viņam atzīta daļējās pastāvīgās invaliditātes pakāpe 20 % apjomā un kurā par dienu, kad nostiprinājušās viņa arodslimības sekas, noteikts 2010. gada 25. februāris, un, otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt viņam dažādo kaitējumu, kas viņam radies, pirmkārt, procedūras, kuras rezultātā pieņemts 2012. gada 11. janvāra lēmums, pārmērīgā ilguma dēļ un, otrkārt, viņa arodslimības dēļ
Nolēmums Atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 11. janvāra lēmumu, ar kuru tiek noslēgta procedūra, kas A saslimšanas ar arodslimību dēļ uzsākta saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 73. pantu. Eiropas Komisija samaksā A summu EUR 3500 apmērā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina A tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Medicīniskā ekspertīze – Ārstu komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 73. pants)
2. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Medicīniskā ekspertīze – Ārstu komisijas pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Nepietiekams un pretrunīgs pamatojums – Tiesiskās sekas – Lēmuma, kas pamatots ar ārstu komisijas slēdzienu, atcelšana
(Civildienesta noteikumu 73. pants)
3. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Medicīniskā ekspertīze – Iecēlējinstitūcijas iespēja atkāpties no ārstu komisijas vērtējuma – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 73. pants)
4. Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Gaidīšanas stāvokļa ieilgšana, ko izraisījis iestādes lēmuma prettiesiskums – Kompensācija par morālo kaitējumu, pienācīgi to atlīdzinot
(LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 73. pants)
5. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Atbilstoši Civildienesta noteikumiem fiksēta zaudējumu atlīdzība – Lūgums par papildu zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz pārkāpumu, kas var izraisīt iestādes atbildību – Prasības par papildus kompensāciju vērtējums, kurā jāveic medicīniskā ekspertīze – Nepieņemamība atbilstoši Civildienesta noteikumiem īstenotās procedūras laikā
(Civildienesta noteikumu 73. pants)
1. Vispārējo noteikumu par Eiropas Savienības ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 22. pantā minētās ārstu komisijas sniegtais medicīniskais vērtējums ir uzskatāms par galīgu, ja tā pieņemšana bijusi tiesiska. Tiesa var pārbaudīt vienīgi to, vai, pirmkārt, minētā komisija ir likumīgi izveidota un darbojas likumīgi un, otrkārt, vai tās viedoklis ir likumīgs, tostarp, vai tajā ir ietverts pamatojums, kas ļauj izvērtēt apsvērumus, uz kuriem tas balstīts, un vai ir pierādīta saprotama saikne starp medicīniskajiem konstatējumiem un tajā izdarītajiem secinājumiem. Ja ārstu komisijai ir jāizskata sarežģīti medicīniski jautājumi saistībā ar grūti nosakāmu diagnozi vai par cēloņsakarību starp slimību, ar ko sirgst ieinteresētā persona, un šīs personas veikto profesionālo darbību iestādē, tad ārstu komisijai savā atzinumā tostarp ir jānorāda tie lietas materiālos ietvertie pierādījumi, uz kuriem tā pamatojas, un būtisku atšķirību gadījumā jāprecizē iemesli, kuru dēļ tās secinājumi ir atšķirīgi no secinājumiem, kas izdarīti atsevišķos agrākos atbilstošajos medicīniskajos ziņojumos, kuri ir ieinteresētajai personai labvēlīgāki.
(skat. 62. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2010. gada 14. septembris, F‑79/09 AE/Komisija, 64. un 65. punkts, un tajos minētā judikatūra.
2. Vispārējo noteikumu par Eiropas Savienības ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 22. pantā minētās ārstu komisijas ziņojumā ir jābūt ietvertam pamatojumam, kas ļauj izvērtēt apsvērumus, uz kuriem tas balstīts, un pierādītai saprotamai saiknei starp medicīniskajiem konstatējumiem un tajā izdarītajiem secinājumiem.
Ja ārstu komisija, lai pamatotu dienas, kad galīgi nostiprinājušās sekas, noteikšanu, sniedz vienīgi administratīvus apsvērumus un, konkrēti, tikai norāda dienu, kurā ārsti ir sapulcējušies un iepazinušies ar medicīnas lietu, tad šis pamatojums ir jāuzskata par nepietiekamu.
Turklāt, ja ārstu komisija ziņojumā atkāpjas pati no sava agrākā medicīniskā vērtējuma, papildus neprecizējot medicīniskos iemeslus, kas likuši tai izdarīt šādus secinājumus, tad pamatojums ir pretrunīgs.
Tādējādi, sniedzot nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu, ārstu komisija nav ļāvusi ieinteresētajai personai saprotami uztvert saikni, kādu ārstu komisija vēlējusies pierādīt starp savu medicīnisko vērtējumu un tās izdarītajiem secinājumiem par seku nostiprināšanās dienu.
Taču ieinteresētās personas tiesības uz tās daļējās pastāvīgās invaliditātes pakāpes noteikšanu un tātad tiesības uz Civildienesta noteikumu 73. panta 2. punktā paredzēto maksājumu, kā arī uz Vispārējo noteikumu par apdrošināšanu 13. pantā paredzēto papildu zaudējumu atlīdzību par daļēju pastāvīgu invaliditāti var tikt noteiktas, vienīgi ņemot vērā viņa arodslimības seku nostiprināšanās dienu, it īpaši ievērojot to, ka 2006. gada 1. janvārī stājās spēkā skala, kuras piemērojamībai attiecībā uz ieinteresēto personu ir nepieciešams, lai šīs personas ievainojumi būtu nostiprinājušies pēc šīs stāšanās spēkā; tas jāprecizē ārstu komisijai, juridiski pietiekami pamatojot savu vērtējumu.
Tādēļ konstatējums par ārstu komisijas atzinuma nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz seku nostiprināšanās dienu izraisa to, ka lēmums, kurā šī diena noteikta, tiek atcelts.
(skat. 70.–78. punktu)
Atsauces
Civildienesta tiesa: AE/Komisija, minēts iepriekš, 64. punkts un tajā minētā judikatūra; 2012. gada 13. jūnijs, F‑31/10 Guittet/Komisija, 54. un 68. punkts, un tajos minētā judikatūra.
3. Mērķis, kas izvirzīts Civildienesta noteikumu tiesību normās par ārstu komisiju, kurā notikusi vēršanās saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, ir uzticēt medicīnas speciālistiem galīgo vērtējumu visos medicīnas jautājumos, ko neviena iecēlējinstitūcija nevarētu īstenot savas iekšējā administratīvā sastāva dēļ. Tādēļ iecēlējinstitūcija, nepieļaudama kļūdu tiesību piemērošanā, nevar atkāpties no ārstu komisijas sniegtā medicīniskā vērtējuma, ja vien netiek pierādīts, ka šis vērtējums nav atbilstīgs, jo tas sniegts prettiesiski. Pat tad, ja ārstu komisijas sniegtais medicīniskais vērtējums būtu kļūdains, iecēlējinstitūcija, nepārsniegdama savas pilnvaras, tomēr nevarētu aizstāt šo komisiju, tās vietā pati izlemjot medicīniskos jautājumus.
Attiecībā uz nostiprināšanās dienas noteikšanu pietiek atgādināt, ka ievainojumu nostiprināšanās ir medicīnisks jēdziens, kas jāvērtē ārstu komisijai un kas nevar tikt noteikts atkarībā no veiktās medicīniskās aprūpes ilguma atbilstoši Vispārējiem noteikumiem par Savienības ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem.
Tādējādi, nosakot slimības seku nostiprināšanos citā dienā, nevis dienā, kuru norādījusi ārstu komisija, iecēlējinstitūcija pārsniedz savas pilnvaras un savā lēmumā šajā jautājumā pieļauj kļūdu tiesību piemērošanā.
(skat. 81.–85. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2013. gada 7. maijs, F‑86/11 McCoy/Reģionu komiteja, 78. punkts.
4. Ja ar spriedumu tiek atcelts iestādes lēmums, kurā noteikta konkrēta daļējās pastāvīgās invaliditātes pakāpe, tad iestādei saskaņā ar LESD 266. pantu ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu šo spriedumu, un tostarp, ievērojot tiesiskuma principu, jāpieņem visi tiesību akti, ar ko tiek taisnīgi kompensēta nelabvēlīgā situācija, kas prasītājam radusies atceltā tiesību akta dēļ, neskarot iespēju prasītājam vēlāk celt prasību par šīs iestādes veiktajiem pasākumiem sprieduma par atcelšanu izpildei.
Tomēr, tā kā sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, rezultātā ievainojumu nostiprināšanās vēl nav noteikta, nevar paredzēt, ka šajā stadijā tiks izvērtēts tas, vai procedūras termiņš ir saprātīgs, jo lēmums par galīgo prasītāja invaliditātes pakāpes noteikšanu, ar ko šī procedūra tiks pabeigta, varēs tikt pieņemts tikai pēc tam, kad būs noteikta ievainojumu galīgās nostiprināšanās diena.
Taču, ņemot vērā to, ka sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, rezultātā prasītājs atkal ir tādā situācijā, kurā viņam jāgaida galīgais risinājums procedūrā, kas uzsākta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, šāda gaidīšanas un neskaidrības stāvokļa ieilgšana, ko izraisījis apstrīdētā lēmuma prettiesiskums, ir morālais kaitējums, kurš iestādei jākompensē ar pienācīgu atlīdzību, kura ex æquo et bono var tikt noteikta spriedumā, ar kuru tiek atcelts tiesību akts.
(skat. 90.–92. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, 98. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 24. jūnijs, F‑15/05 Andres u.c./ECB, 132. punkts; 2012. gada 13. jūnijs, F‑63/10 BL/Komisija, 108. punkts.
5. Ierēdnim, kas saslimis ar arodslimību, tiesības pieprasīt papildu atlīdzību saskaņā ar vispārējām tiesībām ir vienīgi tad, ja ar Civildienesta noteikumu 73. pantu izveidotais režīms nepļauj saņemt piemērotu atlīdzību. Prasība par kaitējuma atlīdzību, kas vērsts uz mantiskā un morālā kaitējuma, ko ierēdnim radījusi arodslimība, atlīdzināšanu, tādējādi un principā nav pieņemams tikmēr, kamēr nav pabeigta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu uzsāktā procedūra.
Protams, no tā, ka medicīniskā procedūra nav noslēgusies, nevar sistemātiski secināt, ka prasījums par zaudējumu atlīdzību iestādes iespējamā dienesta pārkāpuma dēļ būtu priekšlaicīgs. Tieši ņemot vērā procesuālo ekonomiju, vispārējās tiesībās paredzētās prasības par zaudējumu atlīdzību pieņemamība ir atkarīga no tā, vai ir izmantots tāds tiesību aizsardzības līdzeklis kā Civildienesta noteikumos paredzētā pabalsta izmaksa.
Tomēr, tā kā cēloņsakarības noteikšanai starp ieinteresētās personas pienākumu izpildes apstākļiem un norādīto kaitējumu, kā arī minētā kaitējuma novērtēšanai ir jāveic medicīniskā ekspertīze, jo cēloņsakarību un varbūtējo kaitējumu nevar noteikt, kamēr nav pabeigta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu ierosinātā procedūra, lūgums atlīdzināt morālo un mantisko kaitējumu, kuru izraisījusi arodslimība, ir priekšlaicīgs.
(skat. 95.–97. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1999. gada 15. decembris, T‑300/97 Latino/Komisija, 94. punkts; 2008. gada 10. decembris, T‑57/99 Nardone/Komisija, 56. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 13. janvāris, F‑124/05 un F‑96/06 A un G/Komisija, 151. un 152. punkts.