Prasība, kas celta 2009. gada 19. novembrī - Jurašinović/Padome

(lieta T-465/09)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ivan Jurašinović, Angers (Francija) (pārstāvis - M. Jarry, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

atcelt 2009. gada 22. septembra lēmumu, ar kuru prasītājam tika atļauta tikai daļēja piekļuve šādiem dokumentiem: Eiropas Savienības novērotāju Horvātijā, Kninas reģionā, 1995. gada 1. un 31. augusta ziņojumi;

piespriest Eiropas Savienības Padomei - ģenerālsekretāram atļaut elektronisku pieeju visiem prasītajiem dokumentiem;

piespriest Eiropas Savienības Padomei pārskaitīt prasītājam summu EUR 2000 apmērā bez nodokļa vai EUR 2392 apmērā ar nodokli, ieskaitot procentus, kā procesuālo atlīdzību saskaņā ar ECB noteikto likmi prasības celšanas brīdī.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt 2009. gada 22. septembra lēmumu, ar kuru viņam tika liegta pilnīga pieeja Eiropas Savienības novērotāju Horvātijā, Kninas reģionā, 1995. gada 1. un 31. augusta ziņojumiem.

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus:

sabiedrības interešu apdraudējuma neesamība saistībā ar starptautiskajām attiecībām atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 ¹4. panta 1. punktam, jo:

attiecībā uz pieprasītajiem dokumentiem nevar piemērot nekādu īpašu aizsardzību, un

pat pieņemot, ka var piemērot īpašu aizsardzību, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 7. punktā ir paredzēts, ka "izņēmumi, kas noteikti 1. līdz 3. punktā, ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu." Puse no maksimālā aizsardzības termiņa, kāds ir paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 7. punktā, ir jau pagājusi, kas pamato pieejas piešķiršanu pieprasītajiem dokumentiem;

visbeidzot, dokumenti, kurus tika lūgts atsūtīt, nebija slepeni dokumenti Regulas Nr. 1049/2001 9. panta izpratnē;

valsts drošības apdraudējuma neesamība atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punktam, jo:

fakts, ka trešās personas šajos dokumentos ir sniegušas "konfidenciālu informāciju" nav atbilstošs tāpēc, ka Regula Nr. 1049/2001 neļauj iestādei atteikt pieeju dokumentam, lai aizsargātu hipotētiskas "trešās personas";

Padomes arguments par to, ka tā vēlas fiziski "aizsargāt" novērotājus, lieciniekus un citus avotus ir vēlme aizsargāt šo personu privātās intereses un neattiecas uz valsts aizsardzību;

rūpējoties par noteiktu personu identitātes aizsardzību, vienlaikus apmierinot sabiedrības intereses, Padome vienmēr var ierobežot pieeju pieprasītajiem dokumentiem, izdzēšot no šiem dokumentiem atsauces, kas ļautu identificēt "trešās personas";

pieprasītie dokumenti jau iepriekš ir tikuši publiskoti.

____________

¹ - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).