Language of document : ECLI:EU:F:2015:60

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2015. gada 18. jūnijā

Lieta F‑27/13

CX

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Disciplinārlieta – Disciplinārlietu kolēģijas un iecēlējinstitūcijas attiecīgās lomas un pilnvaras – Disciplinārsods – Pazemināšana pakāpē, pēc kuras ticis pieņemts lēmums par paaugstināšanu amatā – Soda samērīgums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru CX būtībā lūdz, pirmkārt atcelt 2012. gada 5. jūnija lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija tai uzlikusi sodu – pazemināšanu pakāpē no AD 9 pakāpes uz AD 8 pakāpi, un, otrkārt, piespriest Komisijai novērst kaitējumu, ko tā uzskata par nodarītu

Nolēmums      Prasību noraidīt. CX sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Process Disciplinārlietu kolēģijā – Civildienesta noteikumu IX pielikumā noteiktie termiņi – Neobligāti termiņi – Labas pārvaldības noteikums

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlietu kolēģijas un iecēlējinstitūcijas attiecīgās lomas un pilnvaras – Novērtējums attiecībā uz to, vai ir konstatēti fakti, par kuriem ir saņemta sūdzība

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 18. un 25. pants)

3.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Termiņi  – Administrācijas pienākums rīkoties saprātīgā termiņā  – Novērtēšana

(Civildienesta noteikumu IX pielikums)

4.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Sods – Pazemināšana pakāpē – Saistība ar lēmumu par paaugstināšanu amatā, kas pēc tam pieņemts attiecībā uz to pašu ierēdni

(Civildienesta noteikumu 45. un 86. pants)

5.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Sods – Pazemināšana pakāpē – Iecēlējinstitūcijas rīcības brīvība – Apjoms

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pants)

1.      Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. panta 1. punktā noteiktais termiņš nav obligāts termiņš. Šajā tiesību normā ir ietverts labas pārvaldības noteikums, kura mērķis ir kā administrācijas, tā arī ierēdņu interesēs izvairīties no nepamatotas kavēšanās disciplinārlietu noslēdzošā lēmuma pieņemšanā. Līdz ar to disciplinārajām iestādēm ir pienākums rūpīgi veikt disciplināro procedūru un darboties tā, lai katra procesuālā darbība saprātīgā termiņā sekotu iepriekšējai darbībai. Šā termiņa neievērošanas dēļ, ko var izvērtēt, tikai ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, var tikt atcelt pēc termiņa beigām pieņemts tiesību akts, tostarp tiesību uz aizstāvību pārkāpuma gadījumā.

(skat. 38. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedumi N/Komisija, T‑198/02, EU:T:2004:101, 125. punkts, un François/Komisija, T‑307/01, EU:T:2004:180, 47. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Iecēlējinstitūcija var pārbaudīt un izvērtēt faktus, uz kuriem attiecas disciplinārlieta, atšķirīgi no tā, kā tas ir izdarīts Disciplinārlietu kolēģijas atzinumā, ja tā savu lēmumu šajā ziņā detalizēti pamato.

Proti, nevienā Civildienesta noteikumu noteikumā nav paredzēts, ka Disciplinārlietu kolēģijas atzinums būtu saistošs šai institūcijai saistībā ar to, vai ir konstatēti fakti, par kuriem ir saņemta sūdzība. Turpretī no Civildienesta noteikumu IX pielikuma 18. panta, ko lasa kopā ar 25. pantu, izriet, ka Disciplinārlietu kolēģijas, kas ir konsultējoša struktūrvienība, atzinums šajā ziņā nav saistošs minētajai institūcijai.

Proti, Civildienesta noteikumu IX pielikuma 18. pantā nav paredzēts, ka Disciplinārlietu kolēģijas atzinums būtu piekrišana.

Turpretī no Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. panta izriet, ka minētā institūcija ir tiesīga pamatoties uz faktu konstatējumiem, kas veikti par galīgu kļuvušā nolēmumā krimināllietā, pat ja attiecīgais ierēdnis apstrīd šo faktu atbilstību patiesībai disciplinārlietā. Citiem vārdiem sakot, likumdevējs ir vēlējies ierobežot iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz to faktu atbilstības patiesībai vērtējumu, par kuriem notiek disciplinārlieta konkrēti tajā gadījumā, kad vienlaikus par tiem pašiem notiek kriminālvajāšana. Turpretī, tas nav paredzējis, ka šī iestāde nevar daļēji vai pilnībā atkāpties no Disciplinārlietu kolēģijas atzinuma.

Tomēr disciplinārlietu kolēģija nav zaudējusi savu būtisko konsultējošās struktūrvienības funkciju, un attiecīgajam ierēdnim tiek sniegtas pamatgarantijas, jo minētajai institūcijai ir pienākums pamatot jebkuru izvēli atkāpties no Disciplinārlietu kolēģijas atzinuma, tostarp faktu novērtējuma jomā.

(skat. 54.–58. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums F./Komisija, 228/83, EU:C:1985:28, 16. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedums Stevens/Komisija, T‑277/01, EU:T:2002:302, 76. punkts, un rīkojums Di Rocco/EESK, T‑8/92, EU:T:1992:122, 28. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums Bedin/Komisija, F‑128/14, EU:F:2015:51, 30. punkts.

3.      No labas pārvaldības principa izriet, ka disciplinārlietu institūcijām ir jāvada disciplinārlietas norise ar pienācīgu rūpību un jārīkojas tā, lai katra procesuālā darbība tiktu veikta saprātīgā termiņā pēc iepriekšējās darbības. Disciplinārlietas norises nepamatotais ilgums var izrietēt gan no iepriekšēju administratīvo izmeklēšanu norises, gan no disciplinārlietas pašas. Saprātīgs disciplinārlietas norises ilgums ir jāizvērtē atkarībā no katras lietas konkrētajiem apstākļiem un it īpaši no lietas nozīmīguma attiecīgajai personai, lietas sarežģītības, kā arī no prasītāja un kompetento iestāžu uzvedības.

(skat. 77. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums A un G/Komisija, F‑124/05 un F‑96/06, EU:F:2010:2, 390.–393. punkts.

4.      Runājot par ierēdni, attiecībā uz kuru ticis pieņemts lēmums, ar kuru viņam kā disciplinārsods ir noteikta pazemināšana pakāpē un vēlāk – ar atpakaļejošu spēku – tas tiek paaugstināts amatā, šie lēmumi ir divi atsevišķi un autonomi administratīvi akti, kuriem ir divi atšķirīgi juridiskie pamati, vienam – Civildienesta noteikumu 86. pants un otram – Civildienesta noteikumu 45. pants. Tāpat šiem diviem lēmumiem ir atšķirīgi un pretēji mērķi. Šajā ziņā nekur Civildienesta noteikumos nav paredzēts, ka lēmums disciplinārlietā par pazemināšanu pakāpē automātiski būtu pārāks par vēlāk pieņemtu lēmumu par paaugstināšanu amatā, ja abu lēmumu adresāts ir tas pats ierēdnis vai darbinieks.

Turklāt paaugstināšana amatā pēc savas būtības ir tiesību akts, kas nepieļauj nedz apturošu vai atceļošu nosacījumu, nedz arī ierobežojumu laikā. Proti, ievērojot tostarp Civildienesta noteikumu 4. un 6. pantu, ir jāuzskata, ka Civildienesta noteikumos nav atļauts paaugstināt amatā pro tempore ierēdni vai darbinieku no tekošā gada 1. janvāra, piemēram, līdz nākamā gada 1. jūlijam.

(skat. 95., 99. un 100. punktu)

5.      Runājot par uzliekamā disciplinārsoda izvēli, saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pantu kompetentajai iecēlējinstitūcijai nav pilnvaru sodīt attiecīgo ierēdni, to tieši “klasificējot” noteiktajā pakāpē, tai ir tikai pilnvaras viņu pazemināt pakāpē vai nu uz noteiktu, vai nenoteiktu laiku, no pakāpes, ko tas faktiski ir ieņēmis minētā soda piemērošanas brīdī.

(skat. 101. punktu)