CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2010. gada 30. septembrī
Lieta F‑76/05
Javier Torijano Montero
pret
Eiropas Savienības Padomi
Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Kandidāti, kuri rezerves sarakstā ir iekļauti pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunus, mazāk labvēlīgus noteikumus – Civildienesta noteikumu 5. pants – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pants – Vienlīdzības princips – Tiesiskās paļāvības princips – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Samērīgums
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru H. Torihano Montero [J. Torijano Montero] lūdz, galvenokārt, atcelt, pirmkārt, Padomes ģenerālsekretāra vietnieka 2005. gada 17. maija lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība, un, otrkārt, 2004. gada 20. oktobra lēmumu, ar kuru prasītājs iecelts amatā par pārbaudāmo ierēdni, tiktāl, ciktāl viņš ir klasificēts A*6 pakāpes 2. līmenī, un, pakārtoti, piespriest Padomei izmaksāt prasītājam kompensāciju
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts, 27. panta pirmā daļa un 29. panta 1. punkts; XIII pielikuma 12. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)
2. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)
3. Ierēdņi – Iecelšana amatā – Saistība starp pakāpi un nodarbinātību – Ieņemamā amata līmeņa noteikšana
(Civildienesta noteikumu 5. panta 4. punkts, 7. panta 1. punkts un 62. panta pirmā daļa; I pielikums; Padomes Regula Nr. 723/2004)
4. Ierēdņi – Principi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Ierobežojumi
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts)
1. Lai nekavētu tiesību aktu jebkādu attīstību, vienlīdzības princips nedrīkst traucēt likumdevēja brīvību jebkurā brīdī veikt Civildienesta noteikumu normu grozījumus, kurus tas uzskata par atbilstošiem dienesta interesēm, pat ja šādi grozījumi ir mazāk labvēlīgi.
Līdz ar to Civildienesta noteikumu reformas ietvaros likumdevējs varēja, pirmkārt, noteikt, ka konkursa veiksmīgie kandidāti, kurus pirms 2004. gada 1. maija bija paredzēts pieņemt darbā A 7 pakāpē, tomēr tiks pieņemti darbā A*6 pakāpē, un, otrkārt, samazināt šajā gadījumā par šīm pakāpēm noteikto darba samaksu.
Šādi rīkojoties, likumdevējs nav pārkāpis vienlīdzības principu un it īpaši visa veida diskriminācijas vecuma dēļ aizliegumu, jo saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktā ietverto pakāpju atbilstības tabulu un pamata mēnešalgu tabulu nepārprotami ne tieši, ne netieši nav atļauts ņemt vērā ieinteresētās personas vecumu.
Turklāt atbilstoši normai, kas izriet no Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta, 27. panta pirmās daļas un 29. panta 1. punkta un saskaņā ar kuru amatu pakāpes tiek noteiktas, pamatojoties uz to raksturu, nozīmīgumu un apjomu, neatkarīgi no ieinteresēto personu kvalifikācijas, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktā ietvertajā pakāpju atbilstības tabulā sākuma pakāpe A*5 ir nošķirta no augstākās pakāpes A*6, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā šai pakāpei nepieciešamā pieredze.
Līdz ar to nevar apgalvot, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktam ir pretrunā profesionālās pieredzes ņemšana vērā; gluži pretēji, tajā ir paredzēts, ka iecēlējinstitūcijai dienesta interesēs ir jāņem vērā profesionālā pieredze, objektīvi nosakot ieņemamo amatu pakāpes.
(skat. 55.–59. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑443/07 P Centeno Mediavilla u.c./Komisija, Krājums, I‑10945. lpp., 83. punkts.
Vispārējā tiesa: 1998. gada 30. septembris, T‑121/97 Ryan/Revīzijas palāta, Recueil, II‑3885. lpp., 98. un 104. punkts; 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑297. un II‑A‑2‑1527. lpp., 105. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, Krājums, II‑2523. lpp., 86., 89. un 113. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 19. jūnijs, F‑54/06 Davis u.c./Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑165. un II‑A‑1‑911. lpp., 81. punkts.
2. Pie viena un tā paša darba devēja nodarbinātu darbinieku, kuri veic vienādas vērtības darbu, tiesības saņemt tādu pašu darba samaksu ir specifiska vispārējā vienlīdzības principa izpausme, kura nodrošināšana ir Civildienesta tiesas pienākums. Šīs tiesības turklāt ir paredzētas Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 7. pantā un Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā Nr. 111.
Tomēr saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu salīdzināmās situācijās var būt atšķirīga attieksme, ja vien šādai atšķirībai ir objektīvs un atbilstošs pamats, ko pārbauda tiesa.
Civildienesta noteikumu reformas ietvaros likumdevējs varēja grozīt saistību starp pakāpēm un amatiem, tostarp pieņemot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, jo šādai pagaidu normai ir raksturīgi būt izņēmumam no atsevišķām Civildienesta noteikumu normām, kuru piemērošanu noteikti skar režīma izmaiņas.
Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka ierēdņi, kuri ir iecelti amatā šādā statusā pēc Civildienesta noteikumu reformas, atrastos tādā pašā juridiskajā situācijā kā tie, kuri darbā tika pieņemti pirms 2004. gada 1. maija un kuru iecelšana amatā notika saskaņā ar agrākajiem Civildienesta noteikumiem.
Arī ņemot vērā pakāpju struktūras reformu, likumdevējs nav pārkāpis principu, saskaņā ar kuru par vienādi vērtīgu darbu pienākas vienāda darba samaksa, jo tas ierēdņiem, kuri ir pieņemti darbā pēc minētas reformas, ir piešķīris darba samaksu, kas atbilst tai pakāpei, kurā attiecīgais ierēdnis ir ticis klasificēts saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, kas ir mazāk labvēlīgs par normu, kura attiecās uz agrākajām pakāpēm, kurās bija klasificēti pirms 2004. gada 1. maija darbā pieņemtie ierēdņi.
(skat. 67.–71. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2001. gada 26. jūnijs, C‑381/99 Brunnhofer, Recueil, I‑4961. lpp., 28. punkts; Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 77.–79. un 105. punkts.
Vispārējā tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 75.–80., 114., 126. un 129. punkts.
3. No Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta apvienojumā ar 62. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru ierēdnim ir tiesības uz darba samaksu, kas atbilst viņa pakāpei un līmenim, izriet, ka pēc tam, kad ir noteikta ierēdņa pakāpe un tātad algas līmenis, tas nevar ieņemt amatu, kas neatbilst šai pakāpei. Citiem vārdiem, pakāpe un tātad arī attieksme, kuru ir tiesības saņemt ierēdnim, nosaka pienākumus, kuri tam, iespējams, būs jāpilda. Līdz ar to atbilstoši principam, saskaņā ar kuru starp pakāpi un amatu jābūt saistībai, jebkuram ierēdnim ir tiesības atteikties no tā iecelšanas amatā, kas neatbilst viņa pakāpei, un pilnībā atteikties pildīt pienākumus, kas neatbilst viņa darba samaksai.
Iepriekš minēto nemaina apstāklis, ka Civildienesta noteikumu 5. panta 4. punktā un tā I pielikumā – redakcijā, kas izriet no Regulas Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, – nav paredzēta noteikta saistība starp konkrētiem pienākumiem un konkrētu pakāpi. Ar šiem noteikumiem nav grozīts no Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta izrietošais princips, atbilstoši kuram ieņemamā amata pakāpe ir jānosaka, ņemot vērā uzdevumus, kas jāveic saskaņā ar attiecīgajiem pienākumiem, kā arī pašas dienesta intereses. No tiem tikai izriet, ka iecēlējinstitūcijai nav pienākuma paziņojumā par vakanci norādīt precīzu ieņemamā amata pakāpi. Tomēr iecēlējinstitūcijai, īstenojot savu rīcības brīvību, ir pienākums nodrošināt, lai, pirmkārt, pakāpju līmenis, kuru tā norādījusi paziņojumā par vakanci, pietiekoši atspoguļotu attiecīgo veicamo uzdevumu nozīmīgumu un, otrkārt, lai iecelšana amatā kādā no šīm pakāpēm būtu objektīva, it īpaši ņemot vērā veicamo uzdevumu nozīmīgumu.
(skat. 72. un 73. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 1991. gada 7. maijs, T‑18/90 Jongen/Komisija, Recueil, II‑187. lpp., 27. punkts; 2008. gada 8. jūlijs, T‑56/07 P Komisija/Economidis, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑31. un II‑B‑1‑213. lpp., 82.–86. punkts; 2009. gada 18. jūnijs, T‑572/08 P Komisija/Traore, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑39. un II‑B‑1‑223. lpp., 38., 40. un 41. punkts.
4. Labas pārvaldības principam nav augstāks juridisks spēks kā regulai. Tas izriet arī no administrācijas pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses, kas tai ir jāievēro attiecībā pret tās darbiniekiem, – pienākuma, kas atspoguļo Civildienesta noteikumos radīto savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru administrācijas un civildienesta darbinieku attiecībās un kas vienmēr ir jāievēro, ņemot vērā spēkā esošās normas.
Līdz ar to, ņemot vērā vietu, ko labas pārvaldības princips un pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses tādējādi ieņem tiesību normu hierarhijā, ierēdnis, kurš ir iecelts amatā laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim, nevar, pamatojoties uz minētajiem principiem, iegūt citu rezultātu kā to, kas izriet no Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta, jo no šī panta izriet iecēlējinstitūcijas kompetence.
(skat. 94. un 95. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 1990. gada 27. marts, T‑123/89 Chomel/Komisija, Recueil, II‑131. lpp., 32. punkts; 1993. gada 17. jūnijs, T‑65/92 Arauxo‑Dumay/Komisija, Recueil, II‑597. lpp., 37. punkts; 1994. gada 22. jūnijs, T‑97/92 un T‑111/92 Rijnoudt un Hocken/Komisija, Recueil FP, I‑A‑159. un II‑511. lpp., 104. punkts; 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑297. un II‑A‑2‑1527. lpp., 149. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 23. janvāris, F‑43/05 Chassagne/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑27. un II‑A‑1‑139. lpp., 111. punkts.