Prasība, kas celta 2010. gada 8. martā - Vācija/Komisija

(lieta T-114/10)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji - J. Möller, C. Blaschke un U. Karpenstein, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2009. gada 23. decembra Lēmumu C(2009)10712 par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalsta samazināšanu, kas Kopienu iniciatīvas IC Interreg II/C ietvaros tika piešķirts preventīvās aizsardzības pret Reinas-Maas plūdiem programmai Beļģijas Karalistē, Vācijas Federatīvajā Republikā, Luksemburgas Lielhercogistē un Nīderlandes Karalistē atbilstoši Komisijas 1997. gada 18. decembra Lēmumam C(97)3742 (ERAF Nr. 970010008);

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija ir samazinājusi ERAF finanšu atbalstu laikposmā no 1994. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim preventīvās aizsardzības pret Reinas-Maas plūdiem programmai Kopienu iniciatīvas IC Interreg II/C ietvaros Beļģijas Karalistē, Vācijas Federatīvajā Republikā, Luksemburgas Lielhercogistē un Nīderlandes Karalistē.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs prasības pamatus.

Kā pirmo prasības pamatu prasītāja norāda, ka neesot pastāvējuši Regulas (EEK) Nr. 4253/88 ¹ 24. panta 2. punkta nosacījumi finanšu korekcijas veikšanai. Pēc prasītājas uzskata šīs tiesību norma nesniedz Komisijai tiesības izdarīt finanšu korekcijas saistībā ar vadības kļūdām vai iespējami neatbilstošām vadības un kontroles sistēmām. Turpinājumā tiek norādīts, ka pat tad, ja Regulas Nr. 4253/88 24. pants attiektos uz vadības kļūdām vai neatbilstošām vadības un kontroles sistēmām, finanšu korekcija nevarētu tikt izdarīta. Pirmkārt, "nelikumības", kuras Komisija šeit apgalvo, var pamatot finanšu korektūras tikai tad, ja tās nelabvēlīgi ietekmē vai varētu ietekmēt Savienības budžetu. Tas pēc prasītājas domām nav noticis Komisijas apstrīdēto pasākumu gadījumā. Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka daudzu apstrīdēto projektu gadījumā arī faktiski nav noticis Kopienas tiesību pārkāpums.

Kā otrais prasības pamats tiek norādīts, ka saskaņā ar Regulu Nr. 4253/88 Komisija neesot bijusi tiesīga izdarīt kopējas un ekstrapolētas finanšu korekcijas. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka šīs regulas 24. panta teksts ir skaidri attiecas uz konkrētiem gadījumiem un skaitliski nosakāmām summām.

Trešā prasības pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts samērīguma princips un ka nedrīkst veikt pārrobežu ekstrapolāciju, saskaņā ar kuru dalībvalstij obligāti būtu jāatbild par citas dalībvalsts kļūdām.

____________

¹ - Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz dažādu struktūrfondu, struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu darbības koordināciju (OV L 374, 1. lpp.).