Lieta T‑102/13
Heli‑Flight GmbH & Co. KG
pret
Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA)
Civilā aviācija – Lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikums Robinson R66 tipa helikopteram – EASA noraidošs lēmums – Prasība atcelt tiesību aktu – Pārbaudes Apelācijas padomē apjoms – Pārbaudes Vispārējā tiesā apjoms – Prasība sakarā ar bezdarbību – Ārpuslīgumiskā atbildība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 11. decembra spriedums
1. Eiropas Savienības aģentūras – Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (“EASA”) – Apelācija – Prasība Savienības tiesā – Savienības tiesas kompetence – Apelācijas padomes lēmumu likumības pārbaude – Procedūra, ar kuru ir iespējams garantēt tiesību tikt uzklausītam ievērošanu
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1592/2002 41. panta 1. punkts un Regulas Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu Nr. 1108/2009, preambulas 26. apsvērums, 49. pants un 50. panta 2. punkts)
2. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Pienākuma norādīt pamatojumu novērtējums atkarībā no lietas apstākļiem
(LESD 296. pants)
3. Transports – Gaisa pārvadājumi – Kopīgi noteikumi gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā – Lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūra – Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (“EASA”) pārliecināšanās par gaisa kuģa spēju veikt drošus lidojumus – Tipa sertifikācijas procedūras gaitā pausto iebilžu ņemšana vērā – Pieļaujamība – Citam gaisa kuģim ar līdzīgam īpašībām izdota apstiprinājuma nozīme – Neesamība – Trešās valsts izdota tipa sertifikāta saistošais raksturs – Neesamība
(Komisijas Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta c) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu Nr. 1108/2009, 2. panta 1. punkts)
4. Transports – Gaisa pārvadājumi – Kopīgi noteikumi gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā – Lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūra – Lēmums, kas neietilpst Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (“EASA”) saistošajā kompetencē – Lēmums, kam nepieciešams sarežģīts tehnisks izvērtējums – Pārbaude tiesā – Robežas
(Komisijas Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta a) un c) apakšpunkts)
5. Transports – Gaisa pārvadājumi – Kopīgi noteikumi gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā – Lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūra – Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (“EASA”) pārliecināšanās par gaisa kuģa spēju veikt drošus lidojumus – Novērtējuma brīvība attiecībā uz pārbaudes kārtību – Pienākums veikt pārbaudes vai izmēģinājumus – Neesamība
(Komisijas Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.709. punkta b) apakšpunkta 2. daļa un 21A.710. punkta a) un c) apakšpunkts)
6. Transports – Gaisa pārvadājumi – Kopīgi noteikumi gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā – Lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūra – Pierādīšanas pienākums – Apjoms
(Komisijas Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.708. punkta b) apakšpunkta 2. daļa un c) apakšpunkts)
7. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Abstrakts formulējums – Nepieņemamība
(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
8. Prasība sakarā ar bezdarbību – Savienības iestādes vai struktūras brīdināšana – Neesamība – Nepieņemamība
(LESD 265. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu Nr. 1108/2009, 50. panta 1. punkts)
9. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta otrā daļa)
1. No Regulas Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) izveidi, un ar ko atceļ Direktīvu 91/670, Regulu Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36, preambulas 26. apsvēruma, 49. panta un 50. panta 2. punkta normu analīzes – ņemot vērā gan to formulējumu, gan mērķi, kas, pirmkārt, ir ļaut Apelācijas padomei vajadzības gadījumā apmierināt pieteikumu, kuru citas EASA struktūrvienības ir noraidījušas, un, otrkārt, gadījumā, ja minētā padome noraidošo lēmumu patur spēkā, [ļaut tai] skaidri izklāstīt faktisko un juridisko pamatojumu, kas izraisa minēto noraidījumu, tā, lai Savienības tiesa varētu īstenot savu pārbaudi attiecībā uz lēmuma, ar kuru ir izteikts šis noraidījums, likumību, – izriet, pirmkārt, ka līdzīgi starp Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja dažādajām pārbaudes struktūrvienībām un tā apelāciju padomēm pastāvošajai funkcionālajai turpinātībai funkcionāla turpinātība pastāv [arī] starp EASA dažādajām pārbaudes struktūrvienībām un pēdējās minētās Apelācijas padomi.
Turklāt EASA lēmumu pieņemšanas process ir izveidots precīzi tā, lai tiktu ievērotas tiesības tikt uzklausītam, kas ir garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Faktiski Vispārējās tiesas izskatīšanai var tikt nodots tikai galīgais lēmums, t.i., Apelācijas padomes lēmums, un Apelācijas padome iepriekš apkopo gan attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas rakstveida apsvērumus, gan tās sniegtos mutvārdu apsvērumus uzklausīšanas laikā.
(sal. ar 27., 45. un 46. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 41. punktu)
3. Runājot par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) īstenoto lidošanas nosacījumu apstiprināšanu, saskaņā ar Regulas Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, pielikuma 21A.710. punkta c) apakšpunktu pirms minēto nosacījumu apstiprināšanas EASA ir jāpārliecinās, ka gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Tā tādējādi pamatoti balstās uz tipa sertifikācijas procedūras gaitā paustajām iebildēm, ja tās attiecas uz šīs spējas veikt drošus lidojumus iespējamu apdraudējumu. Faktiski iebildes, kas liedz iegūt tipa sertifikāciju, var arī nebūt absolūts šķērslis attiecībā uz lidaparāta spēju veikt drošus lidojumus un līdz ar to iespēju šim lidaparātam iegūt lidošanas nosacījumu apstiprinājumu.
Turklāt lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūras priekšnosacījums pēc definīcijas ir derīga lidojumderīguma sertifikāta neesamība. Tā kā lidošanas nosacījumu apstiprinājums pēc būtības ir specifisks katram lidaparātam, fakts, ka citam lidaparātam, kam ir šķietami līdzīgas īpašības kā gaisa kuģim, attiecībā uz kuru ir iesniegts lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikums, tipa sertifikāts ir ticis piešķirts, EASA lēmuma likumības aspektā var tikt vērtēts vienīgi kā nenozīmīgs.
Tāpat EASA, kuras pienākums, kā ir uzsvērts Regulas Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par EASA izveidi, un ar ko atceļ Direktīvu 91/670, Regulu Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1108/2009, 2. panta 1. punktā, ir panākt un saglabāt vienādi augstu civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni Eiropā, attiecībā uz drošības noteikumiem, kurus tā gatavojas piemērot attiecībā uz lidaparātiem, kas pieder fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras dzīvo vai atrodas Eiropas Savienības teritorijā, nav saistošas iespējamas mazāk stingras prasības, ko izvirza tādas par aviācijas drošības tiesisko regulāciju atbildīgās trešo valstu institūcijas, kāda ir Amerikas Federālā aviācijas pārvalde (FAA). Tātad starptautiskās konvencijas, konkrēti, Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas tika parakstīta Čikāgā 1944. gada 7. decembrī un ko ir ratificējušas visas Savienības dalībvalstis, neliedz pēdējām minētajām pieņemt tādus drošības noteikumus attiecībā uz to lidaparātiem, kuri ir stingrāki nekā tie, ko piemēro tādās citās minētās konvencijas dalībvalstīs kā Amerikas Savienotās Valstis. FAA izdotais tipa sertifikāts līdz ar to nevarēja būt saistošs EASA.
(sal. ar 69., 93., 95. un 96. punktu)
4. Runājot par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) īstenoto lidošanas nosacījumu apstiprināšanu, pēc Regulas Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, pielikuma 21A.710. punkta a) apakšpunkta interpretācijas ir jānorāda, EASA nav saistošas kompetences situācijā, bet tai ir pilnvaras, kuras tai piešķir novērtējuma brīvību sarežģītā tehniskā jautājumā, proti, nosakot, vai gaisa kuģis spēj vai nespēj veikt drošus lidojumus. Tātad šajā tiesību normā ietvertais formulējums “izdod” neattiecas uz lidošanas nosacījumu apstiprinājumiem, bet uz lidošanas atļaujām, par kurām ir jāatgādina, ka tiek pieņemts, ka iepriekš ir tikuši apstiprināti lidošanas nosacījumi. Turklāt kompetentās iestādes šķietamais pienākums, uz kuru it kā norādot attiecīgais formulējums, konkretizējas tikai pēc tam, kad minētā iestāde ir nonākusi pie uzskata, ka attiecīgais gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus minētajā punktā noteiktajos nolūkos, kas nozīmē, ka šis pienākums pavisam vienkārši ir kompetentās iestādes veikta pozitīva novērtējuma sekas.
Turklāt attiecībā uz sarežģītu tehnisku novērtējumu Savienības tiesas pārbaude ir ierobežota, kas nozīmē, ka pēdējā minētā tiesa pārbauda procesuālo normu ievērošanu, faktu, kas ir tikuši konstatēti, izdarot apstrīdēto izvēli, saturisko pareizību, acīmredzamas kļūdas šo faktu novērtējumā neesamību vai pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību. Šajā ziņā, tā kā gaisa kuģa spējas veikt drošus lidojumus novērtējums ir sarežģīts tehnisks novērtējums, ir jāatzīst, ka ar to saistītā likumības pārbaude pieder pie Savienības tiesas ierobežotas pārbaudes. Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta c) apakšpunkta formulējums, kurā nav sniegts nekāds precizējums par kārtību, kāda EASA ir jāievēro, un kritērijiem, kas tai ir jāizvirza, lai [pārliecinātos], ka gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem, apstiprina plašas EASA novērtējuma brīvības esamību. Tas, kas Savienības tiesai ir kritiski jāizvērtē, ir iespējamu acīmredzamu kļūdu vērtējumā esamība.
(sal. ar 74., 75., 89. un 90. punktu)
5. Attiecībā uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) īstenoto lidošanas nosacījumu apstiprināšanu ar Regulas Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, pielikuma 21A.710. punkta a) apakšpunktu piešķirtā novērtējuma brīvība ir piešķirta gan EASA, gan arī – ļoti konkrētā kontekstā, proti, attiecībā uz projekta drošuma jautājumu, kas tātad kā tāds ir ticis identificēts jau lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas brīdī – pienācīgi apstiprinātai projektēšanas organizācijai.
Tādas darbības apjoms, kas ir saistīta ar gaisa kuģa piemērotības veikt drošus lidojumus pārbaudi šādā kontekstā, izpaužas tādējādi, ka EASA šajā nolūkā var veikt vai likt pieteikuma iesniedzējam veikt visas vajadzīgās pārbaudes vai izmēģinājumus. Līdz ar to nevar tikt pamatoti apgalvots, ka EASA bija jāveic vai jāliek veikt visas vajadzīgās pārbaudes vai izmēģinājumus, jo pašā Regulas Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.710. punkta c) apakšpunkta tekstā ir norāde, ka runa ir tikai par iespēju, nevis pienākumu. EASA līdz ar to var pamatoties uz jebkuru tās rīcībā esošu faktu, kas spēj apstiprināt tās novērtējumu attiecībā uz konkrētā gaisa kuģa drošību, piemēram, iegūstot informāciju no dokumentiem, kas pamato lidošanas nosacījumus, ja vien tā pienācīgi uz tiem atsaucas sava lēmuma pamatojumā, un, ja tā uzskata, ka ir ieguvusi pietiekamu skaidrību, tai nav jāveic vai jāliek veikt pārbaudes vai izmēģinājumus.
Līdz ar to acīmredzama kļūda vērtējumā nekādā ziņā neizpaužas apstāklī, ka EASA neierosināja pārbaudi vai izmēģinājumu. Faktiski EASA ir ļauts neveikt šīs pārbaudes, ja tā uzskata, ka bez tām var izdarīt secinājumu par to, ka lidaparāta spēja veikt drošus lidojumus nav pierādīta.
(sal. ar 77.–79. un 91. punktu)
6. Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) īstenotās lidošanas nosacījumu apstiprināšanas procedūras kontekstā pieteikuma iesniedzējs, kurš savam lidošanas nosacījumu apstiprinājuma pieteikumam nav pievienojis pietiekamus pierādījumus, nevar pamatoti pārmest EASA, ka tā ir konstatējusi šo nepilnību un attiecībā uz to ir piemērojusi savu tehnisko un zinātnisko kompetenci, lai minēto pieteikumu noraidītu.
Faktiski attiecībā uz pierādīšanas pienākumu ar Regulas Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, pielikuma 21A.708. punkta b) un c) apakšpunktu ieviestajā lidošanas nosacījumu apstiprināšanas mehānismā minētais pienākums ir noteikts pieteikuma iesniedzējam, kuram ir jāsniedz visaptverošs pamatojums, ka gaisa kuģis spēj veikt drošu lidojumu saskaņā ar [..] nosacījumiem un ierobežojumiem, kurus tas ir precizējis un starp kuriem ir nosacījumi un ierobežojumi, kas attiecas uz apkalpi, kura lidos ar gaisa kuģi, un ekspluatācijas ierobežojumi, konkrētas procedūras vai tehniskie nosacījumi, kas jāievēro. Šajā ziņā ierosinātajiem lidošanas nosacījumiem, ir jābūt pievienotiem dokumentiem un paziņojumam, saskaņā ar kuru gaisa kuģis spēj veikt drošu lidojumu saskaņā ar iepriekšminētajiem nosacījumiem. Tātad EASA vispirmām kārtām tieši atbilstoši pieteikuma iesniedzēja norādītajiem faktiem ir jānosaka, vai gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus. Šajā ziņā noteikumi, kuri ļauj iegūt lidošanas nosacījumu apstiprinājumu un kuriem ir atkāpes raksturs attiecībā pret prasību iesniegt derīgu lidojumderīguma sertifikātu, ir jāinterpretē sašaurināti.
(sal. ar 80.–84. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 104.–106. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 108., 109. un 111. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 116. un 117. punktu)