Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 26. jūnija spriedumu apvienotajās lietās F-135/11, F-51/12 un F-110/12 BU/EZA 2013. gada 20. augustā iesniedza Eiropas Zāļu aģentūra (EZA)

(lieta T-444/13 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) (pārstāvji – T. Jabłoński un N. Rampal Olmedo, pārstāvji, kuriem palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: BU (Londona, Apvienotā Karaliste)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Civildienesta tiesas spriedums apvienotajās lietās F-135/11, F-51/12 un F-110/12, ciktāl ar to ir atcelts EZA lēmums nepagarināt atbildētāja apelācijas instancē līgums un tiek piespriests EZA atlīdzināt BU tiesāšanās izdevumus lietās F-135/11 un F-51/12;

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus pirmajā instancē, proti, noraidīt prasību kā acīmredzami nepamatotu;

piespriest atbildētājam apelācijas instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē un Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka CDT ir pārkāpusi aizliegumu lemt ultra vires, jo tā esot uzskatījusi, ka tai ir kompetence pārbaudīt, vai administrācijas pamatojumā atteikumam pagarināt līgumu tiek ievēroti pamatkritēriji un nosacījumi, kurus likumdevējs ir paredzējis Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un kuru mērķis ir pēc kāda laika nodrošināt līgumdarbiniekiem konkrētu nodarbinātības turpināšanas iespēju (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 57.-62. punktu). EZA apgalvo, ka CDT sev piedēvētā kompetence nav juridiski pamatota.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka CDT ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, interpretējot Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmo daļu, jo CDT ir uzskatījusi, ka kompetentajai iestādei ir obligāti jānoskaidro, vai nepastāv amats, kurā pagaidu darbinieks, kura līgums beidzas, varētu tikt lietderīgi pieņemts darbā vai uz kuru viņš varētu tikt pārcelts.Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot sagrozījusi dienesta interešu jēdzienu, ciktāl CDT sniegtā interpretācija radot prezumpciju, ka ieinteresētās personas darbs tiek saglabāts, ja kompetentā iestāde nevar pierādīt, ka nav neviena amata, uz kuru pagaidu darbinieks, kura līgums beidzas, varētu tikt lietderīgi pieņemts darbā vai uz kur

u viņš varētu tikt pārcelts.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar tiesāšanās izdevumu piespriešanu lietā F-51/12, kas noraidīta kā nepieņemama.