Lieta T‑282/06

Sun Chemical Group BV u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence – Koncentrācija – Drukājamo tinšu nozarē izmantošanai paredzēto kolofonija sveķu Eiropas tirgus – Lēmums, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu – Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu – Tirgus daļas un koncentrācijas līmenis – Nekoordinēta ietekme – Koordinēta ietekme – Pienākums norādīt pamatojumu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Koncentrācija – Novērtējums, ko veic Komisija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana – Komisijas pieņemto Pamatnostādņu ievērošana

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants; Komisijas Paziņojums 2004/C 31/03)

2.      Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana – Kolektīva dominējošā stāvokļa izveidošanas iespēja – Novērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants; Komisijas Paziņojuma 2004/C 31/03 19.–21. punkts)

3.      Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants)

4.      Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana

1.      Komisijai ir saistošas Pamatnostādnes, ko tā izdod koncentrāciju kontroles jomā, ciktāl tās nepārkāpj Līguma noteikumus un Apvienošanās regulu.

Pamatnostādnes neuzliek pienākumu katrā lietā izvērtēt visus faktorus, kas tajās ir minēti, jo Komisijai ir rīcības brīvība ņemt vai neņemt vērā noteiktus faktorus un tai nav pienākuma sniegt precīzu pamatojumu saistībā ar vairāku koncentrācijas aspektu novērtējumu, kam attiecībā uz šīs koncentrācijas novērtēšanu acīmredzami vai nu nav nozīmes vai vienkārši ir otršķirīga nozīme.

Kopienu tiesai, pārbaudot ekonomiski sarežģītu novērtējumu, ko Komisija veikusi savas Apvienošanās regulā paredzētās rīcības brīvības ietvaros, ir jāaprobežojas ar noteikumu attiecībā uz procedūru un pamatojuma sniegšanu ievērošanu, faktu materiālās precizitātes, kā arī acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas pārbaudi. Šajā sakarā Kopienu tiesai ir ne vien jāpārbauda izvirzīto pierādījumu materiālā precizitāte, uzticamība un konsekvence, bet arī jāpārbauda, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un to, vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus. Tādējādi Pirmās instances tiesas pārbaude neaprobežojas tikai ar izvērtējumu, vai Komisija ņēmusi vērā visus Pamatnostādnēs minētos elementus kā nozīmīgus, vērtējot koncentrācijas ietekmi uz konkurenci. Pirmās instances tiesai pārbaudes ietvaros arī ir jāizvērtē tas, vai Komisijas pieļautās kļūdas var likt apšaubīt tās secinājumu.

(sal. ar 55., 57., 58., 60. un 61. punktu)

2.      Lai gan, lai pierādītu kolektīva dominējošā stāvokļa risku, ir nepieciešams pierādīt, ka pastāv nozīmīga kolektīva tirgus daļa, ar to tomēr pašu par sevi nepietiek, lai pierādītu, ka šāds [kolektīvs dominējošais] stāvoklis pastāv, tāpat ir jābūt labvēlīgiem tirgus apstākļiem tā īstenošanai. Tādējādi dominējošā stāvokļa esamība ir jānovērtē katrā lietā individuāli saskaņā ar lietas apstākļiem. Citiem vārdiem sakot, Komisijas pieņemto Pamatnostādņu par horizontālo apvienošanos novērtēšanu 21. punkta otrajā teikumā ir precizēts, ka Pamatnostādņu 19.–21. punktā paredzēto apvienošanās sliekšņu pārsniegšana nerada prezumpciju par konkurences problēmas esamību. Tomēr jo izteiktāka ir šī sliekšņu pārsniegšana, jo vairāk rādītāju atklāj konkurences problēmas.

(sal. ar 126., 136. un 138. punktu)

3.      Lai apvienošanās rezultātā radušās vienības klienti varētu to atturēt no pret konkurenci vērstu darbību izdarīšanas, nav nepieciešams, lai tie visi varētu nodot savus pasūtījumus citiem piegādātājiem. To iespēja nodot būtisku daļu sava pieprasījuma citiem piegādātājiem var tikt uzskatīta par pietiekamu nozīmīgu zaudējumu draudu šai vienībai, lai tas varētu to motivēt atturēties no šādas stratēģijas īstenošanas.

(sal. ar 171. un 214. punktu)

4.      Tā kā vispārējā izejmateriālu pieejamība vai nepieejamība vienādi iespaido visus attiecīgās preces ražotājus, tostarp apvienošanās rezultātā radušos vienību, tikai apvienošanās dalībnieku priekšrocībām saistībā ar piekļuvi salīdzinājumā ar konkurentiem varētu būt ietekme uz konkurenci.

(sal. ar 182. un 183. punktu)