Language of document : ECLI:EU:C:2017:153

Lieta C4/16

J. D.

pret

Prezes Urzędu Regulacji Energetyki

(Sąd Apelacyjny w Warszawie Wydział Cywilny lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2009/28/EK – 2. panta otrās daļas a) punkts – No atjaunojamajiem energoresursiem saražotā enerģija – Hidroelektroenerģija – Jēdziens – Enerģija, ko saražo neliela hidroelektrostacija, kura atrodas pie cita uzņēmuma notekūdeņu ieplūdēm

Kopsavilkums – Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums

Vide – No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanas veicināšana – Direktīva 2009/28 – No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas jēdziens – Enerģija, ko saražo neliela hidroelektrostacija, kura atrodas pie cita uzņēmuma notekūdeņu ieplūdēm – Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28 2. panta otrās daļas a) punkts)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK 2. panta otrās daļas a) punktā ietvertais jēdziens “enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem” ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst enerģija, ko ražo maza hidroelektrostacija, kas nav ne sūkņu hidroakumulācijas elektrostacija, ne arī caurteces hidroelektrostacija ar sūkņa funkciju, un kas atrodas pie cita uzņēmuma rūpniecības notekūdeņu ieplūdēm, kurš ūdeni iepriekš ir ieguvis savām vajadzībām.

Kā būtībā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 36.–38. punktā, no šiem apstākļiem izriet, ka par enerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, Direktīvas 2009/28 2. panta otrās daļās a) punkta izpratnē ir jāuzskata jebkura hidroenerģija, lai arī tā ir ražota, izmantojot ūdens kritumu mākslīgajās ūdenstecēs vai dabīgajos ūdensceļos, izņemot elektroenerģiju, kas iegūts no sūkņu hidroakumulācijas elektrostacijām, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup. Lai izvairītos no noteikumu apiešanas riska, tomēr ir svarīgi, lai iepriekš veiktās darbības, kas ir radījusi šo mākslīgo ūdensteci, vienīgais mērķis nebūtu radīt minēto ūdensteci, lai to vēlāk izmantotu elektroenerģijas ražošanai. Tādējādi jēdzienā “enerģija, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem” Direktīvas 2009/28 izpratnē neietilptu elektroenerģija, kas saražota no hidrauliskās enerģijas, ko rada mākslīgā ūdenstece, ja tā pirms tam ir radīta ar sūkņa palīdzību tikai tādēļ, lai vēlāk ražotu šādu elektroenerģiju.

(skat. 31., 36. un 38. punktu un rezolutīvo daļu)